“Viņš mani uzaicināja pie sevis uz vakariņām. Pēc tām viņš mani uzaicināja dejot, noskūpstīja. Kad viņš iekarsa, teicu, ka šoreiz ar viņu gulēt gan nevēlos. Viņš teica “labi”. Bet turpināja iesākto. Es nervozēju, saspringu, atkārtoju, ka seksu nevēlos, bet viņš turpināja mani bīdīt gultas virzienā. Es nekliedzu, neskrēju prom, arī mierīgi neaizgāju, tomēr vairākas reizes atteicos, bet, tā kā es fiziski aktīvi nepretojos, viņš to pieņēma kā piekrišanu, lai gan verbāli to tā arī nedevu,” atminas Anna Belkovska #EsArī kampaņas ietvaros, ko organizē Punctum.
Annas stāsts nav radies vakuumā un tas nav unikāls. Latvijā katrs trešais bērns ir pakļauts vardarbībai ģimenē, katra ceturtā Latvijas sieviete piedzīvo fizisku vardarbību, katra piecdesmitā latviešu meitene vecumā līdz 18 gadiem likta kaila pozēt citu cilvēku vai kameras priekšā, spiesta pieskarties savām vai varmākas intīmajām zonām vai spiesta veikt dzimumaktu. Stambulas konvencija jeb Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, starptautiski pieņemta 2011. gadā un Latvijā ratificēta 2023. gada 30. novembrī, paredz ieraudzīt, atpazīt, novērst un apkarot tieši šādus uzmākšanās, uzbrukumu un vardarbības gadījumus. Attiecīgi konvencijai ir četri pīlāri: prevencija, aizsardzība, sodīšana un saskaņota rīcība.
Kritika – vai pamatota?
30. novembra debatēs no opozīcijas deputātiem Saeimas tribīnē izskanēja virkne “spārnotu teicienu”, ko vienuviet apkopojis Aivars Ozoliņš:
- politiķis Ainārs Šlesers sauca: “Balso par Stambulas konvenciju, un varēsi dzīvot izvirtībā!”
- Česlavs Batņa: “Mums nav jāaizstāv tās plikās sievietes dušā, bet jāaizstāv abas puses, jāaizstāv vīrietis kleitās!”
- Ramona Petraviča: “Mātes, audziniet savus dēlus par vīriešiem!”
- Jānis Vitenbergs: “Es negribu, lai pie baseina parādās pusmūža kungs, kas jūtas kā 12 gadus veca meitene.”
- Ināra Mūrniece: “Par ģenderisma Trojas zirgu un ziloni istabā runāts ļoti maz.”
Visu šo izsaukumu mērķis ir nonivelēt konvenciju līdz terminam “sociālais dzimums”, interpretējot to dažādos ačgārnos veidos, tādējādi raisot apjukumu sabiedrībā par konvencijas mērķiem. Atkārtošana – zināšanu māte – tās nolūks ir novērst vardarbību. Nekā citādāk to interpretēt nav iespējams. Raugoties uz jēdzienu “sociālais dzimums”, jāuzsver, ka konvencijas tvērumā tas lietots, skaidrojot, ka vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē notiek nevis tādēļ, ka “tas ir dabiski” un izriet no mūsu bioloģijas vai tādēļ, ka vīrieši ir fiziski stiprāki, bet gan tāpēc, ka konkrētajā sabiedrībā vardarbība tiek uzskatīta par pieļaujamu, pieņemamu vai pat vēlamu vēsturiski iedibināto dzimumu sociālo lomu dēļ.
14. Saeimas deputāti debatē pret Stambulas konvenciju, 30.11.2023. Foto: Ieva Ābele / Saeima
Līdzšinējos centienus ratificēt konvenciju citās centrālās un Austrumeiropas valstīs, kur tas vēl nav izdarīts, pavadījusi identiska retorika (būtiski, ka pat tādās konservatīvās valstīs kā Polija, Serbija un Albānija Stambulas konvencija ir ratificēta). Šis liecina par ārējiem centralizētiem centieniem destabilizēt sabiedrību no iekšienes, fokusējoties uz sociāli jūtīgiem jautājumiem. Konvencijas ratifikācija, līdzīgi kā Partnerības regulējuma pieņemšana, ir spēcīgs signāls, ka Latvija nepadodas Krievijas un citu starptautisko aktoru dezinformācijai un propagandai.
Stambulas konvencija – ko tā paredz?
Nenoliedzami – ar pašu ratificēšanas faktu sākas pāršķirtās lappuses smagā daļā – tajā atrunāto pienākumu ieviešana dzīvē. Kļūstot par konvencijas dalībvalsti, Latvija beidzot tiks iekļauta konvencijas uzraugošās iestādes – “Grevio” – monitoringa sistēmā. Iestāde, ko veido 15 neatkarīgi eksperti, ko tiesīgas izvēlēties pašas dalībvalstis, ievāc informāciju no valsts iestādēm un arī NVO, kā arī brauc klātienē, lai apzinātu reālo situāciju, par ko veic secinājumus un sagatavo rekomendācijas dalībvalstu atbildīgajām iestādēm.
Atsevišķas standarta darbības, kas ieviešamas, attiecas, piemēram, uz policijas darbinieku apmācībām, diennakts palīdzības tālruņa ieviešanu (kas Latvijā vēl neeksistē) u.c. Raugoties uz pašiem pamatelementiem, varam atsaukties uz Centra MARTA sagatavoto pārskatu ar prioritārajiem jauninājumiem:
- krīzes dzīvokļu pieejamība katrā pašvaldībā;
- centri no seksuālās vardarbības cietušām personām;
- atbilstošu sankciju ieviešana par seksuālu uzmākšanos;
- specializētas un regulāras apmācības policistiem, tiesu sistēmas darbiniekiem;
- efektīva starpinstitūciju sadarbības mehānisma izveidošana/pilnveidošana;
- cietušās personas piekļuve specializētiem atbalsta pakalpojumiem;
- viena vai vairākas koordinējošās iestādes, kas atbildētu par vardarbības novēršanas politiku;
- regulāra statistikas datu ievākšana un izpēte par vardarbības galvenajiem cēloņiem u.c. rādītājiem;
- dažādu valsts finansētu reklāmas kampaņu organizēšana par vardarbības tematiku;
- nacionālo plānošanas dokumentu izstrāde vardarbības prevencijai un izskaušanai;
Stambulas konvencijas statuss Eiropas Padomes dalībvalstīs līdz 2023. gada 30. novembrim. Avots: European Institute for Gender Equality
Ārpus izmaiņām Eiropas kartes marķējumā un valsts iestāžu sniegtajā atbalstā, pārmaiņām jānotiek arī sabiedrības izpratnē. Arī pašā konvencijā ietverts, ka svarīgākais uzdevums, kā novērst vardarbību pret sievietēm, ir panākt sieviešu līdztiesību gan likumos, gan arī dzīvē: “Sieviešu un vīriešu līdztiesības de jure un de facto īstenošana.” Kā uzsver partijas Progresīvie Saeimas deputāte Jana Simanovska: “Kādi teiks, ka Latvijā ir nostiprināta sieviešu un vīriešu līdztiesība. Likumos jā, bet vai cilvēku prātos un dzīvē? Ne vienmēr.”
Daļā Latvijas sabiedrības vēl aizvien ir izplatīts uzskats, ka sieviete ir pakļauta vīrietim. Tā tas pagātnē arī bija — sieviete bija “prece” (no tā arī “precinieks”, precības”), un sievietes ģimene nodeva viņu vīra ģimenes rīcībā. Šādas uzskatu sistēmas maiņa cilvēku apziņā prasa laiku un arī lielu pretestību, taču gan individuāli stāsti, gan spēcīgs un pilnvērtīgs valsts atbalsts šīs dogmas lauž. Lauzīsim tās kopā, jo vardarbība ir mūsu visu problēma. Mācāmies to atpazīt.
Ko es varu darīt lietas labā?
Viens no efektīvākajiem pārmaiņu veicināšanas instrumentiem ir iesaiste pilsoniskajā sabiedrībā – caur aktīvu darbību nevalstiskajā sektorā vai dalību politiskā partijā biedra statusā. Iesaiste partijā sniedz iespēju veidot politiku, kas caurvij mūsu ikdienu, pašu rokām – piedaloties darba grupās, demokrātiskā procesā vēlot par iekšējo pārstāvniecību sastāvu, līdzdarbojoties vēlēšanu aktivitātēs un citos veidos.
Partijas Progresīvie pārstāvji ir ilgi un neatlaidīgi strādājuši pie tā, lai beidzot tiktu normalizētas sabiedriskās un politiskās diskusijas par vardarbības apkarošanu Latvijā. Tieši mūsu ietekmes rezultātā šogad esam panākuši vairāku nozīmīgu politiku ieviešanu, ko daudzi uzskatīja par ko neiespējamu – tai skaitā ir tikusi ratificēta Stambulas konvencija un pieņemts Partnerības regulējums -, tādējādi atjaunojot daudzos zudušo ticību par labo politikā. Pievienojies partijas Progresīvie teju 900 biedriem un veidojam politiku pašu rokām kopā! Aizpildi šo anketu, lai drīzumā ar Tevi varam sazināties:
