Programma

Politiskās partijas PROGRESĪVIE programma

Ievads

Pārmaiņas notiek pastāvīgi.
Ar pārmaiņām biedē, bet no tām nav jābaidās.
Pārmaiņas ir jāvada.

Latvijas vēsture ir pārmaiņu gaitas pieraksts, Latvijas tautai dzīvojot dažādos režīmos un zem dažādām varām. Tikai pirms 100 gadiem Latvijas tauta pirmo reizi varēja uzņemties pati noteikt turpmāko pārmaiņu virzienu. Veidojot Latvijas Republikas konstitucionālos pamatus un demokrātisko iekārtu, sociāldemokrātiskajai domai bija noteicoša nozīme un spēks.

«Dosim, pilsoņi, šinī lielajā vēsturiskā brīdī, kur mūsu sirdis jūsmo aiz svētlaimības, svinīgu solījumu, ka pieliksim visus savus intelektuālos, ētiskos un fiziskos spēkus, lai Latvijā viņas pilsoņi būtu nevis vien brīvi, bet arī laimīgi.»

 Latviešu sociāldemokrātu savienības dibinātājs Emīls Skubiķis
 Latvijas Republikas proklamēšanas svinīgajā aktā 1918. gada 18. novembrī

Latvijas tautas tiesības vadīt savas pārmaiņas tika nozagtas vairakkārt. Tas notika 1934. gada valsts apvērsumā, tad no 1940. gada — divās okupācijas varās. Atjaunojot valsts neatkarību, pārmaiņās dominēja sava laika globālā kapitāla uzvaras ideoloģija. Šī tendence šobrīd nostiprinās visā pasaulē. Cilvēks ir pārvērsts «personālā» jeb izdevumu pozīcijā. Globālais kapitāls diktē noteikumus politikai kopumā un katram indivīdam atsevišķi. Godīgums, krietnums un solidarizēšanās ar citiem nevis tiek celta godā, bet ir kļuvusi par šķērsli personiskai attīstībai un izaugsmei. Tas ir jāmaina, pagriežot Latviju Ziemeļvalstu virzienā.

«Valsti, tautu un politisko partiju pazīst pēc attieksmes pret sabiedrības un pasaules visneaizsargātākajiem.»

Dāņu sociāldemokrāts Nīls Henriks Kristensens

PROGRESĪVIE stingri sakņojas sociāli atbildīgas demokrātijas tradīcijā. Ziemeļvalstu sociāldemokrātu veidotās sabiedrības modelis ir PROGRESĪVO mērķis Latvijai: tās ir pārmaiņām atvērtas mazas nācijas, kur cilvēki gan ikdienā, gan politikā

  1. uzņemas atbildību par savas sabiedrības attīstību,
  2. rūpējas viens par otra un sabiedrības labklājību, respektējot sabiedrības dažādību un stiprinot katra autonomiju,
  3. veido sociāli un ekoloģiski drošu vidi savai un nākamajām paaudzēm,
  4. gādā par stipru valsti, kas spēj pasargāt godīgos, krietnos un vājākos.

PROGRESĪVIE nebaidās pārmaiņu, nosoda tos, kas biedē ar pārmaiņām un kūda cilvēkus vienu pret otru. PROGRESĪVIE ir gatavi vadīt pārmaiņu procesu, lai arī Latvijā izveidotu Ziemeļvalstu modeļa sociāli atbildīgu, drošu un cieņas pilnu labklājības sabiedrību.

  1. Programmas kodols

    1. PROGRESĪVO vērtības

      Partijas vērtību skaidrojums pieejams sadaļā KAS MĒS ESAM

    2. PROGRESĪVIE un darbs

      Valstij ir aktīvi jāvada pārmaiņas darba vidē. Nodarbinātības formas strauji mainās un veidojas jauna nevienlīdzība nodarbināto starpā. Latvijā ir nepieciešama jauna vienošanās nodarbinātības jomā starp darba ņēmējiem un darba devējiem. Latvijai ir jākļūst par valsti, kur ir labi un droši strādāt un kur atalgojums nodrošina cieņpilnu dzīvi katram un katrai, kas godīgi un pilnvērtīgi strādā. Tā priekšnosacījums ir lielāka darba ņēmēju iesaiste uzņēmumu vadībā, arodbiedrību nostiprināšana un darba tiesību aizsardzības paplašināšana arī uz pašnodarbinātajiem un digitālajiem darba ņēmējiem.

      Rūpēsimies par arodbiedrību attīstību valstī, lai tās kļūtu par efektīvu strādājošo tiesību un interešu pārstāvi.
      Attīstīsim pārstāvības un tiesību aizsardzības mehānismus to nodarbinātības formu pārstāvjiem, kas neatrodas tradicionālās darba devēja un darbinieka attiecībās (pašnodarbinātie, citi saimnieciskās darbības veicēji, autoratlīdzību saņēmēji).

      Latvijas valstij ir jābūt politiskajam mērķim pilnībā novērst darba apstākļu dēļ radušos letālus nelaimes gadījumus un traumatismu, kā arī likvidēt veselības apdraudējumus darba vietā. Ir jāreformē darba tiesības, uzlabojot darba ņēmēju stāvokli, īpašu aizsardzību nodrošinot nelegāli nodarbinātajiem cilvēkiem.

    3. PROGRESĪVIE un drošība

      PROGRESĪVIE iestājas par valsti, kur iedzīvotāju drošība ir politikas centrā. Drošības aspektam ir jāaptver visas sabiedrības jomas. Tas nozīmē nodrošināt pilnvērtīgu sociālā atbalsta tīklu krīzes situācijām. Sociālajam atbalstam ir jābūt tādam, kas nodrošina individuālu palīdzību un ir vērsts uz cilvēka autonomijas attīstīšanu un cilvēka līdzdalības atjaunošanu sabiedrībā. Drošība nozīmē arī vides drošību un dabas aizsardzību, visaugstākos industriālās un kiberdrošības standartus, kā arī drošību satiksmē, efektīvu civilo aizsardzību un valsts aizsardzību pret ārējiem draudiem.

    1. PROGRESĪVIE: bērni un ģimene

      Arī ģimenes attiecības ir pakļautas pārmaiņām. Politikas un valsts uzdevums nav biedēt cilvēkus ar šīm pārmaiņām vai radīt tajos lielāku nedrošību. Gluži otrādi — valstij un sabiedrībai ir jāatbalsta visa veida ģimenes attiecības, kas aptver rūpes vienam par otru. Ģimenes formas atšķiras dažādos laikmetos un sabiedrībās un vēsturisko ģimenes formu izmaiņas nenozīmē, ka cilvēkiem ģimeniskas attiecības šķiet mazāk nozīmīgas. Bioloģisko, juridisko un sociālo vecāku lomas var pārklāties un šķirties, bet valstij ir jārūpējas par to, lai ģimenes rūpes vienam par otru būtu augstā godā sabiedrībā un baudītu valsts atbalstu un garantijas.

      Valstij ir jāpalīdz attīstīt vienlīdzīgas atbildības modeli abiem vecākiem rūpēs par bērniem, lai gan mātei, gan tēvam būtu iespējas apvienot profesionālo izaugsmi ar vecāka lomu. Tāpat valstij ir īpaši jārūpējas par viena vecāka ģimenēm, kas šobrīd ir pakļautas vislielākajam nabadzības riskam. Valstij ir jāatbalsta dažādās ģimenes formas, kuras raksturo savstarpēja atbildības uzņemšanās vienam par otru, un jārūpējas par to sociālo atzīšanu.

      Droša bērnu nākotne ir visas sabiedrības virsuzdevums. Ikvienai ģimenei ir jābūt pārliecībai ka tā vienmēr spēs nodrošināt savu bērnu vajadzības un dos iespēju ikkatram veidot veiksmīgu nākotni. Valsts ģimenes politika jāveido tā, lai ikviens bērns varētu augt ģimenē, kas nodrošina drošu un attīstībai labvēlīgu vidi. Bērnu interesēm ir jābūt prioritārām pār institucionālām interesēm.

  1. Trīsdesmit trīs pagrieziena punkti Ziemeļvalstu virzienā

    1. Noteiksim ANO Laimes indeksu par Latvijas sasniegumu un izaugsmes atskaites punktu, mērot arī nevienlīdzību, aprūpi, taisnīgumu, veselību, pārvaldību, ēnu ekonomiku, korupciju un labklājību, nevis tikai iekšzemes kopprodukta pieaugumu.
    2. Pārskatīsim visu veidu minimālos ienākumus, panākot, lai tie atbilstu sociālekonomiskajiem apstākļiem un būtu pietiekami cilvēka cienīgai dzīvei.
    3. Ierobežosim tādas sociālos riskus vairojošas uzņēmējdarbības formas kā ātrie kredīti, lombardi un laimētavas.
    4. Nodrošināsim iespēju pensionāram, kļūstot par atraitni vai pārdzīvojot kopdzīves partneri, saņemt atraitņa pensiju, tā procentuālo apmēru un termiņu samērojot ar budžeta iespējām.
    5. Noteiksim veselības budžeta mērķi 8% no IKP, paredzot, ka minimālais vidējā termiņa mērķis ir 15% no valsts kopējā budžeta, jeb 6% no IKP. Vismaz 5% no veselības izdevumiem atvēlēsim sabiedrības veselības un profilakses programmām skolās, darba vietās, ceļu satiksmē.
    6. Likumā noteiksim veselības aprūpes kvalitātes standartu ar maksimāli pieļaujamajiem rindu ilgumiem:
      5 dienas — vizītei pie ģimenes ārsta; 30 dienas — vizītei pie speciālista; 90 dienas — plānveida operācijām.
    7. Atbrīvosim no pacientu līdzmaksājumiem personas ar ienākumiem, kas ir zemāki par 40% no valsts vidējā ienākumu rādītāja. Pārējiem maksimāli pieļaujamais summārais (par zālēm, par operācijām, par dienām stacionārā) līdzmaksājumu apjoms gadā nedrīkstēs pārsniegt 10% no ienākumiem — persona tiks atbrīvota no līdzmaksājumiem.
    8. Veiksim tādu stigmatizācijai pakļautu slimību kā HIV, atkarības no narkotikām un citu, profilaksi un ārstēšanu, atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem.
    9. Veiksim izmaiņas arī ārpus veselības aprūpes sistēmas: atbilstoši ANO Globālās narkotisko vielu komisijas ieteikumiem, dekriminalizēsim narkotisko vielu lietošanu, tādējādi kāpinot iespējas efektīvi apkarot ar narkotisko vielu izplatīšanu saistīto organizēto noziedzību un palīdzot cilvēkiem, kas cieš no atkarības.
    10. Lai veicinātu sabiedrības veselības izglītību un reproduktīvo veselību, ieviesīsim obligātas visaptverošas veselības stundas skolās, kas iekļauj arī seksuālās un reproduktīvās veselības tēmas.
    11. No agrīna vecuma sniegsim pilsoniskās zināšanas un prasmes un veicināsim aktīvu iesaisti lēmumu pieņemšanā, tostarp iesaistoties brīvprātīgajā darbā, kolektīvo iesniegumu ceļā un piešķirot pašvaldību vēlēšanu tiesības no 16 gadu vecuma.
    12. Atslēga veiksmīgai kompetencē balstītai izglītībai ir kompetents skolotājs, kam piemīt tādas īpašības, kuras vēlamies redzēt skolēnos. Tāpēc veicināsim skolotāja profesijas prestiža celšanu — gan ar atlases mehānismiem vēl studiju laikā, gan ar amata konkurētspējas celšanu. Papildus tam veicināsim dzimumu līdztiesību profesijā.
    13. Skolotāju atalgojumam ir jāveidojas atbilstoši atbildības līmenim un iespējai ietekmēt bērna nākotnes izredzes — attiecīgi vairāk jāmaksā tiem, kas strādā ar jaunākiem bērniem. Pamatskolā un vidusskolā kvalitatīvam darbam paredzēsim apmaksātas vismaz 3 stundas sagatavošanai / izvērtēšanai / atgriezeniskai saitei pret vienu kontaktstundu.
    14. Lai nodrošinātu optimālu un kvalitatīvu vidusskolas tīklu Latvijā, to pārvaldi pārņemsim valsts līmenī.
    15. Piešķirsim nepilsoņiem balsstiesības pašvaldību vēlēšanās, kā tas ir izdarīts Igaunijā un kā tas ir pieejams citu ES valstu piederīgajiem, kas pastāvīgi uzturas Latvijā.
    16. Tiesiski noregulēsim iespēju nelaulātiem pāriem reģistrēt savu kopdzīvi un kļūt par juridiski atzītu ģimeni neatkarīgi no dzimuma.
    17. Ieviesīsim progresīvo sodu sistēmu — sodamērs atkarīgs no faktiskā ienākumu līmeņa, piešķirot iestādēm un tiesām pilnvaras vērtēt personas faktiskos ienākumus un attiecīgi piemērojamo sodu.
    1. Atteiksimies no iespējas personas atbrīvot no apcietinājuma pret drošības naudu, garantējot visiem aizdomās turētājiem vienlīdzīgu attieksmi atkarībā no viņu nodarījuma smaguma, ne mantiskajām iespējām.
    2. Nodrošināsim visu iedzīvotāju ienākumu caurskatāmību — ieviesīsim pilnīgu deklarēto ienākumu publiskumu, pārņemot Ziemeļvalstu atklātības praksi.
    3. Lai panāktu attīstības lēcienu, īstenosim sabiedrisko līgumu, kas būs pamats uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un jaunam ekonomiskam sākumam Latvijā, pieļaujot uzņēmēju amnestiju pārkāpumos, kam nav krimināltiesiska rakstura.
    4. Atbalstīsim ciešāku ES federalizāciju un Eiropas līmeņa sociālās politikas īstenošanu. ES jābalstās uz demokrātiju un solidaritāti, ar cilvēku vajadzībām tās centrā.
    5. Ar mērķi uzlabot darba ņēmēju aizsardzību izveidosim darba tiesas un — ar mērķi efektivizēt strīdus nodokļu lietās — finanšu tiesas.
    6. Cilvēkiem ar algu līdz 800 EUR mēnesī ienākumu nodokļu likmi noteiksim ne lielāku par 5%. To attiecināsim arī uz mazajiem uzņēmumiem.
    7. Ieviesīsim progresīvo nodokļu un nodevu sistēmu, kurā pēc progresivitātes principa tiek piemērotas vienādas ienākuma nodokļa likmes visiem ienākumiem — gan darba algai, gan kapitāla pieaugumam, gan citiem ienākumiem.
    8. Sakārtosim nekustamo īpašumu nodokļu politiku, nekustamā īpašuma īpašniekiem piemērojot progresīvās nodokļu likmes — jo lielāka nekustamo īpašumu kopējā vērtība, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai, jo lielākas nodokļu likmes jāpiemēro.
    9. Ikvienai privātpersonai piemērosim neapliekamo minimumu īpašumiem 50 000 eiro vērtībā. Ja īpašumu vērtība pārsniegs šo summu, tad noteiksim pakāpeniski augošu nodokļa likmi.
    10. Ieviesīsim «Arodbiedrības» nodevu. Uzņēmumiem, kuru darbinieku skaits pārsniedz 50 cilvēkus un kuros nav arodbiedrības, noteiksim specializētu arodbiedrības nodevu. Šo nodevu novirzīsim nozaru arodbiedrību kapacitātes stiprināšanai.
    11. Ieviesīsim bagātības nodevu personām, kuru īpašumu vērtība pārsniedz 10 miljonus eiro. Nodevas apmēru noteiksim 0,5% — 1,5% robežās no īpašumu vērtības.
    12. Lai veicinātu pilsoniskās sabiedrības attīstību un kapacitāti, noteiksim, ka 0,5% no samaksātā IIN ikviens var pēc pašu izvēles reizi gadā novirzīt izvēlētai biedrībai, politiskajai partijai vai arodbiedrībai.
    13. Izveidosim Uzņēmējdarbības ombudu, kura uzdevums būs samazināt nevajadzīgus birokrātiskos šķēršļus, kas kavē uzņēmējdarbību Latvijā, veikt mediāciju starp VID un uzņēmumiem strīdu gadījumos, palīdzēt valsts iestādēm interperetēt ES regulas korekti — tā, lai izrietošie harmonizētie normatīvie akti neradītu pārmērīgus uzņēmējdarbību ierobežojošus apgrūtinājumus.
    14. Sniegsim atbalstu investīcijām zaļajās tehnoloģijās viedās specializācijas ietvaros, nodrošināsim zaļajiem un dzīvniekiem draudzīgajiem produktiem un uzņēmumiem priekšrocības valsts iepirkumos.
    15. Ievērojot ierobežoto tirgu un apzinoties, ka Latvijas mediji bez valsts atbalsta nespēj pastāvēt, sekosim Ziemeļvalstu un citu valstu piemēram, izveidojot nozīmīgu mediju atbalsta fondu sabiedriski nozīmīga nekomerciāla satura veidošanai (ziņas, ziņu analīze, mediju kritika, pētnieciskā žurnālistika) un sniedzot institucionāla atbalsta subsīdijas mediju uzņēmējdarbībai.
    16. Noteiksim sabiedriskajiem medijiem finansēšanas modeli, kas ir brīvs no politiskiem lēmumiem un kas piesaistīts noteiktiem nodokļu ieņēmumiem un garantē prognozējamas to attīstības iespējas (Lietuvas modelis). Sabiedrisko mediju finansējumam ir jākorelē arī ar reklāmas tirgus attīstību un jāatbilst vidējam rādītājam Eiropas Savienības dalībvalstīs ar duālo apraidi.
  1. Progresīva valsts — drošs sociālā atbalsta tīkls katram

PROGRESĪVO sociālās politikas mērķis ir veidot apstākļus, lai visi Latvijas iedzīvotāji varētu būt pārliecināti par savu sociālo drošību un stimulēt vienmērīgu dzīves kvalitātes pieaugumu neatkarīgi no cilvēka dzīvesvietas. Sociālā nevienlīdzība nav abstrakts rādītājs — tas ietekmē veselības aprūpes un izglītības pieejamību, mājokļu kvalitāti un citas cilvēku dzīves jomas un darbības sektorus.

    1. Minimālajiem ienākumiem (pabalstam garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai, sociālā nodrošinājuma pabalstam, minimālajai pensijai, apgādnieka zaudējuma pensijai, minimālajai algai u. c.) jāatbilst faktiskajiem sociālekonomiskajiem rādītājiem un jābūt pietiekošiem cilvēka cienīgai dzīvei, nevis vienīgi izdzīvošanai, un sistēmiski noteiktiem. Šobrīd to apmēriem nav vienotas loģikas un tie veidojošies dažādu vēsturisku politisko apstākļu rezultātā. Minimālo ienākumu noteikšanai pamatosimies uz ikgadējiem statistikas datiem par mājsaimniecībām, tos nosakot procentuāli no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas (ienākumu viduspunkta).
    2. Nabadzības un sociālās nevienlīdzības mazināšanai veiksim valsts un pašvaldību finansēto pakalpojumu izvērtējumu un aktualizēsim universālo pabalstu un pakalpojumu klāstu, kas nepieciešams ikviena cilvēka dzīves kvalitātei un kas mazinātu sabiedrības segregāciju. Rūpēsimies, lai valsts un pašvaldības organizētie izglītības, veselības un sociālie pakalpojumi būtu vērsti uz sabiedrības izaugsmi un labklājību, nevis atsevišķu iestāžu ienākumu vairošanu.
    3. Veidosim sociālo politiku, kur valsts un pašvaldības iestādes proaktīvi rūpējas par iedzīvotāju sociālo drošību, nevis formalizēti reaģē uz iesniegumiem.
    4. Nostiprināsim iespējas pašvaldības sociālo palīdzību (pabalstus) sistēmiski padarīt par līdzekli, kas maksimāli paaugstina cilvēka sociālo funkcionētspēju un autonomiju, nevis vienīgi stimulē pieradumu dzīvot no pabalstiem.
    5. Samazināsim birokrātiskas procedūras sociālo pabalstu un cita veida atbalsta saņemšanai gadījumos, kad visa nepieciešamā informācija jau ir valsts datu bāzēs.
    6. Noteiksim minimālo sociālo pakalpojumu grozu pašvaldībās, dotējot pašvaldības no valsts budžeta tā nodrošināšanai.
    7. Stiprināsim sociālo darbu pašvaldībās, no starptautiskiem finanšu instrumentiem un valsts budžeta līdzfinansējot sociālo darbu pašvaldībās, nodrošinot funkcijām atbilstošu sociālo darbinieku skaitu pašvaldībās, pastāvīgu metodisku atbalstu, kvalifikācijas celšanu, kā arī pasākumus sociālo darbinieku izdegšanas mazināšanai.
    8. Pieņemsim Sociālā darba likumu, kura nepieciešamību ilgstoši atzīst nozares profesionāļi.
    9. Palielināsim pašvaldības sociālo darbinieku iespējas sociālā dienesta klientu motivācijas programmu izmantošanā.
    10. Ierobežosim starptautisko tiesību normu pieļaujamos ietvaros tādas sociālos riskus vairojošas uzņēmējdarbības formas kā ātrie kredīti, lombardi, laimētavas.
    11. Izveidosim efektīvu atbalsta sistēmu atkarības problēmu risināšanā.
    12. Efektīvāk izmantosim valsts rīcībā esošos instrumentus bezdarba mazināšanai, jo īpaši — jauniešu vidū, kur bezdarba līmenis ir augstāks nekā Baltijas valstīs un vidēji Eiropas Savienībā.
    13. Iestāsimies par līdzvērtīgu samaksu par līdzvērtīgu darbu (tostarp neatkarīgi no dzimuma un vecuma) vienā darba vietā, lai vērstos pret sociālo dempingu.
    14. Pilnveidosim tiesisko ietvaru darba vietu stresa izraisītu saslimšanu profilaksei un darbinieku sociālai aizsardzībai šādu saslimšanu gadījumos.
    1. Radīsim apstākļus darba un privātās dzīves saskaņošanai, tostarp stimulējot darba devējus veidot elastīgu darba laiku un darba vidi, kas uztur darba un privātās dzīves līdzsvaru, nodrošinot iespēju visiem pirmskolas vecuma bērniem bez maksas apmeklēt pirmskolas izglītības iestādes un attīstot bērnu īslaicīgas uzraudzības pakalpojumu pieejamību.
    2. Veicināsim korporatīvo sociālo atbildību, jo īpaši jomās, kas attiecas uz darbiniekus atbalstošiem, dažādību cienošiem un iekļaujošiem darba apstākļiem, kā arī ietekmi uz vidi.
    3. Veicināsim cilvēku ar invaliditāti iespējas autonomi funkcionēt sabiedrībā (darbs, izglītība, brīvais laiks u. c.) un viņu stigmatizācijas mazināšanu, rūpējoties par bezbarjeru publisko telpu: ēkas, infrastruktūra un informatīvā vide, kas kalpo autonomai un brīvai cilvēka dzīvei neatkarīgi no viņa invaliditātes; iekļaujoša izglītība; vienmērīgs sociālo pakalpojumu pārklājums; minimālie ienākumi, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīves kvalitāti.
    4. Panāksim, ka visā Latvijā pieejami pakalpojumi ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, un sociāli iekļaujoša attieksme kļūst par normu, nevis izņēmumu.
    5. Veidosim valsts ģimenes politiku tādējādi, lai ikviens bērns varētu augt ģimenē, kas nodrošina drošu un attīstībai labvēlīgu vidi.
    6. Palielināsim finansiālo atbalstu audžuģimenēm un aizbildņiem, tuvinot to pašreizējām ārpusģimenes aprūpes iestāžu izmaksām uz vienu bērnu. Normatīvajos aktos noteiksim audžuģimeņu, aizbildņu un adoptētāju atbalsta sistēmas prasības (veselības aprūpe, sociālie un psihologa pakalpojumi, īslaicīgas bērnu pieskatīšanas iespējas
      u. c.) un dotēsim pašvaldības, lai nodrošinātu pašvaldības līmenī sniedzamo pakalpojumu vienmērīgu nodrošinājumu visā valstī.
    7. Palielināsim vecāku pabalstu līdz bērna 1,5 gada vecuma sasniegšanai līdz 70% (līdzšinējo 60% un 43,75% vietā) no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Bērna kopšanas pabalsta apmērs un izmaksas veids, savukārt, pārskatāms vienlaicīgi ar pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai un ģimenes valsts pabalstu, lai gadījumos, kad persona, kas kopj bērnu, nav bijusi sociāli apdrošināta vai bijusi sociāli apdrošināta, bet ar nelielām iemaksām, neciestu bērns.
    8. Nodrošināsim praktisku atbalstu daudzbērnu ģimenēm, dotējot publiskā transporta pakalpojumus, kā arī ēdināšanu, kamēr tā vēl netiek finansēta visiem bērniem.
    9. Nodrošināsim bezmaksas ēdināšanu pamatskolās, izmantojot reģionālos un ekoloģiskos produktus, vienlaikus rūpējoties par veselīgu, sabalansētu uzturu bērniem, kas ir būtiski to pilnvērtīgai attīstībai, kā arī par veselīga uztura paradumu attīstīšanu un izpratnes veidošanu par pārtikas atkritumu samazināšanas iespējām.
    10. Pakāpeniski palielināsim ģimenes valsts pabalsta pamatlikmi līdz 5% no minimālās algas.
    11. Rūpēsimies, lai ģimenes ar bērniem saņemtu īpašu valsts atbalstu mājokļu kreditēšanā (valsts garantijas pirmās iemaksas samazināšanai, kredītprocentu līdzmaksājums daudzbērnu ģimenēm u. tml.).
    12. Veidosim valsts mājokļu politiku tā, lai arī mazturīgiem iedzīvotājiem būtu iespēja dzīvot tehniskām un sanitārām normām atbilstošos mājokļos (īres dzīvokļi, atbalsts mājokļa īrē, atbalsts mājokļa labiekārtošanā, siltināšanā u. tml.)
    13. Tiesiski noregulēsim iespēju nelaulātiem pāriem reģistrēt savu kopdzīvi un kļūt par juridiski atzītu ģimeni neatkarīgi no dzimuma.
    14. Nodrošināsim iespēju pensionāram, kļūstot par atraitni vai pārdzīvojot kopdzīves partneri, saņemt atraitņa pensiju. Tās procentuālais apmērs un termiņš samērojams ar budžeta iespējām.
  1. Progresīva veselības aprūpe — vispārēja, vienlīdzīga, kvalitatīva

    1. Noteiksim veselības budžeta mērķi 8% no IKP, paredzot, ka minimālais vidējā termiņa mērķis ir 15% no valsts kopējā budžeta jeb 6% no IKP. Vismaz 5% no veselības izdevumiem atvēlēsim sabiedrības veselības un profilakses programmām skolās, darba vietās, uz ceļiem u. c.
    2. Nodrošināsim pilnvērtīgu veselības aprūpi visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas, vecuma, mantiskā stāvokļa un citiem kritērijiem.
    3. Nodrošināsim visiem vienādu, augstvērtīgu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu ar skaidru pakalpojumu standartu, ko ik gadu aktualizēsim, vadoties pēc pastāvošā slimību sloga un pielietojot mūsdienu veselības ekonomikas metodes. Valsts finansētos ārstniecības pakalpojumus nodrošināsim gan valsts, gan privātās iestādēs pēc vienota ar diagnozi saistīta tarifa un uz vienādiem nosacījumiem. Nostiprināsim galvenās valsts medicīnas aprūpes iestādes augstāko pasaules līmeņa medicīnas pakalpojumu pieejamībai Latvijā.
    4. Likumā noteiksim kvalitātes standartu ar maksimāli pieļaujamajiem rindu ilgumiem: 5 dienas — vizītei pie ģimenes ārsta; 30 dienas — vizītei pie speciālista; 90 dienas — plānveida operācijām.
    5. Atbrīvosim no pacientu līdzmaksājumiem personas ar ienākumiem, kas ir zemāki par 40% no valsts vidējā ienākumu rādītāja. Pārējiem maksimāli pieļaujamais summārais (par zālēm, par operācijām, par dienām stacionārā) līdzmaksājumu apjoms gadā nedrīkstēs pārsniegt 10% no ienākumiem — persona tiks atbrīvota no līdzmaksājumiem.
    6. Noteiksim primārās aprūpes pieejamības līmeni, ko jānodrošina pašvaldībām. Attālo reģionu iedzīvotāju vajadzībām izveidosim jaunu ģimenes ārsta pakalpojumu — balstītu mājas vizītēs. Valsts slēdz līgumus tikai ar iestādēm, kuru kvalitātes un drošības vadības sistēmas ir sertificētas atbilstoši speciāli medicīnas iestādēm izstrādātajiem kvalitātes standartiem. Gan ambulatoro, gan stacionāro aprūpi balstīsim uz klīniskajām vadlīnijām, kas izstrādātas saskaņā ar uz vērtību balstītas (Value-Based) veselības aprūpes principiem un ņem vērā kopējās valsts budžeta un privātās izmaksas, nevis tikai konkrētas manipulācijas izmaksas.
    7. Veiksim izmaiņas arī ārpus veselības aprūpes sistēmas: atbilstoši ANO Globālās narkotisko vielu komisijas ieteikumiem, dekriminalizēsim narkotisko vielu lietošanu, tādējādi kāpinot iespējas efektīvi apkarot ar narkotisko vielu izplatīšanu saistīto organizēto noziedzību un palīdzot cilvēkiem, kas cieš no atkarības.
    1. Lai veicinātu sabiedrības veselības izglītību un reproduktīvo veselību, ieviesīsim obligātas visaptverošas veselības stundas skolās, kas iekļauj arī seksuālās un reproduktīvās veselības tēmas.
    2. Virzīsim sabiedrības diskusiju uz medicīnisko kaņepju lietošanu speciālista kontrolētā pacientu ārstēšanā.
    3. Balstīsim medicīnas tehnoloģiju izvēli zinātniski pamatotā izvērtējumā par pacientu ieguvumu un izmaksu efektivitāti, savukārt šiem kritērijiem neatbilstošas tehnoloģijas no valsts budžeta neapmaksāsim.
    4. Nacionālo veselības dienestu izveidosim par veselības informātikas institūciju, kas ir spējīga veikt padziļinātu veselības pakalpojumu analīzi un vērtēt norēķinu datus līdz individuāla anonimizēta pacienta līmenim, paralēli ar iestāžu klīniskajiem rezultātiem un kvalitātes indikatoriem. Lielo datu analītiku pielietosim, lai noteiktu tendences un veiktu savlaicīgu korekciju manipulāciju un izmaksu sadalījumos.
    5. Noteiksim minimālo līmeni ārstniecības personāla algām, paredzot tiesības iestādēm pašām noteikt atalgojumu virs minimālā līmeņa, vadoties pēc darba tirgus piedāvājuma.
    6. Likvidēsim aptieku skaita ierobežojumus un nodrošināsim godīgu konkurenci medikamentu tirgū. Aktīvi pielietosim antimonopola instrumentus, nosakot aizliegumu aizņemt vairāk par 20% tirgus.
    7. Nodrošināsim ārstu un medicīnas preču (medikamentu un medicīnisko ierīču) piegādātāju darījumu caurskatāmību. Aizliegsim tālākizglītības tiešo sponsorēšanu (maksa par reģistrāciju, biļetēm un viesnīcu) — padarīsim šīs aktivitātes pieejamas tikai ar profesionālo asociāciju vai darba devēja (ārstniecības iestādes) starpniecību; noteiksim medicīnas personālam pienākumu obligāti informēt darba devēju (ārstniecības iestādi) par jebkādiem maksājumiem vai sponsorēšanas piedāvājumiem.
    8. Uzlabosim paliatīvo aprūpi un nodrošināsim pienācīgu kompleksu aprūpes sistēmu pacientiem, kuru izārstēšana vairs nav iespējama, kā arī uzsāksim diskusiju par eitanāzijas legalizāciju situācijās, kad nodrošināta autonoma, atbildīga un apzināta pacienta izvēle.
  1. Daba un vide

Upes, meži, ezeri, zeme un jūra ir mūsu bagātība. Satversme aizsargā ikviena cilvēka tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Tāpēc PROGRESĪVIE iestājas par dabas vērtību saglabāšanu sabiedrības labklājībai un veselībai, taupīgu resursu izmantošanu un vides piesārņošanas novēršanu, veselīgas pilsētvides veidošanu. Vides aizsardzības prasības jāņem vērā, plānojot ikvienu politisku vai saimniecisku darbību, un pēc iespējas jānovērš to nelabvēlīgā ietekme uz vidi un cilvēku veselību, kā arī tai jāmazina cilvēku izmantoto dzīvnieku ciešanas. Lēmumiem jābalstās zinātniskos pierādījumos un jābūt ilgtspējīgiem, līdzsvarojot vides un sabiedrības sociālās un ekonomiskās intereses un ievērojot cieņu pret dzīvniekiem.

 

    1. Baltijas jūra tās krastu intensīvās apdzīvotības un apsaimniekošanas dēļ ir viena no ekoloģiski visapdraudētākajām jūrām. Vēl aizvien nepietiekama notekūdeņu attīrīšana un lauksaimniecības radītais piesārņojums ir drauds mūsu ezeriem un upēm.
    2. Saglabāsim Baltijas jūras, Latvijas ezeru un upju dabas bagātības nākamajām paaudzēm:
    3. veicinot būtisku lopkopības un lauksaimniecības radītā piesārņojuma samazināšanu, sadarbojoties politikas plānotājiem, zinātniekiem un uzņēmējiem;
    4. darot visu, lai saglabātu Latvijas pludmales ar augstu ūdens kvalitāti un bez bīstamiem un piesārņojošiem atkritumiem;
    5. liekot Latvijai ieņemt aktīvu pozīciju, iestājoties pret pārzveju un šobrīd vērojamo zivju resursu izsmelšanu Baltijas jūrā;
    6. uzliekot pienākumu pašvaldībām pilnveidot kanalizācijas sistēmas un veicināt iedzīvotāju pieslēgšanos centralizētajai kanalizācijai;
    7. aizliedzot mikroplastmasas (sīkas plastmasas daļiņas, kas vidē nenoārdās) kosmētikā, tīrīšanas līdzekļos un citur, kur tā nonāk virszemes ūdeņos, nosakot uzņēmējiem pārejas laiku aizlieguma ievērošanai.
    8. Esošajā mežu politikā atsevišķu lielāko mežu īpašnieku viedoklis tiek regulāri stādīts augstāk par sabiedrības kopējām interesēm, kā arī valsts akciju sabiedrību visai sabiedrībai piederošo mežu pārvaldībā rada bažas par dabas, ainavu un sociālo vērtību noplicināšanu.
    9. Īstenosim ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, kurā koksnes ieguve līdzsvarota ar mežu nekoksnes resursu (ogu, sēņu u. c.) nodrošināšanu, atpūtas iespējām un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību;
    10. ar likumdošanas instrumentiem nodrošinot un veicinot ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, kas balstās datos par mežu kapitālvērtības, bioloģiskās daudzveidības un sociālo funkciju nodrošinājumu. Izmantosim ainavu ekoloģijas pieeju, lai sabalansētu dažādu jomu (mežsaimniecības, lauksaimniecības, pilsētvides, dabas aizsardzības un atpūtas) vajadzības;
    11. panākot, lai AS «Latvijas valsts meži» ir labās prakses piemērs ilgtspējīgā mežu apsaimniekošanā, ko apliecina neatkarīga FSC sertifikācija.
    12. Lauksaimniecība ir viena no nozarēm, kas ievērojami ietekmē vidi — pārņemot dabas teritorijas, izdalot klimatam kaitīgās gāzes, piesārņojot ūdeņus ar barības vielām, kā arī piesārņojot vidi ar toksiskām vielām pesticīdos un mākslīgajos minerālmēslos. Tāpēc PROGRESĪVIE iestājas par tādu lauksaimniecību, kas ievēro ilgtspējīgas attīstības principus un pēc iespējas mazāk piesārņo.
    13. Jāveicina pāreja uz ilgtspējīgu lauksaimniecību — tādu, kas nenoplicina dabas resursus un saglabā laukus kā pievilcīgu dzīves vidi:
    14. pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos dosim priekšroku videi un dzīvniekiem pēc iespējas draudzīgākiem lauksaimniecības produktiem, veicinot pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku;
    15. noteiksim valsts atbalstu lauksaimniecības zinātnei, attīstot Baltijas apstākļiem piemērotas, videi draudzīgas kaitēkļu apkarošanas un ražas palielināšanas metodes izstrādi un aktīvi izglītojot lauksaimniekus;
    16. novērsīsim pesticīdu, sintētiskā mēslojuma un antibiotiku neatbilstošu lietošanu ar izglītojošiem pasākumiem, kontroli un precīzākiem nosacījumiem.
    17. Līdzšinējā saimniekošanas sistēma, ļaujot vērtīgām izejvielām nonākt atkritumu izgāztuvēs, ir saasinājusi vides problēmas un veicina resursu izsīkšanu. Uzskatām, ka tikai ilgtspējīga ekonomika var būt konkurētspējīga nākotnē, tāpēc nekavējoties jāpāriet uz aprites ekonomiku, novēršot atkritumu rašanos, efektīvāk izmantojot esošos resursus un pārstrādājot vērtīgus resursus jaunās izejvielās.
    18. Ieviesīsim depozīta sistēmas skārdenēm, PET un stikla pudelēm.
    19. Veicināsim atkritumu, tostarp bīstamo, šķirošanu un pārstrādi, nosakot stingrākas prasības atkritumu apsaimniekošanai. Visās pašvaldībās jārada iedzīvotājiem pieejamas šķiroto atkritumu (iepakojuma, bīstamo, elektrisko un elektronisko, bioloģisko) nodošanas iespējas.
    20. Sadarbībā ar citām ES valstīm un ražotājiem novērsīsim iepakojuma, elektronisko un citu atkritumu rašanos, jāveicina uzņēmumu pāreja uz aprites ekonomiku, izmantojot Zaļo publisko iepirkumu (vismaz 50% iepirkumu jāatbilst zaļā iepirkuma principiem), apmācības un iedzīvotājus izglītojošus pasākumus. Valstij jāatbalsta zaļās investīcijas un zaļā uzņēmējdarbība.
    21. Pārskatīsim dabas resursu nodokļa sistēmu, lai tas pilnīgāk īstenotu principu «piesārņotājs maksā».
    22. Samazināsim pārtikas atkritumu apjomu, pārskatot uzturā drošiem produktiem to lietošanas termiņus un nosacījumus to izmantošanai pēc derīguma termiņa beigām. Veicināsim, lai pārtikas ražošanas, piegādes un izmantošanas procesā tiek maksimāli samazināti pārtikas atkritumu apjomi.
    23. Latvijai aktīvi jāiesaistās, lai novērstu katastrofālas klimata pārmaiņas.

 

    1. PROGRESĪVIE uzskata, ka šī brīža zinātniskie pierādījumi par cilvēka lomu šobrīd aizsākto klimata pārmaiņu izraisīšanā ir pietiekami, lai nevilcinoties mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, novēršot katastrofālas klimata pārmaiņas.
    2. Veicināsim daudzdzīvokļu un privātmāju siltināšanu atbilstoši mūsdienu standartiem ar visiem ienākumu līmeņiem pieejamiem (valsts garantētiem) kreditēšanas nosacījumiem, kuru rezultātā kredītmaksājums par siltināšanu būtu zemāks nekā paredzamais siltumenerģijas izmaksu ietaupījums.
    3. Veidosim izmaksu ziņā efektīvu alternatīvās enerģijas politiku, kurā notiek ilgtermiņā paredzama apjoma atjaunojamās enerģijas iepirkums par zemāko iespējamo cenu. Lai nodrošinātu zemāku cenu elektrības patērētājiem, atbalsts atjaunojamai enerģijai tiek pēc iespējas vairāk nodrošināts ar atvieglotiem kreditēšanas nosacījumiem un citiem līdzekļiem bez tieša finansējuma. Fosilo resursu (dabasgāzes) subsidēšana nav pieļaujama.
    4. Lai nodrošinātu sabiedrības iesaistīšanos klimata pārmaiņu mazināšanā, īstenosim pasākumus, kas veicina zinātnē balstītu izpratni par klimata pārmaiņām, cilvēka lomu to izraisīšanā un sagaidāmajām sekām.
    5. Veidosim videi draudzīga transporta infrastruktūru, atbalstot mazāk piesārņojošos transporta veidus un integrējot vides prasības zaļajā iepirkumā.
    6. Jāveido veselībai draudzīgas pilsētas. Pilsētu vides piesārņojums, it īpaši putekļu piesārņojums, ir viens no būtiskajiem cilvēka dzīvildzes saīsinātājiem. Cilvēku veselībai draudzīgas pilsētvides nodrošināšana palīdz veidot cilvēkiem pievilcīgas pilsētas un ievērojami samazina izdevumus par medicīnu.
    7. Blīvi apdzīvotās vietās, kur automašīnas patērē un piesārņo nesamērīgu daudzumu kopīgo resursu, par prioritāti noteiksim videi draudzīgu transportu. Nodrošināsim, lai visērtāk būtu pārvietoties, ejot ar kājām, braucot ar velosipēdu vai ar sabiedrisko transportu.
    8. Atbilstoši novērtējot koku un zaļo zonu ieguldījumu veselībā un labklājībā, koku izciršana un zaļo zonu apbūve pilsētās drīkst būt iespējama, tikai kompensējot to vērtību vietējiem iedzīvotājiem. Koku ciršanas apspriešanas padarīsim publiski pieejamas pašvaldību mājaslapās.
    9. Veicināsim plašāku iedzīvotāju, sevišķi jauniešu, iesaistīšanos savas pilsētvides veidošanā. Pilsētplānošanu padarīsim pieejamāku un saprotamāku iedzīvotājiem, uzskatāmāk skaidrojot paredzētās pārmaiņas, tostarp izglītojot. Paredzēsim mehānismu apkaimju iedzīvotājiem pilsētplānošanas rezultātu apstrīdēšanai (iedzīvotāju referendums).
    10. Pilnveidosim valsts institucionālo sistēmu un tās darbību dzīvnieku aizsardzības un labturības prasību ievērošanas nodrošināšanai. Atbalstīsim sabiedrības izglītošanu par cietsirdīgas attieksmes pret dzīvniekiem nepieļaujamību. Attīstīsim labās prakses piemēru izmantošanu pašvaldību kompetencē esošajos jautājumos (klaiņojošie vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušie dzīvnieki, īpaši ierīkotās pastaigu vietas, dzīvnieku kapsētas u. tml.).
    11. Saglabāsim dabas vērtības sabiedrības labklājībai un veselībai. Privātu interešu īstenošanā ņemsim vērā kopējo labumu, ko sabiedrībai sniedz dabas teritorijas — bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, atpūtas potenciāls, ogas, sēnes un citas dabas veltes. Lai to nodrošinātu:
      1. veiksim pasākumus straujās bioloģiskās daudzveidības izzušanas novēršanai (piemēram, bišu izzušana) Latvijā ar zinātniski pamatotām dabas aizsardzības prasībām lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un infrastruktūras veidošanā,
      2. pilnveidosim zinātniski pamatotu aizsargājamo teritoriju tīklu un nodrošināsim atbilstošas kompensācijas zemju ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpašniekiem par kopējo resursu saglabāšanu,
      3. veicināsim dabas teritoriju ilgtspējīgu izmantošanu dzīves kvalitātes uzlabošanā, padarot katram pieejamas atpūtai tam piemērotās dabas teritorijas (tajā skaitā ieviešot universālo dizainu, tas ir, arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, mazu bērnu vecākiem u.c.)
    12. Valsts attīstībai un politiskajiem lēmumiem jābalstās uz zinātniskiem pierādījumiem un jābūt ilgtspējīgai. Cilvēce vēl nekad nav bijusi informētāka un zinošāka kā tagad, bet arī tās radītā ietekme uz vidi un cilvēku dzīves telpu nekad nav bijusi tik ievērojama kā tagad. Nākotnē nav iespējama attīstība bez līdzsvara starp ekonomiskajām, labklājības, sociālajām un vides aizsardzības vajadzībām. Mūsdienu izaicinājumiem atbilstoša vides politika nav iespējama bez sabiedrības izpratnes un atbalsta.
    13. Tāpēc iestājamies par zināšanās balstītu politiku, kas tiek labi izskaidrota un pamatota iedzīvotājiem, un valsts iestāžu sistemātisku rīcību šādas politikas ieviešanai un nostiprināšanai.
    14. Būtiski palielināsim finansējumu zinātnei, lai dotu pamatu pārdomātai vides politikai un bioekonomikas attīstībai.
    15. Papildināsim izglītības programmu un organizēsim sabiedrību izglītojošas kampaņas, kas informēs par mūsdienu zinātnes atziņām, attīstīs kritisku skatījumu uz neracionālu patērniecību, resursu izšķērdēšanu un piesārņojumu, kā arī veicinās dziļāku izpratni par labklājību.
    16. Vides resursu saglabāšanai vides aspektus iekļausim visos politikas plānošanas dokumentos. Lēmumus, kas var būtiski apdraudēt lielu daļu Latvijas vides vai sabiedrības veselību, izvērtēsim pēc to ietekmes uz vidi un sabiedrību.
    17. Valsts vides dienestam un citām iestādēm nodrošināsism spēju laicīgi atklāt un novērst draudus videi un cilvēku veselībai. Tādēļ palielināsim Valsts vides dienesta rīcībā pieejamos resursus, lai nodrošinātu laicīgu vides pārkāpumu novēršanu.
  1. Stipra valsts — iekļaujoša un saliedēta sabiedrība

 

    1. Saliedētības un līdzdalības jomas vadību noteiksim kā pārnozaru prioritāti, uzticot Ministru prezidenta biedram ar pilnvarām koordinēt citu ministriju darbību šajā jomā.
    2. Uz Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes pamata izveidosim Partnerības platformu valsts sociālekonomisko un pilsonisko izaugsmi ietekmējošu valsts mēroga lēmumu pieņemšanai patiesā dialogā starp valsts institūcijām, sociālajiem, uzņēmējdarbības un pilsoniskajiem partneriem, arī no sociāli mazaizsargātām grupām un jauniem darba tirgus spēlētājiem.
    3. Nodrošināsim pienācīgu valsts finansējumu politiskajām partijām un nevalstiskajām organizācijām.
    4. Stiprināsim Tiesībsarga institūciju un tā neatkarību, Saeimas balsojumam virzāmo profesionāli kvalificētu Tiesībsarga amata kandidātu atlasi uzticot politiski neatkarīgai ekspertu komisijai un Tiesībsarga biroja lēmumiem nediskriminācijas lietās piešķirot juridiski saistošu spēku.
    5. Stiprināsim tiesībsargājošo iestāžu spēju vērsties pret naida noziegumiem, tostarp naida runu. Naida noziegumos nepārprotami ietversim arī noziedzīgas darbības uz seksuālās orientācijas pamata. Paredzēsim iespēju cietušā vietā ziņot par naida noziegumiem kvalificētām trešajām personām.
    6. Stiprināsim pilsoņu tiešu dalību tiesiskuma uzraudzībā, pieņemot Trauksmes cēlēju aizsardzības likumu un paredzot iespēju uz kolektīva iesnieguma pamata vērsties Satversmes tiesā par normatīvo aktu atbilstību Satversmei, tostarp tajā nostiprinātajām pamattiesībām.
    7. NVO, tāpat kā sociālajiem partneriem, nodrošināsim patiesas līdzdalības iespējas visos lēmumu pieņemšanas līmeņos, ar tiesībām prasīt nekonsultējoties pieņemtu lēmumu atcelšanu. Padarīsim pieejamu NVO valsts finansējumu NVO atbalsta fondā, tostarp paredzot, ka 0,5% no samaksātā IIN ikviens pēc pašu izvēles var reizi gadā novirzīt izvēlētai biedrībai, politiskajai partijai vai arodbiedrībai (sk. 7.21.).
    8. Lobismam jābūt atklātam un ētiskam; šajā nolūkā izstrādāsim lobisma atklātības regulējumu un lobētāju reģistru.
    9. Latvijā pakāpeniski izbeigsim nepilsoņa statusu, sākot ar valsts pilsonības piešķiršanu jaundzimušajiem, kuru vecāki ir nepilsoņi.
    10. Veicināsim Latvijas (dubult)pilsonības pieņemšanu un saglabāšanu diasporā.
    11. Pārtrauksim uzturēšanās atļauju tirdzniecību pret ieguldījumiem nekustamajos īpašumos.
    12. Īstenosim Latvijas valsts kopīgo pienākumu Latvijā un pasaulē uzturēt latviešu valodas kvalitāti un ilgtspēju, tā ceļot arī Latvijas sabiedrības konkurētspēju. Nodrošināsim, ka svešvalodu lietojums respektēs latviešu valodas valsts valodas statusu un iedzīvinās Latvijas mazākumtautību pārstāvju tiesības. Ar valodas politiku veicināsim mūsu izcilību, valsts izaugsmi, starptautisko konkurētspēju un interešu aizstāvību, kā arī stiprināsim latviešu valodas lietojumu arī mūsdienu digitalizācijas kontekstā.
    13. Nodrošināsim latviešu valodas apguves iespējas visiem Latvijas piederīgajiem un viņu tuviniekiem, kas atgriežas Latvijā, un citiem jauniem rezidentiem, tostarp patvēruma meklētājiem.
    14. Lai veicinātu literatūras pieejamību latviešu valodā,
      e-grāmatām piemērosim tādu pašu pazemināto PVN likmi kā drukātajiem izdevumiem.
    15. No agrīna vecuma sniegsim pilsoniskās zināšanas un prasmes un veicināsim aktīvu iesaisti lēmumu pieņemšanā, tostarp iesaistoties brīvprātīgajā darbā, kolektīvo iesniegumu ceļā un piešķirot pašvaldību vēlēšanu tiesības no 16 gadu vecuma.
    16. Visus sabiedriski nozīmīgos lēmumus un individuālos aktus skaidrosim arī t. s. vieglajā valodā.
    17. Veidosim mūsdienīgu, uz nākotni vērstu mobilitātes politiku, kas palīdz Latvijas piederīgajiem ārvalstīs gūt Latvijai noderīgu starptautisko pieredzi un zināšanas, uzturēt saikni ar Latviju un ieguldīt tās izaugsmē prombūtnes laikā, kā arī atvieglot atgriešanos uz laiku vai pastāvīgi.
    18. Atbalstīsim ar praktisku saturu piepildītu Diasporas likumu stratēģiskai ilgtermiņa sadarbībai ar Latvijas piederīgajiem pasaulē un atgriešanās atvieglošanai.
    19. Pasaulē ārlietu dienesta, ekonomisko un kultūras pārstāvniecību un diasporas sadarbībā izveidosim «Latvijas namus» zināšanu pārnesei un Latvijas pārstāvībai.
    20. Ārvalstīs mītošajiem Latvijas pilsoņiem izveidosim atsevišķu vēlēšanu apgabalu.
    21. Normatīvo aktu izstrādē paredzēsim ietekmes novērtējumu uz diasporu.
    22. Atvieglosim dažāda gadagājuma Latvijas piederīgo un viņu tuvinieku atgriešanos Latvijā, lai veicinātu Latvijas izaugsmi. Šajā nolūkā atvieglosim birokrātiskos šķēršļus starptautiskas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai valsts un privātajā sektorā, nodrošināsim neskartu sociālo garantiju pārnešanu (t. sk. minimālo pensiju). 
    23. Pašvaldībās izveidosim iekārtošanās atbalsta pakalpojumu grozus (padoma, mitekļa, valodas apguves un izglītības iespēju, veselības aprūpes pieejamība), kas pieejami arī citiem jaunajiem pašvaldību iemītniekiem.
    24. Lai veidotu atbildīgu pārvaldību, veicināsim pieejamu, atbildīgu un pārskatāmu politisko līdzdalību. Attiecīgi pārdomāti finansēsim politiskās partijas no valsts budžeta, tādējādi palielinot valsts un pašvaldību neatkarību no šauru ekonomisko interešu ietekmes.

 

    1. Piešķirsim nepilsoņiem balsstiesības pašvaldību vēlēšanās, kā tas ir izdarīts Igaunijā un kā tas ir pieejams citu ES valstu piederīgajiem, kas pastāvīgi uzturas Latvijā.
    2. Stiprināsim līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos visos līmeņos, tostarp papildus klātienes formām ieviešot mūsdienu tehnoloģijās balstītus un cilvēku īpašajām vajadzībām un mobilitātei pielāgotus risinājumus; ieviesīsim referendumus pašvaldībās; stiprināsim kolektīvo iesniegumu mehānismu Saeimā, liedzot iespēju atstāt bez virzības iesniegumus par sabiedrībai nozīmīgām tēmām; iestāsimies par internetbalsošanas pilotprojektu Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2019. gadā un pilotprojektu ārvalstīs mītošajiem vēlētājiem 14. Saeimas vēlēšanās.
    3. Noteiksim ANO Laimes indeksu par Latvijas sasniegumu un izaugsmes atskaites punktu, mērot arī nevienlīdzību, aprūpi, taisnīgumu, veselību, pārvaldību, ēnu ekonomiku, korupciju un labklājību, nevis tikai iekšzemes kopprodukta pieaugumu.
    4. Nostiprināsim valsts šķirtību no baznīcas, valsts pārvaldes darbības balstot zinātniskās atziņās un skaidri nošķirot valsts administrācijas un politisko lēmumpieņemšanu no reliģiskām vai cita veida nezinātniskām personiskām pārliecībām un pasaules uzskatiem.
    5. Lai atslogotu tiesas un padarītu tās efektīvākas un pieejamākas, reformēsim tiesas, izveidojot darba tiesas civiltiesās un nodokļu tiesas administratīvajās tiesās.
    6. Lai palielinātu tiesu caurskatāmību, nodrošināsim nolēmumu pieejamību, rūpēsimies par pastāvīgu juridiskās kvalifikācijas paaugstināšanu (nodrošinot vienādu standartu un vienotu juridisko domu, kā arī labās prakses izplatīšanos) tiesu sistēmā, ieskaitot prokuratūru, un tiesībaizsardzības institūcijās un valsts pārvaldē.
    7. Izstrādāsim juridisko pakalpojumu un tiesu izdevumu tarifikāciju, kas atbilst juridisko pakalpojumu tirgus situācijai un dotu iespēju ieviest tiesvedības risku apdrošināšanas sistēmu, tādējādi palielinot tiesu pieejamību.
    8. Izstrādāsim valsts pārvaldības politiku, kas vērsta uz efektīvu, piemērojamu un piemērotu tiesību normu izveidi, lai stiprinātu ticību likuma kā legalitātes mērauklas nozīmei. Šādas pārvaldības politikas mērķis būtu veicināt pelēkās ekonomikas īpatsvara samazināšanos un atslogot valsts administratīvo resursu.
    9. Palielināsim valsts pārvaldes efektivitāti. To darīsim, nevis matemātiski samazinot valsts pārvaldes darbinieku skaitu, bet gan tos pārkvalificējot un šo resursu novirzot valsts varas pilnvērtīgai īstenošanai.
    10. Ieviesīsim progresīvo sodu sistēmu — sodamērs atkarīgs no faktiskā ienākumu līmeņa, piešķirot iestādēm un tiesām pilnvaras vērtēt personas faktiskos ienākumus un attiecīgi piemērojamo sodu.
    11. Atteiksimies no iespējas personas atbrīvot no apcietinājuma pret drošības naudu, garantējot visiem aizdomās turētājiem vienlīdzīgu attieksmi atkarībā no viņu nodarījuma smaguma, ne mantiskajām iespējām.
    12. Iekšlietu sistēmas darbiniekiem izveidosim caurskatāmu un prognozējamu atalgojuma uzlabošanas sistēmu, kas stimulē labāko personālu.
    13. Iekšlietu sistēmu atbrīvosim no birokrātijas slogiem un digitalizēsim tās lietvedību (prioritāri ieviešot e-muitu).
    14. Atjaunosim augstākās izglītības iestādi, kas nodrošinātu iekšlietu sistēmai nepieciešamo izglītību ne vien 1. līmeņa, bet arī 2. līmeņa augstākās izglītības, maģistra un doktora grāda iegūšanai, kā arī specializētu tālākizglītību. Piesaistīsim starptautiska līmeņa vieslektorus un nodrošināsim iespēju iegūt arī zināšanas, kas nepieciešamas kiberdrošības, civilās aizsardzības, starptautiskās organizētās un finanšu noziedzības apkarošanas jomās.
    15. Stiprināsim KNAB — koncentrēsimies uz augstākā līmeņa korupcijas apkarošanu un efektīviem preventīviem pasākumiem.
    16. Stiprināsim prokuratūru, paredzot pastāvīgu tālākizglītību un labās prakses apmaiņu sarežģītu ekonomisko, organizētās noziedzības un valsts nozagšanas noziegumu apkarošanā.
    17. Palielināsim iepirkumu caurskatāmību — veiksim iepirkumu digitalizāciju un centralizāciju, kā arī ieviesīsim efektīvas iepirkumu apstrīdēšanas procedūras.
    18. Nodrošināsim visu iedzīvotāju ienākumu caurskatāmību — ieviesīsim pilnīgu deklarēto ienākumu publiskumu, pārņemot Ziemeļvalstu atklātības praksi.
    19. Nodrošināsim valsts amatpersonu deklarāciju reālu pārbaudi — izstrādāsim efektīvu mehānismu konsekventai un visaptverošai valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei, ko nodrošināsim ar atbilstošu pilnvērtīgu un noziegumu pret valsti un ekonomisko noziegumu identificēšanai kvalificētu personālu.
    20. Nostiprināsim un iedzīvināsim interešu konflikta regulējumu.
    21. Nulles iecietību pret korupciju izvirzīsim kā valsts drošības politikas prioritāti (viens no nedemokrātisku režīmu instrumentiem citu valstu politikas ietekmēšanā ir to amatpersonu uzpirkšana, šis aspekts ir ņemams vērā, izvirzot pretkorupcijas pasākumus par prioritāriem politikas uzdevumiem).
  1. Progresīva nodokļu politika — spēka avots pagriezt Latviju Ziemeļvalstu virzienā

Nodokļu politika ir viens no galvenajiem instrumentiem, ko valsts var izmantot, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un stabilu attīstību. PROGRESĪVIE uzskata, ka nodokļu politika jāveido tāda, lai palīdzētu Latvijai pēc iespējas ātrāk sasniegt Ziemeļvalstu labklājības līmeni un mēs pārliecinoši varētu teikt, ka dzīvojam sociāli atbildīgā valstī.

Latvija šobrīd nodokļos iekasē vien nepilnus 30%, no IKP kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. PROGRESĪVIE uzskata, ka mums pakāpeniski jāpanāk situācija, kad valsts budžeta ieņēmumus veido vairāk nekā 40% no IKP.

Lai gan Latvijā šobrīd ir viens no zemākajiem nodokļu slogiem, nodokļi tiek iekasēti nepietiekamā apmērā, līdz ar to valsts funkcionē vāji un nespēj nodrošināt mums, iedzīvotājiem, nepieciešamos pakalpojumus. Nodokļu sistēma ir veidota tā, ka galvenie nodokļu maksātāji un valsts uzturētāji ir darba ņēmēji, sabiedrības nabadzīgākā daļa un niecīgais vidusslānis. Savukārt sabiedrības turīgākā un maksātspējīgākā daļa bauda zemus nodokļus un pilnvērtīgi nepiedalās sabiedrības kopējo vajadzību nodrošināšanā. Līdz ar to valsts nespēj nodrošināt savu pilsoņu pamattiesības uz veselības aprūpi, izglītību un drošību. Bet investori Latviju neizvēlas, jo šeit nav kvalitatīvas infrastruktūras un samazinās darbaspējīgo iedzīvotāju skaits.

Visi ekonomiskie un sociālie statistikas rādītāji apliecina, ka tieši valstis, kuras nodokļos iekasē vairāk, ir ekonomiski konkurētspējīgākas, attīstītākas, ar straujāku ekonomisko izaugsmi. Savukārt sabiedrības šādās valstīs ir vienlīdzīgākas, veselākas, izglītotākas, darbaspēks konkurētspējīgāks, bet infrastruktūra — piemērotāka uzņēmējdarbības attīstībai un jaunām investīcijām. Savukārt valstis, kas cer ar zemiem nodokļiem piesaistīt ārvalstu investorus, nīkuļo, jo nespēj investēt pietiekamus resursus infrastruktūrā, sabiedrības veselībā un izglītībā. Un, kas ir vēl svarīgāk — cilvēki vēlas šādās valstīs dzīvot. Mēs vēlamies dzīvot Latvijā un mums ir svarīgi, lai arī Tu šeit vēlētos dzīvot.

Veidojot Latvijas nodokļu politiku, svarīgi mainīt esošo situāciju, kad darba ņēmēji un sabiedrības sociāli mazaizsargātākā daļa nodokļos maksā nesamērīgi daudz, bet tie, kuri pelna miljonus, paši atzīst, ka Latvija viņiem ir nodokļu paradīze. Tādēļ PROGRESĪVIE panāks, ka Latvijā tiek ieviesta vienkārša, visaptveroša un labi funkcionējoša progresīva nodokļu sistēma, kas to mainīs. Tai jāaptver ne vien ienākumu nodokļi, bet arī nekustamo īpašumu nodokļi, akcīzes nodokļi, uzņēmumu ienākumu nodokļi, kā arī citi nodokļi un nodevas.

    1. Cilvēkiem ar algu līdz 800 EUR mēnesī nodokļu likmi noteiksim ne lielāku par 5%. To attiecināsim arī uz mazajiem uzņēmumiem.
    2. Ieviesīsim progresīvo nodokļu un nodevu sistēmu, kurā pēc progresivitātes principa tiek piemērotas vienādas ienākuma nodokļa likmes visiem ienākumiem — gan darba algai, gan kapitāla pieaugumam, gan citiem ienākumiem.
    3. Ienākumu nodokļu nomaksas un aprēķināšanas kārtību veidosim vienkāršu un saprotamu. Diferencētā ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamā minimuma piemērošanu aizstāsim ar klasisku progresīvu nodokļu sistēmu — trim līdz četrām IIN likmēm visu veidu ienākumiem.
    4. Paplašināsim grupas, uz kurām attiecas progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme. Personām, kuru ienākumi gadā nepārsniedz 8400 eiro, piemērosim 0% iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmi. Savukārt ienākumiem, kuri pārsniedz 500 000 eiro gadā, IIN likmi noteiksim 49%.
    5. Ieviešot klasisku progresīvu nodokļu sistēmu, kur mazās algas tiek atbrīvotas no IIN, bet vidējām algām tiek piemērota saprātīga nodokļu likme, novērsīsim nepieciešamību pēc mikrouzņēmumu nodokļu statusa, jo nelieliem uzņēmumiem nodokļu slogs automātiski samazināsies. Uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 100 000 eiro, piedāvāsim iespēju atskaites un pārskatus VID iesniegt būtiski vieglāk un ar lielākiem laika intervāliem.
    6. Arī pašnodarbinātām personām piemērosim identiskas nodokļu likmes kā jebkuru citu ienākumu saņēmējam. Nodokļus no pašnodarbinātām personām iekasēsim tikai tad, kad tās gūs ienākumus. Kā papildu atvieglojumu samazināsim atskaišu sniegšanas slogu VID.
    1. Sakārtosim nekustamo īpašumu nodokļu politiku, nekustamā īpašumam īpašniekiem piemērojot progresīvās nodokļu likmes — jo lielāka nekustamo īpašumu kopējā vērtība, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai, jo lielākas nodokļu likmes jāpiemēro.
    2. Ikvienai privātpersonai piemērosim neapliekamo minimumu īpašumiem 50 000 eiro vērtībā. Ja īpašumu vērtība pārsniegs šo summu, tad noteiksim pakāpeniski augošu nodokļa likmi.
    3. Ģimenēm īpašuma vērtību un neapliekamo minimumu summēsim.
    4. Piemērosim nodokļu atlaides gadījumos, ja īpašuma vērtība ir strauji augusi, bet tas tiek izmantots kā vienīgais mājoklis konkrētajai personai vismaz 10 gadus. Papildu nodokļu likmi piemērosim juridiskajām personām, kurām pieder nekustamais īpašums, kurā vairāk nekā gadu netiek veikta saimnieciskā darbība.
    5. Luksusa precēm, piemēram, jahtām, automašīnām, dārglietām, noteiksim paaugstinātu PVN likmi. Izveidosim preču grupas, kam var tikt piemērots šis nodoklis un katrai preču grupai noteiksim vērtību, no kuras attiecīgā prece tiek uzskatīta par luksusa preci.
    6. Būtiski paplašināsim reversā PVN piemērošanu, lai izvairītos no PVN shēmām un valsts apkrāpšanas.
    7. Apliksim ātros un patēriņa kredītus zem vienas vidējās neto mēnešalgas ar akcīzes nodokli 3000 EUR par 1000 kredītiem.
    8. Latviešu valodā un bilingvāli izdotām grāmatām un periodiskajiem izdevumiem gan papīra formātā, gan elektroniskā, kā arī visu veidu latviešu valodā un bilingvāli izdotajiem preses izdevumiem piemērosim 0% PVN likmi. Tas ir būtisks veids, kā nodrošināt, ka literatūra arī nākotnē tiek izdota un mediji var pastāvēt latviešu valodā un izdevēji spēj konkurēt ar tiem, kuri grāmatas un medijus izdod angļu, krievu un citās lielajās valodās daudz lielākās tirāžās.
    9. Uzņēmumiem, kuru īpašnieki savu darbību ir reģistrējuši ārzonās vai jebkādās citās «nodokļu paradīzēs», liegsim iespēju piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos, kā arī uzņēmumu iepirkumos, kur valsts vai pašvaldības ir īpašnieki vai daļēji īpašnieki. Tāpat šiem uzņēmumiem piemērosim jaunu «ārzonu nodokli» 5% apmērā no to apgrozījuma Latvijā.
    10. Ar likumu aizliegsim Ministru kabinetam, ministrijām un citām valsts iestādēm slēgt slepenus līgumus ar investoriem par īpašiem nodokļu atvieglojumiem. Šādi līgumi kropļo konkurenci, būtiski kaitē vietējiem uzņēmumiem un rada korupcijas riskus. Pārskatīsim jau esošo noslepenoto līgumu nosacījumus.
    11. Ieviesīsim «Arodbiedrības» nodevu. Uzņēmumiem, kuru darbinieku skaits pārsniedz 50 cilvēkus un kuros nav arodbiedrības, noteiksim specializētu arodbiedrības nodevu. Šo nodevu novirzīsim nozaru arodbiedrību kapacitātes stiprināšanai.
    12. Atjaunosim uzņēmumu ienākumu nodokli klasiskajā formā, piemērojot UIN atlaides, ja uzņēmums peļņu investē tehnoloģijās, kas veicina produktivitāti un palielinās pievienoto vērtību.
    13. Ieviesīsim bagātības nodevu personām, kuru īpašumu vērtība pārsniedz 10 miljonus eiro. Nodevas apmēru noteiksim 0,5% — 1,5% robežās no īpašumu vērtības.
    14. Latvijas ārpolitiku un darbu Eiropas Savienības institūcijās vērsīsim uz to, lai visā ES sinhronizētu nodokļu un sociālo politiku. Tas ir vienīgais ceļš, kā mazināt nevienlīdzību ES dalībvalstu iedzīvotāju starpā, efektīvāk mazināt izvairīšanos no nodokļu nomaksas un veidot godīgāku konkurenci.
    15. Lai veicinātu pilsoniskās sabiedrības attīstību un kapacitāti, noteiksim, ka 0,5% no samaksātā IIN ikviens var pēc pašu izvēles reizi gadā novirzīt izvēlētai biedrībai, politiskajai partijai vai arodbiedrībai.
    16. Noteiksim mantojuma nodokli ar mainīgām progresīvām likmēm, kuras ir atkarīgas no likumisko mantinieku pakāpes. Mantojumus ar vērtību līdz 50 000 neapliksim ar nodokli, nosakot tālāk pakāpeniski mantojuma nodokļa soli: 1. pakāpes radiniekiem mantojot no 50—100 tūkstošiem, — 3%, bet mantojumu vērtību virs 200 000 no personām, kas nav radinieki, apliksim ar vismaz 49% nodokļa likmi.
  1. Progresīva ekonomika un uzņēmējdarbība

Iestājamies par Latvijas ekonomikas kompleksitātes pakāpes kāpināšanu kā valsts ekonomiskās politikas atskaites punktu. Tas nozīmē, ka valsts uzņēmējdarbības veicināšanas un atbalsta pasākumiem ir jākoncentrējas uz tādām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina pieprasījumu ražošanā pēc augsta zināšanu ieguldījuma, kā arī augstu inovāciju un pievienotās vērtības līmeni. Tikai tādējādi Latvijai būs iespēja nodrošināt izraušanos no riska globālā konkurencē stagnēt vidēji zemu ienākumu ekonomiku grupā.    

Ekonomikas izaugsmei vienlaikus ir jābūt sociālai un orientētai uz dabas un cilvēku resursu saudzēšanu un atjaunošanu, tai jāizturas ar cieņu pret dzīvajām būtnēm un tā nedrīkst tikt vērtēta tikai pēc IKP izaugsmes rādītājiem. Valsts izaugsmes vērtējumā noteicošam ir jābūt progresam saskaņā ar ANO Starptautisko laimes indeksu.

Latvijas valstij ir jāatbrīvojas no neoliberālajām ideoloģiskajām ietekmēm un atkarības no Krievijas noteiktās atturīgās attieksmes pret valsts līdzdalību ekonomikā un attiecīgi jākļūst par aktīvu ekonomikas politikas veidotāju. Ir jāpārtrauc noziedzīgās intereses un valsts institūciju vājums, kas nav spējis mazināt ēnu ekonomiku Latvijā. Latvijai ir jārūpējas par ārējās tirdzniecības deficīta mazināšanu un jāveicina nodarbinātība un atalgojuma pieaugums.

    1. Lai panāktu attīstības lēcienu, īstenosim sabiedrisko līgumu, kas būs pamats uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un jaunam ekonomiskam sākumam Latvijā, paredzot uzņēmēju amnestiju.
    2. Visu valsts ekonomisko politiku mērķtiecīgi orientēsim uz ekonomikas kompleksitātes palielināšanu — veidosim jaunu valsts attīstības paktu ar ilgtermiņa stratēģiju valsts ekonomiskajai izaugsmei.
    3. Visus valsts atbalsta pasākumus, ieskaitot Eiropas Savienības attīstības finanšu mehānismus, orientēsim tikai uz tādu nozaru attīstību, kas palielina ekonomikas kompleksitātes līmeni un uzlabo eksportspēju. Samazināsim valsts budžeta līdzekļu ieguldīšanu zemas kompleksitātes nozarēs. Atbalstīsim sociālo uzņēmējdarbību.
    4. Ekonomikas politiku vērsīsim uz atalgojuma palielināšanos visā ekonomikā, jo tikai augstas personāla izmaksas nodrošina investīcijas augstas kompleksitātes nozarēs. Samazināsim darba ņēmēju nodokļu slogu ražošanā.
    5. Veiksim ierēdniecības reformu, uzlabojot ierēdniecības pakalpojumu kultūru par labu uzņēmējdarbībai un investīciju videi, kas ietvertu sistēmiskus ierēdniecības izglītošanas un ierēdniecības kultūras maiņas pasākumus.
    6. Ar ārlietu dienesta un esošo valsts institūciju nostiprināšanu veicināsim ārvalstu investīciju piesaisti, piedāvājot pilnu valsts iestāžu konsultatīvu atbalstu investoriem, prioritāri investīcijas augstas kompleksitātes nozarēs Latvijā.
    7. Piedāvāsim efektīvu konsultatīvu un finansiālu atbalstu jaunuzņēmumiem, jaunajiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, it īpaši kompleksitātes nozarēs, kā arī uzņēmējdarbībai, kas ir videi draudzīga vai videi neitrāla un dzīvniekiem draudzīga.
    8. Ar atklātu un caurskatāmu valsts institūciju pārvaldi veicināsim sabiedrības uzticēšanos tām. Vienlaikus samazināsim administratīvo slogu uzņēmējdarbībai, veidojot vienas pieturas aģentūras un veicinot valsts iestāžu savstarpējo sadarbību uzņēmējdarbības atbalstam.
    9. Valsts institūciju resursus koncentrēsim uz negodīgās uzņēmējdarbības izskaušanu, nodrošinot vienlīdzīgas konkurences iespējas un sniedzot atbalstu godīgajiem uzņēmējiem.
    10. Veiksim tiesu reformu, paātrinot lietu izskatīšanas gaitu un palielinot tiesu caurskatāmību. Atslogosim tiesas procesus, kuriem ir sistēmiska ekonomiska nozīme, lai būtiski paātrinātu tiesvedību gaitu (maksātnespēja, nodokļu lietas, darījumu strīdi). Būtiski samazināsim tiesvedības ilgumu savstarpēju ekonomisko strīdu jomā.
    11. Progresivitāti piemērosim arī birokrātisko prasību un sodu apjomos. Uzņēmumiem ar mazu apgrozījumu maksimāli vienkāršosim birokrātiskās un grāmatvedības prasības, tās palielinot līdz ar uzņēmuma izaugsmi.
    12. Liksim valsts kontrolējošām iestādēm pastiprināti uzmanību pievērst lielo nodokļu krāpšanas shēmu īstenotājiem, netērējot līdzekļus mazo uzņēmēju kontrolei, ja tam nav pietiekama aizdomu pamata.
    13. Lai nodrošinātu godīgas uzņēmējdarbības veiksmes iespēju, nodrošināsim godīgu konkurenci, efektīvi samazinot ēnu ekonomiku, uzsvaru liekot nevis uz represīvām metodēm, bet uz tādas ekonomikas un nodokļu politikas veidošanu, kas motivēs uzņēmumus strādāt legāli.

 

    1. Darīsim visu, lai visu nepieciešamo dokumentāciju uzņēmējiem būtu iespēja nokārtot attālināti, izmantojot e-risinājumus.
    2. Izveidosim Uzņēmējdarbības ombudu, kura uzdevums būs samazināt nevajadzīgus birokrātiskos šķēršļus, kas kavē uzņēmējdarbību Latvijā, veikt mediāciju starp VID un uzņēmumiem strīdu gadījumos, palīdzēt valsts iestādēm interperetēt ES regulas korekti — tā, lai izrietošie harmonizētie normatīvie akti neradītu pārmērīgus, uzņēmējdarbību ierobežojošus apgrūtinājumus.
    3. Lai katrs darbinieks varētu sniegt savu devumu uzņēmumu attīstībā, atbalstīsim arodbiedrību veidošanos, uzņēmumu un nozares kolektīvo darba līgumu slēgšanu un korporatīvās pārvaldes uzlabošanu.
    4. Veidosim sistēmu valsts atbalstam finanšu piesaistei visa uzņēmuma attīstības ciklā.
    5. Palielināsim valsts iesaisti riska kapitālā un finanšu instrumentos, kas sniedz «sēklas finansējumu» jaundibinātiem uzņēmumiem, kā arī aizdevumus un ieguldījumus izaugsmes paātrināšanai mazajiem un vidējiem komersantiem. Lai to realizētu, izveidosim attīstības banku, kā arī veicināsim krājaizdevumu sabiedrību darbību un attīstību.
    6. Nepieļausim tautsaimniecībai stratēģiski svarīgu valsts uzņēmumu vairākuma daļu privatizāciju.
    7. Rūpīgi izsverot nepieciešamību un izvērtējot valsts un sabiedrības ilgtermiņa intereses, dibināsim jaunus valsts uzņēmumus stratēģiski svarīgās nozarēs.
    8. Veidosim ciešu sadarbību starp izglītības iestādēm un uzņēmumiem gan mācību vielas izstrādē, gan prakses iespējās paralēli izglītības procesam.
    9. Iestāsimies par «viedās attīstības stratēģiju» realizēšanu, identificējot un mērķtiecīgi sasaistot un atbalstot Latvijas zinātnes un uzņēmējdarbības potenciālu stratēģiskās nozarēs.
    10. Bezdarbnieku pārkvalifikācijas un ekonomiski neaktīvo aktivizēšanas programmām sniegsim kompleksus, individuāli pielāgotus risinājumus, kas ļaus uzlabot darbaspēka pieejamību.
    11. Sniegsim atbalstu investīcijām zaļajās tehnoloģijās viedās specializācijas ietvaros, nodrošināsim zaļajiem produktiem un uzņēmumiem priekšrocības valsts iepirkumos.
    12. Subsīdijas un nodokļu atvieglojumus piemērosim tikai tiem uzņēmumiem, kas realizē sociāli atbildīgu vai dabai draudzīgu uzņēmējdarbību.
    13. Valsts atbalstu sniegsim tikai tādai lauksaimniecībai, kas saudzē dabas resursus un nerada riskus cilvēku veselībai un ir labvēlīga dzīvniekiem. Konvencionālā lauksaimniecība saņems citām uzņēmējdarbības formām līdzvērtīgu valsts atbalstu.
    14. Palielināsim atbalstu bioloģiskajai un dzīvniekiem draudzīgai lauksaimniecībai.
    15. Latvijai Eiropas Savienības līmenī aktīvi jāiestājas par subsīdiju samazināšanu videi un dzīvniekiem nedraudzīgai rūpnieciskajai lauksaimniecībai, kas izmanto lauksaimniecības indes un veicina klimata izmaiņas.
    16. Videi un dzīvniekiem draudzīga lauksaimniecība nedrīkst būt konkurences ierobežojums — valstij ir jāpalīdz lauksaimniekiem, kuri vēlas saimniekot videi, dzīvniekiem un cilvēkiem draudzīgi.
    17. Veicināsim Latvijas tranzīta nozares konkurētspēju Baltijas reģionā, sistēmiski diversificējot tranzīta plūsmu izcelsmi un mazinot atkarību no Krievijas kravu apgrozījuma caur Latviju.
    18. Tranzīta nozarē piemērosim visaugstākos drošības standartus attiecībā uz vidi, darbiniekiem un iedzīvotājiem.
    19. Izveidosim neatkarīgu un visiem partneriem atvērtu tranzīta koordinējošo centru un nodrošināsim caurskatāmus un atklātus pakalpojumu iepirkumus visās Latvijas ostās.
    20. Izveidosim caurskatāmu un prognozējamu dzelzceļa infrastruktūras tarifikācijas kārtību, kas ir orientēta uz valsts konkurētspējas veicināšanu Baltijas reģionā.
    21. Nodrošināsim maksimālu atklātību un caurskatāmību, kā arī starptautisku konkurenci, ieskaitot pāreju uz angļu valodu infrastruktūras iepirkumos, jo īpaši Rail Baltica, kā arī citu lielu infrastruktūras projektu realizācijā.
  1. Progresīva izglītības politika

Izglītības līmenis ir cieši saistīts ar nākotnes nodarbinātības iespējām, finansiālo stāvokli, veselību, iesaistes līmeni sabiedriskajā dzīvē un uzticības / drošības sajūtu. Līdz ar to izglītība arī ir visefektīvākais rīks sociālajai mobilitātei. Ar kvalitatīvu un pieejamu valsts izglītību mēs nodrošināsim vienlīdzīgākas pašrealizācijas iespējas, kas veicina lielāku valsts izaugsmi. Nevienlīdzības mazināšana vedīs pie efektīvākas tautsaimniecības, augstāka labklājības līmeņa un laimīgākas sabiedrības. Izglītības finansējums ir jāuztver kā svarīgākais ilgtermiņa ieguldījumu galvenajā Latvijas resursā — cilvēkkapitālā.

Mērķis ir tāda valsts izglītības sistēma, kuras prioritāte ir vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana visiem bērniem.

    1. Latvijā valsts skolās īstenosim tādu 21. gadsimta izglītību, kas sekmē skolēnu prasmi kritiski izvērtēt informācijas plūsmu, analizēt to un motivē skolēnus nepārtraukti mācīties patstāvīgi, lai spētu iet soli solī ar mainīgās pasaules iespējām un izaicinājumiem.
    2. Atbalstām Skola2030 vīziju par nākotnes skolēnu — «lai ikviens jaunietis kļūtu par mērķtiecīgu un lietpratīgu savas profesionālās nākotnes veidotāju, kurš izsvērti līdzdarbojas sabiedrības dzīvē, sadarbojas, ir Latvijas patriots; ir padziļinājis zināšanu sabiedrībā pieprasītas zināšanas, prasmes un attieksmes atbilstoši saviem mērķiem; inovatīvi un produktīvi strādā tautsaimniecības izaugsmei, labklājīgas, ilgtspējīgas valsts un pasaules veidošanai.»
    3. Atbalstīsim un veicināsim to, lai skolās tiecas uz tādu mācīšanās pieredzi, kuras rezultāts būtu skolēna kompetence jeb lietpratība — «zināšanu, prasmju un rīcībspējīgu, rīcību gribošu attieksmju kopums, kas savukārt balstīts vērtībās, personības īpašībās un ieradumos», kur par īpaši svarīgām vērtībām uzskatām — līdzcietību, toleranci, taisnīgumu un solidaritāti.
    4. Atslēga veiksmīgai kompetencē balstītai izglītībai ir kompetents skolotājs, kam piemīt tādas īpašības, kuras vēlamies redzēt skolēnos. Tāpēc veicināsim skolotāja profesijas prestiža celšanu — gan ar atlases mehānismiem vēl studiju laikā, gan ar amata konkurētspējas celšanu. Papildus jāveicina dzimumu līdztiesība un līdzsvarota to pārstāvība profesijā.
    5. Skolotāju atalgojumam ir jāveidojas atbilstoši atbildības līmenim un iespējai ietekmēt bērna nākotnes izredzes — attiecīgi vairāk jāmaksā tiem, kas strādā ar jaunākiem bērniem. Pamatskolā un vidusskolā kvalitatīvam darbam paredzēsim apmaksātas vismaz 3 stundas sagatavošanai / izvērtēšanai / atgriezeniskai saitei pret vienu kontaktstundu.
    6. Nodrošināsim kvalitatīvu augstāko izglītību, kas ir konkurētspējīga vismaz reģionālajā līmenī. Pārtrauksim valsts līdzekļu šķērdēšanu vidējas un zemas kvalitātes dublējošām programmām.

 

    1. Stiprināsim zinātniski pētniecisko darbu valsts augstskolu akadēmiskajam personālam un studentiem par pienācīgu atalgojumu.
    2. Stimulēsim nepriviliģēto studentu lielāku īpatsvaru augstākajā izglītībā, risinot divus galvenos cēloņus — finansiālās grūtības un zemus iepriekšējās izglītības rezultātus.
    3. Lai mazinātu nevienlīdzību, daudz vairāk ieguldīsim pirmsskolas vecuma bērnos. Veidosim papildu pirmsskolas atbalsta programmas ģimenēm, bērnudārzos un sākumskolā.
    4. Nodrošināsim vienlīdzīgi kvalitatīvu bezmaksas izglītību neatkarīgi no mantiska stāvokļa vai dzīves vietas. Bērnus nodrošināsim ar visu nepieciešamo mācību procesam (transports līdz skolai, mācību līdzekļi, ēdināšana, pēcskolas aktivitātes, pulciņi u. t. t.).
    5. Lai nodrošinātu optimālu un kvalitatīvu vidusskolu tīklu Latvijā, to pārvaldi pārņemsim valsts pārziņā.
    6. Latvijai ir jākļūst par valsti, kurā jebkura vecuma cilvēkam ir pieejama valsts finansēta izglītība. Mūžizglītības iespējas un pārkvalifikāciju var nodrošināt sadarbībā ar privāto sektoru, stimulējot sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību.
    7. Atbalstām tautas sportu visām paaudzēm, nodrošinot bezmaksas brīvdabas sporta centrus katrā pašvaldībā, kur visiem būs piekļuve sporta trenažieriem, aprīkojumam un piederumiem.
    8. Lai nodrošinātu skolēniem tādu pieredzi, kas palīdzēs stiprināt vērtībās balstītus ieradumus, veidosim tādu Latvijas valsts izglītības sistēmu, kas ir iekļaujoša un brīva no diskriminācijas.
    9. Nodrošināsim patiesi iekļaujošas izglītības īstenošanu, kur bērniem ar īpašām vajadzībām ir iespēja mācīties vispārējās izglītības iestādēs, attiecīgi nodrošinot skolu ar visu atbalstu, kas ir nepieciešams veiksmīgām mācībām.
    10. Uz kopīgām vērtībām balstīta iekļaujoša izglītība nav iespējama bez vienotas izglītības sistēmas. Attiecīgi paredzēsim pakāpenisku pāreju uz vienotu izglītības sistēmu, sākot ar pirmsskolas iestādēm.
    11. Nodrošināsim valsts atbalstu padziļinātai mazākumtautību valodu apguvei skolas programmas ietvaros. Stimulēsim kultūras dažādības saglabāšanu un starpkultūru iecietību kā Latvijas tautas (latviskuma) bagātības avotu.
    12. Nodrošināsim latgaliešu valodas apguvi izvēles skolas programmās.
  1. Progresīva kultūrpolitika

Kultūras politikas mērķis ir palīdzēt pārvērtēt pagātnes izvēles, izvērtēt tagadnes apstākļus un nākotnes iespējas, veidot saliedētu kultūrnāciju un atbalstīt to sociālpolitisku un ekonomisku problēmu risinājumu meklējumos.

Kultūra Latvijas kontekstā ir uztverama un kopjama kā politisks, ne tikai nacionāls jēdziens — nācijas kultūra.

Progresīvai kultūrpolitikai ir jābūt orientētai uz kultūrvidi kopumā, aptverot gan mākslas, gan sadzīves kultūras aspektus, dzīves telpas kvalitāti un savstarpējās komunikācijas kultūru kulturālu būtņu — indivīdu — savstarpējās attiecībās.

Kultūrai jāveido Latvijas sabiedriskās saziņas un sadarbības platformu.

Globālajos kultūras procesos Latvijas kultūra arvien vairāk nonāk tiešā konkurencē ar ārvalstu kultūras produktiem, zaudējot nacionālā kultūras patērētāja uzmanību un attiecīgi kultūrnāciju konstituējošo ietekmi. Politikai ir jābūt vērstai uz līdzsvara veidošanu šajās tendencēs.

    1. Nodrošināsim vēsturiskā mantojuma un tautas mākslas saglabāšanu, vienlaikus nostiprinot sazobi starp dokumentēšanu / arhivēšanu un pētniecību, kā arī panākot mantojuma pieejamību tagadnei piemērotā formā.
    2. Veidosim kultūru kā sabiedrības segregācijas pārvarēšanas ceļu gan sociālās, gan etniskās, gan politiskās kategorijās, kas īstenojams, kultūras politiku veidojot kā starpnozaru politiku.
    3. Kultūras politiku orientēsim uz kultūras procesu dinamizēšanu, izmantojot iekļaujošu līdzdalību un pieejamību, stiprinot dialogu starp cilvēkiem, raisot kultūras reakcijas.
    4. Izmantosim publisko finansējumu, lai ar kultūras politiku veicinātu sadarbību sabiedrībā, ieklausīšanos vienam otrā, veidotu redzējuma maiņu vienam par otru sabiedrībā.
    5. Publisko finansējumu primāri izmantosim tādu kultūras produktu veidošanai, kas ir interesanti un saistoši ne tikai nacionālā, bet arī starpreģionālā kontekstā, veicinās Latvijas kultūras procesu sasaisti un mijiedarbību ar citu kultūrnāciju atsevišķajiem un kopīgajiem kultūras procesiem.
    1. Kultūras institūcijas veidosim kā publiskus forumus, kur indivīds izglītojas, pats līdzveido kultūras telpu. Kultūras institūcijas neveidosim kā pašmērķīgi stabilas — izmantosim publisko finansējumu arī fluīdām, aktīvām un elastīgām institucionālām formām.
    2. Ar kultūrpolitiku veicināsim kultūras procesu pašorganizēšanos nevalstiskajā sektorā un trauslās, mainīgās, bet attiecīgi proaktīvās kultūras institūciju formās un kultūras platformās. To panāksim, jo īpaši valsts atbalstu centrējot uz kultūras procesu veidojošo indivīdu, nodrošinot tā sociālo aizsardzību, un līdzsvarojot ar publisko resursu vilkmi no kultūras institūcijām.
    3. Paplašināsim kultūras patēriņu, ko panāksim ar izglītības un iesaistes instrumentiem, nodrošinot visaptverošu, uz kultūrkompetenci orientētu izglītību, mākslas un mūzikas skolu programmās veidojot lielāku līdzsvaru ar nākotnes tehnoloģiju nosacījumiem kultūras procesos un kultūras procesiem kā garīgās iedvesmas un ikdienas līdzsvara avotam.
    4. Publisko finansējumu piesaistīsim globālā konkurences konteksta kritērijiem — atbalstīsim tādu kultūras procesu veidošanu un kultūras produktu radīšanu, kas ir spējīgi konkurēt globāli, attiecīgi saglabājot Latvijas kultūrnāciju konstituējošo lomu.
    5. Atbalstīsim Latvijas kultūras eksportu, nodrošinot tulkojumu un citu atbalstu to pieejamībai globālajos kultūras procesos.
    6. Cienīsim kultūras procesus kā Latvijas kultūrnācijas nākotnes pamatu, kultūras politikai nodrošinot starpnozaru perspektīvu, kļūstot par visaptverošu politikas veidošanas elementu.
    7. Kultūrai kā sabiedrības saziņas platformai paredzēsim dizaina un kultūras aspektu iekļaušanu visā publiskā finansējuma izlietošanā, veidojot publiskās ēkas, sabiedrisko telpu un vidi.
    8. Atbalstīsim diasporas medijus, paredzot diasporas jeb «piektā novada» saturam Latvijas vēsturiskajiem novadiem vienlīdzīgu satura apjomu un stiprinot diasporas mediju saikni ar sabiedriskajiem un reģionālajiem medijiem.
  1. Progresīva mediju politika

    1. Ievērojot ierobežoto tirgu un apzinoties, ka Latvijas mediji bez valsts atbalsta nespēj pastāvēt, sekosim Ziemeļvalstu un citu valstu piemēram, izveidojot nozīmīgu mediju atbalsta fondu sabiedriski nozīmīga nekomerciāla satura veidošanai (ziņas, ziņu analīze, mediju kritika, pētnieciskā žurnālistika) un sniedzot institucionāla atbalsta subsīdijas mediju uzņēmējdarbībai. Mediju atbalsta fonda apmēram ir jākorelē ar kopējām reklāmas tirgus tendencēm, sasniedzot publisko finansējumu 1/3 reklāmas tirgus apmērā.
    2. Saistīsim publiskā finansējuma pieejamību mediju uzņēmējdarbībai un žurnālistikai ar pašregulatīvu vai koregulatīvu atbildīguma instrumentu piemērošanu — mediju ombudu, ievērojot augstākos profesionālās ētikas un atbildīguma standartus.
    3. Noteiksim, ka sabiedriskajiem medijiem nekavējoties jāatstāj reklāmas tirgus, vienlaikus nosakot tiem būtisku finansējuma palielinājumu.
    4. Aizliegsim tādu pašvaldību un valsts iestāžu darbu, kas imitē neatkarīgu žurnālistiku un faktiski likvidē tirgu neatkarīgiem vietējiem medijiem. Izveidosim reģionālo mediju atbalsta centrus, kas nodrošina atbalsta infrastruktūru vietējiem medijiem un individuālas stipendijas žurnālistiem.
    5. Nostiprināsim sabiedriskos medijus, atzīstot to centrālo demokrātisko institūciju lomu valstī. Organizēsim sabiedriskos medijus tā, lai to darbība būtu vērsta uz mediju vides un žurnālistikas standartu attīstīšanu un nostiprināšanu valstī kopumā, ievērojot komercmediju būtisko lomu sabiedrības demokrātiskā dialoga veidošanā.
    1. Noteiksim sabiedriskajiem medijiem finansēšanas modeli, kas ir brīvs no politiskiem lēmumiem un kas piesaistīts noteiktiem nodokļu ieņēmumiem un garantē prognozējamas to attīstības iespējas (Lietuvas modelis). Sabiedrisko mediju finansējumam ir jākorelē arī ar reklāmas tirgus attīstību un jāatbilst vidējam rādītājam Eiropas Savienības dalībvalstīs ar duālo apraidi.
    2. Paredzēsim, ka sabiedriskie mediji atbilst labākajai starptautiskajai praksei ētikas un atbildīguma kategorijās, kā arī pilda dažādības vadību, nodrošinot visplašākā viedokļu plurālisma pārstāvību sabiedrisko mediju saturā.
    3. Noteiksim, ka sabiedrisko mediju pārvaldībai ir jātiek organizētai, ievērojot augstāko caurskatāmību, dažādo sabiedrības grupu pārstāvību un pilnu politisko atbildību.
    4. Uzlabosim mediju vides drošumspēju, apvienojot mediju regulatora funkcijas ar sabiedrisko pakalpojumu regulatora funkcijām, padarot tās iespējami neatkarīgas no politiskas ietekmes un balstītas tirgus analīzē.
    5. Izveidosim valsts medijpratības aģentūru pēc Ziemeļvalstu parauga, kas apkopos un analizēs informāciju par mediju tirgu un nodarbosies ar sabiedrības medijpratības un kvalitatīvu mediju produktu pieprasījuma veicināšanu auditorijā.
    6. Definēsim elektroniskos medijus un lielākos citu platformu medijus kā valsts stratēģiskās nozares ar valsts iesaistes tiesībām, to pārdošanas vai maksātnespējas gadījumos.
    7. Nostiprināsim mediju lomu, nodrošinot informācijas avotu aizsardzību.
  1. Progresīva Eiropa

Latvijas vieta ir Eiropā, un mūsu interesēs ir saliedēta, droša un sociāli atbildīga Eiropas Savienība, kas spēj gādāt par Eiropas valstu, iedzīvotāju un uzņēmēju interesēm visā pasaulē.

Latvijai ir aktīvi jāiesaistās ES lēmumu pieņemšanā, gādājot par Latvijas ilgtermiņa interešu pārstāvību, vienlaikus stiprinot Eiropas pamatā esošos solidaritātes un tiesiskuma principus. PROGRESĪVIE Eiropas līmenī pieteikuši dalību spēcīgajā PES (Eiropas Sociālistu partijā) un tās politiskajā grupā Eiropas Parlamentā, kas kopīgi iestājas par cilvēku vajadzībām atsaucīgu ekonomikas un nodarbinātības politiku, stabilu sociālā atbalsta sistēmu un ilgtspējīgu, zaļu saimniekošanu.

Eiropas Savienībai jātiecas mazināt bezdarbu un sociālo nedrošību dalībvalstīs — un līdz ar to arī izmisuma dzītu masveida iekšējo migrāciju. Jāīsteno stingra vides politika, lai novērstu katastrofālas klimata pārmaiņas un dabas vērtību izzušanu Eiropā un citviet pasaulē.

    1. Atbalstīsim ciešāku ES federalizāciju un Eiropas līmeņa sociālās politikas īstenošanu. ES jābalstās uz demokrātiju un solidaritāti, ar cilvēku vajadzībām tās centrā.
    2. ES cieš no demokrātijas deficīta, tādēļ nākotnē palielināsim Eiropas Parlamenta lomu, piešķirot tam likumdošanas iniciatīvas tiesības. Atbalstīsim noteiktu parlamenta vietu piešķiršanu Eiropas starptautiskos sarakstus veidojošajām partijām Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
    3. Veicināsim spēcīgu nevalstisko organizāciju veidošanos, kapacitāti un iespējas jēgpilni iesaistīties tiesiskuma aizstāvībā un politisko lēmumu pieņemšanā, kā arī nodrošināsim tādu mediju vidi, kurā spēj attīstīties kvalitatīva žurnālistika.
    4. Veicināsim jaunā ES budžeta pozitīvu ietekmi uz reformētās ES attīstību, vienotību un efektivitāti, īpaši sociālā nodrošinājuma, vides, drošības un aizsardzības jomā.
    5. Rūpēsimies, lai jaunais ES budžets jo īpaši mazina nevienlīdzību starp ES dalībvalstīm un reģioniem. Nākamā ES budžeta kopapjoms ir jāsaglabā vismaz pašreizējā līmenī.
    6. Eiropas līmenī stiprināsim stingrāku politiku pret naudas atmazgāšanu, slēptu terorisma finansēšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Iestāsimies par globālas nodokļu politikas institūcijas izveidi ANO paspārnē, būtiski paplašinot ANO nodokļu ekspertu komitejas funkcijas.
    7. Iestāsimies par destruktīvas nodokļu konkurences pārtraukšanu ES iekšienē. Atbalstīsim vienotā uzņēmumu ienākumu nodokļa ieviešanu, kas izbeigs cīņu par zemākajām likmēm, kas ES ik gadu izmaksā ap 1 triljonu eiro. ES līmenī iestāsimies par finanšu transakciju nodokļa ieviešanu.
    8. Iestāsimies par tādu sociālu tirgus ekonomiku, kas izmanto inovācijas, lai veicinātu labklājību visiem Eiropas iedzīvotājiem.
    9. Pārtrauksim nepamatoto taupības politiku. Lai atrisinātu investīciju trūkumu, Eiropas investīciju bankai nepieciešams būtiski palielināt investīcijas infrastruktūras uzlabošanā un atjaunojamās enerģijas projektos. Investīcijām jākalpo kā stabilizatoram, prioritāti novirzot tās Eiropas reģioniem ar lielāku bezdarbu, kā arī īstenojot anticiklisku politiku ekonomisko lejupslīžu laikā. Nākotnē ar Eiropas Centrālās bankas garantijām jāveicina iespējas Eiropas Investīciju bankai lēti iegūt līdzekļus finanšu tirgos, tā ļaujot vairot tās ietekmi.
    10. Iestāsimies par vienotu darbinieku tiesību un sociālo garantiju standartu stiprināšanu Eiropas Savienībā, novēršot valstu sociālo dempingu. Eiropas Sociālā pīlāra principiem no proklamācijas jākļūst par juridiski saistošu dokumentu.
    11. Atbalstīsim Eiropas Savienības mēroga formulu minimālās algas un pensiju aprēķināšanai, kas ņem vērā valsts ekonomiskās attīstības līmeni un ir vērsta uz cilvēku sociālās drošības celšanu.
    12. Atbalstīsim arī vienotu bezdarbnieku pabalsta shēmu.
    13. Rosināsim veidot Eiropas līmeņa investīcijas sociālo mājokļu programmās un sniegt atbalstu ģimenes pirmā mājokļa iegādei un mājokļu siltināšanai.
    1. Stiprināsim sociālo garantiju aizsardzību un starpvalstu pārnesamību iekšējās migrācijas gadījumā.
    2. Rosināsim, lai Eiropas Savienība izmanto savu ietekmi, lai novērstu draudošās klimata pārmaiņu, bioloģiskās daudzveidības izzušanas, plastmasas piesārņojuma, pārzvejas un citas globāla mēroga vides katastrofas un veicinātu pāreju uz tīrā enerģijā balstītu ekonomiku.
    3. Iestāsimies par katastrofāli nevienlīdzīgās un dabas degradāciju veicinošās Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas fundamentālu reformu. Noteiksim, ka lauksaimniecības subsīdijas cieši jāsasaista ar konkrētiem mērķiem — nabadzības mazināšanu lauku reģionos, dabas aizsardzību, ainavu un augsnes resursu saglabāšanu un klimata pārmaiņu mazināšanu.
    4. Atbalstīsim stingru Eiropas klimata politiku, sekmējot pāreju uz atjaunojamajiem resursiem.
    5. Iestāsimies par ES ārpolitiku, kas balstās uz vienotību, lai Eiropa varētu spēlēt tās svaram atbilstošu lomu starptautiskajā arēnā.
    6. Panāksim, ka Eiropas ārpolitikas un drošības politikas kodolā ir cilvēkdrošība.
    7. Iestāsimies par to, ka Eiropas Savienībai jāstiprina savas aizsardzības spējas ciešā sadarbībā ar NATO un to papildinot. Tas ietver spēcīgu pastāvīgo Eiropas strukturēto sadarbību Aizsardzības jomā (PESCO), kaujas grupu un miera misiju pielietojamību un Aizsardzības fonda iespējas kopprojektiem.
    8. Atbalstīsim ES bruņoto spēku ģenerālštāba izveidošanu, lai veicinātu ES dalībvalstu spēju stāties pretī ārējiem draudiem, t. sk. kiberdrošības jomā.
    9. Atbalstīsim ES paplašināšanās procesu, kas ir balstīts uz valstu noturību, stingriem sociāliem, ekonomiskiem, demokrātijas, likuma varas un cilvēktiesību kritērijiem. Ieinteresētajām Austrumu partnerības valstīm jādod skaidra Eiropas Savienības perspektīva, ar atbilstošu reformu nosacījumu atbilstoši katras valsts specifikai.
    10. Migrācijas lietās skaidri jānošķir bēgļi un ekonomiski motivēta migrācija. Abās jomās vadīsimies pēc humānisma un cilvēktiesību principiem, vienlaikus ievērojot Eiropas drošības intereses un nepieciešamību patvēruma saņēmējiem cienīt Eiropas pamatvērtības.
    11. Veidosim pārdomātu un uzņēmējvalstu kapacitātei atbilstošu bēgļu sadales mehānismu starp dalībvalstīm ar Eiropas Savienības kopīgo finansējumu nepieciešamajiem integrācijas pasākumiem.
    12. Radīsim kontrolētas legālas ieceļošanas iespējas uz humanitāru apsvērumu pamatiem, lai novērstu cilvēku tirdzniecību, nāves draudus un necilvēcīgus apstākļus ceļā uz Eiropu.
    13. Nostiprināsim Eiropas Savienības ārējo robežu kontroli, radot efektīvu kontroles mehānismu caur Vidusjūras centrālo ceļu notiekošajai neatbilstīgajai migrācijai.
    14. Rūpēsimies par to, lai novērstu un mazinātu bēgļu krīzes iemeslus. Iestāsimies par to, lai Eiropas Savienība būtiski palielina kopējo finansējumu ANO Bēgļu aģentūrai.
    15. Uzskatām, ka Eiropas Savienībai jāveido tāda pasaule, kādu to vēlas redzēt vairums eiropiešu arī savās mājās — drošu, brīvu no bada un nabadzības, un ar vienlīdzīgām iespējām.
    16. Noteiksim, ka Eiropas Savienība tirdzniecībā ar nabadzīgākajiem pasaules reģioniem līgumos iekļautu arī darbaspēka un vides atbilstības prasības.
    17. Stiprināsim attīstības valstu suverenitāti attiecībās ar starptautisko uzņēmumu interesēm.
    18. Rosināsim Eiropas Savienībai iniciēt Pasaules tirdzniecības organizācijas reformu, kas mazinātu nabadzību pasaulē, veicinātu industrializāciju nabadzīgajās valstīs un mazinātu izvairīšanos no nodokļu nomaksas valstīs, kā arī nodrošinātu cilvēktiesībām atbilstošu vājāku regulējumu medikamentu autortiesību aizsardzībai gadījumos, kad medikamentu nesamērīgi augstās cenas ir cēlonis epidēmijām un cilvēku tūkstošu nāvēm.
  1. Progresīva ārpolitika

Ārpolitikai ir jārada priekšnoteikumi ilgstošai drošībai, mieram un saimnieciskai izaugsmei, ievērojot visas nācijas intereses. Labklājību visvairāk apdraud karš. Tādēļ Latvijas ārpolitikai Eiropas Savienības kopējās ārējās politikas ietvaros ir jābalstās uz rīcību, kas vērsta uz miera nodrošināšanu reģionā un visā pasaulē, Latvijas drošības nostiprināšanu Eiropā, kā arī saimniecisko interešu aizstāvību un konkurētspējas celšanu globalizācijas apstākļos.

Mūsu mērķis ir kaldināt starptautisko normu un principu spēku Eiropā, kā arī strādāt ar mūsu kaimiņvalstīm un starptautiskajām organizācijām, lai radītu apstākļus Latvijas valsts nostiprināšanai nākamajā simtgadē. Mēs to darīsim, ievērojot cilvēktiesības, Latvijas kā ES robežvalsts īpašo ģeopolitisko stāvokli un Latvijas vēsturisko pieredzi, atrodoties dažādu lielvalstu valdījumā.

Latvijas ārpolitikai jānodrošina spēja brīvi paust Latvijas tautas gribu, dzīvot drošībā, kā arī jāveicina visu Latvijas iedzīvotāju saimnieciskie panākumi, vienlaikus stiprinot mūsu valstiskos pamatus.

Mūsu ārpolitikai jāņem vērā Otrā pasaules kara, svešu karaspēku izvietošanas un divu okupācijas režīmu sekas: iedzīvotāju deportāciju, prettiesisko mobilizāciju, ebreju holokaustu un Latvijas tautas dzīvā spēka vājināšanu un jāliek pamati Latvijas mūžīgai nākotnei.

    1. Mēs padziļināsim sadarbību ar astoņu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupu, kā arī attīstīsim sadarbību ar visām pārējām Baltijas jūras valstīm: Vāciju, Poliju un Krieviju. Mēs strādāsim arī ar citām ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm, ar NATO dalībvalstīm, ar ES Austrumu partnerības valstīm.
    2. Mēs stingri atbalstīsim demokrātisko pārmaiņu procesus Krievijā un Baltkrievijā, lai nākotnē pilnvērtīgi atjaunotu sadarbību ar šīm valstīm. Krievija kā ievērojams tirdzniecības un tranzīta partneris ir nozīmīga Latvijas nākotnei. Latvija var būt rietumnieciska tiesiska valsts un vienlaikus attīstīt sadarbību ar Krieviju un krievu tautu, kas atzīst demokrātiskas vērtības.
    3. Mēs iestāsimies par Latvijas diasporas ciešāku iesaisti Latvijas sociāli politiskajos procesos un par atvieglotu repatriācijas kārtību.
    1. Mēs veicināsim konkurenci, ierobežojot transnacionālā kapitāla dominanti tirgū. Mēs atbalstīsim intensificētu ES un pasaules finanšu tirgu un korporāciju pārskatāmību un kontroli (iekļaujot cīņu pret naudas atmazgāšanu).
    2. Mēs atbalstīsim spekulatīvu finanšu darījumu aplikšanu ar nodokļiem (t. s. FTT), tādējādi paplašinot ES centralizēto finanšu resursu bāzi («pašu resursus») un cīnoties par lielāku vienlīdzību.
    3. Mēs īpašu uzmanību pievērsīsim starptautiskajai sadarbībai kiberdrošības un finanšu sfērā.
    4. Mēs uzskatām par svarīgiem attīstības sadarbības mērķus ar uzsvaru uz ES Austrumu partnerības valstīm un Āfriku, kur rodams cēlonis nelegālajai migrācijai.
    5. Mēs esam par teritoriālās neaizskaramības principa ievērošanu, pieļaujot robežu maiņu tikai mierīgu sarunu ceļā, visām pusēm vienojoties.
    6. Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES gadījumā mēs atbalstām EK ierosinājumu atvieglotai iekļuvei ES vai ES vienotajā tirgū Ziemeļīrijai, tai radot teritoriāli kopēju tirgu un muitas robežu ar Īriju.
    7. Veicināsim attīstības sadarbību ar uzsvaru uz ES Austrumu partnerības valstīm un Āfrikas kontinenta valstīm.
    8. Starptautiski konflikti risināmi, nepārkāpjot starptautiskos likumus. Latvija ir gatava atbalstīt starptautiskas miera uzturēšanas akcijas. Mēs atbalstām starptautisku mediāciju potenciāliem konfliktiem Arktikā, Dienvidķīnas jūrā un citviet pasaulē.
    9. Mēs rosināsim reformēt Apvienoto Nāciju organizāciju, pārtraucot vienas dalībvalsts veto tiesības Drošības padomē. Ierosinām ES kļūt par pastāvīgu ANO Drošības padomes locekli. Mēs atbalstām pieņemtās ANO un ANO Drošības padomes rezolūcijas, t. sk. par Izraēlu, palestīniešu tiesībām uz savu dzīvotspējīgu valsti un Jeruzalemes statusu.
    10. Mēs atbalstām no kodolieročiem brīvu telpu Baltijas jūrā, Baltijas valstīs, Somijā, Zviedrijā un Kaļiņingradas apgabalā, kā arī 250 kilometru piejūras joslā citās Baltijas jūrai pieguļošajās valstīs kā saspīlējuma mazināšanas soli.
  1. Progresīva ārējās drošības politika

Latvijas drošība ir apdraudēta. To nosaka ģeopolitiskās pārmaiņas globālā mērogā, kā arī Krievijas valdošā režīma agresīvā politika pret kaimiņvalstīm. Latvijas drošības avots ir stipra transatlantiskā sadarbība kolektīvajā drošības politikā NATO un jaunu Eiropas Savienības drošības politikas instrumentu izveide. Tāpat ir jāveicina ciešāka sadarbība Baltijas valstu starpā, ar Ziemeļvalstīm un Baltijas jūras reģionā. Lai stiprinātu sabiedroto līdzatbildību par Latvijas drošību, Latvijai jābūt aktīvam un atbildīgam starptautiskajam partnerim. Tomēr Latvijas drošība primāri ir mūsu pašu pienākums — ir jādara viss iespējamais, lai mēs būtu spējīgi sevi aizsargāt paši, nodrošinot efektīvu atturēšanas politiku.

    1. Pilnveidosim valsts pašaizsardzības spējas, vienlaikus pilnvērtīgi izmantojot visu pieejamo aizsargspēju resursu, paplašinot militāro un civilās aizsardzības apmācību uz dažādām sabiedrības grupām ārpus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzes.
    2. Turpināsim veidot vietējo militāri industriālo bāzi bruņoto spēku un Zemessardzes apgādei un vajadzībām, ieguldījumus veicot gan militārajā aprīkojumā, gan tādu bruņoto spēku izveidē, kas iekļaujas vietējā sabiedrībā un kuru centrā ir veidot pozitīvu pilsoņu līdzdalību valsts drošības nodrošināšanā.
    3. Daudz vairāk veicināsim un respektēsim Baltijas un Ziemeļvalstu kopējo aizsardzības struktūru integrāciju un sinhronizāciju. Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm ir jākļūst par paraugu vienotu komandstruktūru izveidē Eiropas Savienības mērogā.
    4. Bruņotos spēkus attīstīsim par sabiedrībā integrētu un pievilcīgu darba devēju, izveidojot tajos arodbiedrības un tādējādi palielinot karavīru pašpārvaldi bruņoto spēku saimnieciskajā un personāla organizācijā.
    5. Kāpināsim valsts vispārējo drošumspēju, palielinot sabiedrības integrāciju — iekļaujošas sabiedrības veidošanu definēsim kā drošumspējas veicināšanas prioritāti. Tikai no etniskās un cita veida diskriminācijas brīva sabiedrība ir spējīga pretoties ārējiem ienaidniekiem.
    6. Attīstīsim Satversmes demokrātiskajos principos balstītu pilsonisko izglītību, kas aptvertu gan formālo, gan neformālo mācību procesu un būtu vērsta uz sociālās vienošanās panākšanu Latvijas tautā kā politiskā nācijā.
    1. Uzlabosim Latvijas informatīvajā vidē strādājošo mediju kapacitāti, jo demokrātiskas sabiedrības drošumspējas pamatu veido sabiedrības mobilizēšanās spēja pret ārējiem apdraudējumiem. Šāda mobilizēšanās apdraudējumu gadījumos, kā arī apdraudējuma identificēšana per se ir iespējama tikai ar neatkarīgu, profesionālu, atbildīgu un ekonomiski stabilu mediju vidi.
    2. Aktīvi palielināsim valsts iestāžu, pilsoniskās sabiedrības un citu organizāciju un institūciju savstarpējo un pārsektoriālo sadarbību, nodrošinot vispārēju uz sadarbību vērstu pieeju valsts aizsardzības jautājumos.
    3. Reaģēsim uz jaunajiem kolektīvās drošības riskiem — jaunākā politiskā attīstība sabiedroto valstu vidū un hibrīdais apdraudējums liek palielināt Latvijas iesaisti kolektīvās drošības instrumentos un izstrādāt ilgtermiņa stratēģijas risku ierobežošanai.
    4. Veiksim aktīvus diplomātiskos un publiskās diplomātijas pasākumus valstīs ar tur pastāvošiem iekšpolitiskiem riskiem attiecībā uz kolektīvās drošības instrumentiem.
    5. Kā ilgtermiņa stratēģisku mērķi atbalstīsim vienotas Eiropas armijas izveidi, kas ar vienotu komandvadību būtu integrēta transatlantiskajās struktūrās, un aicināsim Eiropas Savienības drošības sabiedrotos palielināt to aizsardzības spējas. Atbalstīsim arī CARD un PESCO koordinācijas iniciatīvas, ES ātrās reaģēšanas vienības un ES bruņoto spēku arvien ciešāku sadarbību, izmantojot angļu valodu kā sadarbības valodu.
    6. Aktīvi veicināsim demokratizācijas un tiesiskuma, kā arī starptautiskās integrācijas procesus Austrumu partnerības valstīs, jo īpaši Ukrainā, Gruzijā un Moldovā.
    7. Jāattīsta aizsardzības sadarbība ES ietvaros, Latvijai jāsasniedz un jāsaglabā 2% slieksnis aizsardzības izdevumiem, iekļaujot līdzekļus, kas veltīti atbalstam ES kaimiņpolitikas valstu drošības attīstībai un civilajai aizsardzībai Latvijā, tādējādi stiprinot drošības saites un miera izredzes Latvijā un tai tuvajos reģionos.
  1. Progresīva satiksmes politika

Satiksme un infrastruktūra ir jebkuras valsts izaugsmes mugurkauls un ir neatņemama sastāvdaļa, lai padarītu Latviju drošu un vienlīdzīgu. PROGRESĪVIE iestājas par Latviju, kas ir pieejama visiem!

    1. Veidosim vienotu, integrētu transporta tīklu. Rosināsim saskaņot sabiedriskā transporta maršrutus un laikus, ļaujot cilvēkiem nokļūt savā galamērķī ērti un ātri. Vienlaikus rosināsim izveidot vienotu biļešu sistēmu, kurā ar vienu biļeti var mainīt transporta veidus līdz pasažieris ir nokļuvis galamērķī. Veidojot šādu integrētu sistēmu, ir iespējams padarīt Latvijas iedzīvotājus mobilākus un ekonomiski aktīvākus, savukārt sabiedrisko transportu — ekonomiski lietderīgāku.
    2. Samazināsim smagā autotransporta ietekmi uz Latvijas autoceļiem. Rosināsim izveidot svēršanās stacijas uz Latvijas galvenajiem autoceļiem, lai pārliecinātos, ka automašīnu kravas masa atbilst pieļaujamam, tādējādi pasargājot infrastruktūru, bet galvenokārt — cilvēku drošību. Rosināsim izveidot konkrētus nosacījumus smagā transporta mazāksvarīgu ceļu (reģionālo un vietējo) izmantošanā, lai tiktu nodrošināta gan sekmīga uzņēmējdarbība, gan ceļu kvalitāte, gan iedzīvotāju labklājība.
    3. Veicināsim iedzīvotāju iespējas iesaistīties vietējo ceļu pārvaldībā. Rosināsim veidot iedzīvotāju kooperatīvus, kuriem tiktu nodota ceļu apsaimniekošana līdzīgi kā tas tiek darīts ar daudzdzīvokļu ēkām. Valsts dotētu kooperatīvus un ļautu pašiem iedzīvotājiem izlemt par to, kādi infrastruktūras uzlabojumi ir nepieciešami. Šāda sistēma ļautu infrastruktūru uzraudzīt regulāri, samazināt izmaksas tās uzturēšanā un veidot ciešāku saikni starp vietējām kopienām, kā arī ļaut valsts iestādēm koncentrēties uz valsts nozīmes ceļiem.
    4. Prasīsim lielāku atbildību no lietoto transportlīdzekļu pārdevējiem. Rosināsim noteikt, ka lietoto transportlīdzekļu pārdevējiem ir precīzi jāzina transportlīdzekļa izcelsme un tehniskais stāvoklis un jāsniedz pilna informācija par to pircējam. Ja līdzekļa ekspluatācijas laikā tiek manīts iepriekš slēpts defekts, atbildība par to jāuzņemas pārdevējam. Tādējādi būtu iespējams izskaust nelegālo komercpraksi, kāda šobrīd pastāv lietoto transportlīdzekļu tirgū; sekmējot transportlīdzekļa pircēja ieguldījumu aizsardzību un drošību gan sev, gan ģimenei, gan pārējiem satiksmes dalībniekiem.
    5. Atjaunosim autoceļu fondu, novirzot tam vismaz 80% no degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Rosināsim atjaunot sistēmu, kurā transporta lietotāju maksātie nodokļi tiek izmantoti, lai uzlabotu transporta infrastruktūru. Šāda sistēma uzlabotu transporta sistēmas kvalitāti, kā arī sniegtu iedzīvotājiem saikni starp viņu maksātajiem nodokļiem un ieguvumiem no tā.
    6. Stiprināsim sabiedriskā transporta pieejamību un kvalitāti, kā arī kopbraukšanas kultūru. Rosināsim uzlabot esošā sabiedriskā transporta ērtumu un pieejamību, nodrošinot, ka sabiedrisko transportu var pilnvērtīgi izmantot cilvēki ar invaliditāti un ka tas ir gana ērts, lai motivētu cilvēkus izmantot sabiedrisko transportu biežāk. Vienlaikus rosināsim noņemt birokrātiskos šķēršļus, lai cilvēki varētu biežāk izmantot kopbraukšanas sniegtās iespējas. Šādi tiktu uzlabota vides kvalitāte un uzlabota cilvēku tēriņu efektivitāte.
    1. Veidosim modernu un inovatīvu ceļu infrastruktūru. Rosinām visus atjaunojamos galvenos autoceļus projektēt ar iestrādātām akustiskām ribjoslām un citiem satiksmes drošību uzlabojošiem elementiem. Autoceļus aprīkosim ar datorizētām sistēmām, kuras nosaka ceļa apstākļus un koriģē ātrumu ierobežojumus uz ceļa zīmēm. Uz galvenajiem ceļiem izbūvēsim elektroauto uzpildes zonas un atpūtas laukumus. Šādi uzlabojumi ļaus padarīt braukšanu drošāku, ātrāku un ērtāku.
    2. Veiksim regulāru rotāciju transporta uzņēmumu valdēs. Rosināsim noteikt 10 gadu termiņa ierobežojumu jebkuram valsts vai pašvaldību transporta uzņēmuma vai iestādes vadībai. Tādējādi tiktu mazināta korupcijas iespēja šajās iestādēs, kā arī tiktu dota iespēja jauniem cilvēkiem apgūt transporta nozari un padarīt to caurspīdīgāku.
    3. Sekmēsim vides pieejamību visiem valsts iedzīvotājiem. Rosināsim ieviest «Universālā dizaina principus»  būvniecības likumdošanā, tādējādi nodrošinot būvju pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem. Šāda likumdošana stiprinās solidaritāti starp dažādām iedzīvotāju grupām un uzlabos cilvēku dzīves kvalitāti.
    4. Veidosim visas Latvijas velosipēdu infrastruktūras tīklu. Rosināsim pārveidot Latvijas demontētās dzelzceļa līnijas un mazizmantotos mežu ceļus par veloceļiem. Tādējādi ar maziem ieguldījumiem būtu iespējams veicināt lauku tūrismu, popularizēt aktīvu dzīvesveidu un mainīt cilvēku paradumus, izmantojot videi draudzīgāku transportu.
    5. Padarīsim Latvijas transporta uzņēmumus pilnībā caurskatāmus. Rosināsim Latvijas transporta uzņēmumiem, kuriem pieder valstisks vai reģionāls monopols, darboties pilnīgā atklātībā, tai skaitā publicēt visu darbinieku algas, visus noslēgtos līgumus un izstrādātos dokumentus. Tādējādi tiktu radīts precedents uzņēmumu atklātībā un palielināta iedzīvotāju uzticība valsts institūcijām.
    6. Ieviesīsim progresīvo satiksmes sodu sistēmu, kurā soda apmērs ir atkarīgs no pārkāpēja ienākumiem, paredzot iestādēm un tiesām plašas pilnvaras vērtēt personas faktiskos ienākumus. Tādējādi tiktu samazināti ceļu satiksmes negadījumi, samazināta bagāto braucēju nesodāmība, kā arī vairota solidaritāte sabiedrībā.
    7. Samazināsim valsts energoresursu patēriņu. Rosināsim veidot palīgfondu, lai motivētu cilvēkus iegādāties videi draudzīgāku transportu un uzlabotu iekārtu un mājokļu energoefektivitāti. Samazinot energoresursu patēriņu, būtu iespējams iegūt lielāku valstisku neatkarību un samazināt videi nodarīto kaitējumu.
    8. Stiprināsim transporta sistēmas lietotāju izglītotību. Rosināsim veidot platformu satiksmes lietotāju izglītošanai, kurā būtu iespējas papildus iegūt apmācību par ceļu satiksmes noteikumiem un satiksmes labo praksi. Šāda platforma uzlabotu transporta sistēmas lietotāju informētību par jaunumiem un tādā veidā nodrošinātu kopīgu sadarbību.
    9. Saglabāsim valsts kontroli pār tai piederošajiem infrastruktūras uzņēmumiem. Mēs rosinām valstij saglabāt savu vairākuma akcionāra stāvokli stratēģiski svarīgajos infrastruktūras uzņēmumos — tādos kā: Lattelecom, LMT, Latvijas Dzelzceļš, Latvenergo, AirBaltic u. c. Tādējādi nodrošinot, ka valsts budžetā turpina ieplūst dividendes no šiem uzņēmumiem un tie turpina pildīt valstij svarīgās funkcijas.
  1. Progresīva reģionālā attīstība

Latvijas reģionu, tai skaitā lauku teritoriju, attīstība ir atkarīga no pašu reģionu uz pārmaiņām orientētu stratēģiju īstenošanas, kas balstās uz integrētu reģionā darbojošos iesaistīto pušu (pašvaldība, ekonomiskie partneri un sabiedrība) īstenotiem pasākumiem un valsts un ES atbalsta  politiku sinerģiju reģionu un lauku attīstībai.

Reģionu un lauku apvidu atlabšanai ir jārisina ilgtermiņa problēma — iedzīvotāju depopulācija, veicinot un atbalstot paaudžu maiņu un spēju piesaistīt jaunpienācējus.

    1. Reģionālās pārvaldības uzlabošanai, kā arī efektivitātes un administratīvo šķēršļu samazināšanai veicināsim novadu apvienošanos.
    2. Lai rosinātu valsts reģionālo attīstību, decentralizēsim valsts iestāžu (ministriju) izvietojumu Latvijā.
    3. Reģionu un lauku apvidu ekonomisko izaugsmi balstīsim uz vietējo resursu vairošanu Latvijas iedzīvotāju labklājības celšanai, kur par resursiem uzskatāmi gan dabas (ilgtspējīga dabas resursu izmantošana tautsaimniecībā), gan cilvēku resursi (visu paaudžu iedzīvotāju izglītības līmeņa celšana vietas un valsts sociālā kapitāla vairošanai un tautsaimniecības attīstībai).
    4. Reģionu attīstībā veiksim mērķtiecīgas rīcības pozitīvas mijiedarbības starp lauku un pilsētu iedzīvotājiem veidošanai, nevis turpināsim padarīt lauku apvidi vienkārši par pakalpojumu sniedzējiem pilsētām un otrādi. Visa apdzīvoto vietu sistēma būs dzīvotspējīga tikai tad, ja dzīvotspējīgi būs visi tās elementi — no lielām pilsētām līdz maziem ciematiem un, jo līdzsvarotāka teritoriālā attīstība, jo lielāka sociāli ekonomiskā un ekoloģiskā ilgtspēja tiks panākta.
    5. Pašvaldību attīstībā ņemsim vērā, ka teritorija nebeidzas pie tās administratīvajām robežām, bet gan mijiedarbojas ar kaimiņu pašvaldībām — gan laukiem, gan pilsētām — un savu attīstību plāno harmonijā ar savu apkārtni.
    6. Reģionu attīstībā nodrošināsim aktivitātes digitālās un zināšanu plaisas pārvarēšanai, lai reģionos varētu attīstīt zināšanu ietilpīgus uzņēmējdarbības veidus, kurās liela loma ir digitālām tehnoloģijām, inovācijām un zinātnes jaunatklājumiem, attīstot tādus ekonomiskos konceptus kā bioekonomika, cirkulārā ekonomika un citus. Atzīsim vietējo pašvaldību par piemērotu, lai veiktu inovācijas starpnieka funkcijas starp jaunām zināšanām un to komercializāciju, tādā veidā attīstot reģionu apvidu potenciālu.
    1. Līdzās zināšanu ietilpīgiem uzņēmējdarbības veidiem reģionos un lauku teritorijās, īpašu uzmanību un aktivitātes pievērsīsim vietējās ekonomikas koncepta attīstībai reģionos un lauku apvidos, kas iekļauj vietējam pieprasījumam atbilstošas preces un pakalpojumus, tai skaitā vietējās pārtikas un enerģētikas jomā.
    2. Reģionos attīstīsim viedās pilsētas un viedo lauku apvidu konceptus, veidojot gudru un novatorisku uzņēmējdarbību, uzlabosim mobilitāti ar moderniem un ilgtspējīgiem transporta tīkliem, ekoloģisku enerģētiku, dzīves kvalitātes uzlabošanu kultūras, veselības, drošības un izglītības pieejamības jomā kā arī pārredzamu un mērķtiecīgu pārvaldi.
    3. Atzīsim, ka laukos cilvēkresursu un administratīvā kapacitāte viedu lauku apvidu koncepta virzīšanai ir mazāka, tāpēc šī mērķa sasniegšanai paredzēsim papildu resursus no valsts budžeta.
    4. Reģionu un attīstības virzītājām ir jābūt vietējām pilsētu, ciemu un lauku apvidu kopienām, tāpēc atbalstīsim tādas pilsoniskās sabiedrības attīstību, kura meklē jaunus risinājumus, konsolidē un piesaista resursus apdzīvotu teritoriju izaicinājumu risināšanai, kā arī nodrošina spēcīgu līdzdalību un savu pārstāvniecību vietēja un nacionāla līmeņa politikas un attīstības plānošanā. Tādā veidā atbalstāma tādu kopdarbības aktivitāšu atzīšana nacionālā līmenī kā dalīšanās ekonomika, kopienu filantropija, pūļa finansēšana, ciemu attīstības plānošana u. c.
    5. Stiprināsim atgriezenisko saikni starp novadniekiem pasaulē un dzimtajiem novadiem vai tiem reģioniem, kur pēc dzīves ārvalstīs cilvēki plāno atgriezties.
    6. Lai veicinātu visas Latvijas ilgtspējīgu un vienmērīgu attīstību, precīzi noteiksim plānošanas reģionu robežas, piešķirsim tiem plašākas funkcijas ar atbilstošu finansējumu, nodrošināsim valsts pārvaldes institūciju efektīvu decentralizāciju, kā arī valsts atbalsta diferencēšanu ekonomiski vājāk attīstīto un attālināto teritoriju izaugsmei.
    7. Atbalstīsim Latgalē latgaliešu valodas lietojumu valsts un pašvaldības iestādēs un saziņā ar tām, kā arī paredzēsim valsts finansētu atbalsta mehānismu latgaliešu valodas apguvei visos izglītības posmos.
    8. Atbalstīsim latviskā latgaliskuma stiprināšanu visā Latgales kultūrvēsturiskajā telpā, paredzot atbilstošu finansējumu latgaliešu valodas lietošanai valsts un pašvaldību iestādēs, vietvārdos, uzrakstos, kā arī sabiedriskā pasūtījuma ietvaros plašsaziņas līdzekļos.
  1. PROGRESĪVIE: 2017. gada 25. februāra dibināšanas principi

    1. Latvijā ir jāievieš progresīvā nodokļu un nodevu sistēma, kurā pēc progresivitātes principa tiek piemērotas vienādas ienākuma nodokļa likmes visiem ienākumiem — gan darba algai, gan kapitāla pieaugumam, gan citiem ienākumiem. Vidusslānim un trūcīgajiem valsts iedzīvotājiem ir jāsamazina nodokļi un nodevas. Nodokļu
      slogs no darbaspēka jāpārceļ uz patēriņu, tādējādi veicinot ražošanas attīstību;
    2. Latvijas ekonomikai jābalstās uz zaļu, resursus saudzējošu tautsaimniecību. Visos politiskos, ekonomiskos un sociālos lēmumos jāņem vērā arī to ietekme uz vidi un sociāliem aspektiem;
    3. Latvijā ir jāveicina zināšanu ietilpīgas ekonomiskās un saimnieciskās aktivitātes, kas balstītas uz kopdarbību un kopīgu resursu izmantošanu;
    4. ēnu ekonomika jāsamazina, uzsvaru liekot nevis uz represīvām metodēm, bet tādas ekonomikas un nodokļu politikas veidošanu, kas motivēs uzņēmumus strādāt legāli. Politiķiem un valsts pārvaldei ar saviem darbiem jāpierāda, ka samaksātie nodokļi netiek izsaimniekoti un tiek ieguldīti kopīgām vajadzībām;
    5. patiesa korupcijas apkarošana un caurspīdīga, godīga un saprotama politika ir pamats, lai neizšķērdētu nodokļu maksātāju naudu un attīstītu valsti;
    6. valstij aktīvi jāiesaistās tirgus ekonomikas attīstīšanā. Tautsaimniecībai stratēģiski svarīgu valsts uzņēmumu privatizācija nav pieļaujama. Valstij nav jābaidās dibināt jaunus valsts uzņēmumus. Šādām darbībām ir jābūt rūpīgi izsvērtām un jānorisinās tikai valsts un tās pilsoņu ilgtermiņa interesēs;
    7. Latvijas sasniegumu un izaugsmes atskaites punktam ir jābūt iedzīvotāju laimes indeksam, nevis iekšzemes kopprodukta pieaugumam;
    8. Latvijai jākļūst par valsti, kurā jebkura vecuma cilvēkam ir pieejama valsts finansēta izglītība, iespējas pārkvalificēties, lai spētu pilnvērtīgi piedāvāt savas spējas un talantus valsts tautsaimniecības attīstībai;
    9. izglītībai jābūt laikam atbilstošai un prioritārai valsts nozarei, kam jāatspoguļojas valsts budžetā;
    10. valstij jāpanāk pozitīva demogrāfiskā situācija. Mēs ieguldīsim visus savus spēkus, lai jaunām ģimenēm būtu iespēja augt;
    1. visiem pilsoņiem neatkarīgi no to mantiskā stāvokļa, dzimuma, seksuālās orientācijas, reliģiskiem vai politiskiem uzskatiem, nacionalitātes ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas un tiesības, tādējādi veicinot saliedētas sabiedrības veidošanos;
    2. arī Latvijā jāpieņem likums, kas dotu iespēju nelaulātiem pāriem reģistrēt savu kopdzīvi un kļūt par juridiski atzītu ģimeni neatkarīgi no dzimuma;
    3. katram bērnam, kurš piedzimst Latvijā pastāvīgi dzīvojošiem cilvēkiem, pilsonība jāpiešķir automātiski;
    4. pašvaldību vēlēšanu balsstiesības jāpiešķir ikvienam iedzīvotājam, kurš pastāvīgi dzīvo konkrētās pašvaldības teritorijā vismaz piecus gadus un ir sasniedzis 16 gadu vecumu;
    5. Latvijas veselības aprūpei un valsts medicīnas iestādēm ir jābūt pieejamām ikvienam iedzīvotājam;
    6. valstij jāveicina līdzvērtīgu abu dzimumu iesaistīšanos valsts pārvaldē. Jāpanāk, ka sievietes un vīrieši saņem vienādu atalgojumu par identisku darbu;
    7. valstij jāatbalsta sabiedrības pašorganizēšanās un tās brīva līdzdalība valsts pārvaldē — biedrības, partijas, nodibinājumus, arodbiedrības un fondus;
    8. politiskās partijas pārdomāti jāfinansē no valsts budžeta, kas palielinās valsts un pašvaldību neatkarību no oligarhiem;
    9. valsts pārvaldē nekavējoties jāievieš moderno tehnoloģiju pielietošana, un to sniegtās priekšrocības jāizmanto ekonomiskajai attīstībai, sabiedrības līdzdalībai un birokrātijas samazināšanai;
    10. valsts politiskās varas centram jāatrodas parlamentā, lēmumu pieņemšanai jābūt caurspīdīgai un jānotiek iedzīvotāju interesēs;
    11. ir jāveicina sabiedrības iesaistīšanās kultūras un sporta dzīvē;
    12. cieņa pret latviešu valodu, tās lomas stiprināšana ir Latvijas valsts un tās patstāvības priekšnoteikums;
    13. Latvija ir pilntiesīga ANO, ES un NATO locekle, kurai jārīkojas šajās organizācijās tā, lai tās stiprinātu un realizētu kopējās pasaules, Eiropas un Latvijas nacionālās intereses.