Cilvēki

Roberts Putnis

Valdes priekš­sēdē­tājs
#2 Rīgā

Ministru prezidenta un veselības ministra amata kandidāts Roberts nepārtraukti ir darbojies sabiedriski politiskajā laukā. Viņa dzīves gājums ir liecība tam, ka viņam daudz svarīgāk par sava laika konjunktūru ir virzīt idejas, kurām viņš tic pats. Tā, viņam aktīvi līdzdarbojoties, Latvijā ir tapušas virkne nozīmīgu nevalstisko organizāciju, kas joprojām iestājas par progresīvām idejām. Tādām pieskaitāma ne tikai Latvijā, bet Baltijā pirmā vienotās Eiropas ideju pārstāvošā jaunatnes organizācija «Klubs Māja — jaunatne vienotai Eiropai», kā arī Eiropas Kustība Latvijā un globālās pretkorupcijas organizācijas «Transparency International» meitas organizācija Latvijā «Sabiedrība par atklātību — DELNA». Roberta vadības laikā DELNA kļuva par vienu no Latvijas pilsoniskās sabiedrības līderēm, panākot virkni būtisku pārmaiņu sabiedrībā un politikā. Roberta dzīve ir bijusi cieši saistīta ar Vāciju, kur viņš divos posmos ir pavadījis pavisam 14 savas dzīves gadus. Vācu valodā viņš iemīlējās jau no pirmās valodas nodarbības Kolkas skolā. Tas viņu 1997. gadā aizveda tieslietu maģistra studijās Ķelnes universitātē. Arī Vācijā Roberts darbojās nevalstiskajās organizācijās, vairākus gadus vadot Jauno Eiropas federālistu Ķelnes reģionālo organizāciju un esot aktīvs latviešu diasporas kopienā, tostarp darbojoties kā Latviešu kopības Vācijā vicepriekšsēdis. Mīlestība uz vācu valodu kļuva par profesionālu blakusnodarbi, kas pavada Robertu kopš 2001. gada. Roberts ir konferenču tulks un joprojām ir Vācijā publiski zvērināts tulks un tulkotājs. Viņš ir arī vadījis Bavārijas Publiski zvērināto tulku un tulkotāju asociāciju.

Robertam ir bakalaura grāds politikas zinātnē un politologa profesionālā kvalifikācija, kas iegūta Vidzemes Augstskolā, kā arī maģistra grāds mākslās, kas iegūts Latvijas Kultūras akadēmijā Starptautiskā mediju un kultūras menedžmenta programmā. Roberta akadēmisko interešu uzmanības lokā ir mediju vide, sociālās konstrukcijas un reputācijas vadības jautājumi. 2017. gadā grāmatas formā iznāca Roberta starpdisciplinārais pētījums «Es esmu starp jums: cilvēks ar invaliditāti un sabiedriskie mediji», kas apvieno mediju zinātnes un invaliditātes pētniecības aspektus.

Līdzās darbam sabiedriski politiskajā laukā Robertam ir arī uzņēmēja un uzņēmumu vadītāja darba pieredze, kas gūta Vācijā, Šveicē un Austrijā. 2015. gada pavasarī Roberts Krievijas agresijas pret Ukrainu iespaidā pieņēma lēmumu pārtraukt savu uzņēmējdarbības karjeru, tobrīd vadot apdrošināšanas sabiedrības BTA Vācijas filiāli, lai atgrieztos Latvijā. Roberts kļuva par pirmo Mediju politikas nodaļas vadītāju neatkarīgās Latvijas vēsturē. Viņa darbības akcenti mediju politikā bija sabiedrisko mediju tiesiskā nostiprināšana, valsts atbalsta formu ieviešana komerciālo mediju darbības nodrošināšanai, profesionālo un ētikas standartu kāpināšana Latvijas mediju vidē, kā arī mediju profesionāļu sociālās un tiesiskās aizsardzības jautājumi.

Redzot ZZS vadītās koalīcijas nevēlēšanos būtiski uzlabot mediju vidi valstī, ko skaudri apliecināja 2017. gada vasarā publiskotās «Oligarhu sarunas», Roberts pēc divarpus gadu darba pieņēma lēmumu atstāt Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja amatu un oktobrī kļuva par partijas PROGRESĪVIE ģenerālsekretāru, līdz 2018. gada februārī tika ievēlēts par partijas vadītāju. Kopš 2011. gada Roberts bija biedrības PROGRESĪVIE biedrs un no 2013. gada līdz 2016. gadam bija Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas biedrs.

Antoņina Ņenaševa

Valdes locekle
#1 Rīgā

Izglītības un zinātnes ministres amata kandidāte Antoņina ir sabiedriski aktīva jau no skolas gadiem. Strādājot par bibliotekāri augstskolā īstenoja dažādus augstskolas sabiedriski—politiskos un attīstības projektus. Ieguvusi bakalaura grādu politoloģijā, pusotru gadu strādājusi Saeimā kā palīgs un konsultants, īpaši pievēršoties ar izglītību un jaunatni saistītiem likumprojektiem. Strādājot ar jauniešiem nevalstiskajā sektorā, viņas vadībā realizēti vairāki neformālās izglītības starptautiskie projekti. No 2010. līdz 2012. gadam vadīja sabiedriski—politisku jauniešu organizāciju «Patrioti.lv». 2015. gadā ieguva maģistra grādu sociālajā politikā (European and Comparative Social Policy) prestižajā Londonas Ekonomikas augstskolā (LSE). Savus galvenos pētnieciskos darbus veltījusi izglītības politikai; maģistra darbā pētījusi augstākās izglītības reformas Latvijā un Igaunijā. Atgriežoties Latvijā, nolēma vairāk pievērsies izglītībai skolās un iegūt pedagoģisko izglītību. Antoņina ir programmas «Iespējamā misija» dalībniece un Rīgā pasniedz Sociālās zinības pamatskolēniem un ekonomiku vidusskolēniem. Aktīvi palīdz savai skolai sagatavoties jaunajai izglītības «kompetenču satura» reformai «Skola2030» un vada pedagogu apmācības. Divreiz ievēlēta partijas PROGRESĪVIE valdē un vada partijas Izglītības politikas darba grupu.

Māris Indulis Graudiņš

Valdes loceklis

Ārlietu ministra amata kandidāts Māris studējis politoloģiju Čikāgas universitātes doktorantūrā, kā arī Stokholmas universitātē. Atgriežoties Latvijā, 1992. gadā ievēlēts 5. Saeimā, vadījis Baltijas asamblejas Vides un enerģētikas komisiju. Nodibinājis pirmo Latvijas sabiedrisko attiecību aģentūru «Consensus PR» un pasniedzis sabiedriskās attiecības Igaunijas starptautiskajā universitātē «Audentes». Strādājis KNAB darba grupā par lobēšanas ierobežošanu, kā arī Latvijas Institūta Latvijas tēla darba grupā. Māris saistīts ar sociāldemokrātiem jau pirms 1985. gada, kad vadīja trimdas laiku lielāko politisko manifestāciju «Baltijas Brīvības un miera kuģis». Atstājot Eiropas Parlamenta nodaļas vadītāja un lektora amatu, kļuva par partijas PROGRESĪVIE pirmo vadītāju.

Ervins Laba­nov­skis

Valdes loceklis
#2 Vidzemē

Ekonomikas ministra amata kandidāts Ervins Latvijas Universitātē ieguvis bakalauru politikas zinātnē un maģistru komunikācijas zinātnē. Aizraujas ar vides aizsardzības idejām un bioloģisko lauksaimniecību, brīvajā laikā ceļo un fotografē meitu. Politikā ienāca 1999. gadā, iestājoties Jaunatnes Sociāldemokrātiskajā savienībā (JSS) un drīz kļuva par tās vadītāju. Strādājis Latvijas Republikas Saeimā kā LSDSP frakcijas deputāta palīgs. Bijis arī Aizsardzības ministrijas Politikas un plānošanas departamenta vecākais referents, vēlāk Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centra direktors. Kurators tādiem projektiem kā «Atspēriens» un «FilmRiga». Šobrīd vada Brīvības un solidaritātes fondu un SIA Kainaiži, kas nodarbojas ar bērzu sulu ieguvi un pārstrādi.

Kāpēc PROGRESĪVIE? «Dzīves ritumā nonācu pie apziņas, ka sabiedrībā ir jāpastāv mehānismiem, kas nodrošina sociālo taisnīgumu un vienlīdzīgas iespējas demokrātiskā sabiedriskā iekārtā. Apjautu, ka nedrīkst atstāt visu brīvā tirgus varā, jo tad neliela daļa sabiedrības ar dažādām metodēm uzspiež vairākumam savu gribu. Tāpat ir jālauž latvieša viensētnieka kods, jo tikai sadarbībā un savstarpējā solidaritātē slēpjas valsts un sabiedrības panākumu atslēga. Savulaik iepazinos ar «trešā ceļa» idejām un britu leiboristu modeli, kas tradicionālo kreisumu padarīja liberālāku, lielāku brīvību piešķirot uzņēmējdarbībai un pašrealizācijai. Visbeidzot, Skandināvijas piemērs mani pārliecināja, ka valstīs, kur ir vislielākie (bet vienlaikus — taisnīgi un progresīvi) nodokļi un vislielākā sociālā aizsardzība, ir arī viskonkurētspējīgākās ekonomikas pasaulē! Viņi spēj domāt inovatīvi, ilgtermiņā — un tā garants ir sociāldemokrātija, kurā lēmumu pieņemšanā iesaistās visas puses, dodot iespēju pieņemt labākos lēmumus. Vēlos šādu attīstību redzēt arī Latvijā.»

Ervins divreiz ievēlēts par partijas valdes locekli; kopā ar Mārtiņu Kossoviču vada PROGRESĪVO ekonomikas un uzņēmējdarbības darba grupu.

Ieva Lazda

Valdes locekle

Ieva studējusi pedagoģiju Latvijas Universitātē (izglītības maģistra grāds pedagoģijā) un Daugavpils Universitātē. Dzimusi un augusi Jūrmalā, arī lielāko daļu savas profesionālās dzīves aizvadījusi Jūrmalā — strādājusi par audzinātāju, sabiedrības iesaistīšanas speciālistu un dabas izglītotāju. Iesaistīties partijā nolēmusi ilgstoši darbojoties vietējā nevalstiskā organizācijā un arvien nonākot situācijās, kur ar pilsoniskām aktivitātēm NVO līmenī ir par maz, lai ieviestu ilgtermiņa sistēmiskas pārmaiņas pašvaldībā. Iesaistoties partijā PROGRESĪVIE, dibināšanas sapulcē tika ievēlēta par valdes locekli, par tādu tika pārvēlēta arī pirmajā partijas pilnsapulcē. Brīvajā laikā dzied korī un dodas dabā.

Ansis Dobelis

Valdes loceklis
#2 Kurzemē

Satiksmes ministra amata kandidāts Ansis ir dzimis Saldū, bet savu ikdienu saista ar Rīgu. Sabiedriski—politisko pieredzi guvis, ilgstoši darbojoties NVO, kas cenšas Latvijā ieviest un realizēt progresīvas idejas un sociāli atbildīgu politiku. Ikdienas darbā neatsveramu atbalstu viņam sniedz iegūtā augstākā izglītība politikas zinātnē, kas ļauj valsts politisko un ekonomisko attīstību skatīt plašāk un tālredzīgāk. Kopš izveidošanas 2011. gadā līdz 2017. gada 25. februārim vadīja sociāldemokrātisko biedrību PROGRESĪVIE, bija viens no tās dibināšanas iniciatoriem. Divreiz ievēlēts partijas PROGRESĪVIE valdē, vada partijas nodokļu politikas darba grupu. Hobiji: vasarā labprāt nodarbojas ar riteņbraukšanu, bet ziemā — laižas no kalna ar sniega dēli.

Mārtiņš Kossovičs

Valdes loceklis

Jau agrā jaunībā Mārtiņam simpātiskas šķitušas sociāldemokrātiskās idejas, tādēļ vēl deviņdesmito gadu izskaņā, paralēli studijām politikas zinātnē, viņš kopā ar domubiedriem atjaunoja Jaunatnes sociāldemokrātisko savienību (JSS) un bija ilgstošs organizācijas ārlietu sekretārs. Vēlāk, veidojoties vēl tikai biedrībai PROGRESĪVIE, kļuva par tās dibinātāju un organizācijas valdes locekli. Likumsakarīgi, ka laikā, kad biedrība pārtapa par politisku partiju, Mārtiņš aktīvi iesaistījās arī tās dibināšanā un tika ievēlēts partijas valdē.

Arī savā profesionālajā darbībā Mārtiņš ir bijis sabiedriski aktīvs. Pirms vairāk nekā desmit gadiem viņš kopā ar ģimeni izveidoja nelielu optikas uzņēmumu, kas šobrīd ir kļuvis par vienu no tirgus līderiem Latvijā. Šodien uzņēmums ir atvēris jau vairāk kā 30 optikas salonus 20 Latvijas pilsētās. Ar savu darbību Mārtiņš kliedē stereotipus — arī uzņēmēji Latvijā var būt sociāldemokrātiski jeb progresīvi domājoši!

Dace Kavasa

Valdes locekle
#1 Kurzemē

Iekšlietu, tieslietu ministres amata kandidāte Dace ir juriste, feministe, tenisiste. Beigusi Latvijas Universitāti un Daremas Universitāti (Lielbritānija) viņa savas cilvēktiesību iemaņas pilnveidoja, strādājot ar Eiropas Integrācijas jautājumiem Latvijā, kā arī ar tieslietu sektoru vairāk kā 20 valstīs Eiropā un Āzijā. 2008. gadā Dace atgriezās Latvijā un ir turpinājusi izglītojošo un konsultāciju darbu no Rīgas, attīstot ilgtspējīgas valsts un privātā sektora organizācijas un palīdzot cilvēkiem nospraust mērķus pozitīvas ietekmes veidošanai, vienlaikus atbalstot arodbiedrības un indivīdus savu tiesību aizstāvībā. Dace pievienojās PROGRESĪVAJIEM to dibināšanas sapulcē un 2018. gada 24. februārī tika ievēlēta partijas valdē.

Edgars Labsvīrs

Valdes loceklis

Edgars ir dzimis Daugavpilī, darba gaitas sācis elektronikas un programmatūru pārdošanas biznesā. 2009. gadā ar ģimeni pārcēlās uz Rīgu, kur RISEBA ieguva bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadībā un maģistra grādu veselības vadībā RSU. Pēdējos četrus gadus strādā mūsdienu medicīnas tehnoloģiju nozarē.

PROGRESĪVAJIEM pievienojās 2017. septembrī, lai piedalītos protestos pret «divu grozu» veselības aprūpes sistēmas ieviešanu Latvijā. Edgars ir partijas veselības aprūpes darba grupas vadītājs. Darba grupas mērķis ir ikvienam pieejamas, kvalitatīvas un ekonomiski ilgtspējīgas veselības aprūpes sistēmas izveide, balstoties uz mūsdienu sociāldemokrātu vērtībām — solidaritāti un progresu. Partijas pilnsapulcē 2018. gada 24. februārī tika ievēlēts par partijas PROGRESĪVIE valdes locekli.

Viesturs Kleinbergs

Sociālās politikas darba grupas vadītājs

Labklājības ministra amata kandidāts Viesturs sociālās politikas jomā darbojas jau 12 gadus. Ir strādājis Bērnu un ģimenes lietu ministrijā, līdzdarbojies Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu izstradē un aktīvi darbojies audžuģimenu kustības veicināšanā. Strādājis Latvijas Republikas Saeimā pie vairāku likumprojektu, kas uzlabo situāciju ģimenēm ar bērniem (piemēram, pie nodokļu atvieglojumiem autotransporta nodevai daudzbērnu ģimenēm). Trīs gadus atbildējis par sociālajiem jautājumiem, Rīgas pašvaldībā esot Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja, parvaldes priekšnieka vietnieka amatā. Pēdējos četrus gadus aktīvi darbojies nevalstiskajā sektorā attīstot sociālos pakalpojumus — nodrošinot aprūpes mājās piejamību senioriem lauku reģionos. Līdzdarbojies arī kā eksperts Deinstitucionalizācijas plānu izstrādē.

Edmunds Cepurītis

Vides politikas darba grupas vadītājs

Vides aizsardzības un reģinālās attīstības ministra amata kandidāts Edmunds uzaudzis Amatas novadā, mācījies Cēsīs un studējis Rīgā. Viņa divas lielākās aizraušanās ir vides aizsardzība un kritiskā domāšana. Vides zinātnes studiju laikā vadījis Latvijas Universitātes debašu klubu un vēlāk bijis viens no Latvijas debašu asociācijas («Quo tu domā?») līdzdibinātājiem. Šobrīd jau trīs gadus strādā nevalstiskajā sektorā, veicinot jauniešu vides apziņu, pilsonisko aktivitāti un arī kritisko domāšanu. Līdzās ikdienas darbam Edmunds labprāt vada nodarbības ieinteresētajām organizācijām par vides un kritiskās domāšanas tēmām.

Edmunds uzskata, ka nepastāv pretrunas starp iedzīvotāju labklājības veicināšanu un dabas aizsadzību — mūsdienīga un zinātnē balstīta vides politika var nodrošināt abas. Tā kā Latvijas politikā vides aizsardzības jautājumi netiek nopietni ņemta vērā, bet maldinošā nosaukuma Zaļo un Zemnieku Savienība pat tieši veicinājusi pesticīdu lietošanas pieaugumu lauksaimniecībā un nesamērīgu mežu izciršanu, pievienošanos PROGRESĪVAJIEM uzskata par loģisku soli, lai dotu savu ieguldījumu videi un cilvēkiem draudzīgākas politikas veidošanā.

Jana Sima­nov­ska

Vides politikas darba grupas vadītāja
Ētikas komisijas locekle

Zemkopības ministres amata kandidāte Jana ir vides un cilvēktiesību aktīviste. Studējusi ķīmiju, starptautiskās attiecības un vides pārvaldību, ieguvusi doktora grādu vides inženierzinātnēs, kopš studiju laikiem strādājusi vides aizsardzībā, pētot, konsultējot un izglītojot. Jana ir autore vairākām vadlīnijām par zaļu rīcību, raksta par vides aizsardzības jautājumiem žurnālā «Vides vēstis» un citur, blogo par visu, kas viņai šķiet svarīgs. Janas sabiedriskais aktīvisms aizsākās, aizstāvot savu bērnu tiesības un kopā ar citiem vecākiem protestējot pret bērnu skolas slēgšanu.

2012. gadā viena no Latvijas Vecāku foruma iniciatorēm. 2013. gadā kopā ar citiem vides ekspertiem dibinājusi biedrību «Ekodizaina kompetences centrs» videi draudzīgu preču un pakalpojumu popularizēšanai, ievēlēta Vides konsultatīvajā padomē, kas ir NVO sadarbības institūcija pie Vides un reģionālās attīstības ministrijas.Piedalījusies domubiedru grupā «CenzūraiNē» pret t. s. tikumības grozījumiem. Latvijas pilsoniskās alianses biedre, 2014—2016. gadā ievēlēta tās padomē. Par saviem rakstiem par pesticīdu nelabvēlīgo ietekmi uz veselību saņēmusi Latvijas Ārstu biedrības balvu «Gada cilvēks sabiedrības veselībā — 2015». Kārtējo reizi piedzīvojot, ka politiķi nedzird pilsonisko sabiedrību un vēlēšanās nav par ko balsot, 2017. gadā piedalījās partijas «Progresīvie» dibināšanā, ievēlēta Ētikas komisijā. Kopā ar Edmundu Cepurīti vada partijas Vides politikas darba grupu.

Jana necieš melus un netaisnību, bet viņu iedvesmo daba, māksla, literatūra un spēcīgas personības. Janas moto ir Mārtiņa Lutera vārdi «Es nevaru un negribu ne no kā atteikties, jo ir bīstami rīkoties pretēji sirdsapziņai».

Inga Liepa-Meiere

Ētikas komisijas locekle
#1 Vidzemē

Inga ir dzimusi Rīgā, bet pēdējos divus gadus dzīvo Saulkrastos. Vairāk nekā desmit gadus bijusi docētāja augstākās izglītības iestādēs, pasniedzot tiesību teoriju. Lielu daļu savas profesionālās karjeras bijusi ierēdne Tieslietu ministrijā, Bērnu un ģimenes lietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā.

Ingas interešu loks ir vienlīdz cieši saistīts kā ar tiesību, tā sociālo jomu, tādēļ bez tiesību zinātņu maģistra grāda, Latvijas Universitātē iegūts arī sociālā darba maģistra grāds. Zināšanas papildinātas, studējot sociālo menedžmentu Šveices Ziemeļrietumu augstskolā (Fachhochschule Nordwestschweiz).

Piedalīšanās PROGRESĪVO dibināšanā nav nejaušība. Sociāldemokrātiskās idejas Ingu ieinteresēja jau studiju gados, tādēļ viņa iesaistījās Sociāldemokrātiskās Jauniešu organizācijas aktivitātēs un ir bijusi LSDSP biedre, aktīvu darbību partijā pārtraucot saistībā ar darbu valsts iestādēs.

Arī savā profesionālajā darbībā Inga konsekventi centusies sekmēt sociāli atbildīgas valsts politikas veidošanu: viņas vadībā izstrādāts pirmais Valsts ģimenes politikas rīcības plāns desmit gadiem, kas paredzēja vairākus šobrīd jau par pašsaprotamiem kļuvušus atbalsta mehānismus kā sociālo pabalstu palielināšanu pēc bērna piedzimšanas, valsts līdzdalību bērnu ēdināšanas skolās finansēšanā u.c., bija atbildīga par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumprojekta un ar to saistīto normatīvo aktu izstrādi, Audžuģimeņu koncepcijas izstrādi un ieviešanu, kuras rezultātā Latvijā audžuģimeņu skaits no dažām strauji pieauga līdz vairākiem simtiem, kā arī daudzām citām valstiski nozīmīgām ģimenes politikas, jaunatnes politikas un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas iniciatīvām. Izmantojot teorētiskās zināšanas un pieredzi sociālajā jomā, Inga koordinējusi PROGRESĪVO programmas sociālās politikas piedāvājumu izstrādi.

Pēdējos desmit gadus Inga strādājusi un arī kā brīvprātīgā darbojusies nevalstiskajās organizācijās Latvijā (tostarp, biedrībā «Sabiedrība par atklātību Delna») un Šveicē. Šobrīd strādā Latvijas Samariešu apvienībā, rūpējoties par sociālo pakalpojumu attīstību reģionos.

2017. gadā partijas dibināšanas sapulcē Inga tika ievēlēta par Ētikas komisijas locekli, bet 2018. gadā partijas pilnsapulcē šajā amatā viņu ievēlēja atkārtoti.

Insa Krēmere

Eiropas politikas darba grupas vadītāja
Revīzijas komisijas locekle

Insa ir matemātikas doktorante Latvijas Universitātē. Dzimusi un augusi Vācijā, uz Latviju viņa nolēma pārcelties, sākot studijas. Latvijas Universitātē ieguvusi bakalaura un maģistra grādu matemātikā. Agrāk darbojusies bēgļu atbalsta organizācijās. Viņai apnikusi valdošā neoliberālā politika un tās izraisītā nevienlīdzība, tāpēc kļuva par PROGRESĪVIE biedri, kad tā vēl bija biedrība, lai cīnītos par solidārāku un vienlīdzīgāku sabiedrību. Likumsakarīgi bija arī viņas kļūšana par vienu no partijas PROGRESĪVIE dibinātājiem. Partijā vada Eiropas politikas darba grupu un pirmajā partijas kopsapulcē tika ievēlēta Revīzijas komisijā. Brīvajā laikā mācās valodas.

Mārtiņš Zvejnieks

Revīzijas komisijas loceklis

Mārtiņš studējis Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga), kā arī ieguvis maģistra grādu Zviedrijas Lauksaimniecības universitātē (Sveriges lantbruksuniversitet) vides ekonomikā. Pēc studiju beigšanas viņš atgriezās Latvijā un šobrīd strādā fintech nozarē. Savos uzskatos Mārtiņš ir ar nostāju, ka katra spējīga cilvēka pienākums ir interesēties par valsts norisēm un uzņemties līdzatbildību par cilvēkiem, kas tiek ievēlēti publiskos amatos. Kāpēc PROGRESĪVIE? Savos uzskatos Mārtiņš vienmēr ir bijis kreisi liberāls — uzzinot, ka tiks dibināta eiropeiska sociāldemokrātu partija, viņš nolēma piedalīties tās dibināšanā. Viņprāt, PROGRESĪVIE pagaidām ir vienīgie, kas skaidri definējuši, kādas vērtības pārstāv, un vienīgie, kas Latvijā varētu lēnām ieviest skandināvu valstu skatījumu uz dzīvi, radot Latvijas iedzīvotājiem vēlmi asociēt mūsu valsti ar ziemeļvalstīm, nevis Krieviju vai Vāciju.

Sandra Mar­tin­sone

Finanšu ministres amata kandidāte

Finanšu ministres amata kandidāte Sandra ir ieguvusi Politikas zinātņu bakalaura grādu Vidzemes augstskolā un maģistra grādu Starptautiskajā politekonomikā Līdsas universitātē, Lielbritānijā, kā arī studējusi Sodertorn Hogskola, Stokholmā un bijusi Ainas Galējs fonda stipendiāte studijām Viskonsīnas Universitātē, Oklērā (Eau Claire), ASV.

Strādājusi ar valsts un reģionu attīstības jautājumiem Vidzemes attīstības aģentūrā un ANO Attīstības programmā. No 2004. līdz 2008. gadam Sandra strādāja Ārlietu ministrijā ar daudzpusējās sadarbības jautājumiem un 2017.—2018. gadā bija Latvijas prezidentūras Baltijas jūras valstu padomē sekretariāta vadītāja vietniece.

Sandra ir uzaugusi Salacgrīvā, daudzas bērnības vasaras aizvadītas Latgales laukos, bet kopš 2009. gada Sandra dzīvo Londonā, kur ir koordinējusi un pārraudzījusi humanitārās palīdzības projektus Haiti, Pakistānā, Sudānā, Dienvidsudānā un Kenijā, vadījusi Politikas un pārvaldības programmu vienā no pasaulē vadošajām domnīcām starptautiskās attīstības jomā — Overseas Development Institute.

Šobrīd Sandra ir starptautiskās politikas konsultante organizācijā Ethical Trading Initiative, un paralēli strādā ar starptautiskās nodokļu politikas jautājumiem. No 2015. līdz 2017. gadam Sandra vadīja starptautisku (19 valstis) kampaņu par taisnīgas nodokļu politikas izveidi Eiropā un pasaulē, fokusējoties uz trim galvenajiem jautājumiem: divpusējie nodokļu līgumi, multinacionālo kompāniju biznesa caurspīdīgums un datu publiska pieejamība, kā arī globālas nodokļu politikas institūcijas izveide. No 2015. gada Sandra ir padziļināti pētījusi arī Latviju šai kontekstā un ir gatavojusi pārskatus par Latvijas nodokļu politiku.

2018. gadā Sandra, uzņemoties vadošo lomu, atjaunoja Latvijas izcelsmes studentu un pētnieku asociācijas Lielbritānijā darbību un 2018. gada maijā noorganizēja pirmo zinātnisko konferenci. Sandras pētnieciskās un profesionālās intereses saistās ar tādiem jautājumiem kā starptautiskā attīstība, nevienlīdzība, nabadzības sistēmiskie cēloņi, taisnīguma un ilgtspējas principi ekonomiskajā (īpaši, nodokļu) politikā, de-ofšorizācija.

Šodienas Latvijā Sandru visvairāk uztrauc korupcija, biznesa interešu ietekme uz politiku, elitārisms, augstais nabadzības līmenis, nepietiekami spēcīgi attīstīta pilsoniskā sabiedrība, lielā un aklā apsēstība ar neoliberālismu, ilgtermiņa domāšanas trūkums un nepietiekams fokuss uz problēmu cēloņu, nevis seku risināšanu. Viņasprāt, nodokļu politika ir viens no galvenajiem instrumentiem sociālā līguma starp valsti un tās iedzīvotājiem īstenošanai, pārdalot kopējos resursus maksimālam sabiedriskajam labumam. Nodokļu politika nav tikai rīks ekonomiskās izaugsmes veicināšanai; tā ir arī rīks, lai veidotu tieši tādu valsti un sabiedrību, kādā mēs vēlamies dzīvot, jūtamies droši, cienīti un pasargāti dzīves grūtākos brīžos, spējam realizēt savu potenciālu un justies motivēti darīt savu darbu ar izcilību — no sētnieka līdz valsts prezidentam un būt adekvāti novērtētiem. Sandra ir pārliecināta, ka valsts finašu politika nav vien grāmatvežu kompetence. Gudrai, ilgtspējīgai un tālredzīgai finanšu politikai ir jābalstās uz starpdisciplināru pieeju.

Līga Rasnača

#1 Zemgalē

Līga pamatdarbā strādā Latvijas Universitātē, ir Socioloģijas nodaļas asociētā profesore, vada Profesionālo maģistra programmu «Sociālais darbs». Ir strādājusi gan VEF, gan valsts un pašvaldību iestādēs. Kopš akadēmiskā darba atsākšanas 2000. gadā interesējas par sociālās politikas jautājumiem: darba devēju un darba ņēmēju attiecībām, mazaizsargātām grupām darba tirgū un mājokļa politikas jautājumiem. Ziemeļvalstu sociālās politikas virzība Latvijai ir tuva gan pēc attāluma, gan mentalitātes — par to liecina viņas zinātniskās publikācijas. Līga uzskata, ka Latvijā pārāk augstā ienākumu un mantiskā nevienlīdzība veicina neuzticēšanos politiskajai varai un sabiedrības daļām savstarpēji. Viņa ir iesaistījusies «Eiropas PretNabadzības Tīkla» aktivitātēs kā brīvprātīgā lektore. Gan savā pamatdarbā, gan sabiedriskajās aktivitātēs iestājas par sociālo taisnīgumu, novērtējot katra ieguldījumu, bet nepieļaujot atsevišķu grupu atstumšanu un izolāciju. Pievienojās PROGRESĪVAJIEM, jo atbalsta sadarbības veicināšanu, savstarpēja atbalsta sniegšanu  gan institūciju, gan organizāciju un atsevišķu cilvēku darbībā.

Ģirts Šolis

#2 Zemgalē

Ģirts plašāk sabiedrībā ir pazīstams kā režisors, aktieris, dīdžejs un mūziķis. Studējis Latvijas lauksaimniecības universitātē, Latvijas Kultūras Akadēmijā un Varšavas teātra akadēmijā, 2011. gadā ieguvis maģistra grādu mākslās, dramatiskā teātra režijas specialitātē. Pēc vidusskolas dienējis Iekšlietu ministrijas spēkos, teicami pabeidzis Iekšlietu ministrijas Kauguru mācību centru. Saņēmis apbalvojumu par priekšzzīmīgu dienesta pienākumu veikšanu. Vēlāk, strādajis kokapstrādē un celtniecībā.

Studiju gados, savas līdera dotības apliecinājis atjaunojot «Latvijas kultūras akadēmijas» studentu pašpārvaldi, piedaloties «Latvijas studentu apvienības» organizētajā «Latvijas studentu līderu forumā» ieguvis apbalvojumu «Līderu līderis» (2003).

Ģirts ir viens no objektu teātra apvienības «Umka.lv» un neatkarīgā teātra «Dirty Deal Teatro» dibinātājiem. Bijis klāt arī pie «radio KNZ» un «radio NABA» šupuļa. Teātra krīzes brīdī, darbojies «Jelgavas jaunajā teātrī». Iestudējis izrādes Liepājas teātrī, Latvijas nacionālajā teātrī, Latvijas leļļu teātrī, «Dirty Deal teatro», «Ģetrūdes ielas teātrī», «Jelgavas jaunajā teātrī» u.c.

Pēc studijām, darbojies arī kā žurnālists un raidījumu vadītājs vairākās radio stacijās — Latvijas radio 1, Star FM, radio NABA, u.c. Vēlāk arī kā filmu ieskaņotājs un diktors televīzijā. No 2006. gada, multiplikācijas filmu dublāžas režisors.

No 2017. gada Ģirts ir Latvijas Leļļu teātra galvenais režisors un Latvijas kultūras akadēmijas lektors. No 2018. gada — Ģirts ir «ASSITEJ Latvia» (International Association of Theatre for Children and Young People) valdes loceklis.

Olevs Nikers

Aizsardzības politikas darba grupas vadītājs

Aizsardzības ministra amata kandidāts Olevs uzskata sevi par cīnītāju — «Ja Tu kādā brīdī netici sev un šaubies par spēju panākt savus mērķus, atceries Latvijas Brīvības cīņas. Atceries mūsu tautiešus, kas izcīnīja savu valsti — viņiem nebija, no kā mācīties. Viņiem piederēja tikai tik pēdu zemes, cik atkarots ienaidniekam».

Olevs Nikers ir drošības un aizsardzības eksperts kopš 2001. gada un šobrīd vada Baltijas valstu drošības stratēģijas projektu. Kopš 2015. gada septembra Olevs ir domnīcas The Jamestown Foundation (Vašingtona, ASV) analītiķis Baltijas un Austrumeiropas drošības jautājumos.

Olevs ir prestižās ASV valdības studentu apmaiņas programmas «Fulbright» stipendiāts un ir ieguvis maģistra grādu starptautiskajās attiecībās Teksasas A&M universitātē (The Bush School of Government and Public Service), savukārt 2000. gadā viņš ieguva maģistra grādu politikas zinātnē Latvijas Universitātē. 2003. gadā Olevs apguva Baltijas Aizsardzības koledžas Civildienesta ierēdņu kursu.

2017. gadā Olevs apguva Amerikas Stratēģiskās izglītības akadēmijas «The Net Assessment and Competitive Strategy» kursu, kā arī ieguva «The World Affairs Institute Transatlantic Fellowship Program» stipendiju Vašingtonā.

Olevu raksturo vēlme vienmēr būt kustībā. Viņa vaļasprieku lokā ietilpst skriešana, peldēšana, riteņbraukšana, braukšana ar sniegadēli, slidošana un fotografēšana.

Dainis Deigelis

Revīzijas komisijas loceklis

Dainis, kā pats saka, ir paspējis pieļaut visas iespējamās kļūdas, bet tas jau, laikam, dzejniekiem, kas ar prātu vai sirdi domā un jūt vairāk, ir tipiski — tāpēc arī ceļš uz moderno sociāldemokrātiju ir bijis diezgan ar daudziem sāpīgiem pieturpunktiem, kuros smagi nācies nosēsties no saviem ideāliem, un saprast, ka pārējiem pašu izkliegtie lozungi pirms vēlēšanām ir tikai netīrās korumpētās pakaļas piesegšana…

Otrs: izvēli ir ietekmējusi ikdienas dzīve un darbs starp dažādu tautību vienkāršiem cilvēkiem, saredzot to, ka viss mūs vieno — viena un tā pati fundamentālā problēma: sociālā nevienlīdzība, tiesiskā neaizsargātība un nedrošība par rītdienu… Pašlaik strādā autodetaļu vairumtirgotavā, ir trīs bērnu tēvs un feminists.

2018. gada partijas kongresā Dainis Deigelis tika ievēlēts Revīzijas komisijā, kā arī turpina strādāt pie sava pirmā sociālās dzejas krājuma. Viņa devīze vienmēr, tāpat kā spāņu republikāņiem, ir un paliks «Esiet reālisti, ticiet neiespējamajam!»

Āris Adlers

Pašvaldību un reģionālās attīstības politikas darba grupas vadītājs

Āris jau vairāk kā 11 gadus darbojoties dažādās Nevaldības organizācijās, iestājas par līdzsvarotu, sociāli atbildīgu vietēju un globālu attīstību, un tic Eiropai bez robežām, bez jebkāda veida barjerām, kas varētu kavēt Latvijas iedzīvotāju aktīvai līdzdalībai savas kopienas, valsts un globālā attīstībā.

Āris Rīgas Tehniskajā Universitātē ir ieguvis bakalaura grādu Datorzinātnē, Inženiera kvalifikāciju finanšu informācijas tehnoloģijās un maģistra grādu Vadības zinātnēs, bet šobrīd ir Rīgas Tehniskās Universitātes doktorants.

Pēc vairāku gadu pieredzes darbā informācijas tehnoloģiju jomā, šobrīd Āris vada seminārus, darba grupas, izstrādā attīstības konceptus, stratēģijas un programmas par pilsoniskās sabiedrības, teritoriju un reģionālās attīstības, uzņēmējdarbības attīstības jautājumiem, kā arī strādā pie pētniecības jautājumiem Integrētās pievienotās vērtības radīšanā tautsaimniecības attīstībai.

Līdzās darbam Publisko un Privāto partnerību biedrībā «Sernikon», Āris ir biedrības «Latvijas Lauku forums» padomes loceklis, Ministru kabineta un NVO memoranda padomes loceklis un vairāku citu nacionālu un starptautisku organizāciju biedrs vai lēmējinstitūciju pārstāvis. Brīvajā laikā Āris dejo tautas dejas.

Agnese Logina

#1 Latgalē

Agnese ir dzimusi un augusi Rīgā, bet sevi uzskata par otrās paaudzes latgalieti, jo visa plašā radu saime ir izkaisīta pa visu Latgali. Pēc vidusskolas beigšanas Rīgā pārcēlusies uz gadu Ventspilī, tad — uz Amsterdamu, kur ieguvusi bakalaura grādu kino un literatūras teorijā. 2013. gadā atgriezusies Rīgā uz īsu brīdi, lai sakārtotu dokumentus tālākai izglītībai citur, bet guva negaidītu iespēju iesaistīties savā industrijā uz visiem 100%, tāpēc plāni par atkārtotu aizbraukšanu tika atcelti, jo Agnese tic, ka praktiska pieredze ir svarīgāka par teorētisku ieskatu. 2016. gadā ieguva maģistra grādu kultūras un starpkultūru studijās Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA), kopš 2016. gada rudens studē LKA doktorantūrā. Galvenais pētniecības virziens: populārā kultūra, it īpaši mūzikas videoklipi kā audiovizuālās mākslas formāts, kas ātri reaģē uz sabiedrībā notiekošām pārmaiņām.

Agnese ir guvusi darba pieredzi dažādās jomās, jo īpaši bakalaura studiju laikā, kad ir ne tikai strādājusi dzīvnieku viesnīcā, bet arī ātrās ēdināšanas restorānā. Taču lielākā profesionālās dzīves daļa saistīta ar kino jomu, kur ir guvusi pieredzi gan uz filmēšanas laukuma, gan filmu izrādīšanā. Kopš 2013. gada cieši saistīta ar kino festivālu vidi, gan organizējot festivālus, gan iesaistoties filmu programmu veidošanā. Šobrīd strādā Rīgas Kino muzejā, kā arī kā kuratore turpina savu darbu festivālā. Darbu ietvaros organizē kino lektorijus, īpašos seansus Rīgā, citās pilsētās un apdzīvotās vietās, nodarbojas ar kino izpēti, kā arī regulāri raksta par kino.

Agnese ir PROGRESĪVO biedre kopš partijas dibināšanas. Iesaistījās partijā, jo sajuta, ka pašreizējā politiķu paaudze nesaprot jaunu, ambiciozu cilvēku dzīves un to īpašos izaicinājumus un labprātāk izliekas, ka cilvēku dzīves nav mainījušās. Kā kultūras darbiniece un humanitāro zinātņu studente arī jūtas īpaši neaizsargāta, jo šīs jomas netiek uzskatītas par prestižām, tāpēc, piemēram, daudzi muzeju darbinieki ir spiesti dzīvot skarbos izdzīvošanas apstākļos, piemēram, žonglējot divus un trīs darbus vienlaikus. Agnese uzskata, ka kultūra ir viena no svarīgākajām valsts jomām, jo bez tās principā pašas valsts nemaz nav.

Agnese startēs 13. Saeimas vēlēšanās no Latgales saraksta kā 1. numurs. Tā kā Agnese pati ir piedzimusi pēdējā demogrāfiskā sprādziena ietvaros neatkarības atgūšanas laikā, viņa uzskata, ka ir pienācis laiks, lai arī šī paaudze, kas nu jau pārstāv krietnu daļu Latvijas darbsspējīgo iedzīvotāju, kļūst politiski aktīva, nevis turpina pasīvi noskatīties, kā pašu nākotne tiek sabojāta ar nepārdomātiem un neefektīviem lēmumiem.