Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas 19. marta sēdē skatītajā lēmumprojektā par Viduslatvijas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2024.-2028. gadam (Plāns) tiek uzsvērta nepieciešamība pēc atkritumu reģenerācijas potenciāla jeb atkritumu dedzinātavas.
Kā norādīja vairāki komitejas deputāti, atkritumu apsaimniekošanās plānā trūkst būtiskas datu analīzes un diskusijas ar ekspertiem, kas liek apšaubīt plāna lietderību. Plāna atbalstam komitejā sākotnēji nebija kvoruma, un vairāki komitejas deputāti norādīja uz nepieciešamu papildu sarunai, taču komitejas vadītājs Viesturs Zeps (LA) panāca jautājuma virzīšanu uz Rīgas domes sēdi.
S.Vancāne: “Ar šī plāna virzību tiek bruģēts ceļš atkritumu dedzināšanai Pierīgā! Tas pēc būtības pasaka – Rīga vēlas dedzinātavu! Tālāk uzņēmēji varēs virzīt lielas jaudas sadedzināšanas staciju būvniecībai, kas radīs nemitīgu pieprasījumu pēc atkritumiem. Pats risinājums ir neefektīvs, dārgs un pasliktina apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus. Būtībā Rīga uzsēdīsies uz atkritumu adatas.”
Atkritumu apsaimniekošanās plāns nesniedz skaidrus datus un analīzi par esošajām un plānotajām atkritumu plūsmām. Vienlaikus ES un Latvijas politika paredz darbības atkritumu samazināšanai, pārstrādei un iekļaušanai aprites ekonomikā. Tas viss rada pamatotas bažas, ka Rīgas atkritumu dedzinātavai atkritumi būs jāimportē, līdzīgi kā to jau šobrīd dara Schwenk Latvija.
Saeimas deputāte, Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas locekle Mairita Lūse uzsver, ka Eiropa virzās prom no dedzinātavām un publiskos līdzekļus šādiem projektiem vairs nepiešķir.
Kā iepriekš ziņots, Ropažu novadā jau notiek apspriede par atkritumu dedzinātavas būvniecību pie Rīgas robežas. Novada deputāti šo plānu nav viennozīmīgi atbalstījuši, norādot, ka ir pret dedzināšanas stacijas būvniecību konkrētā novadā.
Dedzināšanas procesā rodas toksiskas un kancerogēnas vielas, kuras pēc esošajām prognozēm visvairāk nosēdīsies Purvciema, Ķengaraga un Pļavnieku apkaimēs. Pētot dedzinātavu ietekmi uz vidi, ir grūti pierādīt vai piesārņojumu radījusi tieši dedzinātava, bet to vielu negatīvā ietekme ir zināma. Piemēram, Lietuvā un Francijā veiktie pētījumi ir atklājuši kaitīgo daļiņu klātbūtni apkārtnē turēto vistu olās. Tāpat Bulgārijā Sofijas tiesa ir aizliegusi celt atkritumu dedzinātavas tiešā dzīvojamo māju tuvumā.
Šāds projekts rada arī finanšu riskus Latvijas valstij, jo ES direktīva nosaka, ka līdz 2025. gadam vismaz 20% no radītajiem atkritumiem jābūt pārstrādātiem. Pieļaujot lieljaudas atkritumu dedzinātavas izbūvi tiek radīta sistēma, kas kavē pārstrādes mērķu sasniegšanu.
Progresīvie uzskata, ka, Rīgai pieņemot atkritumu apsaimniekošanas plānu 2024.-2028. gadam esošajā redakcijā, Rīga rīkojas pretēji sabiedrības, vides un aprites ekonomikas principiem. Progresīvie aicina Rīgas domē esošās partijas atlikt šī jautājuma lemšanu, pamatot ar datiem plānā izvirzītās rīcības un plānus un iekļaut vides organizāciju un jomas ekspertu viedokli.