Vēlme ierobežot referendumus liecina par politiķu bailēm no tautas

Biedrība PROGRESĪVIE pauž satraukumu par Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas un citu Vienotības biedru priekšlikumiem mainīt tautas nobalsošanas ierosināšanas kārtību un būtiski palielināt pilsoņu parakstu skaitu, kas nepieciešams referenduma rosināšanai.

PROGRESĪVIE atbalsta vēlmi sakārtot parakstu vākšanas finansēšanas jautājumus un kategoriski iebilst pret liekulīgo ierosinājumu paplašināt kvorumu tautas nobalsošanas sasaukšanai, aizbildinoties ar vēlmi ierobežot mazākuma tiesības diktēt noteikumus un politisko dienas kārtību sabiedrības vairākumam.

18. februāra referenduma priekšvakarā valdošā koalīcija vairākkārt aicināja pilsoņus balsot pret izmaiņām Satversmē, jo latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda esot Satversmes kodola sastāvdaļa.

Ansis Dobelis, biedrības vadītājs:

“Gribam atgādināt, ka neapšaubāma un ne mazāk svarīga kodola sastāvdaļa ir Satversmes otrajā pantā nostiprinātais, proti, „Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”. Mūsuprāt, ir pilnīgi aplami stiprināt Satversmes pamatu daļu, pārkāpjot šī panta jēgu.”

PROGRESĪVIE nenoliedz, ka labi pārvaldītā valstī aktuālās politiskās dienaskārtības veidošanai jānotiek iedzīvotāju interesēs darbojošos parlamentā. Tomēr mūsdienīgu, atvērtu un demokrātisku sabiedrību raksturo gan vairākuma spēja ieklausīties mazākuma viedoklī, gan politiskās elites rēķināšanās ar pilsoņu gribu, kas pausta tiešas tautvaldības ceļā, t.i., tautas nobalsošanā. Neviena pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas notikušā referenduma rezultāti nav bijuši postoši valsts neatkarībai un attīstībai, pretēji neskaitāmajiem kļūdainajiem lēmumiem, ko pieņēmuši dažāda ranga politiķi. Un nav nekāda pamata atsevišķu indivīdu uzskatam, ka Latvijas tauta nespēs atsijāt graudus no pelavām un atbalstīs savai pastāvēšanai kaitīgas tautas nobalsošanas idejas.

“Aicinām valdošo koalīciju nepakļauties emocijām un apzināties to, ka aicinājums uzlikt papildu šķēršļus jau tā pietiekami ierobežotajām pilsoņu iespējām rosināt tautas nobalsošanu pēc būtības ir vērsts uz nesamērīgu demokrātijas ierobežošanu. Tā vietā, lai meklētu ceļus cilvēku pilsoniskās aktivitātes slāpēšanai, aicinām rūpīgāk izvērtēt kļūdainās valsts pārvaldes cēloņus un sekas, kas parasti motivē neapmierināto sabiedrības daļu ķerties pie ārkārtas līdzekļiem. Meklēt veidus, kā atņemt cilvēkiem iespēju organizēti izteikt protestu pret valdošo politiku, baidoties, ka tik kaut ko nesabojā, nozīmē atzīties, ka politiķi neuzticas tautai. Tas ir kā minimums ačgārni.”

Jau šodien referenduma iniciēšana ir būtiski ierobežota un sarežģīta, kaut vai tādēļ, ka tas ir ļoti dārgs likumdošanas instruments. Lai Latvijas pilsoņi savāktu pirmos 10 000 parakstu, referenduma iniciatoriem tas izmaksās vairāk kā 20 000 latu. PROGRESĪVIE uzskata, ka ir jāsakārto jautājumi, kas saistīti ar aģitāciju un parakstu vākšanas finansēšanu. Šiem aspektiem jābūt skaidri regulētiem, lai nodrošinātu caurskatāmību un samērīgumu. Kad šis jautājums būs sakārtots, ir jānosaka iespēja rīkot referendumus ne vien valsts līmenī, bet arī pašvaldībās par jautājumiem, kas ir pašvaldību kompetencē.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *