Valdības piedāvātais budžets joprojām ignorē nabadzību

Krišjāņa Kariņa valdības sagatavoto budžetu Saeima sāk izskatīt 17. oktobrī, kas ir Starptautiskā nabadzības izskaušanas diena. Pretēji saviem priekšvēlēšanu solījumiem, valdība atteikusies būtiski mainīt apstākļus, kas simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju pakļauj nabadzības riskam.

Tas ir nabadzības budžets, kuru sagatavojot, valdība mediķiem, pedagogiem un visai sabiedrībai demonstrējusi, ka jebkurā brīdī ir gatava atkāpties pat no likumā nostiprinātiem solījumiem. Budžets joprojām neparedz nodrošināt pamata tiesības trūcīgākajām sabiedrības grupām, par ko jau saņemti atkārtoti brīdinājumi no tiesībsarga biroja. Tādēļ ar «lielāko budžetu Latvijas vēsturē» nesamērīgi augstā nabadzība un nevienlīdzība Latvijā tiek turpināta.

PROGRESĪVIE vēlas sabiedrībai un medijiem atgādināt, ka politiķu attaisnojumi par naudas trūkumu nabadzības mazināšanas mērķiem ir politisku izvēļu, nevis nepārvaramu šķēršļu rezultāts. Pievilto solījumu pamatā ir valdības nevēlēšanās pārskatīt netaisnīgo nodokļu reformu un atcelt nepamatotas atlaides turīgākajai sabiedrības daļai, kas labi pārstāvēta partiju ziedotāju sarakstos.

PROGRESĪVIE piedāvā trīs atslēgas risinājumus nodokļu reformas seku novēršanai, lai būtu iespējams līdzekļus novirzīt reālajām prioritātēm:

Pirmkārt — atcelt reinvestētās peļņas neaplikšanu ar uzņēmumu ienākumu nodokli (UIN), kas šogad radījis ap 300 miljonu EUR robu budžeta ieņēmumos. Šādus eksperimentus nevar atļauties valsts ar sabrūkošu veselības sistēmu, kamēr vienlaikus ir iespējami citi, precīzāk mērķēti investīciju atbalsta veidi.

Otrkārt, nepieciešams piemērot progresīvo ienākumu nodokli visiem ienākumu veidiem (arī dividendēm un ienākumiem no kapitāla pieauguma). Nav taisnīgi augstās nodokļu likmes piemērot darba ņēmējiem, kamēr turīgākā sabiedrības daļa izbauda nodokļu atlaides.

Treškārt, iespējams palielināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes ienākumiem virs noteiktas robežas. Kā piemēru piedāvājam ienākumu daļai virs 24 000 EUR gadā (jeb 2000 EUR mēnesī) piemērot 25% IIN (šobrīd — 23%), bet ienākumu daļai virs 48 000 EUR gadā (jeb 4000 EUR mēnesī) piemērot likmi 35% (šobrīd daļēji 23% un 31,4%). Uzsveram, ka šāds nodokļu palielinājums neietekmētu nevienu, kura ienākumi ir mazāki par 2000 EUR mēnesī, kamēr turīgākajiem tiktu piemērotas Eiropas valstīs bieži sastopamas nodokļu likmes.

Tāpat iespējams palielināt ieņēmumus arī citās jomās. Iespējams pārskatīt esošo nodokļu atlaižu un atvieglojumu sistēmu, ņemot vērā tās augstās administratīvās izmaksas. Īpaši aicinām pārskatīt teju 200 miljonu EUR vērto dabas resursu nodokļa atbrīvojumu saikni ar reāliem ieguvumiem vides aizsardzībai un atcelt nepamatotas atlaides. Aicinām apsvērt neapliekamā minimuma piemērošanu nekustamā īpašuma nodoklim īpašumiem līdz 50 000 EUR vērtībā, vienlaikus būtiski palielinot likmes īpašumiem, kuru vērtība ir lielāka par 200 000 EUR.

PROGRESĪVIE uzskata, ka šīs piedāvātās iespējas dod pietiekamu pamatu valdības partijām ieguldīt mūsu kopīgos līdzekļus tur, kur tie šobrīd nepieciešami visvairāk — veselības aprūpē, izglītībā, nabadzības mazināšanā un ilgtspējīgā nākotnē. Regulārie izteikumi par naudas trūkumu liek domāt, ka budžeta veidotājiem pirmajā vietā likt rūpes par mūsu nākotni traucē partiju lojalitāte turīgākās sabiedrības daļas interesēm.

2 komentāri par Valdības piedāvātais budžets joprojām ignorē nabadzību

  1. Nepiekrītu Progresīvo piedāvātajiem risinājumiem, jo tie: 1.Sagraus to ekonomikas izaugsmei svarīgo, ko dod atliktā reinvestētās peļnas aplikšana ar UIN līdz peļņas izņemšanai, ko Progresīvie kļūdaini ir nosaukuši par reinvestētās peļņas neaplikšanu. 2. Ņemot vērā, ka atsevišķas kapitāla formas ir ļoti mobilas, piemērojot progresīvo ienākumu nodokli visiem ienākumu veidiem (arī dividendēm un ienākumiem no kapitāla pieauguma), mēs varam panākt, ka vēl mazāk šajā valstī ienāk kapitāls un vēl vairāk šeit esošais kapitāls bēg no šīs valsts. Tas nozīmē, ka ekonomikas izaugsme sabremzētos vēl vairāk. 3. IIN likmes palielināšana ienākumiem virs noteiktas robežas ir negatīva no diviem skatpunktiem: ekonomika – ir jānodala divas dažādas situācijas: attīstīta ekonomika un attīstības ekonomika. Progresivitāte vispār ir pieļaujama (nevis vēlama, bet pieļaujama!) attīstītā ekonomikā, bet attīstības ekonomikai ar zemu efektivitāti, tā ir kontrindicēta, jo veicina zemas pievienotās vērtības un zema atalgojuma (lētā darbaspēka) ekonomikas saglabāšanos, kavē tautsaimniecības un IKP izaugsmi. No sociālā skatpunkta tiešā progresivitāte, kas nav saistīta ar mājsaimniecības lielumu sistēmās, kurās progresivitātei pretī nav pietiekami efektīvs atbalsts mājsaimniecībām, kurās ir apgādājamie, un – jo īpaši – mājsaimniecībām, kurās apgādājamo skaits pārsniedz apgādnieku skaitu, tiešā progresivitāte palielina nevienlīdzību starp mājsaimniecībām ar un bez bērniem. Piemēram, šobrīd, persona, kura uztur tikai sevi pašu un saņem 1600 euro, maksā 20% IIN, savukārt māte, kuras apgādībā ir 2 bērni, ja viņa saņem 2000 euro mēnesī, maksā arī paaugstināto IIN likmi. Vai šajā gadījumā progresīvā likme ir mazinājusi nevienlīdzību, vai palielinājusi to? 4. Par neapliekamā minimuma piemērošanu nekustamā īpašuma nodoklim īpašumiem līdz 50 000 EUR vērtībā, vienlaikus būtiski palielinot likmes īpašumiem, kuru vērtība ir lielāka par 200 000 EUR. Pirmkārt, Latvijā ir milzīga kadastrālo vērtību diference dzīvojamās apbūves zemei. Līdz ar to vienā vietā kadastrālā vērtība (KV) pilij ar palielu zemes pleķi var nesasniegt 50 t. robežu. Savukārt citā vietā palielāks dzīvoklis to var pārsniegt. Otrais aspekts – sakiet, lūdzu, kam ir lielāka iespēja pārsniegt Progresīvo nosauktās NĪN aplikšanas robežas – vecpuisim, kurš mitinās 80 kvadrātmetru plašā dzīvoklī, vai trīspaaudžu ģimenei (vectēvs, vecāmāte, tēvs , māte un trīs bērni), kas visi kopā mitinās 160 kvadrātmetru lielā mājoklī? Piekrītu, ka šis budžets nav taisnīgs un ir sevišķi nejauks pret pašiem neaizsargātākajiem (aizbildnībā esošajiem bāreņiem valsts nodrošina tikai pusi no nepieciešamā minimuma (nepieciešami 2,5 milj. euro); netiek ieviesta MIL koncepcija, kas, galvenokārt, skar invalīdu un mazo pensiju saņēmēju sociālās garantijas) u.c. Bet ar Progresīvo piedāvātajiem risinājuma modeļiem varam padarīt situāciju vēl smagāku.

  2. Nevaram atļauties svaidīties ar paviršiem, populistiskiem lozungiem. Tas ved uz postu!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *