Valdības darba izvērtējums veselības aprūpes un sociālās politikas jomā

Pārstāvju sapulces rezolūcija

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijā pie varas ne reizi nav bijusi partija, kas par savām prioritātēm uzskatītu iedzīvotāju drošību, sociālo labklājību un veselību. Lai gan pirms vēlēšanām visas valdību veidojošās partijas dāsni solīja veselības un sociālās nozares sakārtošanu, jāatzīst, ka arī Artura Krišjāņa Kariņa (JV) valdība līdz šim brīdim nav spējusi sevi attaisnot kā progresīvu eiropeisku spēku.

Mēs, politiskā partija PROGRESĪVIE, uzskatām, ka Latvijas valsts neatkarības un attīstības pamatnosacījums ir visu Latvijas iedzīvotāju drošība un labklājība. Atskatoties uz  jaunās valdības iepriekšējo darbības periodu, ar gandarījumu tomēr varam konstatēt vairākas pozitīvas izmaiņas sociālajā un veselības politikā, par kurām, kā ārpusparlamenta opozīcijas partija, esam iestājušies ar rakstiem, piketiem, pasākumiem un citiem mums pieejamiem līdzekļiem.

Šobrīd sperts pirmais solis saskaņotas minimālo ienākumu sistēmas veidošanai — šā gada 22. augustā Ministru kabinetā apstiprināts plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.—2021. gadam. Tomēr paužam nožēlu, ka plāns minimālo pensiju un garantēto minimālo ienākumu līmeni nosaka vien 99 eiro apmērā. Tāpat PROGRESĪVIE atzinīgi vērtē valdības lēmumu atcelt «divu grozu» veselības sistēmas ieviešanu, taču ar šo lēmumu noteikti nepietiek, lai ikvienam iedzīvotājam patiešām tiktu nodrošināta piekļuve kvalitatīvai veselības aprūpei. 

Kā solis uzlabojumu virzienā vērtējama atbalsta sistēmas pilnveide tā saucamajiem «sistēmas bērniem», pieņemot jaunus MK noteikumus un izveidojot Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrus (AAC) pagājušā gada jūlijā, lai bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, būtu pieejama ģimeniska aprūpe. Taču veids, kā to ieviesa Labklājības ministrija, nesniedz vēlamo rezultātu. To parāda arī audita ziņojums par AAC darbību un ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) lēmums apturēt ziņojuma par AAC darbību virzīšanu Ministru kabinetā. 

Savukārt Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) paziņojums par iespējamu brīvpusdienu finansēšanas pārtraukšanu demonstrē klaju neizpratni par to, kādas ir ministrijas funkcijas. Tajās ietilpst katra bērna kvalitatīva izglītība, tostarp arī bērnu izglītošana par veselīgu uzturu. Brīvpusdienas ietekmē skolēnu mācību sasniegumus, mazina nevienlīdzību un ir veids kā jau no 1. klases bērnus var radināt ēst veselīgi. Turklāt pieredze rāda, ka daudziem bērniem tā ir vienīgā siltā maltīte dienā. Acīmredzot, Jaunās Vienotības, Jaunās konservatīvās partijas un Attīstībai/Par! vadītajām ministrijām joprojām nav ne jausmas par to, cik ļoti Latvijā pašvaldību situācija un finansiālās iespējas nodrošināt šādus pasākumus ir atšķirīgas. Ir pilnīgi skaidrs, ka virkne pašvaldību šādu papildu slogu uzņemties nevarēs.

Tādēļ PROGRESĪVIE vērš valdības uzmanību uz nepieciešamību pēc aktīvākas rīcības sociālās nevienlīdzības mazināšanā:

  • PROGRESĪVIE iestājas par to, ka minimālajiem ienākumiem (pabalstam garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai, sociālā nodrošinājuma pabalstam, minimālajai pensijai, apgādnieka zaudējuma pensijai, minimālajai algai u. c.) jāatbilst faktiskajiem sociālekonomiskajiem rādītājiem un jābūt pietiekošiem cilvēka cienīgai dzīvei, nevis vienīgi izdzīvošanai. PROGRESĪVIE aicina Labklājības ministriju iestāties par minimālās pensijas noteikšanu 40% apmērā no ienākumu mediānas, kas atbilstoši plānā izmantotajiem statistikas datiem būtu vismaz 198 eiro.
  • Reģionālās reformas kontekstā īpaši aktuāls ir jautājums par publisko pakalpojumu (izglītības, veselības, sociālie pakalpojumi u.c.) pieejamību iedzīvotājiem dažādās pašvaldībās. Pataban sociālie un citi publiskie pakalpojumi iedzīvotājiem pieejami atšķirīgā apjomā. Aicinām Ministru kabinetu, pamatojoties esošās situācijas izvērtējumā, definēt konkrētu publisko pakalpojumu grozu, tostarp sociālos pakalpojumus, kurus ikviens iedzīvotājs varētu garantēti saņemt neatkarīgi no dzīvesvietas.
  • Latvijas izdevumi veselības aprūpei joprojām ir viszemākie starp Eiropas OECD valstīm un proporcionāli IKP atpaliek no Lietuvas par 25% un no Igaunijas par 30%. Rezultātā tikai 47% no Latvijas iedzīvotājiem vērtē savu veselību kā labu vai ļoti labu. Aicinām Ministru kabinetu un Saeimu 2020. gadā veselības aprūpei piešķirt līdzekļus vismaz 12% apmērā no kopējiem valsts budžeta izdevumiem, arī nākamgad nodrošinot veselības aprūpes personāla algu pieaugumu 20% apmērā, atbilstoši noteiktajam Veselības aprūpes finansēšanas likumā.
  • PROGRESĪVIE uzskata, ka, ņemot vērā Latvijas demogrāfisko situāciju, valdība nedrīkst budžeta taupības nolūkos mazināt atbalstu ģimenēm ar bērniem. Pētījumi rāda, ka pieejams un veselīgs uzturs visiem bērniem ir vitāli svarīgs skolēnu mācību rezultātiem, nevienlīdzības mazināšanai, kā arī veselas sabiedrības veicināšanai. Ir jāturpina nodrošināt brīvpusdienas visiem sākumskolas skolēniem.
  • Kvalitatīva izglītība un valsts izaugsme nav iespējama bez spēcīgiem mācībspēkiem. Pedagogu trūkumu veicina gan demogrāfiskā situācija, gan profesijas prestižs. Tāpēc nav pieļaujama niecinoša attieksme no valsts puses, katru gadu liekot pedagogiem zīlēt, kāda būs viņu alga. PROGRESĪVIE aicina pildīt Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku līdz 2022. gadam, ka arī iniciēt pasākumus profesijas prestiža celšanai.
  • Tieslietu ministrija beidzot ir uzdrošinājusies uzsākt diskusiju par «ātro kredītu» parādu iespējamo dzēšanu. PROGRESĪVIE aicina valdību būt drosmīgākiem un atzīt, ka straujā kreditēšanas izplatība nav bijusi tikai individuāla kredītu ņēmēju, bet gan arī solidāra valsts atbildība. Patlaban ministrijas gatavotie priekšlikumi rada tikai ilūziju par palīdzību, jo spēs palīdzēt ļoti nelielam skaitam sociālās grūtībās nonākušo kredītņēmēju.
  • Lai nodrošinātu veiksmīgāku bez vecāku gādības palikušo bērnu nonākšanu ģimenēs, PROGRESĪVIE aicina MK izveidot kompleksu risinājumu atbalsta sistēmas (sociālie pakalpojumi, veselības aprūpe) pieejamībai šiem bērniem.
PROGRESĪVIE aicina valdību veidojošās partijas darbos apliecināt, ka izdaudzinātie vārdi par Latvijas veiksmes stāstu nav attiecināmi tikai uz politiskajai elitei pietuvinātu ļaužu grupu, bet uz sabiedrību kopumā. Mēs apņemamies sekot līdzi valdību veidojošo partiju turpmākajiem darbiem, lai tie patiesi tiktu vērsti uz sociālās nevienlīdzības strauju mazināšanu Latvijā.
Politiskā partija PROGRESĪVIE
2019. gada 14. septembrī

2 komentāri par Valdības darba izvērtējums veselības aprūpes un sociālās politikas jomā

  1. PROGRESĪVIE uzskata, ka, ņemot vērā Latvijas demogrāfisko situāciju, valdība nedrīkst budžeta taupības nolūkos mazināt atbalstu ģimenēm ar bērniem. Pētījumi rāda, ka pieejams un veselīgs uzturs visiem bērniem ir vitāli svarīgs skolēnu mācību rezultātiem, nevienlīdzības mazināšanai, kā arī veselas sabiedrības veicināšanai. Ir jāturpina nodrošināt brīvpusdienas visiem sākumskolas skolēniem – Nedomāju, ka ar šo saukli/rindkopu mēs kut ko panāksim. Ja kaut kam nepiekrīt, tad ir pretīm jāliek cits risinājums. PIEKRĪTU ka ir jānodrošina, bet ne šādā formā un veidā kā līdz šim. 50% no dienas laikā uztaisītām pusdienu porcijām izmet miskastē. Nedomāju, ka mūsus valsts ir šobrīd tik bagāta, ka var atļauties tik daudz naudas vienkārši izmest miskastē. Jābūt jauniem regulējumiem kā pasniedz pusdienas, lai pēc iespējas mazāk ēdiena tiek izmests ārā. Piemēram pirmajām 3 klasēm ir jau saklāti galdi, jo mazie vēl nav spējīgi sevi apkalpot (kaut gan par to var diskutēt, un sākot no 4 klases ir bistro līdzīga ēdienu pasniegšana, kur var pats izvēlēties, ko un cik daudz grib ēst. Daudzās skolās ir jau šāda ēdināšanas sistēma, bet tik pat daudzās ir vēl pa vecam.
    Arī pie citiem punktiem uzskatu ka jābūt konkrētiem ieteikumiem un rīcībai, ko darīt.

    1. Paldies par komentāru. Jūsu minētā problemātika ir ļoti svarīga, bet šis citētais teikums ir tapis kontekstā ar publiski izskanējušo iniciatīvu pārtraukt valsts budžeta finansējumu 1.-4.kl.skolēnu ēdināšanai, kas šodien MK pārskatīts, paredzot solidāru finansēšanu. Ēdiena pasniegšanas veids, pārtikas atkritumu mazināšana, ēdiena kvalitāte ir jautājumi, kurus virkne skolu Latvijā jau šobrīd veiksmīgi risina. Pro biedre J.Simanovska pat ir izstrādājusi izglītojošu materiālu skolām pārtikas atkritumu mazināšanai.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *