Vajag politisko gribu atrisināt bērnudārzu jautājumu

Atis Švinka, PROGRESĪVIE Jaunās ekonomikas darba grupas vadītājs, Rīgas domes deputāta kandidāts

Pēdējos mēnešos daudziem vecākiem ir nācies mājās pavadīt vairāk laika kopā ar bērniem, nekā bijis plānots – vīrusa izplatīšanās dēļ bērni palika bez iespējas doties uz skolu vai vecāki izvēlējās bērnus nevest uz bērnudārzu. Kad situācija uzlabojās, daudzi vecāki atviegloti nopūtās.

Taču Latvijā vēl joprojām ir tūkstošiem bērnu un vecāku, kuri izvēlēties nevar, jo uz bērnudārzu netiek vispār. Rīgā tādu ir 2 099. Varbūt vairāk, varbūt mazāk, jo dati ir neprecīzi. Garās bērnudārzu rindas daudzās Latvijas pašvaldībās ir bijusi ilgstoša problēma. Viens no vecākiem, visbiežāk mamma, līdz ar to ir spiests vai nu palikt mājās, vai meklēt privātus risinājumus.

Bērnam nevajadzētu kļūt par šķērsli vecāku nodarbinātībai un profesionālās izaugsmes vēlmēm vai par finansiālu slogu. Turklāt pirmsskolas izglītībai ir arī svarīga nozīme bērna agrīnās attīstības veicināšanā. Visiem bērniem un visiem vecākiem būtu jādod vienlīdzīgas iespējas apmeklēt bērnudārzu un strādāt.

Ilgtermiņā laiks, kas pavadīts mājās ar bērnu, ietekmē ne tikai karjeras izaugsmi, bet arī pensijas apmēru, jo par laiku, kas pavadīts bērna kopšanas atvaļinājumā, sociālās apdrošināšanas iemaksas no valsts budžeta pensiju apdrošināšanai aprēķina no 171 eiro.

Jūnija sākumā Ministru kabinets apstiprināja VARAM priekšlikumu par pirmsskolas izglītības iestādes būvniecību vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanu, šādam nolūkam piešķirot valsts budžeta aizdevumu. VARAM aprēķinājis, ka, atbalstot šos pašvaldību investīciju projektus, rindas samazinājums būtu par 22%. 

Taču, pat ja VARAM risinājums tuvāko gadu laikā – jo runa ir par celtniecību –  kaut nedaudz uzlabotu vietu skaitu pirmsskolas izglītības iestādēs, lai bērnudārzu jautājumu atrisinātu kopumā, vajag politisko gribu, un tās ir trūcis jau gadu desmitiem.

Ņemot vērā Rīgā jau sāktos PII atvēršanas projektus Apuzes ielā, Stokholmas ielā, Motoru ielā, 80. vidusskolā, kā arī VARAM piedāvāto risinājumu, Rīgas domei vajadzētu nedaudz politiskās gribas un papildus 9 mlj EUR, lai pilnībā atrisinātu bērnudārzu pieejamību Latvijas galvaspilsētā, tas ir, rēķinoties, ka par katru privātajās PII apmeklējošo bērnu pašvaldība maksātu 350 EUR. Šī summa ir tuvu faktiskajām izmaksām, un vecākiem atliktu piemaksāt 10–40 EUR atkarībā no konkrētā privātā bērnudārza.

Salīdzinājumam Rīgas Satiksme gadā pašvaldības dotācijās saņem 130 mlj EUR. Ir vispārzināms, ka šie līdzekļi tikuši izmantoti neefektīvi un, iespējams, pat noziedzīgi. Tas tikai parāda, ka pašvaldībai ir finanšu resursi, ko ieguldīt.

Kādi pašlaik ir bērnudārzu sistēmas sakārtošanas lielākie klupšanas akmeņi?

Dati par bērnudārzu reālajām izmaksām

Šobrīd nav apkopoti godīgi un ticami dati par pilnām bērnudārzu izmaksām, jo pašvaldībās netiek uzskaitītas vairākas izmaksas: bērnudārzu un infrastruktūras izbūve, uzturēšana un to amortizācija, arī grāmatvedības, juridisko un citu pakalpojumu un arī vēl citas izmaksas, kas tomēr tieši attiecas uz bērnudārziem. Tas tiek darīts, lai slēptu milzīgās summas, kas tiek “apgūtas” it kā bērnudārzu izmaksās, bet, rēķinot izmaksas uz bērnu, nav iekļautas. Šī iemesla dēļ nav iespējams noskaidrot pašvaldību efektivitāti bērnudārzu jautājumā un izvērtēt, vai, piesaistot privātos bērnudārzus kā ārpakalpojumu, tas būtu efektīvāk un ātrāk atrisinātu bērnudārzu pieejamības jautājumu.

Būtu jāpanāk taisnīgs pašvaldības līdzmaksājums, ja tā nespēj bērnam nodrošināt bērnudārzu un vecāki izvēlas privāto bērnudārzu.

Bērnudārza pedagogu un palīgu atalgojums

Jānodrošina cienīgs un konkurētspējīgs atalgojums bērnudārzu pedagogiem un palīgiem. Tas likvidēs šo speciālistu trūkumu, kas nākotnē palīdzēs nodrošināt bērnudārzu pieejamību. Bērnudārza pedagogu un palīgu bērniem arī jānodrošina vieta bērnudārzā, kurā strādā vecāks.

Rindu reforma

Ir pierādījies, ka esošā bērnudārzu rindu sistēma ir neefektīvu un nefunkcionē, jo datu apkopojums un prognoze tiek veikti aplami, un tas ir noticis jau gadiem. Rindas uz bērnudārziem nemazinās, tāpēc vecāki izmisumā savu bērnu pieraksta vienlaikus vairāku bērnudārzu rindās.

Vienādi pakalpojumi visiem

Visos bērnudārzos jābūt vienādai pakalpojuma nodrošināšanai. Jāpanāk, ka telpas, infrastruktūra, bērnu skaits uz pieaugušo pedagogu vai palīgu u.tml. būtu vienāds visos bērnudārzos.

Vienota pakalpojuma “groza” izveidošana

Ir jāizveido vienots pakalpojuma grozs, lai vecākiem būtu skaidrs, kas ietilpst standarta budžeta pakalpojumā, un ka pakalpojuma cena var būt paaugstināta tikai tad, ja bērnudārzs piedāvā papildu nodarbības vai kādu augstāku kvalitāti.

Stingrāka kontroles mehānisma ieviešana privātajām PII

Stingrāka kontrole privātajām PII nodrošinātu, ka bērnam, apmeklējot privāto PII, pienākas RD apstiprinātais pakalpojumu grozs. Šai prasībai nevar būt atlaides. Privātās PII nedrīks taupīt uz pakalpojuma groza rēķina, piemēram, samazinot darba laiku, pedagogu skaitu uz bērniem utt.

Attīstīt Rīgas apkaimes, lai minimizētu milzīgo cilvēku pārvietošanos no viena pilsētas gala uz otru. Apkaimēs ir jābūt gan iespējām dzīvot, gan bērnudārziem, skolām, sporta, ārpusskolas nodarbībām bērniem, kultūras un atpūtas iespējām, gan arī darba vietām.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *