Vienlīdzība un ekonomiskā izaugsme

Nereti ekonomiskā izaugsme un sociālās nevienlīdzības mazināšana tiek savstarpēji pretnostatītas – īpaši izteikti tas ir redzams Latvijā, diskutējot par nodokļu politiku. Plaši izplatīti argumenti, kādēļ Latvijā nevar ieviest progresīvu nodokļu sistēmu, ir – ka tādējādi tiks aizbiedēti investori un uzņēmumi zaudēs konkurētspējas cīņā. Šie un citi apgalvojumi īsti neiztur kritiku – labs piemērs tam ir…

Lasīt tālāk
VIDEO: vai vajag progresīvus nodokļus?

Šā gada 29. augustā notika konference „Vai nodokļu politika vienlaicīgi var veicināt ekonomisko izaugsmi un mazināt sociālo nevienlīdzību?”. Konferencē ar ziņojumiem uzstājās gan vietējie, gan ārvalstu eksperti, kas pamatoja, kādēļ vienlīdzīgākas sabiedrības ir veiksmīgākas, bagātākas un drošākas. Tāpat tika skaidrots, ka tieši nodokļu politika ir viens no labākajiem instrumentiem ar ko vairot sociālo vienlīdzību. Piedāvājam…

Lasīt tālāk
Par atklātību, bet aiz slēgtām durvīm

Valdošās partijas – Vienotība, Reformu partija, Nacionālā apvienība (un kopš nesena laika arī Zaļo un zemnieku savienība) – sevi dēvē par tiesiskuma sargiem. Par vienu no savām misijām valdošā koalīcija savulaik izvirzīja atteikšanos no slēgtajiem balsojumiem Saeimā. Valsts prezidents, ģenerālprokurors, tiesneši un citas valsts amatpersonas esot jāievēl atklāti. Tas tādēļ, lai vēlētāji zinātu, kā un…

Lasīt tālāk
Ačgārnā diskusija par nodokļu celšanu

Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) nācis klajā ar aicinājumu sākt diskusiju par to, vai Latvijā nepieciešams celt nodokļus. Atceroties līdzšinējo pieredzi ar labējo politiķu iniciatīvām nodokļu sfērā, aicinājums šķita nepilnīgs. Pilnīgāks tas būtu, ja Vilks aicinātu runāt uzriez par nodokļu sloga palielināšanu vidusslānim un mazturīgākajiem – jo tieši tā visbiežāk noslēgušās valsts varas diskusijas par…

Lasīt tālāk
Vai demisionēja, lai tiktu EP?

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, dažādas Latvijas partijas ir pieteikušas savus kandidātu sarakstus un aktīvi tos reklamē. Pētot šo reklāmu, rodas dažādi jautājumi – ar vienu tādu gribu padalīties, konkrēti par Vienotības kandidātiem uz EP. Valdis Dombrovskis smuki reklamējas un stāsta, ka mēs esam paraugs Eiropai, Latvija varot Eiropu mācīt. Protams, minētais kandidāts savā sarakstā ir…

Lasīt tālāk
Par progresīviem krieviem!

Strauji tuvojas 9. maijs, kas jau daudzus gadus ir šķēpu laušanas iemesls Latvijas sabiedrībā – kad dažādu pušu politiķi izmanto situāciju sava elektorāta uzkurināšanai, nekautrējoties atklāti šķelt iedzīvotājus „pareizajos” un „nepareizajos”. Kā pozitīvu parādību šajā periodā biedrība PROGRESĪVIE uztver nesen izskanējušo ziņu, ka Latvijā tiek dibināta „Eiropas krievu kustība”, kurā iecerēts apvienot eiropiski noskaņoto krievu…

Lasīt tālāk
Ar NATO biedra karti var nepietikt

Kopš Ukrainas krīzes eskalācijas Latvijas politiskā un sabiedriskā dienaskārtība ir būtiski mainījusies. Medijos, politiķu diskusijās un ekspertu komentāros par centrālo jautājumu ir kļuvusi mūsu drošība – tiek vērtētas valsts armijas spējas, NATO sniegtās garantijas un Krievijas „maigās varas” ierobežošanas nepieciešamība. Protams, ir nepieciešams stiprināt mūsu bruņotos spēkus, tiem atvēlot vismaz tik resursu, cik esam solījuši…

Lasīt tālāk
Insa Krēmere: Pārdomas par krīzi Ukrainā

Ukrainas baiso notikumu kontekstā populāri ir kļuvuši salīdzinājumi ar nacistisko Vāciju: Putins saka, ka Ukrainas situācija esot tāda pati kā Vācijā 1933. gadā, jo Ukrainā tagad ir fašisti valdībā; savukārt, Rietumi saka, ka Krievija uzvedoties kā Vācija pirms otrā pasaules kara, jo tā ik pa laikam anektē kādu kaimiņvalsts gabaliņu, aizbildinoties ar savu tautiešu aizstāvēšanu.…

Lasīt tālāk
Kā uzlabot demogrāfisko situāciju?

Šobrīd Latvijā dabiskais iedzīvotāju skaita pieaugums ir negatīvs, bet turpmākie trīs līdz pieci gadi ir izšķirošie, lai rastu risinājumu demogrāfijas un tautas ataudzes problēmsituācijai. Lai notiktu tautas ataudze, ģimenē ir jābūt vairāk par vienu bērnu. Šie turpmākie pieci gadi ir izšķirošie, jo demogrāfijas buma laikā — 80. gados dzimušās meitenes ir reproduktīvajā vecumā, un šobrīd…

Lasīt tālāk
Kādu veidosim Latvijas ekonomiku?

Ekonomiski veiksmīgās valstis teju vienmēr ir ieviesušas progresīvu nodokļu sistēmu. Mums bieži stāsta, ka progresīva nodokļu sistēma ir ieviešama tikai tad, kad valsts jau kļuvusi bagāta. Patiesībā ir otrādi – veiksmīgās valstis, piemēram Skandināvijas, vienlīdzīgas un bagātas kļuvušas lielā mērā pateicoties progresīvām un taisnīgām nodokļu sistēmām. Nodokļu sistēma regulē to, vai valstī veidojas plašs vidusslānis…

Lasīt tālāk
Suņi rej, karavāna… grimst

Sekojot ministru kabineta veidošanas peripetijām, neviļus nāk prātā senais teiciens – suņi rej, bet karavāna iet tālāk… Tikai šoreiz tas viss ir atšķirīgi. Savā starpā tukši rejas politiķi, bet karavāna grimst – mūsu valsts, mūsu Latvija ieslīgst nevienlīdzības un bezatbildības purvā. Uz politiskās skatuves – īsta jezga. Te kāds skaļi atsakās no kāda amata, te…

Lasīt tālāk
Kā jāveido mūsu energopolitika?

Kādam būtu jābūt progresīvajam un sociāldemokrātiskajam piedāvājumam un risinājumam ES energopolitikai Ziemeļeiropā un Baltijā? Esam jau pieraduši, ka vieni no problemātiskākajiem jautājumiem efektīvai sadarbībai ES ietvaros ir aizsardzība, jo pastāv noklusēts konflikts starp NATO un ES aizsardzības projektiem. Vēl viena problemātiska ES sfēra ir enerģētika, kur valstis bieži vien cenšas realizēt savas nacionālās intereses pat,…

Lasīt tālāk
Politiski nevainīgie un bezatbildīgie

Šķiet, jautājums par politisko atbildību arī šoreiz paliek novārtā. Politiķi, kuri līdz šim radījuši, stutējuši, akceptējuši un veicinājuši pastāvošo sistēmu, tagad ar skaļiem saukļiem dodas ķert vainīgos un steidz solīt bargus sodus. Mums ir premjers, kurš vada valsti kopš 2009. gada marta. Vai šajā laikā ir izdarīts viss iespējamais, lai sakārtotu būvniecības nozari? Jeb tomēr…

Lasīt tālāk
Pilsonība Kasparovam jāpiešķir!

Pasaules mērogā valstis konkurē ne tikai militāri un ekonomiski, bet arī ar saviem attīstības modeļiem. Ja kādas valsts pilsoņi bēg prom uz citu valsti, tad viņi ir dzīvs pierādījums tam, kurš attīstības modelis cilvēkiem ir pieņemams un kurš nav. Neraugoties uz to, ka Latvija bieži vien mums pašiem šķiet kādās jomās iepalikusi vai neveiksmīga un…

Lasīt tālāk
Pinokio efekts

„Atbalstām mazos uzņēmējus” – tādi ir vārdi. Kādi ir darbi? Kāds izskatās Pinokio deguns? Latvijai nonākot ekonomiskās krīzes situācijā, tika radīts jauns uzņēmējdarbības formas veids – mikrouzņēmums. Tas deva iespēju daudziem cilvēkiem dibināt savu uzņēmumu, attīstīt nelielu ģimenes uzņēmējdarbību un izkļūt no ekonomikas pelēkās zonas. Nozīmīgākā mikrouzņēmumu priekšrocība ir tā, ka uzņēmuma ienākumu nodokļa vietā…

Lasīt tālāk
Izdzīvot vai dzīvot?

Kad saņemam algu, mums pietiek izdzīvošanai vai dzīvošanai? Ugunsdzēsējam – glābējam pēc ikdienas izdevumu segšanas nekas daudz pāri nepaliek. Ja vēl ir kāds apgādājamais, tad pat ikdienas izdevumiem nepietiek. Savukārt, piemēram, Latvenergo šefam pēc ikdienas nepieciešamāko izdevumu segšanas pāri paliek krietni vairāk kā 90 % no algas! Šobrīd abi no saviem ienākumiem nodokļos samaksā vienādi…

Lasīt tālāk