Kalējs: Studenti spiesti cīnīties par izdzīvošanu, kamēr koalīcija minstinās

Ņemot vērā nule paustos Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Saeimas vadošo amatpersonu pretrunīgos un pat studentu cieņu aizskarošos izteikumus plašsaziņas medijos par valsts budžeta stipendijām nākamajā mācību gadā, ir atkārtoti jāuzstāj par minimālās stipendijas pieejamības un tās apmēra pastāvīgu palielināšanu vismaz līdz 200 eiro. Covid-19 pandēmija pat tuvu nav beigusies, un tās sekas būs jūtamas vēl vairākus gadus. Tāpēc nav pieņemami atgriezties pie 2004. gadā noteiktā 99,60 EUR apmēra, kas aptvertu tikai 5% studējošo. Koalīcijai ir kārtējo reizi “jādzēš ugunsgrēks” un steidzami jāvienojas par īstu un sociāli atbildīgu rīcību situācijā, kad līdz mācību gada sākumam ir atlicis mazāk par mēnesi, savukārt Covid-19 nākamais uzliesmojums jau ir sācies mūsu reģionā. 

Izglītības nozīme – no formālas līdz patiesai rīcībai.

Izglītības un zinātnes finansējums ir svarīgākais ieguldījums galvenajā Latvijas vērtībā – cilvēkā un tā nākotnē. Nav pieļaujama situācija, kurā studentiem prioritāte ir strādāt ar mācībām nesaistītu darbu, jo jāizvēlas starp iztiku un studijām. Lielās nevienlīdzības un nepietiekamā valsts atbalsta dēļ 81% studējošo paralēli mācībām strādā un atbalsta savas ģimenes, zaudējot konkurētspēju savās nākotnes profesijās. Arī darbā pavadītais stundu skaits uz vienu studējošo Latvijai ir visaugstākais Eiropā – vidēji 31 st./nedēļā tiek pavadīts strādājot, visbiežāk ne tajā nozarē, kurā studē. Jau gadiem daudzi studenti ir spiesti pārtraukt studijas, nespējot apvienot tās ar darba slodzi. Tā vietā būtiski jāattīsta darba vidē balstītu izglītību.

Studentu organizāciju, partijas PROGRESĪVIE un visas sabiedrības spiediena rezultātā jau par tradīciju kļūst pašas valdības radīto “ugunsgrēku dzēšana” augstākās izglītības nozarē, piemēram, studentu kreditēšanas jautājumā [1] [2] jau divus gadus pēc kārtas vai arī adekvātas konkurences nodrošināšanā Augstskolu likuma grozījumos[3]. Diemžēl izglītība – kā reāla prioritāte un atslēga valsts mēroga problēmu risināšanā – vēl joprojām vērojama tikai uz papīra, bet ne valdības politiķu rīcībās.

Mēs nevaram atļauties zaudēt mūsu ilgtermiņa labklājības nākotni – studentus. Pandēmijas dēļ ierobežotās darba iespējas ir radījušas vēl lielāku spriedzi gan studentiem, gan vecākiem, kuri sniedz atbalstu. Tikai Covid-19 apstākļu iespaidā vien jau pagājušā gada maijā 12% studentu sliecās pārtraukt studijas. [4] Tādēļ nedrīkst pieļaut, ka tiek atstāts katastrofāli zemais stipendiju apmērs, kas ietekmē studentus un viņu ģimenes – teju 2/3 studentu ir spiesti saņemt finansiālu atbalstu no vecākiem ikdienas vajadzību nodrošināšanai. [5]

Studenti pie tukšas siles, kamēr koalīcijā valda neizlēmība.

Publiskajā telpā no koalīcijas politiķiem pat neparādās apsvērums noturēt, uz laiku pieņemto, iepriekšējā mācību gada stipendiju līmeni 200 EUR. Tieši otrādi, tiek paredzēts regress līdz katastrofāli zemajam 2004. gada apmēram 99,60 EUR, kas pēc Latvijas Studentu asociācijas aprēķiniem, šodienas ekonomikas apstākļos atbilst mazāk nekā 25 EUR.

Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres (Jaunā Vienotība) 4. augusta izteikums[6], ka stipendijas ‘’nekad nebūs varbūt tik lielas, lai pilnībā nodotos studijām,” ir pretrunā ar viņas partijas biedra, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Arvila Ašeradena tajā pašā dienā konceptuāli pausto atbalstu stipendiju pastāvīgai palielināšanai līdz 200 EUR un to, ka “ja reiz bērns studē, tad ir pilnībā jānofokusējas studijām un labi jāpabeidz tās”. [7] Šis kārtējo reizi parāda vājo komunikāciju ne tikai koalīcijas, bet pat premjera partijas ietvarā. Profesionālus politiķus, pat ar labākajiem nodomiem, ir jāaicina sazināties biežāk un kvalitatīvāk, gan iekšēji diskutējot un koordinējot savu pozīciju, gan ar sabiedrību. Ne tikai šī situācija, bet arī zemā vakcinācijas aptvere sakņojas novēlotā un neatbilstoša līmeņa valsts pārvaldes komunikācijā.

Trešais vilnis klāt. Arī ministrijā pretrunas, pat norādot studentiem: “pagaidiet, varbūt nākamgad”.

Vēl vairāk neizpratni raisījis studentu cieņu aizskarošais paziņojums no Jaunās konservatīvās partijas pārraudzības esošās IZM valsts sekretāra vietnieka Dmitrija Stepanova, ka stipendiju palielināšana būs budžeta prioritāte tikai 2022. gadam. Šo IZM paziņojumu var traktēt kā ”šogad varat badoties, studenti, iespējams, būs mūsu prioritāte no nākamā gada”. Pēc ilgstoša sabiedrības spiediena ministre Anita Muižniece sola virzīt stipendiju apmēra saglabāšanu jau no rudens semestra. Tas ir mazs solis pareizajā virzienā. Tomēr kāpēc sākotnēji bija IZM pretestība, un studentiem ir vairākkārt jālūdzas, lai stipendiju apmērs nesamazinātos attiecībā pret iepriekšējo mācību gadu? Jāatgādina, ka tūlīt jau sāksies jaunais mācību gads, un Veselības ministrija prognozē nopietnu saslimstības pieaugumu jau septembrī. [8] Tas nozīmē, ka uzsākot studijas atkal būs ierobežotas studentu darba iespējas, it īpaši ņemot vērā zemo vakcinācijas tempu. Kā šādos apstākļos stipendiju palielinājuma saglabāšana var nebūt visas valdības un ministrijas prioritāte?

Diemžēl koalīcijas politiskā prioritāte ir sagaidīt Finanšu ministrijas atzinumu par fiskālo rāmi nākamā gada budžetu. [9] [10] Studentu IZdzīvošanas jautājums ir šeit un tagad. Tomēr politiskās prioritātes diktē “reirisms” – politika, kas neņem vērā reālu cilvēku vajadzības un reālu cilvēku situācijas un kurai raksturīgi neieguldīt cilvēku labklājībā, bet investēt šauru interešu lobiju interesēm.

Pieejama augstākā izglītība – atslēga nevienlīdzības mazināšanai.

Lai Latvija kļūtu labklājīgāka un konkurētspējīga ilgtermiņā mums nav vajadzīgs zelts vai nafta, bet iedzīvotājiem pieejama augstākā izglītība. Pasaules pētījumi atklāj arī to, ka cilvēki ar augstāko izglītību ir kopumā laimīgāki, veselīgāki un ar labāku dzīves kvalitātes līmeni. [11] Ko rāda gan pozitīva Ziemeļvalstu izglītības prakse un rezultāti, gan darba tirgus pārmaiņas – kvalitatīvas un nākotnes vajadzībās balstīta izglītības pieejamība ir tikpat svarīga kā veselības aprūpe, kurā šobrīd bijām spiesti atrast būtisku finansējuma pieaugumu. Niecīgās stipendijas šobrīd saņem tikai 5% Latvijas studentu, kamēr būtiski lielākas summas vismaz 50% Ziemeļvalstīs studējošo, kaut arī tur jau ir valsts apmaksāta augstākā izglītība. Uz to ilgtermiņā arī jāvirzās Latvijā. Lieki piebilst, ka Igaunijā par pilna laika augstāko izglītību valsts valodā nav jāmaksā jau no 2012. gada. Vai tādēļ cieš kvalitāte? Tieši pretēji – ilgstoši kaimiņu universitātes ir mums priekšā pasaules reitingos.[12] [13] Veidosim atvērtu un iekļaujošu izglītības sistēmu, kas veicinās nevienlīdzības mazināšanos un katra Latvijas iedzīvotāja pašrealizēšanos un konkurētspēju. To jāsāk darīt nekavējoties – ar mazām rīcībām, piemēram, stipendijas pieejamības un tās apmēra palielināšanu no katastrofāli zema vismaz uz vienkārši zemu līmeni.

Aleksandrs Kalējs,

partijas PROGRESĪVIE Izglītības un zinātnes darba grupas līdzvadītājs.

 


[1] Valdībai jāsāk mērķtiecīgs darbs kvalitatīvas augstākās izglītības pieejamībai | PROGRESĪVIE (progresivie.lv)

[2] Studentu kreditēšana – tiesības lemt par savu nākotni | PROGRESĪVIE (progresivie.lv)

[3] Nebaidīsimies no izcilības augstākajā izglītībā! • IR.lv

[4] 12% studējošo varētu pārtraukt studijas Covid-19 izraisīto finansiālo seku dēļ – LSA

[5] Swedbank aptauja: studiju laikā jaunieši lielā mērā paļaujas uz vecāku finansiālo atbalstu – Finance Latvia

[6] 03.08.2021 Ziņu TOP – RigaTV24 – XTV

[7] 03.08.2021 Kur tas suns aprakts? 1. daļa – RigaTV24 – XTV

[8] Pavļuts: Septembrī būs jārēķinās ar nopietnu saslimstības pieaugumu | LA.LV

[9] 03.08.2021 Ziņu TOP – RigaTV24 – XTV

[10] 03.08.2021 Kur tas suns aprakts? 1. daļa – RigaTV24 – XTV

[11] New Evidence For The Broad Benefits Of Higher Education (forbes.com)

[12] QS World University Rankings 2022: Top Global Universities | Top Universities

[13] World University Rankings 2021 | Times Higher Education (THE)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *