Sintija Ozoliņa – Zaļais virziens Liepājai

Cik zaļa un ilgtspējīga pilsēta ir Liepāja? Kā jau daudzās jomās, arī šeit par mums daudz pastāsta Baltijas jūras tuvums.

Pēc “Liepājas metalurga” darbības pārtraukšanas pilsētā būtiski ir samazinājies notekūdeņu piesātinājums ar smagajiem metāliem. Mums paveras lielākas iespējas izmantot notekūdeņu attīrīšanā izmantoto dūņu pārpalikumu, piemēram, dārza darbos, ko varētu popularizēt vairāk pašā pašvaldībā, kas ir mazāk kaitīga alternatīva ierastajiem rūpnieciski ražotajiem mēslojumiem. Līdz ar to palielinot materiālu iesaistīšanu aprites ekonomikā un samazinot jaunu resursu izmantošanu.

Laba, mūsdienīga iespēja. Vai tā ir nonākusi līdz liepājniekiem? Mana pieredze rāda, ka iedzīvotāji par šo iespēju uzzina tikai tad, kad kāda projektu vai mācību laikā apmeklē attīrīšanas iekārtu staciju. Pašvaldībai vajadzētu šo informāciju padarīt pieejamāku. Šāds, šķietami maznozīmīgs, solis palīdz saglabāt Baltijas jūras dabas bagātības nākamajām paaudzēm, sadarbojoties politikas plānotājiem, zinātniekiem un uzņēmējiem kopā.

Vēl aizvien nepietiekama notekūdeņu attīrīšana un lauksaimniecības radītais piesārņojums ir drauds mūsu ezeriem un upēm.

Baltijas jūras krasti ir intensīvi apdzīvoti un apsaimniekoti. Šo iemeslu dēļ mūsu jūra ir viena no ekoloģiski visapdraudētākajām jūrām pasaulē. Vēl aizvien nepietiekama notekūdeņu attīrīšana un lauksaimniecības radītais piesārņojums ir drauds mūsu ezeriem un upēm. Līdzšinējā saimniekošanas sistēma, ļaujot vērtīgām izejvielām nonākt atkritumu izgāztuvēs, ir saasinājusi vides problēmas un veicina resursu izsīkšanu.

Mūsdienīga ekonomika mūsdienīgā pilsētā

Es uzskatu, ka tikai ilgtspējīga ekonomika var būt konkurētspējīga nākotnē. Tāpēc arī Liepājai ir nekavējoties jāpāriet uz aprites ekonomiku, novēršot atkritumu rašanos, efektīvāk izmantojot esošos resursus un pārstrādājot vērtīgus resursus jaunās izejvielās.

Iedzīvotāju vides izglītošanu Liepājā, galvenokārt, veic nevalstiskās organizācijas, vai tikai atsevišķas personas , kas “iedegas” par zaļajām tēmām Liepājā. Bieži vien vides aktīvistu centienus noslāpē oponenti, kas vēlas, lai tikai tiek attīstītas ražošanas nozares. Protams, darba vietas ir svarīgas, bet vai tās ir jārada uz vides labklājības un mūsu veselības līmeņa rēķina? Liepājā ir ideāla vieta, lai te radītu darba vietas ne tikai ražotnes darbiniekiem, bet arī IT speciālistiem, mārketinga aģentūrām, māksliniekiem un dažādiem citiem radošiem darboņiem. Šādas darba vietas nerada papildus piesārņojumu un parasti ir arī labāk apmaksātas.

Bīstamāku investīciju vilinājums

Pēdējās nedēļās ļoti aktuāla tēma, saistībā ar “Liepājas metalurga” bijušo teritoriju un jauniem investoriem ir Turcijas metalurģijas uzņēmums “Aslanli Metalurji”, kas solījis jaunas darbavietas. Mums nav pārliecības par to, ja tomēr investori investētu, kā tas reāli izskatītos, un vai tiktu ievēroti ES normatīvi attiecībā uz vidi.

Sabiedrība, pēc šī gadījuma, Liepājā dalās divās daļās – tie, kam rūp vide, kurā dzīvo un strādā un tie, kuriem rūp tikai kur strādāt. Veidojas sava veida grupas, kas nesaprotas viena ar otru tikai viena iemesla dēļ – būt tīrai videi Liepājā vai nebūt.

Pilsētu vides piesārņojums, it īpaši putekļu piesārņojums, ir viens no būtiskajiem cilvēka dzīvildzes saīsinātājiem. Cilvēku veselībai draudzīgas pilsētvides nodrošināšana palīdz veidot cilvēkiem pievilcīgas pilsētas un ievērojami samazina ar medicīnu saistītos izdevumus.

Pilsētu vides piesārņojums, it īpaši putekļu piesārņojums, ir viens no būtiskajiem cilvēka dzīvildzes saīsinātājiem.

Bieži vien atsevišķos Liepājas rajonos vēljoprojām cilvēki nevar atvērt logus, jo pēc tam veidojas melna putekļu kārta uz mēbelēm, palodzēm, ēkām, un iedzīvotāji šīs daļiņas ieelpo.
Šīs putekļu daļiņas ap sevi apvelk, tādu, kā ķīmijas kokteili – ļoti līdzīgi kā mikroplastmasas daļiņas ūdenī. Tas viss nonāk mūsu ķermeņos. Īpaši jāuzmanās tiem iedzīvotājiem, kas aktīvi nodarbojas ar sportošanu svaigā gaisā piesārņojuma skartajās teritorijās, jo ir liela elpošanas intensitāte, līdz ar to tiek ieelpots vairāk daļiņu.

Ceļš uz kopīgā labuma nosargāšanu

Atbilstoši novērtējot koku un zaļo zonu ieguldījumu veselībā un labklājībā, koku izciršana un zaļo zonu apbūve pašvaldībā drīkst būt iespējama, tikai kompensējot to vērtību Liepājas iedzīvotājiem.

Koku ciršanas apspriešanas ir publiski pieejamas, bet aktivitāte nav liela, manuprāt, tikai tādēļ, ka apspriešanās netiek plaši popularizētas. Iedzīvotājiem, kuriem ir laika trūkums, nav vēlmes speciāli pašvaldības mājas lapā meklēt, kur un kad tas notiek. Pēc pieredzes spriežot, to arī tik operatīvi viegli nevar izdarīt un atrast.

Liepājā ir jāveicina plašāku iedzīvotāju, sevišķi jauniešu, iesaistīšanos savas pilsētvides veidošanā. Pilsētplānošanu jāpadara pieejamāku un saprotamāku iedzīvotājiem, uzskatāmāk skaidrojot paredzētās pārmaiņas, tostarp izglītojot. Liepāja ir ražošanas pilsēta, tāpēc neizbēgami piesārņojuma līmenis šeit vienmēr būs augstāks, tomēr, radot darba vietas, kuras nerada piesārņojumu, izglītojot cilvēkus par aprites ekonomiku, apzaļumojot pilsētu un iedrošinot cilvēkus piedalīties pilsētvides veidošanā mēs varam panākt, ka Liepāja kļūst par klimatneitrālu, eiropeisku un zaļu pilsētu!

Sintija Ozoliņa ir studente un pētniece Liepājas Universitātē, vides inženierijā. Brīvajos mirkļos viņa pārvietojas tikai ar velosipēdu un veic brīvprātīgo darbu vides jomā. Sintijai vides tēma ir svarīga gan profesionāli, gan personīgi, lai veselīgākā pilsētā augtu viņas divi jaunie liepājnieki.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *