RNP veiksmīgi novests līdz privatizācijai?

Edmunds Cepurītis, partijas “PROGRESĪVIE” līdzvadītājs

Mārtiņš Kossovičs, partijas “PROGRESĪVIE” valdes loceklis un Rīgas nodaļas vadītājs

Rīgas domes līdzdalība SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) nav lietderīga un būtu jāizbeidz, nesen secināts auditorkompānijas “Ernst&Young” veiktajā uzņēmuma darbības auditā. Tas nav pārsteigums. RNP jau labu laiku ir disfunkcionāls uzņēmums, tam nav stratēģiskas vadības pilsētas interesēs un tas kalpo tikai pavisam funkcionāliem mērķiem.

Auditori norāda, ka, ņemot vērā tirgus dalībnieku skaitu nozarēs, kurās darbojas RNP, “nav pamata izdarīt secinājumu, ka attiecībā uz šiem komercdarbības veidiem RNP veic komercdarbību stratēģiski svarīgā nozarē, kurā tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu”.

Daudzi rīdzinieki, saskārušies ar RNP nesaimnieciskumu, solītajiem, bet neizdarītajiem apsaimniekošanas darbiem un nevērības dēļ zaudēto iedzīvotāju naudu, varētu nonākt pie līdzīgiem secinājumiem. Rīgas vadība vairākus gadus  nav spējusi vai vēlējusies ieviest uzņēmumā labu pārvaldību, un, ja reiz Rīgas vadītāji nav nostiprinājuši stratēģiskos mājokļu politikas mērķus, tad arī auditori nevar saskatīt šāda uzņēmuma stratēģisko nozīmi. 

Taču RNP ir Rīgas pilsētas neizmantotā iespēja pozitīvi ietekmēt daudzu rīdznieku dzīves kvalitāti.

Pašvaldību uzņēmumi nav domāti “shēmošanai”. Ir jāvirzās uz Ziemeļvalstu modeli, kur pašvaldība caur pašvaldību uzņēmumiem spēj nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu . 

RNP mājokļu jomā varētu būt ārkārtīgi svarīgs spēlētājs. Pašvaldības uzņēmumi var izvirzīt un sasniegt tādus mērķus, par kādiem privātajam kapitālam nekad nebūs intereses. To RNP nav pat mēģinājis darīt. Sadalot, vājinot un soli pa solim likvidējot RNP, visas šīs iespējas būs zudušas. Tāpēc RNP privatizēt nedrīkst. To ir iespējams sakārtot, labi un godīgi pārvaldīt.

Mājokļi un sociālā drošība

Rīgas domei šobrīd ir unikāla iespēja ietekmēt 170 000 rīdzinieku labklājību. Viena mājsaimniecība Rīgā par mājokli maksā vidēji 172 EUR. Tikai saglabājot uzņēmumu pašvaldības īpašumā, iespējams efektīvi sniegt atbalstu iedzīvotājiem rēķinu segšanā gluži kā tas noticis pēdējo mēnešu laikā, kad RNP ir ļāvis atlikt maksājumus. Vai līdzīgi rīkotos privātie apsaimniekotāji? Iespējams – jā, iespējams – nē. Lai vai kā tie rīkotos,  mēs – rīdzinieki – to vairs ietekmēt nespētu.

Lai veicinātu ikviena rīdzinieka labklājību, RNP var darīt daudz vairāk.

Lūk, viens piemērs. Āgenskalnā, Torņakalnā, Teikā un vairākās citās Rīgas apkaimēs daudzi iedzīvotāji dzīvo nelielas apbūves ēkās. Šīs ēkas ir daļa no Rīgas vēstures un padara pilsētu unikālu. Tomēr nereti šādās ēkās dzīvo vienkārši ļaudis, kuru rocība ir ierobežota. Ļoti bieži šajās mājās ir četri, citkārt seši dzīvokļi. Tradicionāli šīs ēkas apsaimnieko RNP. Kāpēc? Ļoti bieži tāpēc, ka privātie apsaimniekotāji nemaz neuzņemas šo ēku apsaimniekošanu, zinot, ka patiesās izmaksas šo māju iemītnieki nespēs segt. Tirgus cenas, šādas ēkas apsaimniekojot, būs krietni lielākas par maksu, kuru tagad par to apsaimniekošanu iekasē RNP. 

Ja privāta uzņēmuma pamatmērķis ir skaidrs, t.i. gūt peļņu, tad pašvaldības uzņēmumam pelņa var arī nebūt galvenais mērķis. Toties tam var būt daudzi sabiedrībai kopumā kalpojoši mērķi: rūpēties par dzīvojamo fonda kvalitāti ilgtermiņā, mazināt sociālos riskus, samazinot pakalpojumu izmaksas dažādām grupām, labiekārtot pagalmus, savienot velo infrastruktūru ar iedzīvotāju mājokļu vidi un veidot slēgtas velo novietnes pie daudzdzīvokļu mājām.

Zemāki rēķini un zaļāka pilsēta

Viens no svarīgākajiem uzdevumiem mūsdienīgai mājokļu politikai ir vides mērķu sasniegšana. Pat uz brīdi noliekot malā globālos vides izaicinājumus, tas nāktu par labu ikvienam no mums – gan gaiss būtu tīrāks, gan rēķini mazāki. RNP arī šeit var būt stratēģiski svarīgs uzņēmums.

Rīgas mājokļi ir sliktākā stāvoklī nekā citās Latvijas pilsētās. Kamēr citur Latvijā strauji renovē ēkas, Baltijas lielākās pilsētas mājokļi kavējas pagājušajā gadsimtā, bet iedzīvotāji maksā nesamērīgus rēķinus par apkuri. Rīgai strauji jākļūst par pilsētu ar modernākajiem un efektīvākajiem mājokļiem, kas veicina visas Latvijas energoneatkarību no Krievijas dabasgāzes. Rīgai jākļūst par pirmo klimatneitrālo galvaspilsētu Baltijas valstīs.

Lai to panāktu, jāpārvar divi šķēršļi – iedzīvotāju grūtības ieguldīt līdzekļus māju renovācijā un joprojām vērojamais informācijas trūkums par ēku renovācijas ieguvumiem – iespējām ilgtermiņā samazināt rēķinus par enerģiju, dot darbavietas vietējiem strādniekiem un uzņēmumiem. 

Pilsētas energoefektivitāte 99% iedzīvotāju nekad nebūs problēma, par kuru jālauza galva ikdienā. Tai jābūt stratēģiskam mērķim pilsētas līmenī un to jāatbalsta jaudīgai kampaņai, kas strauji sniedz rezultātus. 

Tādēļ RNP ietekme Rīgā jāizmanto, veicot vērienīgus informēšanas pasākumus par gudru namu apsaimniekošanu. Ar dažiem veiksmīgiem pilotprojektiem katrā apkaimē jāparāda ieguvumi renovēto māju iedzīvotājiem, tā pārvarot skepsi un citus šķēršļus. Šādu kampaņu var atbalsot visā Rīgā – izglītības iestādēs, sabiedriskajā transportā un vides reklāmās. 

Protams, ieguvumiem jābūt reāliem un pārliecinošiem. Lai to panāktu, jāpārvar otrais šķērslis – risks par ēku renovācijas ieguldījumu atmaksāšanos jāpārnes no iedzīvotājiem uz uzņēmumu.  RNP ir iespējas energoefektivitātes pasākumus finansēt daudz izdevīgāk nekā iedzīvotājiem. Rezultātā iedzīvotāju rēķiniem par dzīvi siltās telpās jau no pirmā gada jābūt zemākiem nekā pirms renovācijas.

Renovācija jāveic gudri, pakāpeniski pārejot uz modernākiem un dabai draudzīgākiem siltināšanas materiāliem, nodrošinot izcilu gaisa kvalitāti, kā arī uzturot augstus standartus būvdarbiem. 

Grūti iztēloties, kā šos uzdevumus varētu veikt privātie namu apsaimniekotāji, kuru resursu un motivācijas trūkumu šāda plāna īstenošanai būtu finansiāli jākompensē pašvaldībai.

Pilsoniskā aktīvisma Pārvaldnieks

Zaļāks RNP var risināt arī citas vides problēmas. Tīra gaisa programma līdzīgā veidā var palīdzēt modernizēt vecās krāsnis, mazinot galveno piesārņojuma avotu Āgenskalnā un citās šķietami zaļās Rīgas apkaimēs. RNP var veicināt drošu velonovietņu izveidi pie daudzdzīvokļu mājām. Braukt ar velosipēdu kļūst daudz vieglāk, ja tas nav jānes uz 5. stāvu vai jāglabā uz balkona.

Līdzīgi RNP varētu veicināt koku stādīšanu pagalmos. Tā var būt RNP iniciatīva – padarīt pagalmus par vietu, kurā ir patīkami uzkavēties un satikt kaimiņus. RNP, kura stratēģijā būtu iekļauta arī pilsoniskā aktīvisma veicināšana, varētu savest kopā apkaimju biedrības ar iedzīvotājiem, kas piekrīt savu īpašumu izmantošanai, lai veidotu apkaimei vērtīgus pasākumus. RNP jāveicina ikviena iedzīvotāja izpratne par sava mājokļa vērtību un veidiem, kā to iespējams uzlabot un padarīt skaistāku. Mājokļi veido pilsētas seju, un Rīgas namu pārvaldnieks var mainīt Rīgu līdz nepazīšanai.

Rīgas pazudušais dēls – mājokļu politika

Šobrīd atbildība par mājokļu politiku ir izkliedēta starp dažādām institūcijām un pašvaldības uzņēmumiem. Proti, tā ir pilnībā pazudusi. Rīgas pašvaldībai jāizvirza skaidri mājokļu politikas mērķi, kuru īstenošanai jāizmanto RNP ietekme. Mūsu piedāvājums mērķiem:

  • enerģijas patēriņš un izmaksas samazinās (energoefektivitātes pasākumi);
  • enerģētiskās nabadzības samazinās (enerģijas pieejamība, atbilstoši apstākļi telpās aukstajos gadalaikos);
  • klientu apmierinātība pieaug (RNP zīmola vērtībai jābūt pieaugošai. Rīdziniekiem jālepojas, ka dzīvo RNP pārvaldītās mājās. Apmierinātība ar sniegto pakalpojumu ir izmērāma);
  • dzīvojamā fonda kvalitāte pieaug (avārijā esošo īpašumu uzraudzība, šādu īpašumu īpatsvara samazināšana; iedzīvotāju pārcelšana no šādām ēkām. 75% iedzīvotāji dzīvo padomju laiku ēkās, un šiem namiem vairs nav paredzama ilga dzīve. Pašvaldībai jāspēj modelēt šo ēku dzīves ilgumu un, rīkojoties jau šodien, jāvar piedāvāt pilsētniekiem nākotnes risinājumus).

RNP nedrīkst privatizēt. Tas jāattīra no korupcijas un sliktas pārvaldības, lai veidotu Rīgu, ar kuru varam lepoties.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *