Rīga dimd – iedzīvotāji runā!

large_0836

Lai kopīgi risinātu Rīgas iedzīvotājiem aktuālos jautājumus, 20. novembrī viesnīcas „Radisson Blu Hotel” telpās notika iedzīvotāju forums „Rīga dimd – iedzīvotāji runā!”, kurā tikās pašvaldības un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Šogad forums bija īpašs ar to, ka tajā tika parakstīts Rīgas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorands. Līdzās citām Latvijas NVO šo memorandu parakstīja arī biedrības PROGRESĪVIE pārstāvji – valdes locekļi Ieva Ādamsone un Aigars Sloģis.

memorands2 Ieva Ādamsone paraksta sadarbības memorandu. Foto: Kaspars Balamovskis

Forumā tika pievērsta uzmanība Rīgas apkaimēm, īpaši neapdzīvotajiem, tukšajiem namiem, kuru sakārtošana tiek virzīta par prioritāti Rīgas domes Attīstības departamentā. Tika spriests arī par to, kā vairāk pilsētvidē iekļaut sporta iespējas, kā arī veicināt balansu starp parkiem, apzaļumošanu un pilsētas būvēm. Kā pozitīvais piemērs šeit tika minēts izstrādātais nākotnes plānojums Skanstes apkaimes teritorijai, kur jaunuzceltās ēkas tiks papildinātas ar parkiem un harmonisku, apzaļumotu vidi. Un tas viss – aicinot pašus iedzīvotājus arvien vairāk iesaistīties jau plānošanas procesos.

Pasākumā bija četras Domdarbnīcas:

1. Dažādībai atvērtā Rīga – par atbalstu jauniebraucēju un reemigrantu ģimeņu bērniem vispārējās izglītības ieguves uzsākšanai Rīgā (problēmas un risinājumi).

2. Rīgas dzīvā publiskā ārtelpa (tika runāts par dzīvi sabiedriskajā telpā dažādās pilsētas vietās).

3. Rīga jauniešiem – šī sadaļa tika veltīta Rīgas domes programmas apspriešanai darbam ar jaunatni periodā no 2014. – 2018. gadam. Šeit klātesošie apskatīja minētās programmas prioritātes, plānotās aktivitātes un analizēja sasniedzamos rezultātus.

4. Rīga ģimenes un darba harmoniskai apvienošanai – šeit tiks runāts par pakalpojumu daudzveidību rīdziniekiem, atbalsta sistēmu jaunajiem vecākiem un ģimenēm; tieši šajā domnīcā iesaistījās PROGRESĪVIE. Tika apspriesti sekojošie jautājumi, iezīmējot dažas specifiskas problēmas. Cik lielā mērā mums pašiem ģimene ir vērtība? Kā meklēt harmoniju starp ģimeni un darba laiku, kas nebūtu tikai viena cilvēka problēma, bet gan sadalījums starp indivīdu, ģimeni, pašvaldību, darba devēju un valsti? Iegūtais rezultāts šeit būtu uztveram kā ieguvums visiem sabiedrības locekļiem – kā nianses šeit būtu jāskata monetārs atbalsts, atvaļinājumu iespējas, elastīgas darba organizēšanas formu iespējas, informatīvs un emocionāls atbalsts. Tika minēti arī tādi motivējošie faktori kā iespējamās nodokļu atlaides darba devējam.

Tāpat klātesošie šajā domdarbnīcā secināja, ka joprojām maz uzmanības tiek pievērsts ne tikai bērniem, bet arī vecākiem cilvēkiem, kā arī cilvēkiem ar invaliditāti un to aprūpei. Aktuāla problēma ir arī joprojām garās rindas uz bērnudārziem, kā arī tas, kā Latvijā ir ļoti daudz vientuļo vecāku, nemaz nerunājot par šobrīd reāli pieaugošu tendenci, ka arvien vairāk ir sociāli neapdrošināto ģimeņu, kurām praktiski nav nekāda valsts atbalsta.

Biedrības PROGRESĪVIE pārstāvji aktīvi iesaistījās diskusijā par to, kas ir maināms šī brīža sistēmā un kādas problēmas akcentējamas – pievēršot uzmanību tam, ka vēl joprojām tiek runāts galvenokārt par diviem modeļiem: 1) sievietes, kuras agri vēlas atgriezties darba tirgū (likuma grozījumi pabalstu jautājumos ir bijuši labvēlīgi šim modelim); 2) sievietes, kuras vēlas atgriezties darbā no brīža, kad bērns uzsāk bērnudārza gaitas. Taču nekur netiek runāts par to, ka pastāv vēl viena liela grupa – sievietes, kuras nevēlas atgriezties darba tirgū līdz bērna vismaz 10 gadu vecumam, jo vēlas dzemdēt vairākus bērnus un būt mājsaimnieces. Biedrības pārstāvji vēlējās pievērst klātesošo uzmanību tam, ka šobrīd no valsts un pašvaldības puses pastāv atbalsts, kompensējot maksas privātajos bērnudārzos 160 Ls apmērā, auklītēm 100 Ls apmērā, – bet nav izvēles iespējas sievietei, kura pati vēlas audzināt bērnu līdz obligātajai pirmsskolas apmācībai. Diskusij rezultātā starp sociologiem un politiķi Ingu Biti radās jautājums, vai pareizāk nebūtu, ja šī nauda sekotu bērnam un būtu piešķirama jaunajai māmiņai, kura pati varētu būt visslabākā auklīte savam bērnam.

Šie un citi jautājumi arī turpmāk tiks skatīti Rīgas pašvaldības un pārējo memoranda parakstītāju kopīgā darbā. Kā iepriekš publiskajos paziņojumos solīja pašvaldības pārstāvji, nevalstiskās organizācijas, kuras parakstīs sadarbības memorandu, varēs rēķināties, ka Rīgas dome nodrošinās iedzīvotāju un NVO pārstāvju savlaicīgu iesaistīti Rīgas domes saistošo noteikumu un attīstības dokumentu un kopīgu sadarbības projektu izstrādē. Tāpat tikšot sniegta atgriezeniskā saite ieinteresētajiem iedzīvotājiem un Nevalstiskajām organizācijām par to iesniegtajiem priekšlikumiem, kā arī nodrošināta pieeja Rīgas domes lēmumu projektiem, sniedzot iespēju NVO iespēju lietot arī E-portfeli. Pašvaldības pārstāvji solīja arī iespēju iedzīvotājiem un organizācijām aizstāvēt iesniegtos priekšlikumus Rīgas domes pastāvīgo komiteju un komisiju sēdēs, kā arī citu atbalstu organizācijām – pašvaldībai pieejamo resursu robežās. Tika apspriesta arī iespēja deleģēt pašvaldības pārvaldes uzdevumus nevalstiskajām organizācijām.

Ar Rīgas domes un NVO sadarbības memorandu iespējams iepazīties ŠEIT.

Informāciju sagatavoja:
Ieva Ādamsone,biedrības PROGRESĪVIE valdes locekle
Aigars Sloģis, biedrības PROGRESĪVIE valdes loceklis

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *