Repšes „kā var nesolīt?” ir lipīgs

Finanšu ministra Andra Vilka 30. martā televīzijā izteiktais apgalvojums, ka „Spēles noteikumi nemainīsies attiecībā uz nodokļiem un uzņēmumi var būt droši, ka tuvākajos gados nodokļi būs tādi, kādi viņi ir pašlaik” ir tiešs turpinājums Eināra Repšes politikai „Kā var nesolīt?”.

Ansis Dobelis, biedrības PROGRESĪVIE priekšsēdētājs

Pirms vēlēšanām gan Vienotība, gan Pilsoniskā savienība, kuras biedrs ir Vilks, solīja pakāpeniski ieviest progresīvu nodokļu sistēmu. Arī Vienotības koalīcijas partneri Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) savā priekšvēlēšanu programmā strikti apsola „Ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli ar slieksni no 1000 latiem”. Līdz ar to te nederēs Vienotības tradicionālais attaisnojums, ka viņi ir koalīcijā, kur jārēķinās ar partneriem. Diemžēl ar šo paziņojumu Vilks apliecina, ka viņa un citu Vienotības jauno politiķu teiktais un solītais ir tik pat vērts un ticams, kā viņu priekšgājēju – oligarhu partiju politika.

Patiesībā nav nemaz jāskatās partiju pirmsvēlēšanu solījumi – pats Vilks vēl pērnā gada nogalē solīja sākt plašu diskusiju par progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu. Bet tagad – bez jebkādas diskusija paziņo, ka nekā nebūs!

Saglabāt pašreizējo nodokļu sistēmu, kur nesamērīgi liels nodokļu slogs ir uzlikts darba spēkam, it īpaši darba cilvēkiem ar vidējiem un zemiem ienākumiem, ir tuvredzīgi. Arvien vairāk uzņēmumi, nespējot samaksāt nodokļus, pāriet uz  pelēko ekonomiku, pārtrauc uzņēmējdarbību vai savus uzņēmumus pārceļ uz citām valstīm. Savukārt cilvēki pamet Latviju un dodas uz valstīm, kur nodokļu politika ir solidāra- progresīva un ekonomiku veicinoša.

Laužot savus solījumus, Vilks ne vien mazina sabiedrības uzticību valstij, bet arī atsakās no ekonomiski veiksmīgās un attīstītās valstīs pārbaudītām vērtībām – progresīviem nodokļiem. Tieši progresīvā nodokļu sistēma var samazināt dramatisko nevienlīdzību, celt kopējo labklājību, radīt nodokļu maksāšanas kultūru, un veicināt ikviena sabiedrības locekļa atbildību par savu valsti un stiprināt piederības sajūtu Latvijai. Progresīvā nodokļu sistēma ir viens no galvenajiem instrumentiem, kas var nodrošināt Latvijas ekonomisko atveseļošanos.

Vienotības programmā solīto: „Taisnīga sabiedrība. Nodokļu sistēmas progresīva reforma, lai nodokļus maksātu visi, lai par darbu, bērniem, izglītību, veselību un videi draudzīgu dzīvesveidu būtu mazāki nodokļi nekā par patēriņu, īpašumiem un piesārņojumu”, Vilks laikam ir sapratis kā mehāniska nodokļu paaugstināšanu un sabiedrības nabadzības un noslāņošanās veicināšanu. Diemžēl daudzi Vienotības vēlētāji šos solījumus saprata savādāk un tagad, jau kārtējo reizi, viņiem nākas vilties valsts varā.

Savu apņemšanos nepildīt vēlētājiem dotos solījumus, Vilks papildināja ar aicinājumu tos, kuri nevar izdzīvot ar Latvijas algām un pensijām, pārvākties citur. Iespējams, ka šādus ministra aicinājumus var skaidrot ar vēlmi risināt bezdarba problēmu, tomēr grūti noticēt šādai tuvredzībai. Mūsu valsts ekonomiskās izaugsmes potenciāls ir atkarīgs ne vien no piesaistītajām investīcijām, finanšu tirgiem un politiskās stabilitātes, bet gan pamatā no Latvijas cilvēkiem. Ministrs ne vien nedrīkstētu izteikt šādus aicinājumus, bet viņam būtu jādara viss iespējamais, lai cilvēki Latvijā paliktu, varētu uzturēt savas ģimenes un dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Ir saprotams, ka šobrīd tas ir ļoti grūti, bet vai jādara tieši pretējais?

Vilkam pieklātos atvainoties vēlētājiem par saviem apgalvojumiem. Un ja patiešām viņš jau tagad droši zina, ka pat nemēģinās nākamajos trīs gados realizēt vēlētājiem dotos solījumus, lemt par vēlētāju uzticētā mandāta nolikšanu. Lai nāk strādāt tie, kuri var noturēt Latvijā cilvēkus un piedāvāt risinājumus. Bet Vienotību veidojošo partiju vadītājiem ir skaidri jāatbild, vai šāda vēlētāju krāpšana ir pieņemam.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *