Piespiedu nomas problēma jāatrisina!

131875253

Aizvien biežāk aktualizējas piespiedu zemes nomas problēma, ar kuru nākas saskarties daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Rīgā vien dalītā īpašumā ir 140 000 dzīvokļu, un tajos dzīvojošajiem nākas maksāt arvien lielākas summas par zemi, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu ēkas. Šāda situācija būtiski pasliktina daudzu ģimeņu materiālo stāvokli, tuvinot tās nabadzībai.

Jāatgādina, ka dalītie īpašumi Latvijā radušies neveiksmīgas zemes reformas rezultātā, kad padomju laikā uzbūvētās dzīvojamās ēkas tika nodotas privatizācijai, bet uz zemi zem tām tika atjaunotas īpašuma tiesības bijušajiem zemju īpašniekiem vai to mantiniekiem. Tādējādi ķīlnieku lomā nonāca gan zemju, gan dzīvokļu īpašnieki. Cilvēkiem, kuri atguva savu īpašumu, to vairs nebija iespējams izmantot citiem mērķiem, jo uz tā bija uzcelta daudzdzīvokļu ēka. Savukārt, tiem, kuri privatizēja dzīvokļus, radās neparedzēti papildus izdevumi – dalītā īpašuma zemes nomas maksa. Liela daļa zemes īpašumu šodien vairs nav mantinieku rokās, bet ir spekulantu un vieglas peļņas tīkotāju valdījumā.

Par izveidojušos situāciju ir atbildīga valsts un politiķi – viņiem arī būtu situācija jāatrisina. Diemžēl līdz šim izskanējušie risinājumi piedāvā vien kosmētiskus uzlabojumus, radušos problemātisko situāciju neatrisinot.

Spēkā esošā likumdošana piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja puses nevar vienoties par nomas līguma noteikumiem, paredz: piespiedu nomas maksa tiek noteikta 6% apmērā gadā no ēkai piesaistītās zemes vienības kadastrālās vērtības. Kopš 2010. gada 1. janvāra, papildus nomas maksai, dzīvokļu īpašniekiem jāsedz arī izdevumi par nekustamā īpašuma nodokli, kas šobrīd ir 1,5% no zemes kadastrālās vērtības. Jāatzīmē, ka bieži ēkai ir piesaistītās zemes vienības, kas ir lielākas par ēkai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu.

Tādēļ biedrība PROGRESĪVIE ir vērsusies ar iesniegumu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijā, piedāvājot problēmas risinājumus:

• dzīvokļu īpašnieki jāatbrīvo no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas par viņu īpašumā neesošu zemi, turklāt par zemi, par kuri viņi jau maksā augstu nomas maksu. Ir tikai loģiski, ka nodokļus par savu īpašumu maksā tā īpašnieks;
• ar likumu jānosaka, ka pašvaldībām jāveic izmaiņas, kuru rezultātā daudzdzīvokļu namiem tiek piesaistīta tikai tiem funkcionāli nepieciešamā zeme un nomas maksa var tikt iekasēta tikai par šo zemi;
• valstij būtu jāatrisina problēma tās saknē un jālikvidē šāda veida dalītais īpašums. Reformas rezultātā būtu jānodrošina, ka zem daudzdzīvokļu ēkām esošā zeme nonāk dzīvokļu īpašnieku īpašumā vai attiecīgās pašvaldības rīcībā, no kuras par saprātīgu nomas maksu dzīvokļu īpašnieki pēc izvēles varētu turpināt nomāt zem ēkām esošo zemi.

Situācijas risināšanai ir pieejami dažādi varianti, bet viens no tiem varētu būt zem ēkām esošo zemju atsavināšana, lai dotu iespēju tos iegādāties dzīvokļu īpašniekiem. LR Satversmes 105. pants nosaka, ka „īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķu likumu pamata un pret taisnīgu atlīdzību”. Vērtējot arvien saspīlētāko situāciju, šis noteikti varētu būt tāds gadījums. Ņemot vērā, ka Rīgā ir 140 000 šādu dzīvokļu un šīm ēkām funkcionāli nepieciešamā zemes platība ir 7 000 000 kvadrātmetri, maksājot kadastrālo vērtību tikai par funkcionāli nepieciešamo zemi, reformas veikšanai būtu nepieciešami aptuveni 420 000 000 eiro. Izmaksas uz vienu dzīvokli veidotu aptuveni 3000 eiro.

Lai atgūtu atsavināšanai izmantotos līdzekļus, atsavinātos zemes īpašumus būtu jāpiedāvā iegādāties tiem piesaistītajiem dzīvokļu īpašniekiem, tādējādi izbeidzot piespiedu nomas maksas problēmu. Ja dzīvokļa īpašnieks nebūtu gatavs zemi izpirkt, tā būtu atstājama valsts vai pašvaldības īpašumā un dzīvokļa īpašnieks to par saprātīgu nomas maksu turpinātu nomāt. Tāpat būtu apsverams, ka neizpirktā zeme varētu tikt nodota Latvijas pensiju fondu valdījumā. No tā gūtā peļņa, pat ja tā būtu būtiski zemāka par esošajiem 6%, tik un tā būtu vērā ņemama un ilgtermiņā stabila. Tādējādi veidotos būtisks ieguldījums Latvijas pensiju sistēmas kapitālā.

Šāds risinājums ļautu iegūt gan šobrīd ķīlnieku situācijā esošajiem dzīvokļu īpašniekiem, gan sabiedrībai kopumā. Ja problēmas būtība netiks atrisināta, piespiedu nomas maksa šauram sabiedrības slānim kļūs par arvien labāku un ienesīgāku spekulatīvu biznesu, bet daudzu ģimeņu ikdienā – par nepanesamu nastu.

Biedrības PROGRESĪVIE valde

1 komentārs par Piespiedu nomas problēma jāatrisina!

  1. Kāpēc te tā rūpējas tikai par dzīvokļu īpašniekiem?

    Atcerieties, ka pirmkārt cietēji ir zemes īpašnieki kuriem zemi okupanti atņēma ar varu un pēc tam neatdeva atpakaļ tādā stāvoklī kā bija.
    Lai jauc nost tās padomju ēkas kuras uzbūvētas uz svešas zemes prettiesiski.
    Un Krievijai tur mītošajiem tad arī bija jāizmaksā kompensācijas vai viņi jāsavāc atpakaļ uz tēvzemi. Deokupācija un nekolonizācija ir jāveic – kļūdas jālabo nevis tagad jālobē “nabaga” dzīvokļu īpašnieki.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *