Jauniešu bezdarbs – ES problēma!

forums

Jau trešo gadu pēc kārtas, Eiropas Parlamenta biroji Ziemeļvalstīs un Baltijas dalībvalstīs organizēja Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Jaunatnes forumu. Šogad forums notika Eiropas mājā Stokholmā 24.-26. aprīlī un foruma tēma bija jauniešu bezdarbs. Tajā piedalījās aptuveni 100 cilvēku, no kuriem 18 bija no Latvijas. Latvijas delegācijā bija arī trīs biedrības PROGRESĪVIE pārstāvji – Juta Pīrāga, Pēteris Kloks un Sanita Dzalbe. Jaunieši vecumā no 18 – 30 gadiem, no studentu un citām nevalstiskām organizācijām tikās un pārrunāja jauniešu bezdarbu un to, kā tikt ar to galā dažādos līmeņos. Viens no foruma mērķiem bija apspriest līdzības un atšķirības starp attiecīgajām valstīm un apsvērt risinājumus vietējā, nacionālā un Eiropas līmenī.

Forums notika daļēji plenārsēžu veidā, daļēji darba grupās. Jauniešus uzrunāja un ar savu viedokli par jauniešu bezdarbu dalījās Eiropas parlamenta deputāti un Zviedrijas nodarbinātības ministre. Visi atzina, ka ar jauniešu bezdarbu jācīnās Eiropas līmenī un katram reģionam jāpiemēro sava taktika, kā arī valstu un Eiropas pārvaldes sistēmas ir daļēji atbildīgas par jauniešu bezdarba līmeni un spēj ar to cīnīties – tā ir kopīga problēma.

Jaunietis bezdarbnieks ir vecumā no 18 – 24 gadiem, meklē darbu un var strādāt. Pēc Eurostat datiem 2012.gadā Latvija ir 7. vietā jauniešu bezdarba līmenī (sliktākais rādītājs no foruma dalībvalstīm). Vissliktāk šajā ziņā klājas Grieķijai un vislabāk – Austrijai.

Darba grupās (‘Kā ierobežot jauniešu bezdarbu?’, ‘Starptautiska solidaritāte grūtos laikos’, ‘ES Pamattiesību hartas patiesā nozīme’, ‘Ko es varu darīt Eiropai – ko Eiropa var darīt man?’) skaidri iezīmējās atšķirības starp reģioniem. Baltijas valstīs jaunieši vēlas strādāt, bet trūkst darba vietu konkrētā nozarē, savukārt, ziemeļvalstu reģionos ir ‘luksusa problēma’ – labklājības sistēma ir tik laba, ka jaunietis nav motivēts strādāt, jo saņem ļoti labus pabalstus. Kopīgās problēmas jauniešu bezdarbam – darba vietas ir tikai galvaspilsētās, studiju laikā pietrūkst praktisku iemaņu gūšana, profesionālās izglītības zemais prestižs, izolētība no sabiedrības, ja jaunietis nestudē.

Trīs dienu laikā foruma dalībnieki apkopoja priekšlikumus jauniešu bezdarba mazināšanai vienotā rezolūcijā, kas tika nosūtīta gan Eiropas Savienības, gan katras foruma dalībvalsts politiķiem. Rezolūcijā norādīts uz nesaskaņu starp darba tirgu un izglītības sistēmu, jaunieši ierosina palielināt finansējumu ERASMUS programmai, kas nodrošina prakses iespējas starptautiskā vidē, kā arī informēt jauniešus par iespējām ES darba tirgū. Tāpat ierosina veidot atbalsta sistēmas, piemēram, subsidētas algas, lai mazāk pieredzējušie profesionāļi iekļautos darba tirgū, kā arī uzlabot pārkvalificēšanās atbalstu ilgstošiem bezdarbniekiem. Rezolūcijā uzsvērts arī, ka ir svarīgi uzlabot statistikas apkopošanu bezdarba jomā un izglītot jauniešus par lēmumu pieņemšanas procesus, lai tie kļūtu par aktīviem pilsoņiem.

Ar pilnu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Jaunatnes foruma rezolūciju angļu valodā var iepazīties ŠEIT.

Juta Pīrāga

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *