Par risinājumiem klimata un dabas krīzei

Pārstāvju sapulces rezolūcija

Šajā gadā Lielbritānija, Īrija un Francija atzinušas ārkārtas situāciju klimata jomā. Nesen publicētie Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumi apraksta katastrofālās sekas, kas radīsies, ja tiks pārkāpta zinātnieku ieteiktā 1,5 grādu Zemes sasilšanas robeža. Tas satricinās pasauli ar pārtikas apgādes grūtībām, vairāku ekosistēmu sabrukumu un klimata bēgļu skaita pieaugumu. Vienlaikus pasaules dabu, lauksaimniecību un labklājību apdraud masveida sugu izmiršana, kuras riskam pakļauts ap miljons sugu.

Tie ir brīdinājumi, kuri nedrīkst piepildīties. Pasaule šobrīd atrodas klimata un dabas krīzes priekšvakarā, un ir strauji jāpieņem atbilstoši politiskie lēmumi to novēršanai.

Klimata un dabas krīze ir izgaismojusi problēmas dominējošā ekonomikas modelī — neoliberālismā un pārmērīgā ticībā brīvajam tirgum. PROGRESĪVIE apņemas piedāvāt daudz labāk pamatotu pieeju sabiedrības labklājības veicināšanai.

Mums ir apgalvots, ka Latvijas valdība jau iestājas par ilgtspēju un Latvija ir zaļa valsts. Tas neatbilst realitātei. Šobrīd vadošo politiķu lēmumi Latviju ierindo starp klimata krīzes risinājumu bremzētājiem.

Vairākos balsojumos Eiropas Parlamentā Latvijas pārstāvji iestājušies par subsīdiju saglabāšanu fosilajiem resursiem. Latvijas enerģētikas un klimata plānā netiek paredzēta dabasgāzes pakāpeniska aizvietošana ar vietējiem resursiem, saglabājot atkarību no importētas enerģijas.

Kaut gan ir liels lētas atjaunojamās enerģijas potenciāls, Latvijā netiek plānots mūsu interesēm atbilstošs atjaunojamās enerģijas palielinājums. Līdz šim īstenotā enerģētikas politika tikai veicinājusi atkarību no importētas dabasgāzes, ar dārgu un neefektīvu atbalsta sistēmu veidojot maldinošu tēlu par mūsdienu atjaunojamās enerģijas patiesajām izmaksām.

Tiek plānots saglabāt esošos mežu ciršanas apjomus, kas draud jau tuvākajā nākotnē Latvijas mežus no oglekļa uzkrājēja padarīt par emisiju avotu. Ignorējot sabiedrības neapmierinātību par kailciršu pieaugumu ainavā, tiek plānots atļaut cirst tievākus kokus, pirms tam neveicot rūpīgu izvērtējumu par šāda lēmuma ietekmi uz dabu un sabiedrību. Pirmie komentāri par Dabas skaitīšanas rezultātiem liecina, ka dabas vērtības Latvijā netiek pietiekami aizsargātas.

Ne esošā, ne plānotā politika neparedz konkrētu rīcību, lai būtiski samazinātu pesticīdu lietojumu un risinātu ar to saistītās problēmas, kas skar apkārtējo dabu un lauku iedzīvotājus. Līdzšinējā Latvijas pozīcija Eiropas Savienības līmeņa lēmumos liecina par nesamērīgu industriālās lauksaimniecības interešu ietekmi lēmumu pieņemšanā.

Arvien biežāk publiski izskan sūdzības par dzīves vides pasliktināšanos Latvijas laukos. Tās ir tiešas sekas apzinātas politikas trūkumam, kas dabas resursu izmantošanu mežos un laukos līdzsvarotu ar apkārtējo iedzīvotāju vēlmēm un vajadzībām. Piesārņojums jau tagad visvairāk skar neaizsargātāko Latvijas sabiedrības daļu, kam dažādu iemeslu dēļ nav iespējas pārcelties prom no piesārņojuma skartajām vietām.

Viss liecina, ka nepārdomātas politikas rezultātā Latvija vairākās jomās strauji zaudē savus dabas resursus.

Līdz šim no vadošo politisko spēku puses mums ir piedāvāts tikai viens ceļš uz labklājību — nepārtraukta ekonomiskā izaugsme. Nereti tieši un netieši tiek izplatīts apgalvojums, ka labklājības cena ir mūsu sociālo un dabas resursu izsmelšana.

Bet ekonomikas izaugsme, kuru radījusi resursu izsmelšana, nenozīmē labklājības pieaugumu.

Iekšzemes kopprodukta pieaugumu, kas radījis nevienlīdzības krīzi, nevar uzskatīt par labklājības pieaugumu.

Ar šādiem nosacījumiem mums tiek uzspiesta izvēle starp diviem ļaunumiem — nabadzību tagadnē vai nabadzību nākotnē. Progresīvai politikai jāpiedāvā izvēle, kas nodrošina ilgtspējīgu labklājību. Nedrīkst ignorēt tās sabiedrības vajadzības, kas nav iekļautas iekšzemes kopprodukta aprēķinos — veselību, brīvo laiku, labsajūtu, tīru vidi un drošu nākotni.

PROGRESĪVAJIEM ir pienākums piedāvāt uzticamus risinājumus klimata un dabas krīzei, kuri ļautu saglabāt cerību visiem, kam ikdienu nomāc domas par draudiem mūsu kopīgajai nākotnei.

Tādēļ —
  • apzinoties, ka klimata un dabas krīzes sekas visvairāk skars nabadzīgāko un neaizsargātāko sabiedrības daļu,
  • apzinoties, ka valsts rīcībai ir izšķiroši svarīga nozīme, lai novērstu dabas un klimata krīzes sekas,
  • apzinoties, ka nepieciešami labklājības rādītāji, kas atklāj arī dabas kapitāla samazināšanos,
  • apzinoties, ka atbildība par klimata un dabas krīzes risinājumiem primāri jāuzņemas turīgākajai sabiedrības daļai, kuras patēriņš krīzi visvairāk veicinājis, mēs pieņemam trīs politikas mērķus.

1. Latvijai jākļūst par valsti, kas veicina, nevis bremzē klimata krīzes risinājumus Eiropā un pasaulē.

Tas ietver šādu rīcību:

1) pakāpeniski jāatceļ visa veida fosilo resursu subsīdijas, jāveido detalizēts enerģijas sistēmas pārveides plāns, kurā jānosaka konkrēts termiņš fosilo resursu aizvietošanai enerģijas sistēmā;

2) būtiski jāpalielina atjaunojamās enerģijas daļa kopējā enerģijas patēriņā, to panākot ar ieguldījumiem lētākajos atjaunojamās enerģijas ražošanas veidos, vienlaikus samazinot enerģijas importa radītos riskus;

3) daudz straujāk jāveic māju siltināšana, mazinot šķēršļus un nodrošinot iespēju iegūt finansējumu iespējami lielākam daudzumam īpašumu. Tādā veidā iespējams samazināt atkarību no importētiem resursiem un atvieglot enerģijas sistēmas maiņu;

4) energoefektivitātes pasākumi jāplāno tā, lai tie papildus klimata mērķiem iespējami vairāk risinātu nodarbinātības problēmas un novērstu enerģijas nabadzību;

5) valsts īpašumā esošo mežu apsaimniekošanā jānosaka tādi ciršanas apjomi, kas Latvijas mežos ļauj saglabāt pietiekami lielu oglekļa piesaisti un saglabāt dabas vērtības;

6) jānosaka pienākums pašvaldībām plānošanas dokumentos iekļaut klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās aspektus, sevišķi transporta, apbūves, koku apstādījumu un zaļo zonu plānošanā;

7) Latvijas pārstāvjiem starptautiskā līmenī jāiestājas par Latvijas interesēm enerģijas jomā — ātrāku vienota fosilo resursu nodokļa ieviešanu (vai oglekļa cenas paaugstināšanu citos veidos), kā arī būtisku investīciju palielinājumu, lai nodrošinātu pāreju uz atjaunojamos resursos balstītu enerģijas sistēmu.

2. Jāaptur dabas vērtību izzušana, pievēršot īpašu uzmanību Dabas skaitīšanas rezultātiem.

Tas ietver šādu rīcību:

1) dabas aizsardzības politika jābalsta Dabas skaitīšanā iegūtajos datos, nodrošinot labu aizsardzības stāvokli visām īpaši aizsargājamām dabas vērtībām;

2) valsts īpašumā esošie meži jāapsaimnieko veidā, kas saglabā bioloģisko daudzveidību un kompensē tās iespējamos zudumus privāto mežu īpašnieku mežos. Valsts mežos ciršana jāplāno, izvērtējot ne tikai koksnes resursu plūsmu, bet arī apkārtējo iedzīvotāju intereses un dabas vērtību saglabāšanu ainavas līmenī;

3) AS «Latvijas Valsts meži» pārvaldītajiem īpašumiem jānodrošina FSC meža apsaimniekošanas sertifikācija, kas nodrošinātu iespējas šos materiālus pārdot par augstākām cenām;

4) jāīsteno lauksaimniecības politika, kas aptur šobrīd vērojamās negatīvās tendences — barības vielu piesārņojuma palielināšanos, pesticīdu lietojuma un ar to saistīto negatīvo seku pieaugumu dabā un augsnes kvalitātes pasliktināšanos;

5) ņemot vērā mazo saimniecību lielo nozīmi bioloģiskās daudzveidības, ainavas un lauksaimniecības metožu dažādības nodrošināšanā, ar politikas lēmumiem jāveicina labāki apstākļi to pastāvēšanai. Jānodrošina konkurētspējīgs atbalsts dažādām videi nekaitīgas lauksaimniecības praksēm;

6) ar publisko iepirkumu palīdzību jānodrošina bioloģiskajā lauksaimniecībā un citos videi labvēlīgos veidos audzētu produktu pieprasījums (izglītības iestādēs u.c.).

3. Visi risinājumi jāīsteno veidā, kas Latvijas sabiedrībā mazina nevienlīdzības krīzi.

Tas ietver šādu rīcību:

1) jānodrošina vienlīdzīga piekļuve valsts atbalstam un līdzfinansējumam, kas paredzēts piesārņojuma mazināšanas veicināšanai, un jānovērš šķēršļi, kas sabiedrības trūcīgākajai daļa līdz šim lieguši pilnvērtīgi izmantot valsts atbalstu;

2) gadījumos, kad dabas un klimata krīzes novēršanas pasākumu ietekmē paredzams kopējo izmaksu pieaugums, tas iespējami mazāk jāattiecina uz trūcīgāko sabiedrības daļu. Jāņem vērā, ka tieši turīgākās sabiedrības daļas patēriņš visvairāk atbildīgs par esošajām vides problēmām. Pamatnosacījums taisnīgai pielāgošanās izmaksu segšanai ir progresīva nodokļu sistēma visiem ienākumiem;

3) valsts attīstības mērķis jāmaina no nekritiskas ekonomiskās izaugsmes veicināšanas uz labklājības palielināšanu, kas ietver nevienlīdzības mazināšanu un dabas resursu saglabāšanu;

4) Latvijai jāpievienojas Skotijas, Islandes un Jaunzēlandes izveidotajai Labklājības ekonomikas valdību apvienībai, lai veicinātu iekšzemes kopprodukta aizvietošanu ar piemērotākiem labklājības rādītājiem.

Politiskā partija PROGRESĪVIE
2019. gada 14. septembrī

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *