Sociālā nevienlīdzība Latvijā pieaug

IMG_1761
Jaunākie Eurostat dati liecina, ka aizvadītajā gadā Latvijā ir pieaugusi sociālā nevienlīdzība. Ja krīzes gados GINI koeficients, kas atspoguļo sociālo nevienlīdzību sabiedrībā, nedaudz, bet tomēr saruka, tad 2012. gadā tas atkal ir audzis. To lielā mērā var skaidrot ar valdības un parlamenta pieņemtajiem lēmumiem.

GINI2005_2012
GINI koeficients, Latvija, 2005 – 2012, Eurostat

Tikko valsts bija atkopusies no vērienīgās budžeta griešanas, pirmie politiķu soļi bija par vienu procentu mazināt pievienotās vērtības un iedzīvotāju ienākumu nodokli. Gan vietējie, gan starptautiskie eksperti skaidri norādīja, ka no šīm nodokļu izmaiņām visvairāk iegūs sabiedrības bagātākā daļa, bet vidusslāņa un mazo algu saņēmēju ieguvums būs niecīgs. Tomēr valdības ministri tam nepiekrita un turpināja apgalvot pretējo. Turklāt, vēl lēma samazināt minimālo GMI pabalsta apmēru.

Pēdējos gados pieņemtie lēmumi attiecībā uz nodokļu politiku parāda, ka esam labi pārtikusi un ekonomiski veiksmīga valsts, kas ar nodokļu palīdzību var atļauties mērķtiecīgi atbalstīt tieši sabiedrības bagātāko daļu.

Šobrīd Labklājības ministrija turpina uzstāt, ka valsts prioritāte ir nabadzības un nevienlīdzības samazināšana. Beidzot tiek solīts, ka tiks paaugstināts gan neapliekamais minimums (mazāko algu saņēmējiem līdz 84 latiem), gan neapliekamais minimums par apgādībā esošām personām (līdz 98 latiem). Tomēr to uzskatīt par nopietnu soli nevienlīdzības mazināšanai ir grūti. Neapliekamais minimums joprojām nesasniegs pat pirmskrīzes laiku, kā arī būs zemāks par tiem nodokļu atvieglojumiem, kādi pašreiz ir mūsu kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā.

Latvijā ir lielākais nodokļu slogs mazo algu saņēmējiem ES, mums ir augstākie sociālās nevienlīdzības rādītāji Eiropā un esam starp pasaules līderiem pēc iedzīvotāju skaita samazināšanās tempiem. Cerēt, ka simboliska neapliekamā minimuma paaugstināšana atrisinās šīs problēmas, ir tāpat, kā cerēt iedarbināt salūzušu auto ar tā virsbūves ievaskošanu un uzspodrināšanu. Solis tiek sperts pareizā virzienā, tomēr papildus mazāk kā desmit lati pašu nabadzīgāko makā ir nepietiekami.

Ja tiešām būtu vēlme mazināt nabadzību un sociālo nevienlīdzību, jāsper būtiskāki soļi:
• jāievieš progresīva nodokļu sistēma;
• nodokļu slogs no darba spēka jāpārceļ uz nekustamo īpašumu;
• jāizlīdzina nodokļu slogs starp darba algām un cita veida ienākumiem;
• pabalstu sistēmai jābūt mērķētai, lai tie sasniegtu to sabiedrības daļu, kam atbalsts konkrētajā brīdī nepieciešams.

Kā Latvija sociālās nevienlīdzības rādītājos izskatās uz citu ES valstu fona, vari aplūkot ŠEIT

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *