Nepieciešama Valsts aizsardzības mācība, kas ievēro sabiedrības līdzdalību

PROGRESĪVIE aicina Valsts prezidentu Levitu atgriezt likumu “Par valsts aizsardzības mācību un Jaunsardzi” otrreizējai caurskatīšanai Saeimā, lai nodrošinātu pilnvērtīgu un argumentētu līdzdalības procesu, kas paredzētu arī iespēju novērst bērnu tiesību aizsardzības riskus. Mūsu vēstuli var izlasīt raksta beigās.

Pieņemot likumu esošajā redakcijā, valdība veido nevēlamu precedentu:

  • ignorē labas pārvaldības principus valstiski svarīgu jautājumu lemšanā, neproporcionāli iejaucoties izglītības procesā,
  • ievieš izglītības programmu, kas esošajā redakcijā ir pretrunā ar Bērnu tiesību aizsardzības konvencijas un Satversmes pamatprincipiem,
  • nepievērš pietiekamu uzmanību visaptverošas civilās aizsardzības un kopējās drošības veicināšanai, iesaistot visus jomas dalībniekus.

Mēs atbalstām visaptverošu Valsts aizsardzības mācību, kur būtiska vieta ir civilās aizsardzības nodrošināšanai un pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai, kā arī Valsts aizsardzības mācības anotācijā noteiktos virsmērķus.

PROGRESĪVIE iestājas par valsti, kur iedzīvotāju drošība ir politikas centrā. Drošībai jāaptver visas sabiedrības jomas. Tas nozīmē nodrošināt pilnvērtīgu sociālā atbalsta tīklu krīzes situācijām. Sociālajam atbalstam ir jābūt tādam, kas nodrošina individuālu palīdzību un ir vērsts uz cilvēka autonomijas attīstīšanu un cilvēka līdzdalības atjaunošanu sabiedrībā.

Drošība nozīmē sociālo drošību un piederību, vides drošību un dabas aizsardzību, visaugstākos industriālās un kiberdrošības standartus, kā arī drošību satiksmē, efektīvu civilo aizsardzību un valsts aizsardzību pret ārējiem draudiem.

Vēstule Valsts prezidentam Egilam Levitam

Augsti godātais Levita kungs!

2020. gada 3. decembrī Saeima pieņēma likumu “Par valsts aizsardzības mācību un Jaunsardzi”. Aicinām jūs neizsludināt likumu, jo likumprojekta izstrādes laikā netika ievēroti labas pārvaldības principi. Ar to aizsardzības resors  mēģina mākslīgi monopolizēt pilsoniskās apziņas veidošanu un patriotisko audzināšanu izglītības sistēmā, ko jau tagad veic jaunatnes nevalstiskās organizācijas (NVO). Ar likumu esošajā redakcijā vidusskolas izglītība tiek pakļauta militarizācijas riskam, ieviešot obligāto valsts aizsardzības kursu, kuru drīkstēs vadīt tikai profesionālā dienesta karavīri, zemessargi vai rezerves karavīri.

Būtiski atzīmēt, ka vairākas valdības gadiem ilgi nav izpratušas jaunatnes organizāciju nozīmi un pienesumu, kā arī nav veltījušas resursus jaunatnes pilsoniskās izaugsmes atbalstam. Šo novārtā atstāto valsts politiku nevar aizstāt ar nule pieņemto likumu esošajā redakcijā. 

Aicinām Valsts prezidentu izmantot Satversmē iekļautās tiesības un nodot likumprojektu otrreizējai izskatīšanai Saeimā, lai nodrošinātu likuma atbilstību bērnu tiesību aizsardzības principiem un lai tiktu pieņemti atbilstoši likuma grozījumi. Pieņemot likumu esošajā redakcijā, mēs veidojam precedentu:

  • ignorējam labas pārvaldības principus valstiski svarīgu jautājumu lemšanā, neproporcionāli iejaucoties izglītības procesā,
  • ieviešam izglītības programmu, kas esošajā redakcijā ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Bērnu tiesību aizsardzības konvencijas un Satversmes pamatprincipiem,
  • nepievēršam pietiekamu uzmanību visaptverošas civilās aizsardzības un kopējās drošības veicināšanai, iesaistot visus jomas dalībniekus.

Mēs atbalstām visaptverošu Nacionālo drošības koncepciju, kur būtiska vieta ir civilās aizsardzības nodrošināšanai un pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai, kā arī Valsts aizsardzības mācības anotācijā noteiktos virsmērķus, taču esam pret šādu lēmumu pieņemšanas praksi. Demokrātiskas sabiedrības nekad jauniešu kustības neveido ar likumu, bet veicina jauniešu brīvprātīgo kustību atbalstu un tās iesaista valstij svarīgu izglītojošo programmu veidošanā. 

Likumprojekta izstrādes laikā netika ievēroti labas pārvaldības principi, klaji ignorējot NVO [1][2] un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) [3] priekšlikumus, kā arī Aizsardzības ministrijas (AM) amatpersonai maldinot deputātus un sabiedrību par NVO dalību likumprojekta tapšanā [4]. Piemēram, 2. lasījumā pieci no pieciem IZM parlamentārā sekretāra Reiņa Znotiņa priekšlikumiem, kurus atbalstījušas NVO, tika pilnībā noraidīti [5], turpretim pilnībā vai daļēji atbalstīti visi aizsardzības ministra Arta Pabrika un viņa partijas biedru priekšlikumi. Šī ir nepieņemama aizsardzības resora politizēta iejaukšanās izglītības procesā, izmantojot likumdevēja institūciju un ignorējot tieši iesaistītās kompetentās puses. Tikpat nepieņemams ir bijis aizsardzības ministra A. Pabrika kunga jau 2020. gada vasarā izteiktais ultimāts – “ja valsts aizsardzības mācībai tiks likti šķēršļi, būs jāatjauno obligātais dienests’’. [6]

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, noskaidrojot Satversmes 110. pantā noteikto pamattiesību saturu, ir jāņem vērā ANO Bērnu tiesību konvencija (turpmāk – Konvencija; sal. sk. Satversmes tiesas 2004. gada 11. oktobra sprieduma lietā Nr. 2004‑02‑0106 11. punktu). Tāpat jāņem vērā arī Konvencijas papildu protokoli, kam Latvija ir pievienojusies, konkrētajā gadījumā – Konvencijas papildu protokols par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos (turpmāk – Papildprotokols).

Atbilstoši Bērnu tiesību konvencijas preambulas 7. apsvērumam bērniem jābūt pilnīgi sagatavotiem dzīvei sabiedrībā un jābūt audzinātiem ANO Statūtos proklamēto ideālu garā, jo īpaši miera, cieņas, iecietības, brīvības, vienlīdzības un solidaritātes garā. Saskaņā ar Papildprotokola preambulas 2. apsvērumu dalībvalstis par savu mērķi ir izvirzījušas arī bērnu attīstību un izglītību miera un drošības apstākļos. Turklāt, atbilstoši Papildprotokola 2. pantam, dalībvalstis nodrošina, lai 18 gadu vecumu nesasniegušas personas netiktu piespiedu kārtā vervētas to bruņotajos spēkos, kas savukārt ir tiešs jaunsardzes pienākums. Mūsu  ieskatā, pieņemot tiesisko regulējumu, kas tieši skar bērnu vai bērnus, būtībā nav veikts tā ietekmes uz bērnu izvērtējums, šis tiesiskais regulējums neatbilst Konvencijas 3. panta 1. punktam un izrietoši arī Satversmes 110. pantam.

Bērnu iesaistīšana bruņotajos spēkos jāmazina, tostarp īstenojot pasākumus, kas novērš propagandas vai aktīvas rekrutēšanas iespēju skolās vai to tuvumā un aizsargā bērnus skolas vidē (sk.: UN Children’s Fund (UNICEF). The Paris Principles. Principles and Guidelines on Children Associated with Armed Forces or Armed Groups. 2007, p. 22. Atrodams: https://www.refworld.org/docid/465198442.html.). Bērnu apmācīšana militārajā mācībā, tostarp darbībās ar ieročiem, šaušanā un lauka kaujas iemaņās, būtībā ir bērnu iesaistīšana bruņotajos spēkos un ir pretrunā Papildprotokola 2. pantam. Tādējādi Likumprojektā paredzētā valsts aizsardzības mācības apguve neatbilst arī Satversmes 110. pantam.

Likumprojekta ietekme uz bērniem vērtēta kontekstā ar patriotisma un saliedētības veicināšanu, kā arī valsts visaptverošas aizsardzības sistēmas izveidi (sk. Ziņojuma 3. lpp. un 12. Saeimas 2018. gada 7. jūnija sēdes stenogrammu). Tomēr nekonstatējam, ka Likumprojekta ietekme uz bērniem būtu vērtēta kontekstā ar Papildprotokola preambulas 2. apsvērumā pausto mērķi par bērnu attīstību un izglītību miera un drošības apstākļos. 

Patriotismu un pilsoniskumu nevar iemācīt obligātās mācību programmās, bet valsts var izvēlēties uzticēties skolotājiem un viņus atbalstīt, sniegt atbalstu jaunatnes organizācijām un veicināt šo organizāciju sadarbību ar izglītības iestādēm līderības, pilsoniskās apziņas, patriotisma un kritiskās domāšanas vecināšanā, apmācībai krīzes situācijās un dažādu dzīvei nepieciešamu iemaņu apguvē.

Mēs atbalstām Valsts aizsardzības mācības saturā izvirzītos ideālus un virsmērķus, taču esam pret šāda veida lēmumu pieņemšanas gaitu, kas demokrātiskā sabiedrībā neatbilst labas pārvaldības principiem. Nevalstisko organizāciju un Izglītības un zinātnes ministriju ignorējošs necaurskatāms lēmumu process, kā rezultātā tiek pieļauta nekvalitatīva un netālredzīga likuma pieņemšana un kas ir pretrunā ar starptautiskajām tiesību normām un Satversmi, ir nepieņemams. Iepriekš minēto iemeslu dēļ aicinām jūs neizsludināt likumu “Par valsts aizsardzības mācību un Jaunsardzi”, to atdodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Politiskās partijas “PROGRESĪVIE” vārdā

līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa,

valdes locekle, juriste Dace Kavasa,

izglītības un zinātnes darba grupas līdzvadītājs Aleksandrs Kalējs


[1] http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/8A5D2CF19AB4F9D6C2258529004BD75A?OpenDocument

[2] http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/1DF6B89DF7067AD5C225852F0048269B?OpenDocument

[3] http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/535B2D69DC759795C225852A003B9D35?OpenDocument

[4] http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/C6694C798650DC2EC2258522004CB355?OpenDocument

[5] http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/DFE4E78E6EE6F19EC225858C002EFF09?OpenDocument

[6] Pabriks: ja valsts aizsardzības mācībai tiks likti šķēršļi, būs jāatjauno obligātais dienests

1 reply to Nepieciešama Valsts aizsardzības mācība, kas ievēro sabiedrības līdzdalību

  1. Manuprāt, 2020. gada 3. decembrī Saeimas pieņemtais likums “Par valsts aizsardzības mācību un Jaunsardzi” ir ļoti pretrunīgs. No vienas puses, mums pašiem ir jārūpējas par valsts drošību. Neviens cits izņemot mūs pašus valsti jau nesargās. Bez šaubām, veicināt jaunatnes patriotismu un lojalitāti Latvijai ir ļoti pozitīvi. Ja mēs gribām saglabāt latvietību, tad mums ir jāmāk nosargā savu zemi. Tas ir nācijas izdzīvošanas jautājums. No šāda skatpunkta aizsardzības mācības apguve 10. un 11. klašu vidusskolēniem, kā arī 2. un 3.kursa arodskolu audzēkņiem ir vēlama. No otras puses, aizsardzības mācība ir bezjēdzīga naudas šķērdēšana un ņirgāšanās par sabiedrības zemākajiem slāņiem. Pirmkārt, skolotāju atalgojums ir neapmierinoši zemā līmenī! Pedagogu minimālās algas likme ir nieka 790€ bruto mēnesī. Pat parastam ierindas karavīram maksā 900€ neto mēnesī. Protams, skolotājiem ir pieejamas pašvaldības piemaksas pie algas, taču pat ar piemaksām algas ir zemas. Pašlaik vidējā mēnešalga Latvijā ir 1118€ bruto. Bez šaubām, ne visi pedagogi ir nabagi. Spriežot pēc VID Publiskās datu bāzes valsts amatpersonu deklarācijām, eksistē arī finansiāli labi situēti skolu direktori un mācību pārziņi. Kā var prasīt no skolotājiem kvalitāti, ja algas ir tik zemas? Otrkārt, mūsu valstī ir ļoti daudz sociālu problēmu! Sabiedrība ir ļoti noslāņojusies. Ekonomiskā plaisa starp eliti un trūcīgajām personām ir milzīga. Vārdu sakot, ēdušais neēdušo nesaprot. GMI pabalsts 2020. gadā ir 64€ (pašvaldības šo pabalstu liek atstrādāt). Trūcīgā statuss 2020. gadā ir 128,06€. Un minimālā vecuma pensija 2020. gadā ir 80€. Labāk lai valdība šīs problēmas atrisina nekā par Tēvzemes mīlestību filozofē. Treškārt, militarizēta sabiedrība ir solis tuvāk autoritāram valsts režīmam! Protams, Latvijai nedz autoritārisms, nedz totalitārisms nedraud, jo mums ir ļoti demokrātiska un atvērta sabiedrība. Tomēr aizsardzības mācība var būt nopietns pacifistu cilvēktiesību pārkāpums. Pēc manām domām, katram cilvēkam ir jādod izvēles brīvība. Ne visi grib būt armijnieki. Labāk ir dzīvot ar mieru sirdī nevis ar naidu galvā. Ļaunums vairo ļaunumu. Nesēsim ļaunumu un nebaudīsim tā asos augļus! No sabiedrības zemāko (nabadzīgāko) slāņu skatpunkta aizsardzības mācība ir neētiska un neracionāla ierobežotā valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšana. Lai arī kā būtu, saglabāsim cerību uz labāku nākotni. Būsim saticīgi. Dzīvosim draudzīgi. Ticēsim labajam, ticēsim Latvju Dieviem. Turēsim cieņā senlatvju spēka zīmes. Atcerēsimies sentēvu pagāniskās tradīcijas un godāsim Latvju Dievus. Lai Latvju Dievi mūs sargā! Lai Latvju Dievi mūs svētī!
    Ar mīlestību pret Latviju, Skolnieciņš no Pokaiņu meža [Latvju Dievu dēls]
    ©Skolnieciņš 1999-bezgalība ;-)
    Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
    #Latvija #latvietība #patriotisms #LatvjuDievi #Pērkons #Laima #Māra #DabasMāte #VeļuMāte #LatvjuDievuSvētība #mīlestība #cieņa #iecietība #pagāni #Senpokaiņi #PokaiņuMežs #Skolnieciņš #VALSTSGRIBA

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *