Viens no pēdējā laika izjūtamākajiem cenu kāpumiem redzams tieši pārtikas nozarē. Šo cenu pieaugumu ietekmē gan fosilā enerģija, gan citi resursi, kas izmantoti tās audzēšanai, kā arī minerālmēslu piegādes ķēdes. Tajā pašā laikā, saskaņā ar vides grupas Feedback EU ziņojumu, ES katru gadu izšķērdē vairāk nekā 153,5 miljonus tonnu pārtikas, savukārt 2021. gadā tā importēja 138 miljonus tonnu lauksaimniecības produktu – izmetam vairāk nekā importējam.
Šobrīd pieejamie dati ir ierobežoti, bet tie liecina, ka arī Latvijā pārtika joprojām nonāk atkritumos visos pārtikas ķēdes posmos – no audzēšanas līdz dzīvokļiem un mājām. Atšķirībā no daudzām ar vidi un ilgtspēju saistītām izvēlēm, tieši šeit liela loma ir arī iedzīvotāju prioritātēm. Vieni no lielākajiem atbildīgajiem par pārtikas izmešanu ir tieši patērētāji, kas iegādājas pārtiku neapdomīgi un neseko līdzi mājā esošajiem pārtikas krājumiem. Jānorāda, ka par iedzīvotāju radītajiem pārtikas atkritumiem daļēji ir atbildīgi arī ražotāji un tirgotāji, piemēram, nepiedāvājot iespēju iegādāties piemērota izmēra pārtikas iepakojumus.
Pārtikas atkritumu mazināšanai ir jābūt prioritātei gan sociālo, gan vides apsvērumu dēļ. Nevienam nepatīk izmest pārtiku, bet, diemžēl, to joprojām darām pārmērīgi. Pārtikas cenu krīze nenozīmē, ka automātiski mazināsies radīto pārtikas atkritumu apjoms. Iedzīvotāji veido pārtikas krājumus, pērk produktus ar atlaidēm, kas reizēm palielina mājsaimniecībās radīto pārtikas atkritumu apjomu.
No lauka līdz galdam
Pārtikas atkritumu samazināšana pakāpeniski kļūst arī par starptautisku mērķi. Šī problēma ir iekļauta gan ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos, gan ES stratēģijā “No lauka līdz galdam”. Stratēģijas ietvaros Eiropas Komisija plāno noteikt juridiski saistošus pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas mērķus. Vairākas ES valstis jau ir spērušas soļus, lai samazinātu radīto pārtikas atkritumu apjomu strādājot ar iedzīvotājiem, ražotājiem, tirgotājiem un citām iesaistītajām pusēm.
Visos pārtikas ķēdes posmos ir daudz iespēju laboties, šeit nozīmīga loma ir arī vietvarām un valstij. Piemēram, Rīgā esam spēruši pirmos soļus, lai galvaspilsētas izglītības iestādes mērītu radīto pārtikas atkritumu apjomu. Skolas un bērnudārzi, saimniekojot pārdomāti, var ievērojami samazināt radīto pārtikas atkritumu daudzumu. Par to liecina labie rezultāti tajās Latvijas skolās un pirmsskolās, kas Ekoskolu programmā stradājušas pie pārtikas atkritumu samazināšanas. Pārtikas pārpalikumu monitorings, ko sākušas Rīgas izglītības iestādes, ir pirmais solis šajā virzienā. Arī tad, ja pašvaldība iepērk ēdināšanas pakalpojumus izglītības iestādēm, ar zaļā publiskā iepirkuma palīdzību varam prasīt pakalpojuma sniedzējam ievērot labo praksi pārtikas atkritumu samazināšanā.
Lai mazinātu pārtikas nonākšanu atkritumos, jāveicina arī datu ieguve, līdzīgi kā Lielbritānijā, kurā drīzumā noteiktiem pārtikas ķēdes dalībniekiem būs pienākums ziņot par radīto pārtikas atkritumu apjomu. Skaidrāka informācija par radīto apjomu dažādos ķēdes posmos un konkrētos uzņēmumos ļautu salīdzināt dažādu uzņēmumu sniegumu un nospraust konkrētus mērķus un atbildības.
Jāatvieglo nosacījumi pārtikas ziedošanai
Lai veicinātu pārtikas ziedošanu, ir jānodrošina atbalsts, tajā skaitā finansiāls, organizācijām, kas nodarbojas ar pārtikas ziedojumu vākšanu un izdali, kā arī, sekojot Francijas piemēram, jānosaka pārtikas ziedošana kā obligāta noteiktiem veikalu tipiem. Viens no veidiem, kā mazināt pārtikas atkritumus, ir ziedot pārtiku, kura ir derīga patēriņam, bet nav piemērota tirdzniecībai, kā arī pārtiku, kura visdrīzāk netiks notirgota līdz derīguma termiņa beigām. Latvija jau ir spērusi pirmos soļus, ļaujot ziedot produktus, kuriem ir beidzies minimālais derīguma termiņš “Ieteicams līdz…”. Tomēr, piemēram, Igaunijā, pārtikas ziedošana un izdale tiek veikta lielākos apjomos un organizācijas ir spējīgas apbraukāt lielveikalus un savākt lielāku daļu nepārdotās pārtikas.
Arī pārtika, kas uzturam nav piemērota, joprojām ir resurss – tā ir jāatdala no nešķiroto pārtikas atkritumu plūsmas un jāizmanto citos veidos, piemēram, dzīvnieku uzturā vai arī biogāzes ražošanā. Šādi atkritumi ir jānodala no nešķiroto sadzīves atkritumu plūsmas un jāizmanto vislabākajā iespējamajā veidā, atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai. Lai gan īstermiņā mēs nevaram ietekmēt pārtikas cenas, katrs no mums var veikt izvēles, kas ļauj gan ietaupīt, gan mazināt pārtikas atkritumu radītos izaicinājumus.
