Liepājai ir vajadzīgs pilsētas radošais centrs!

Marta Kraujiņa, publiciste, PROGRESĪVIE biedre

Pandēmijas laiks ir skāris visas Latvijas nozares. Arī kultūras nozarē šis ir laiks, kad varam izvērtēt Liepājas kultūras piedāvājumu un to, kā uzlabot mūsu nozari un sagatavot to veiksmīgai atlabšanai. Tāpat kā citur Latvijā, arī Liepājā kultūras organizācijas bieži vien turas uz dažu entuziastu pleciem. Bet vai tam tā būtu jābūt?

Pēdējo gadu dzīvojot Liepājā, novēroju, ka pilsētā šādu entuziastu pulciņu netrūkst. Tomēr, prātā nāk jautājums – kāda īsti ir Liepājas pašvaldības kopējā vīzija par kultūras organizāciju un norišu attīstību Liepājā? Pētot dažādus dokumentus par nākotnes plāniem kultūrā, redzam, ka pilsētā tiek uzsvērts, ka Liepāja tiek gatavota kļūt par kultūras galvaspilsētu 2027. gadā.

Liepājas pašvaldība finansē koncertzāli, teātri, Liepājas muzeju, bibliotēku, biedrības namu un citas iestādes, kas nodrošina kultūras piedāvājumu. Tiek organizēti 14 lieli vietējie pasākumi. Projektu konkursā tiek piedāvāts finansējums NVO. Šis finansējums uz vienu projektu var sasniegt līdz 5000 EUR. 2020. gada maijā tika rīkots papildu konkurss, lai atbalstītu kultūras organizācijas pandēmijas laikā. Konkursā vienam projektam varēja apgūt finansējumu 1000 – 3000 EUR apmērā.

Šis ir vajadzīgs atbalsts, taču jājautā, vai tas ir pietiekams? Joprojām Liepājas pašvaldība uzsvaru liek uz identitātes saglabāšanu, tradīciju uzturēšanu un kultūras saglabāšanu. Arī šīs idejas ir atbalstāmas, bet kā ar skatu nākotnes un modernas kultūras vides infrastruktūras virzienā? Šie jautājumi ir jārisina un jāmeklē veidi kā pastiprināti stimulēt kultūru ne tikai pandēmijas ietvaros.

Labie piemēri dzīvo mums blakus

Es vēlos Liepājas pilsētas kultūras attīstītību salīdzināt ar Klaipēdas kultūras attīstību. Klaipēdas pašvaldība ir izveidojusi radošo inkubatoru “Kultūras fabrika”, kas radošajām organizācijām nodrošina finansējuma piesaisti, nodrošina telpas darbībai un kalpo kā biznesa inkubators radošajām industrijām. Šī vieta ir bijusi milzīgs stimuls Klaipēdas kultūras dzīves attīstībai.  Tāpat Klaipēdā ir bijusi pietiekami auglīga augsne, lai izveidotos nevis viens, bet divi nevalstiskie teātri. Klaipēdai ir arī savs nekomerciālais kino teātris, kurā tiek izrādītas mākslas filmas no Eiropas un veidotas dažādas kultūras programmas. Līdzīgi, nozīmīga loma pilsētas ekonomikā un kultūras atdzimšanā ir arī Kalamajas rajonam Tallinā un tās Telliskivi radošajai pilsētai.

Radošais centrs dotu mums iespēju ieguldīt Liepājas apkaimju attīstībā. Tas dotu iespēju atjaunot mūsu esošo infrastruktūru, pielāgojot nozares vajadzībām patlaban neizmantotu teritoriju. Es redzu iespēju attīstīt radošo centru vecajā ostmalā, vecajā Liepājas muitas mājā. Šī ēka un tās apkārtne varētu kļūt par mājām radošajām NVO, kinoteātrim, izstāžu zālei un varbūt pat nevalstiskā teātra kolektīvam. Šis ieguldījums apkaimes attīstībā ļautu mums izveidot arī āra kafejnīcas, veidot sezonālos pasākumus. Ostmalas radošais centrs ļautu uzplaukt šai apkaimei un piesaistītu Liepājai vairāk ciemiņus.

Radošais darbs ir vērtība visai pilsētai

Šobrīd vairāk kā jebkad ir nepieciešams meklēt jaunus kultūras un radošās organizāciju atbalstīšanas veidus, jo tieši šīs organizācijas spēs radīt vietas un pasākumus, kurus vēlēsies apmeklēt tūristi. Atjaunojoties tūrismam, šīs nozares būs tās kas piesaistīs cilvēkus, dodot papildu līdzekļus pilsētas budžetam. Nerunājot tikai par krīzi vai pandēmiju – kultūras nozares labbūtībai ir jābūt vienai no pašvaldības prioritātēm, jo tas ir svarīgs ieguldījums kopējā pilsētas gara attīstībā.

Protams, jebkuras nozares centrālā vajadzība ir darbavietas. Lai gan Liepājas ekonomikā ievērojamu darbavietu vairumu rada ražošanas uzņēmumi, vēsturiski Liepāja ir bagāta kultūras pilsēta un piemērota vieta, kur dzīvot radošiem cilvēkiem. Tomēr radoši cilvēki šeit nedzīvos, ja viņiem nebūs kur strādāt. Kopējai pilsētas attīstībai ir ļoti svarīgi, lai tiktu radīta vide un infrastruktūra radošo jomu pārstāvju darbam. Saražotās preces nav vienīgais, ko no Liepājas varētu eksportēt. Mūsdienu tehnoloģijas ļauj vieglāk kā jebkad piedāvāt pasaulei intelektuālo, mākslas un kultūras eksportu. Liepājai šajās jomās ir milzīgs potenciāls, kuru ir laiks apzināties. 

Pašvaldības atbalsts kultūrai, kas ir ilgtspējīgs un integrēts pilsētas attīstības plānos, palīdzēs attīstīt tūrismu, šeit uz dzīvi apmetīsies arvien jaunas ģimenes. Kultūras pasākumi un notikumi ienesīs papildus finansējumu pašvaldībai. Spēcīgas kultūras organizācijas ir investīcija attīstītas un laimīgas pilsētas nākotnē. Atbalstīsim uzņēmīgos un veidosim vidi, lai Liepāja var attīstīties – šis  ir mājas darbs Liepājas pašvaldībai!

Marta Kraujiņa, publiciste, PROGRESĪVIE biedre

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *