Latvija ir pasaules otra zaļākā valsts. Vai varam no tā kaut ko gūt?

Esam jau pieraduši, ka Latvija pēc daudziem rādītājiem (sociālā vienlīdzība, dzīves ilgums, inovācijas, IKP utt.) ir pēdējā starp ES valstīm – un kaut kur tālu zem vidējiem rezultātiem visas pasaules kontekstā, bieži vien pat blakus kādai Āfrikas valstij. Tādēļ fakts, ka pēkšņi esam kaut kur arī vieni no pirmajiem, – turklāt ne tikai ES, bet pat pasaules līmenī, – šķiet patiešām sirreāls. 

Taču tas ir fakts – saskaņā ar starptautiski atzītu ekspertu vērtējumu, Latvija ir viena no pasaules tīrākajām valstīm. No šī paša pētījuma izriet arī tas, ka mēs esam vistīrākā valsts Eiropas Savienībā, un neizskatās, ka Šveice tuvākajā laikā iestāsies šajā organizācijā, lai mūs nostumtu no troņa.

Protams, tas ir lieliski. Tomēr jāatzīst, ka diemžēl šāda situācija nav izveidojusies tādēļ, ka mums valsts politika un iedzīvotāju uztvere par vides aizsardzību būtu ļoti augstā līmenī un ka mēs ikdienā pievērstu lielu uzmanību tam, ko pērkam, ēdam un velkam mugurā. Šāda situācija pastāv izveidojusies tādēļ, ka Latvijā nav intensīvas rūpniecības un lauksaimniecības un ka mūsu iedzīvotāju skaits ir samērā neliels (kas nosaka, ka dabas resursu izmantošana nav tik intensīva kā vairāk apdzīvotās valstīs).

Taču, neskatoties uz augstāk minēto, tā ir laba ziņa par milzīgu potenciālu, ko varam izmantot, lai celtu kopīgo labklājību un arī spētu rast jaunu aspektu Latvijas starptautiskās (kā arī vietējās, protams) identitātes uzlabošanai kā vēl arvien salīdzinoši jaunai valstij.

Neskaitāmos pētījumos par Latvijas valsts tēlu ir pierādīts, ka Latvija reti kuram ārzemniekam asociējas ar “zemi, kas dzied” vai “dzintara jūru”. Latvijai pasaules lielākajā iedzīvotāju daļā patiesībā tēla vispār nav. Rīga ir daudz zināmāka kā Latvija, taču arī nevar lepoties ar labu atpazīstamību pat apkārtējos reģionos. Valstu tēli bieži vien veidojas, balstoties uz stereotipiem, kuriem ir reāls pamats (Vācija – mašīnbūve, Igaunija – IT, Francija – kulinārija utt.). Tēls nozīmē to, ka cilvēku apziņā valstis ieņem kaut kādu noteiktu vietu un atbilst kaut kādiem noteiktiem produktiem un kvalitātes standartiem. Šis ir tas aspekts, ko mums nepieciešams izmantot un ekonomiski – iegūt no tā, ka produktus no Latvijas uztver kā produktus no vienas no pasaulē tīrākajām valstīm. Jāpiebilst, ka pieprasījums pēc šāda veida produktiem pēdējā desmitgadē ir nemitīgi augošs visas pasaules ekonomikā.

Mums raksturīgas mūžīgas diskusijas un nespēja vienoties par kopīgiem mērķiem, tā ir līdzīgi arī ar valsts tēlu. Kādam šķiet, ka mēs varam būt Baltijas “silikona ieleja” vai “tūrisma meka”, vai “Eiropas radošās industrijas centrs”… Var jau būt, taču gudri ir, veidojot tēlu, balstīties un attīstīt to sektoru, kurā rezultāts sasniedzams ar iespējami mazāku ieguldījumu. Tas ir līdzīgi kā ar diskusijām par to, kuru sporta veidu atbalstīt. Ūdenspolo vai Hokejs? Protams, jāsniedz atbalsts hokejam, jo tas balstās tradīcijās un reāli esošajā, nevis tālu nākotnē vērstā potenciālā. Līdzīgi ir ar tēlu – vieglāk to ir balstīt un attīstīt uz lietām, kas eksistē dzīvē.

Būtiskākais jautājums ir: ko mēs ar šo potenciālu darām? Vai mēs varam integrēt Latvijas kā zaļākās valsts tēlu visās ārpolitikas un iekšpolitikas aktivitātēs, vai varam ieguldīt gudri vērstu darbu Latvijas zīmolā kā “PASAULES TĪRĀKAJĀ VALSTĪ”?

Šis ir kapitāls, kas jebkurai produkcijai no Latvijas piešķirtu papildus vērtību. Un preces no Latvijas jau tiktu asociētas ar zināmu kvalitātes līmeni. Protams, tas ir darbs uz nākamo desmitgadi, nevis tūliņ ātri realizējams. Taču jāpanāk konsensus un darbs jāsāk jau tūlīt! Sākumā tas pat neprasa tiešus finansiālus ieguldījumus, tikai savādāku rīcību un domāšanu. Saskaņota politika valsts pārvaldes līmenī un atbalsts privātajam sektoram, kas izvēlas uzsvērt šo Latvijas bagātību savos produktos.

Instrumenti šādam atbalstam un mērķtiecīgai politikai var būt daudzi un dažādi: pašvaldības un valsts zaļā iepirkuma praktizēšana, atbalsts eko produktu izstrādē un ražošanā, atbalsts eko dizaina izstrādē Latvijā ražotajiem produktiem, starptautiski liela mēroga zaļās tautsaimniecības sektora pasākumu un izstāžu organizēšana (vai atbalsts mūsu uzņēmējiem dalībai tādos), valsts iestāžu saskaņota rīcība publicitātes jautājumos, alternatīvās enerģijas konstanta atbalsta politika utt.

Mums ir tas, kas nav daudzām spēcīgām pasaules valstīm, kuras pat vēlēdamās ilgi nesasniegs šādus rādītājus kā mēs. Latvijas zaļums un tīrība ir mūsu neizmantotais resurss un kapitāls, ko varam un ko VAJAG izmantot valsts ekonomikas celšanai un attīstībai, kā arī mūsu nācijas jaunās identitātes veidošanai – gan pašiem sev, gan ārpasaulei.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *