Laiks celt trauksmi par Latvijas mežiem!

Latvijas meži ir svarīgi mums visiem. Tāpēc nav pieņemami, ka zemkopības ministrs Kaspars Gerhards turpina virzīt grozījumus par tievāku koku ciršanu Latvijas mežos, nesagatavojot uzticamu informāciju par gaidāmajām sekām.

Pēc izskatīšanas Valsts sekretāru sanāksmē 9. janvārī, nepārdomātie grozījumi ir nosūtīti apstiprināšanai Ministru kabinetam.

“Tas rada riskus, ka ieguvēji būs tikai tie, kas saistīti ar šaurām interešu grupām, bet pārējie iedzīvotāji ieraudzīs vēl vairāk kailciršu apkārtējos mežos. Tāpat jāņem vērā, ka Latvijai var rasties papildu grūtības izpildīt svarīgus klimata un dabas aizsardzības uzdevumus”,

uzskata PROGRESĪVO valdes līdzvadītājs Edmunds Cepurītis.

Kādu ietekmi Zemkopības ministrijas plānu īstenošana atstātu uz Latvijas mežiem un sabiedrību?

Skaidrs, ka palielinātos kailciršu platības. Paredzētie grozījumi MK noteikumos par koku ciršanu mežā dotu iespēju veidot izcirtumus tur, kur tas pašlaik nav atļauts. Jau šobrīd arvien vairāk cilvēku ir neapmierināti ar kailciršu izpostītajām ogošanas un sēņošanas vietām, ko rada nesen vērojamais izcirtumu platību palielinājums. Tievāku koku ciršana, ko atļautu šie grozījumi, radītu vēl lielākas kailciršu platības, lai varētu iegūt tādu pašu koksnes daudzumu. Tas nozīmētu, ka valstī būtu vēl mazāk pieaugušu mežu, kas piemēroti atpūtai, pastaigām un sēņošanai.

Jaunāku mežu ciršana vēl vairāk izrobotu Latvijas mežus un traucētu sasniegt dabas aizsardzības mērķus. Pirms dažiem mēnešiem sagatavotais Latvijas ziņojums Eiropas Komisijai par sugu un biotopu aizsardzības stāvokli parāda, ka jau šobrīd mežu biotopi Latvijā ir apdraudēti un netiek pietiekami aizsargāti. Ja nevēlamies atvadīties no savām dabas vērtībām un rēķināties ar krietnām soda sankcijām, nepieciešams sagaidīt Dabas skaitīšanas projekta rezultātus un domāt, kā situāciju uzlabot, nevis pasliktināt.

Klimata prasību jomā šie jaunie noteikumi mežu nozarei piešķirtu dārgas privilēģijas uz citu nozaru rēķina. Zemkopības ministrija atklāti paudusi, ka “īstermiņā” jeb 20 gadu periodā šīs izmaiņas palielinātu oglekļa emisijas (tievi koki glabā mazāk oglekļa nekā resni koki). Tas nozīmētu, ka 2030. gada (un arī 2040. gada) klimata mērķu sasniegšanā transporta, enerģijas un citām nozarēm būtu jāveic dārgi papildu samazinājumi.

Pieminētie riski skaidri parāda, kādēļ tik apjomīgām izmaiņām Latvijas mežu apsaimniekošanā jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, kas atklāti parādītu visas negatīvās sekas, kuras ietekmēs sabiedrību. Taču tievāku koku ciršanas plāni nav ietverti Zemkopības ministrijas plānošanas dokumentos, un šāds izvērtējums nav veikts. Vēl nesen Kaspars Gerhards pats kā ministrs pārstāvēja VARAM viedokli, ka izvērtējums ir nepieciešams, taču šobrīd kā zemkopības ministrs iestājas par pretējo.

Vērts atcerēties, ka mežu nozares turīgākie pārstāvji ir arī dāsni partiju sponsori. Ja nevēlamies zaudēt mums visiem un katram svarīgākās mežu vērtības šauru grupu interešu dēļ, ir jāceļ trauksme, pirms Zemkopības ministrijas grozījumi tiek pieņemti aizmuguriski, nerēķinoties ar sabiedrības interesēm.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *