Priekšvārds. Rīgas domes “Par!/PROGRESĪVIE” frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs
Esam aizvadījuši otro pilno gadu mūsu pirmajā Rīgas domes sasaukumā un ātriem soļiem tuvojamies pusceļa zīmei mūsu pilnvaru termiņā. Vēl joprojām esam liela un aktīva komanda, kas turpina virzīt labas pārmaiņas Rīgā, lauzt iesīkstējušo domāšanu un nebaidīties riskēt. Man ir liels gandarījums par kolēģu paveikto 2022. gadā, tāpēc izcelt tikai desmit no 11 Progresīvo deputātu un 4 frakcijas kolēģu padarītajiem darbiem ir grūti. Arī bijušie kolēģi, kas tagad mūs pārstāv Saeimā, – Edmunds Cepurītis un Antoņina Ņenaševa – ir paveikuši ļoti daudz rīdzinieku labā. Šoreiz izgaismošu tās komandas, kā sastāvā strādājam kopš Saeimas vēlēšanām, paveikto tikko noslēgtajā gadā.
Mēs, Progresīvo deputāti Rīgas domē, esam apņēmības pilni arī 2023. gadā turpināt pierādīt, ka politika var būt godīga un sociāli atbildīga, un turpināt veidot politiku pašu rokām – ar jūsu atbalstu.
Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs
Ceļš uz Rīgu kā sociālo inovāciju galvaspilsētu.
Veiktas investīcijas Rīgas sociālajā infrastruktūrā.
Aizvadītā gada laikā Rīga investējusi 300 000 eiro Rīgas sociālās aprūpes centros “Mežciems” un “Gaiļezers”. Līdzekļi tika izlietoti sociālās aprūpes centru korpusu pārbūvei, lai veidotu senioriem ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpi. Šis attīstības projekts apliecina, ka ģimeniskas aprūpes nodrošināšanai ne vienmēr ir jābūvē kaut kas pilnīgi jauns. Pārveidojot esošo aprūpes modeli un modernizējot infrastruktūru, iespējams izveidot ilgtspējīgus un ekonomiskus risinājumus.
Aprūpes mājās pakalpojumu ģimenēm ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem saņem teju 460 ģimenes.
Pirms diviem gadiem Rīgā šo pakalpojumu saņēma tikai 20 ģimenes. Ģimenes ar bērniem ir viena no Rīgas lielākajām vērtībām. Tieši šie cilvēki ne tikai liek pilsētai attīstīties, bet vispatiesāk novērtē gan ieguldīto, gan ietaupīto. Bērni ir vecāku lielākais attīstības motivators, tāpēc pašvaldības uzdevums ir nodrošināt ģimeni ar tiem pakalpojumiem, kas veicina iespējas vairot ģimenes labklājību. Aizvadītais gads ir parādījis, ka Rīgas veidotie pakalpojumi ģimenēm ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem ir ļāvuši atgriezties darba tirgū, turpināt studijas un vairāk laika veltīt cits citam.
Uzsākts unikāls projekts – grupu dzīvoklis un dienas aprūpes centrs cilvēkiem ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem Priedaines ielā.
2022. gadā uzsākts ļoti svarīgs projekts – Rīgā tiks uzbūvēts grupu dzīvoklis 16 jauniešiem ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, lai viņiem būtu iespēja uzsākt patstāvīgu dzīvi, un dienas aprūpes centrs 20 cilvēkiem. Šis projekts ir svarīgs divu būtisku iemeslu dēļ. Pirmkārt, līdz šim Latvijā nav īstenots līdzīgs projekts, lai gan nevalstiskās un vecāku organizācijas jau ilgus gadus par tā vajadzību un nozīmīgumu ir runājušas gan medijos, gan ar valsts un pašvaldības politiķiem. Otrkārt, šī māja noteikti kalpos par iemeslu visai sabiedrībai kļūt izglītotākai, pieņemošākai un mūsdienīgākai.
Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne
Rūpēs par mājokļiem un to energoefektivitāti
Ieguldījumi mājokļu energoefektivitātē.
2022. gadā sniegtas energoefektivitātes atbalsta konsultācijas gandrīz 400 ēku uzlabošanai. Rīgas Enerģētikas aģentūras konsultācijas izmanto gan daudzdzīvokļu ēku, gan privāto ēku īpašnieki, lai noskaidrotu dažādus ar ēkas atjaunošanu, siltināšanu, atjaunīgo energoresursu izmantošanas iespējām saistītus jautājumus. REA eksperti arī piedalās ēku īpašnieku kopsapulcēs, lai palīdzētu pieņemt pozitīvu lēmumu par ēkas siltināšanu. No 2023. gada tiks sniegts arī finansiāls atbalsts ēkas energoefektivitātes projekta dokumentācijas sagatavošanai. Energoefektivitātes veicināšana mazina rīdzinieku dzīves dārdzību un uzlabo komfortu, kā arī saudzē vidi un sniedz ieguldījumu nekustamā īpašuma ilgtspējā.
Samazināta rinda uz pašvaldības dzīvokļiem.
Lielākais samazinājums ir rindā uz pašvaldības īres dzīvokļiem – tā samazinājusies par 33 % –, savukārt rinda uz sociālajiem dzīvokļiem samazinājusies par 26 %. Iedzīvotāji tādējādi iegūst dzīvojamās platības par zemākām izmaksām, kas ļauj efektīvāk izmantot mūsu resursu, radot vēl papildu dzīvojamās platības – proti, cilvēki, kam nepieciešams atbalsts mājokļa veidā, nemaksā īres tirgus cenu, ja dzīvokļi ir pašvaldības īpašumā, bet gan par daudz zemākām izmaksām iegūst vairāk platības izremontētos, piemērotos dzīvokļos.
Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājas vietniece Mairita Lūse
Būtiski uzlabojumi, lai Rīga šķirotu vairāk.
Palielinot konteineru pieejamību un izveidojot vienotas šķirošanas vadlīnijas, atkritumu dalītā vākšana sasniegusi gandrīz 30 %. Katrs pareizi sašķirotais iepakojuma konteiners ietaupa iedzīvotājiem apmēram 25 eiro, samazina oglekļa emisijas un apglabāto atkritumu apjomu, kā arī atgriež atpakaļ apritē resursus.
Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja vietniece Justīne Panteļējeva
Lieli soļi zaļas mobilitātes veicināšanā Rīgā
Veloinfrastruktūras nodaļas izveide.
Pēc Progresīvo iniciatīvas Satiksmes departamentā pirmo reizi tās pastāvēšanas vēsturē tika izveidota Veloinfrastruktūras nodaļa. Nodaļas izveidošanas galvenais mērķis ir apvienot nozares speciālistus, kuri uzlabotu jau esošās velosatiksmes infrastruktūru Rīgas ielās, kā arī plānotu tās turpmāko attīstību.
Aktualizēta Rīgas velosatiksmes koncepcija.
Tāpat pēc mūsu iniciatīvas tika uzsākts darbs pie Rīgas velosatiksmes attīstības koncepcijas 2015.–2030. gadam aktualizācijas. Tas bija nepieciešams, jo pilsēta kopš 2015. gada ne tikai bija izsmēlusi esošā plāna pieticīgo rīcības plānu, bet arī tāpēc, ka pilsētas attīstība un plānotie lielizmēra projekti ir ienesuši jaunas veloinfrastruktūras attīstības ieceres (piemēram, Rail Baltica un ar to saistītā pilsētvides infrastruktūra). Pilsētai bija nepieciešams pārskatīt izvirzītos mērķus un virzīties aktīvāk gaisa kvalitātes un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā. 2022. gada nogalē Rīgas domē apstiprinātā velokoncepcija paredz mērķi līdz 2030. gadam izveidot vienotu veloinfrastruktūras tīklu Rīgā – tas nozīmē papildināt veloinfrastruktūras kopējo bilanci par 180 km astoņu gadu laikā, katru gadu vidēji attīstot 23 km jaunas veloinfrastruktūras. Attīstība ir paredzēta ne tikai pilsētas centrā, bet arī apkaimēs, veidojot gan apkaimju savienojumus, gan attīstot infrastruktūru gar dzelzceļu, sadarbojoties ar Latvijas dzelzceļu.
Būtisks velosatiksmes savienojums ar apkaimi.
2022. gada oktobrī tika pabeigts nepilnus 6 km garais veloceļš Ziepniekkalns–Centrs. Šis posms savieno ne tikai vienu no lielākajām apkaimēm Rīgā ar pilsētas centru, bet arī citiem svarīgiem pieturpunktiem – Rīgas 2. slimnīcu, Latvijas Universitātes akadēmisko pilsētiņu un Latvijas Nacionālo bibliotēku. Šī iecere Rīgā tika uzsākta jau 2017. gadā, tomēr būvniecības darbi uzsākās nesen, 2021. gadā. Projekts paredzēja ne tikai velojoslas izveidi, bet arī labiekārtojuma elementu uzstādīšanu – soliņus, atkritumu tvertnes un velostatīvus –, kā arī 400 jaunu košumkrūmu iestādīšanu.
Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētāja vietniece Alija Turlaja
Risinājums sāpīgajam daudzdzīvokļu namu pagalmu jautājumam
2023. gadā būs pieejams atbalsts daudzdzīvokļu namu pagalmu labiekārtošanas darbiem – ir izveidota Teritoriju labiekārtošanas programma. Tā paredz iespēju no pašvaldības saņemt līdz 10 000 eiro līdzfinansējumu. Programmā tiks atbalstīti atsevišķi labiekārtojuma elementi (soliņi, bērnu rotaļu ierīces, sporta aprīkojums, velosipēdu statīvi/nojumes u. tml.), atkritumu savākšanas un dalītās atkritumu savākšanas vietas, nolietojošos vai bīstamo labiekārtojuma elementu demontāža, esošo gājēju ceļu un seguma atjaunošana, nepaplašinot autostāvvietas, ārējo inženiertīklu atjaunošanas darbi, kā arī citi pasākumi, kas ir vērsti uz piesaistītā zemesgabala degradācijas novēršanu un veicami ar vienkāršotu saskaņošanu. Daudzdzīvokļu namu pagalmu novecojušais labiekārtojums jau ilgstoši bijis problēma dalīta privātīpašuma dēļ, tāpēc esam raduši risinājumu, kā palīdzēt iedzīvotājiem veidot patīkamāku piemājas vidi.
