KUSTĪBĀ 2012 (foto)

Arī šogad pašā vasaras vidū PROGRESĪVIE devās velobraucienā “KUSTĪBĀ”. Piedzīvojumam šoreiz bija izvēlēta Vidzeme. Sākotnēji plānotais brauciens no Cēsīm uz Valmieru pārrauga daudz garākā, interesantākā un fiziski sarežģītā ceļojumā. Īsi mūsu maršrutu var atstāstīt šādi: Ieriķi>> Amata>> Āraiši>> Cēsis>> Rakši>> Zvārtes iezi>> Cēsis>> Sietiņiezis>> Valmiera. Pirmajā dienā tika veikti 60 km, bet otrajā 40.

Šis tiešām bija viens no tiem pasākumiem, kurus nevar aprakstīt ar vienu vārdu. Par to parūpējās gan laika apstākļi, gan Vidzemes reljefs, gan maršruta ceļa segums, gan brīnišķīgā apkārtne. Vārdu tops, kas vislabāk raksturo šo braucienu, varētu būt šāds – saule, lietus, lietusgāzes, prieks, nogurums, dubļi, Gauja, karte, daba, bezceļš, truši, atpūta, vilciens, velo. Tajā visā piedāvājam ielūkoties arī Tev:

Uz Ieriķiem devāmies ar vilcienu, kurā VAS “Pasažieru vilciens” mums bija atvēlējis veselu vagonu. Vagons lēnām piepildījās ar progresīviem cilvēkiem Rīgas centrālajā stacijā, Zemitānu stacijā un Juglā.

Velobrauciena laikā nereti nācās ielūkoties kartē, jo centāmies izvēlēties nomaļus lauku ceļus, kas ļauj izvairīties no intensīvas satiksmes un aplūkot Latvijas dabu.

Mūsu pirmā pietura netālu no Amatas bija zemnieku saimniecība “Zaķīši”.

ZS “Zaķīši” pamatā apdzīvo truši un vistas. Visi bija draudzīgi un PROGRESĪVI.

Ceļā starp Āraišu vējdzirnavām un Āraišu ezerpili.

Līdzās Āraišu ezerpilij apskatījām no modernākas pils atlikušos mūrus.

Rakšos priecājāmies ne vien par kamieļiem un lamām, bet arī par lielisko velo novietni. Cēsu apkārtnē esošie tūrisma objekti pārsvarā tiešām ir draudzīgi velotūristiem.

Tomēr, ja tūrisma ceļvedī rakstīts, ka maršruts ir “mēreni līdzens”, rekomendējam uz to nepaļauties. Par to mēs pārliecinājāmies no Cēsīm dodoties uz Zvārtes iezi. Domājams, ka šis velo maršruts ne vienu vien ārvalstu tūristu novedis līdz izmisumam.

Vakarā top pašiem sava telšu pilsētiņa Gaujas krastā. Visi velo saslēgti lielā kaudzē un gaida rītu.

Biedrs Ojārs ar acu skatu cenšas aizdegt ugunskuru. Stāstīja, ka esot dažās filmās redzējis, ka tas ir iespējams. Nepamanījām kā, bet ugunskuru viņš iekūra.

Otrās dienas rīts. Gandrīz visi kopā un esam gatavi doties ceļā no Cēsīm uz Valmieru.

Otrajā dienā laikapstākļi tiešām bija kontrastaini – no karstas saules līdz spēcīgām lietusgāzēm. Lietusgāzes traucēja vien sākumā.

Mūsu pēdējais apskates objekts bija Sietiņiezis. Arī velo draudzīgs. Kā negatīvu pārsteigumu gan jāmin, ka daudzi dabas objekti šodien ir apskatāmi tikai par maksu. Tas vēl būtu pieņemams, ja šie objekti būtu uz privātas zemes vai mākslīgi radīti.

Tā mums gāja! Ja Tev šķiet interesanti, droši dod ziņu un esi gaidīts pievienoties mūsu nākamajā piedzīvojumā!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *