Kodis: Dīkstāves pabalsts – uzņēmēju atbalsts, nevis mācībstunda

Miroslavs Kodis, uzņēmējs un partijas “PROGRESĪVIE” ģenerālsekretārs

Dīkstāves pabalsts daudziem Latvijas iedzīvotājiem patlaban ir vienīgais ienākumu avots. Runa nav tikai par iespēju samaksāt dzīvokļa rēķinu vai citus maksājumus. Daudziem dīkstāves pabalsts būs vienīgā nauda, par kuru pabarot sevi un ģimeni. Diemžēl valdība dzīvo citā realitātē un dīkstāves pabalstu saredz kā ļoti labu iespēju “sodīt” uzņēmējus.

Ar šo realitātes neizpratni saskārās arī mans uzņēmums, kas pārvadā pasažierus starp Rīgu un Lietuvas lidostām. Tiklīdz Latvijas un Lietuvas robeža tika slēgta, darbs apstājās pilnībā. Protams, ja braucieni nenotiek, netiek patērēta degviela, taču auto līzinga maksājumi, mobilo sakaru rēķini, darbinieku algas un citas saistības neviens nav atcēlis – brauc mikroautobusi vai nebrauc, saistības ir jāpilda.

Nolēmu nekavēties un pieteikties gan tuvāko nodokļu maksājumu atlikšanai, gan dīkstāves pabalstam. Pirmais iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam palika neatbildēts, nosūtīju otro. Pēc 6 dienām saņēmu atbildi uz otro iesniegumu – atbildē bija teikts, ka, tā kā es iesniegumu par dīkstāves pabalstu nosūtīju pirms Ministru kabinets pieņēma noteikumus par pabalstu, man ir jāraksta iesniegums vēlreiz (jau trešo reizi) un šoreiz jāaizpilda speciāla pieteikuma forma. VID savā atbildē arī aicināja mani “izvērtēt savu atbilstību minētajos noteikumos noteiktajiem kritērijiem”.

Ministru kabineta noteikumos par dīkstāves pabalsta izmaksu ir divi kritēriji, pēc kuriem uzņēmumi kvalificējas šim pabalstam, un 14 kritēriji, pēc kuriem uzņēmumi nevar saņemt pabalstu. Pašnodarbināto personu gadījumā šādi atteikuma kritēriji ir pat 17. Dīkstāves pabalstu pieejamību bloķē noteikumu siena – ja krīzes skartajam darba devējam pieteikuma iesniegšanas dienā nodokļu parāds ir lielāks nekā 1000 eiro (un tam nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu), ja uzņēmums pēdējo gadu laikā nav nodevis visas nepieciešamas deklarācijas un pārskatus, ja uzņēmums ir maksājis nodokļus nelielā apjomā… Ja sakrīt kaut viens kritērijs, tad viss – neviens uzņēmuma darbinieks pabalstu nesaņems.

 

Par aizmirstajām nodarbinātības formām

Uzņēmumu valdes locekļiem dīkstāves pabalsts nepienākās. Kāds tam pamatojums – nav skaidrs, ministri nepaskaidro. Bet mazajos uzņēmumos valdes loceklis ir cilvēks, kurš tieši tāpat kā jebkurš cits uzņēmuma darbinieks strādā, maksā no algas nodokļus, kuram tāpat kā jebkuram darbiniekam ir jāmaksa par dzīvokli un pārtiku. 

Valdība pagaidām lēmusi, ka dīkstāves pabalsts ir jāizmaksā darbiniekam, kurš ārkārtējo situāciju laikā netiek nodarbināts. Saskaņā ar Darba likumu arī uzņēmuma valdes loceklis, pildot darba pienākumus uz līguma pamata, ir darbinieks, kuram pienāktos atbalsts, tātad arī uzņēmuma valdes locekļiem pienākas dīkstāves pabalsts. Sanāk, ka Ministru kabineta noteikumi par dīkstāves pabalstu ir pretrunā ar Darba likumu.

Dīkstāves pabalstu nemaksās arī pašnodarbinātai personai, kura vienlaikus ir arī darba devējs, tātad – nodarbina citus. Valsts atbalsta nebūs arī tad, ja pašnodarbināta persona saņem mūža stipendiju vai Valsts kultūrkapitāla fonda radošo personu atbalstu. Arī pensionāri, kuri saņem vecuma vai izdienas pensiju un vienlaikus ir arī pašnodarbinātie, dīkstāves pabalstu nesaņems. Aiz katra pašnodarbinātā un aiz katra uzņēmuma ir reāli cilvēki, kurus valdošie politiķi tagad, ekonomiski ļoti grūtajā laikā, sodīs par kaut ko, kas ir ticis izdarīts vai neizdarīts pagātnē.

 

Darbinieki nedrīkst ciest no uzņēmumu kļūdām

Kad valstī tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, valdības pārstāvji uzsvēra, ka viena no dīkstāves pabalsta funkcijām būtu, lai krīzes laikā iedzīvotāji nezaudētu darbu, ka šis pabalsts būs kā garantija, lai darbavietas tiktu saglabātas. Izslēdzot simtiem tūkstošu darbinieku no pabalstu saņemšanas, mēs nonāksim pie cilvēku atlaišanas un lielākas nabadzības. Ārkārtas stāvoklis un ekonomiskā krīze nav tas laiks, lai sniegtu uzņēmējiem mācībstundu un sodītu par kavējumiem.

Skaidrs, ka ir tādi uzņēmumi, kuri nestrādā pilnībā godprātīgi un izvairās no nodokļu nomaksas vai kuriem ir nodokļu parādi lielā apmērā. Tādi uzņēmumi noteikti ir zināmi Valsts ieņēmumu dienestam. Tomēr dēļ šiem uzņēmumiem nedrīkst ciest citi, kuriem, piemēram, parādi ir tikai darbības sezonalitātes dēļ vai šis parāds ir neliels pret kopējo uzņēmuma apgrozījumu.

Krīze ir laiks, kad valstij ir jāatbalsta savi cilvēki, lai kopā, iespējami ātri tā tiktu pārvarēta. Atbalsta mehānismi nedrīkst slēpties aiz neskaitāmiem nosacījumiem un atrunām. Ja kāds ļaunprātīgi izmanto šo situāciju, tad valstī ir institūcijas, kurām ir jāreaģē. Ar dīkstāves atbalstu mēs nepadarīsim kādu bagātu, bet palīdzēsim grūtībās nonākušiem cilvēkiem un ģimenēm. Tāpēc aicinām valdību labot steigā pieļautās kļūdas, lai krīzes laikā sniegtu drošību visiem.

Miroslavs Kodis

Uzņēmējs

Partijas “PROGRESĪVIE” ģenerālsekretārs

1 komentārs par Kodis: Dīkstāves pabalsts – uzņēmēju atbalsts, nevis mācībstunda

  1. Finanšu Ministram jābūt no PROGRESĪVIE!
    Vispār jau traki, te savs kolektīvais vārds būtu jāsaka Miroslava darbiniekiem…

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *