Jauns gads, jauna Rīga?

Šī gada pirmajā sestdienā Tērbatas iela piedzīvoja ko brīnišķīgu – uz vienu dienu tajā valdīja cilvēki visā ielas platumā, nevis tikai ietves daļā. Radoši eksperimenti un izmēģinājumi Rīgā notiek reti, jo līdz šim Rīgas domes vadībai tā nav bijusi prioritāte. Tērbatas ielas atvēršana cilvēkiem ir pilsoniskās sabiedrības panākums, ar ko var lepoties Rīgas Centra biedrība un biedrība “Pilsēta cilvēkiem”. Viņu radītais spiediens panācis pārmaiņas pilsētvidē – kaut vai tikai ar vienu eksperimentu mēnesī.

Arī PROGRESĪVIE devās uz Tērbatas ielu, lai izstaigātu, izjustu un pārliecinātos par to, ka pilsētai ir jābūt veidotai un pielāgotai cilvēkiem un to vēlmēm. Mēs ieskatījāmies citās Eiropas pilsētās un veicām paši savus secinājumus pēc Tērbatas ielas pieredzes, lai domātu ne tikai par turpmāk plānotajiem eksperimentiem, bet arī veidotu kvalitatīvu diskusiju politiskā līmenī par mūsu pilsētvides kvalitāti!

Gājēju ielas un zonas citās Eiropas pilsētās

Parīze

Parīzē gājēju ielu tīkls ticis veidots, lai pilsētas centrā atbalstītu uzņēmējdarbību, kā arī, lai ļautu vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem izbaudīt garas pastaigas no viena kvartāla uz otru bez automašīnu klātbūtnes.

Pastāvīgas gājēju ielas ir izveidotas galvenokārt ap centrālo les Halles kvartālu. Gājējiem un velobraucējiem atvēlētās pilsētas daļas veido “Parīze elpo” tīklu, kas sadalīts vairākās zonās. Dzeltenā krāsā apzīmēti kvartāli, kas slēgti autosatiksmei katra mēneša pirmajā svētdienā, oranžā krāsā – brīvdienās vasaras mēnešos un zilā – brīvdienās visa gada garumā. Ja pašreizējā Parīzes mēre Anne Hidalgo tiks ievēlēta uz otro termiņu, viņa jau solījusi, ka parīziešu veselības un dzīves kvalitātes uzlabošanas labad viņa aicināšot slēgt arvien vairāk dzīvojamo kvartālu ielu autosatiksmei arī pastāvīgi, atstājot uz ielām vien sabiedrisko un preču piegādes transportu.

Pirms 3 gadiem pret autosatiksmes slēgšanu Sēnas upes labajā krastā Parīzes centrālajā daļā protestēja autobraucēji, kurus satrauca iespējamais sastrēgumu pieaugums. Taču bažas nepiepildījās – sastrēgumi tuvējos bulvāros kopš ielu atdošanas gājējiem nav auguši. Vasarā uz šiem bijušajiem autoceļiem tiek pat izveidota pludmale ar sauļošanās krēsliem un atbilstošas noskaņas kafejnīcām. Šodien Sēnas krasti ir kļuvuši par iemīļotu pastaigu, sportošanas un piknikošanas vietu parīziešiem visā gada garumā, un šķiet teju neticami, ka vēl pavisam nesen nebija pat iespējams piekļūt upes krastam.

Parīzē katru gadu septembrī norisinās pasākums “Parīze bez auto”, kad vienu sestdienu gājējiem un velobraucējiem tiek dota iespēja pārvietoties pa visu braucamo daļu vairumā pilsētas ielu, un satiksmes plūsma tiek novirzīta uz apkārtceļiem pilsētas nomalē. Šis pasākums pulcē lielu skaitu velosipēdistu, kas dodas kopējā braucienā pa centru, lai parādītu, ka ir nepieciešams turpināt attīstīt veloceliņu tīklu pilsētā.

Kopš 2001. gada šo dažādo pilsētas pārveidojumu un sabiedriskā transporta pakāpeniskas pilnveidošanas rezulātā Parīzes autosatiksme jau ir samazinājusies par teju 30%.

Kopenhāgena

Tie, kuri ir bijuši Kopenhāgenā, zinās, ka vecpilsētas daļā atrodas viena no Eiropā garākajām gājēju un iepirkšanās ielām Strøget. 1962.gads iezīmēja pārmaiņas pilsētas plānošanā, jo Strøget uz diviem gadiem pārtapa par gājēju ielu.  Pēc veiksmīga 2 gadu izmēģinājuma perioda tika konsatēts, ka bez auto satiksmes ielā ir daudz tīrāks gaiss un ka gājēji bija ļoti apmierināti ar gājēju ielas konceptu. Tādēļ pilsētas dome 1964. gada februārī nolēma pārbaudīto zonu pārveidot par pastāvīgu gājēju ielu.

Bet pilsēta turpināja eksperimentēt. 2008. gadā daži Nørrebrogade ielas posmi tika slēgti automašīnām. Nørrebrogade ir viena no maģistrālajām ielām pilsētas centrā, kas atduras vecpilsētā pie gājēju ielas. 2009. gadā tika veikts pētījums, lai novērtētu šīs ielas slēgšanas vispārējo ietekmi uz automašīnām – un tam bija tūlītēji interesanti rezultāti. Jaunākie rezultāti (2012) liecina, ka, salīdzinot ar 2008. gada līmeni, Nørrebrogade bija:

  • velosipēdistu skaita pieaugums par 20%;
  • nelaimes gadījumu samazinājums par 45%;
  • gājēju pieaugums par 60%.

Lai arī daļa satiksmes ir novirzīta uz tuvējām ielām, tikai gadu pēc Nørrebrogade slēgšanas automašīnu satiksmei kopējais satiksme tika samazināta par 10,7 %, kas nozīmē par 19 000 mazāk automašīnu dienā.

Kopējais labums no gājēju ielām PROGRESĪVO skatījumā.

  • Tās dod vairāk telpas un pilsētas pieredzi vismazāk nodrošinātajiem.
  • Labāka gaisa kvalitāte un mazāk trokšņu.
  • Laimīgāki pilsētas iedzīvotāji (ar nosacījumu, ka pašvaldība proaktīvi risina šo ielu iedzīvotāju – auto īpašnieku piekļuvi).
  • Ieguvums vietējiem uzņēmumiem, jo gājēju ielas atdzīvina pilsētu.
  • Rīgā šādas ielas veidotu zaļo koridoru tīklu, kas paredzēts Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam.

Kam vajadzētu pievērst uzmanību?

  • Kvalitatīvs un kvantitatīvs mobilitātes eksperimenta izvērtējums. Jāvērtē, kā jutās Tērbatas ielas iedzīvotāji un tie, kuri viesojās tajā eksperimenta ietvaros.
  • Laicīgi apziņot automašīnu īpašniekus, kuri dzīvo Tērbatas ielā. Nav pieļaujams, ka tiek uzlikti sodi par atstātajām automašīnām, ja pašvaldība nav laicīgi informējusi par satiksmes ierobežojumiem.

PROGRESĪVIE redz Rīgu kā pastaigu pilnu pilsētu. Mēs esam gatavi izmantot pasaules pieredzi ar gājēju ielām, lai nodrošinātu Rīgā pēc iespējas lielāku labklājību – zemāku gaisa piesārņojumu, izdevīgāku vidi mazajiem uzņēmumiem un lielāku drošību un brīvību gājējiem.


Avoti:

https://www.lemonde.fr/planete/article/2016/09/23/fermeture-des-berges-une-evaporation-du-trafic-automatique_5002363_3244.html

https://www.paris.fr/pages/paris-respire-2122

https://www.parisinfo.com/decouvrir-paris/guides-thematiques/paris-plein-air/balades-a-l-air-libre/les-quartiers-pietons

https://copenhagenet.dk/cph-map/CPH-Pedestrian.asp

https://www.copenhagenize.com/2013/03/closing-streets-to-cars-for-good.html

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *