Jaungada apņemšanās Latvijai

Gada beigas ir pārdomu laiks – nedēļa, kurā daudzi izvirza mērķus un apņemšanās savam nākamajam gadam. Arī PROGRESĪVIE šogad ir padomājuši par to, kādas Jaungada apņemšanās varētu veikt Latvija, izvirzot mērķus mūsu valsts nākotnei. Mērķus, kas padarītu mūsu valsti vienlīdzīgāku, drošāku, zaļāku un patīkamāku mums visiem.

Latvijas iedzīvotāju laimei un labklājībai ir jākļūst par valsts izaugsmes pamatmērķi. Lai gan valsts ekonomikai un iedzīvotāju ienākumiem nenoliedzami ir ietekme uz sabiedrības labklājību, šis jautājums ir jāskata plašāk par bieži pielietoto iekšzemes kopprodukta (IKP) mērījumu.

ANO Laimes indeksa aptaujas jau gandrīz desmit gadus apkopo datus par pasaules valstu ekonomiku un dzīves kvalitāti. Šis mērījums iekļauj iedzīvotāju veselīgas dzīves ilgumu, sociālo atbalstu (iespēju saņemt palīdzību no draugiem, radiem), dāsnumu, korupcijas izplatību un brīvību veikt nozīmīgas dzīves izvēles. Ekonomiskā labklājība tiek mērīta pēc reālās pirktspējas paritātes, salīdzinot iedzīvotāju ienākumus ar valsts cenu līmeni.

2020. gadā Latvija ANO Laimes indeksā bija 57. vietā no 153 pasaules valstīm. Lai gan mūsu valsts šajā iedzīvotāju aptaujā ieguva vairāk kā vidējus novērtējumus pirktspējā un sociālajā atbalstā un vidēju novērtējumu dzīves ilgumā, Latvijas rezultāti izvēles brīvībā, dāsnumā un korupcijas vērtējumā bija zemi.

Zīmīgi, ka ANO Laimes indeksa augšgalā dominē Ziemeļvalstis. Kopš indeksa apkopošanas, Somija, Zviedrija, Norvēģija, Īslande un Dānija vienmēr ir bijušas laimīgāko valstu desmitniekā. Pēc šī vērtējuma, Somija jau trešo gadu pēc kārtas ir pasaules laimīgākā valsts. Arī pēc citiem novērojumiem Ziemeļvalstis izceļās ar augstu demokrātijas līmeni, iedzīvotāju politisko līdzdalību un uzticību institūcijām, drošību, līdztiesību un zemāku ienākumu nevienlīdzību. 

Ja Latvija vēlas kļūt par valsti, kur laimīgs var būt katrs iedzīvotājs, arī mums ir jāņem piemēri no Ziemeļvalstu labklājības. Mums ir jāpārtrauc apburtais aplis, kurā korupcija un neuzticība valsts pārvaldei pazemina vēlmi maksāt nodokļus un atbalstīt labklājības un izaugsmes programmas, kas spētu šīs problēmas risināt. Latvijai ir jāattīsta arodbiedrības, jāstiprina sociālais drošības tīkls un jāvairo sabiedrības uzticība demokrātijai.

Ziemeļvalstu piemērs demonstrē – laimīgas valstis nebaidās ieguldīt savos iedzīvotājos. Aicinām to 2021. gadā darīt arī Latvijai, vadoties pēc ANO Laimes indeksa gan vārdos, gan darbos.

Iepazīsties ar PROGRESĪVIE idejām stiprākai Latvijai!

Izlasi 2020. gada ANO Laimes indeksa pētījumu.

COVID-19 krīze ir atgādinājums par nepieciešamību stiprināt sabiedrības un ekonomikas noturību pret katastrofām un globāliem pārbaudījumiem, ko var izraisīt arī klimata krīze. 

Eiropas Savienība 2050. gadā būs klimata neitrāla. Kā ir ar Latvijas apņemšanos? Vai esam gatavi pārskatīt esošos klimata politikās plānus arī Latvijā?

Latvija ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kas neiegūst nekādus fosilos resursus. Līdz ar to mums ir visi iemesli attīstīt un izmantot lētākās atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas, lai pārstātu ik gadu maksāt simtiem miljonu eiro par fosilo energoresursu importu. Ir laiks ieguldīt Latvijas enerģijas sistēmā, lai stiprinātu energoneatkarību, samazinātu enerģijas izmaksas un veicinātu energoefektivitāti.

PROGRESĪVIE aicina valdību 2021. gadā padarīt Latvijas klimata politiku atbilstošu zinātnei un mūsu nacionālajām interesēm, sekojot šādiem galvenajiem principiem:

Energoefektivitāte vispirms

Mums ir jātaupa resursi un enerģija. Šie principi ir jāievieš visās ieguldījumu programmās, tajā skaitā nodrošinot atbalstu pārejā uz resursus taupošām tehnoloģijām uzņēmumos un mājsaimniecībās.

Neatkarība enerģijas ražošanā

Nepieciešama strauja pāreja uz enerģijas ražošanu ar atjaunojamiem resursiem ar valsts uzņēmumu, pašvaldību un kopienu projektu palīdzību. Šādi ieguldījumi veicinās būtisku importa samazinājumu, vienlaikus veicinot ar nākotnes enerģijas tehnoloģijām saistītu uzņēmumu attīstību.

Mūsdienīga un ilgtspējīga transporta sistēma

Latvijai ir jāiegulda sabiedriskajā transportā, veloceļos un multimodālo punktu attīstībā. Arvien lielākai daļai iedzīvotāju ir jādod iespēja atteikties no privātās automašīnas un ar to saistītajām izmaksām.

Mēs katrs varam lemt par labu vairāk pastaigām, velosipēda izmantošanai auto vietā vai zaļākam uzturam. Taču valsts un pasaules līmeņa lēmumi klimata politikā ietekmē mūs visus. Apņemšanās atbalstīt zinātnei atbilstošu klimata politiku ir apņemšanās drošākai, dabai draudzīgākai un ilgtspējīgai Latvijai.

Iepazīsties ar PROGRESĪVIE piedāvājumu dabas un vides politikai!

Latvijai ir jāpieņem Dzīvesbiedru likums! Dzīvesbiedru likums nodrošina sociālu aizsardzību un juridisku atzīšanu ģimenēm, kuras nedzīvo laulībā. Latvijai ir jāaizsargā visas savas ģimenes – laulātie cilvēki, viendzimuma pāri, un arī cilvēki, kas dzīvo kopīgās mājsaimniecībās, lai uzturētu bērnus, cilvēkus ar invaliditāti vai viens otru.

Dzīvesbiedru likums ir jautājums par cieņu, sociālu un finansiālu drošību. Patlaban cilvēkiem nereģistrētā kopdzīvē nav pieejami dažādi valsts atvieglojumi. Dzīvesbiedriem nav iespējams saņemt ģimenēm atbilstošus nodokļu atvieglojumus, pārņemt bērnu aizgādības tiesības vai mājokļa īres tiesības. Bez likumiska regulējuma dzīvesbiedriem nav pat tiesības saņemt informāciju par dzīvesbiedra veselības stāvokli un pieņemt kritiski svarīgus lēmumus mirkļos, kad viņu partneri to nespēj.

Dzīvesbiedriem nav iespējams droši veikt nozīmīgākus naudas darījumus, neriskējot ar nepamatotu nodokļa piemērošanu. Mantojoma gadījumā, dzīvesbiedri ir spiesti maksāt 60 reizes lielākas mantojuma nodevas kā laulātiem cilvēkiem. Dzīvesbiedru likums ļautu visas šīs problēmas risināt ar vienu vizīti pie notāra.

PROGRESĪVIE pozitīvi vērtē Satversmes tiesas 12. novembra lēmumu, kas uzdod valstij pienākumu aizsargāt arī viendzimuma partneru ģimenes. Šis lēmums uzdod Saeimai risināt un nodrošināt visu ģimeņu tiesisko aizsardzību līdz 2022. gada 1. jūnijam. Patlaban Latvija ir viena no 6 Eiropas Savienības valstīm, kur neeksistē kopdzīves likums, atrodoties blakus Lietuvai, Polijai, Bulgārijai, Rumānijai un Slovākijai.

Dzīvesbiedru likums ir Latvijas iespēja uzlabot tūkstošiem ģimeņu dzīves, ļaujot tām justies atbalstītām un piederīgām mūsu valstī. Tā ir reta iespēja aizsargāt mūsu līdzcilvēkus bez izdevumiem. Tā ir iespēja Latvijai vēl vairāk kļūt par valsti, kurā cilvēktiesības un cieņa pret līdzcilvēkiem ņem virsroku pār aizspriedumiem, padomju laika maldiem un homofobiju.

Paraksties par Dzīvesbiedru likumu!

Atbalsts Kopdzīves likumam ir viens no PROGRESĪVIE dibināšanas principiem. Iepazīsties ar mūsu idejām drošākai, zaļākai un vienlīdzīgākai Latvijai!

2021. gads dod cerību Latvijai atjaunot labāku, stabilāku un ilgtspējīgāku ekonomiku. Latvijas attīstībā uzņēmējdarbību nevar uzskatīt tikai par budžeta ieņēmumu avotu. Mazie un vidējie uzņēmumi ir Latvijas ekonomikas asinsrite – uz šiem uzņēmumiem balstās mūsu kopīgā labklājība.

2021. gads ir iespēja nākotnes uzņēmumiem uzlabot savu korporatīvo vidi, kļūt caurspīdīgākiem savos lēmumos un attiekties cieņpilni pret saviem darbiniekiem un partneriem. Tā ir iespēja arī uzņēmējdarbībā uzturēt Ziemeļvalstu labklājības principus – vides aizsardzību, sociālo atbildību un labu pārvaldību. 

Latvijai ir jāveido aktīva ekonomiskā politika. Valstij ir jāveicina ekonomisko aktivitāšu daudzveidība un kompleksitāte (piemēram, dažādu jomu un tās ražošanas pakāpju attīstība). Valstij ir jāveicina eksports – gan daudzums, gan produktu dažādība.

Jaunuzņēmumiem ir jāpiedāvā īpašs atbalsts, piedāvājot konsultācijas un finansiālu atbalstu, lai uzņēmums var turpināt attīstīties. Ir jānodrošina nepieciešamā palīdzība, lai uzņēmumi varētu veiksmīgāk ieviest digitālos risinājumus, uzlabotu procesu efektivitāti un apgūtu jaunus pasaules tirgus. Mazajiem uzņēmumiem ir jāpiemēro vienkāršotas birokrātiskās un grāmatvedības prasības, atgriežot standarta prasības tikai līdz ar uzņēmuma izaugsmi.

Latvijai ir jāveido ekonomiskā un nodokļu politika, kas motivēs uzņēmumus strādāt legāli. Ir jāveido dialogs ar uzņēmējiem, laicīgi, vismaz gadu iepriekš, informējot par nākotnes nodokļu izmaiņām. Valsts kontrolējošām iestādēm ir jāvelta pastiprināta uzmanība godīgai konkurencei un lielo nodokļu krāpšanas shēmu īstenotājiem, bez aizdomu pamata netērējot līdzekļus mazo uzņēmumu kontrolei.

Iepazīsties ar PROGRESĪVIE ekonomikas un uzņēmējdarbības programmu!

Latvijai ir jāapņemas uzlabot iedzīvotāju veselību, veicot nozīmīgus ieguldījumus veselības aprūpē. Pienācīgs finansējums veselībai nav tikai Covid-19 krīzes pārvarēšanas instruments. Tas ir Latvijas attīstības priekšnoteikums ilgtermiņā. Tā ir mūsu izvēle, kas nostāda mūs uz Ziemeļvalstu labklājības attīstības ceļa, kas ir Latvijas īstais ceļš, gan krīzēs, gan miera laikos.

Daudzi ir novērojuši vai izjutuši to, ka, salīdzinājumā ar Latviju, citās valstīs pacientiem ir pieejamas vairāk inovatīvās terapijas onkoloģijā. To, ka veselības sistēmā strādā labāk nodrošināts personāls. Šīs ir tiešās sekas politiskajiem lēmumiem vairāku gadu garumā, kuru dēļ veselība tiek finansēta pēc pārpalikuma principa. Latvijā veselībai tiek piešķirta mazāka budžeta daļa kā citām valstīm mūsu reģionā – mazāk, nekā mēs paši varam atļauties.

Pozitīvi jāizceļ tas, ka gandrīz 12% no 2021. gada budžeta izdevumiem ir atvēlēti veselībai. Tas ir ievērojams sasniegums, jo pirmo reizi esam tuvu PVO daudzus gadus rekomendētajam minimālajam veselības finansēšanas līmenim. Sasniegums, par spīti tam, ka kaimiņos Igaunija un Lietuva šo līmeni sasniedza uzreiz pēc 2008. gada krīzes, pēdējos gados aizvirzoties uz priekšu. Pēdējo 3 gadu laikā par piektdaļu palielinot veselības daļu valsts budžetā, esam pierādījuši paši sev, ka konkurētspējīgas algas mediķiem un ikkatram pieejami kvalitatīvi medicīnas pakalpojumi ir Latvijas vērtību un politisko prioritāšu jautājums.

PROGRESĪVIE aicina 2021. gadā tuvināt Latviju Ziemeļvalstu labklājības līmenim. Mums ir jānosprauž vidējā termiņa mērķis – palielināt veselības finansējuma daļu uz 15% no valsts budžeta apmēra. Plānojot 2022. gada budžetu, vismaz papildus 300 miljonus EUR jāatvēl veselības nozarei. Šī rīcība ir iespējama, līdzīgi kā bija iespējams 2021. gada budžetā “atrast” 183 miljonus EUR veselībai, kas daudziem likās fantastiski liela, nepaceļama summa vēl gada sākumā.

PROGRESĪVIE uzstādījums veselībai ir “15% no valsts budžeta vidējā termiņā” un vairāk kā 20% no valsts budžeta ilgtermiņā. Šis mērķis nav mainījies kopš 2017. gada, kad veidojām mūsu programmu. Šis uzstādījums neizriet no fakta, ka šobrīd mūsu veselības aprūpes nozarē ir izsludināta ārkārtējā situācija. Pienācīgs finansējums nav tikai atbalsts mediķiem vai īstermiņa līdzekļu injekcija Covid-19 laikā. Pienācīgi atbalstīta veselības aprūpe ir mūsu ceļš uz veselāku, drošāku un labklājīgāku Latviju.

Iepazīsties ar PROGRESĪVIE veselības aprūpes programmu!

Lai Latvija patiesi varētu virzīties uz Ziemeļvalstu labklājību, mums ir jānostājas uz ceļa, kas spēj uz to vest. Progresīva nodokļu sistēma ir tāda, kurā lielākiem ieņēmumiem tiek piemēroti proporcionāli lielāki nodokļi. Tā ir sistēma, kura atbalsta cilvēkus ar zemiem ienākumiem, piemērojot zemākas nodokļu likmes.

Ilgtspējīgu, solidāru sabiedrību nav iespējams veidot caur nodokļu sistēmu, kuras pamats ir zemo ienākumu saņēmēji. Progresīvs nodoklis ļautu veidot solidāru sabiedrību un radītu stabilu un stipru valsts ieņēmumu mugurkaulu.

Veiksmīgi progresīvai nodokļu sistēmai ir vairāki priekšnoteikumi. Latvijai ir ievērojami jāsamazina mazo ieņēmumu saņēmēju nodokļu slogs. Ir jāpārtrauc nepārdomāti nodokļu režīmu eksperimenti, kas sarežģī nodokļu plānošanu pašnodarbinātajiem cilvēkiem un mikrouzņēmumiem.

Latvijai ir nopietni jācīnās ar ēnu ekonomiku. Cilvēkiem ir jāredz, kur nonāk viņu nodokļos samaksātā nauda, tādēļ ir jāpalielina arī valsts ieguldījumi veselības aprūpē, labklājībā un infrastruktūrā. Cilvēkiem ir jāspēj izvēlēties, kādu jomu finansēšanai aiziet daļa no viņu samaksātā nodokļa.

Progresīva sistēma ir jāievieš ne tikai nodokļos. Progresivitāte jāpiemēro arī uzņēmējdarbībai, samazinot birokrātisko slogu mazākiem uzņēmumiem ar zemāku grāmatvedības kapacitāti. Progresivitāte jāpiemēro arī sodu un nodevu sistēmās, piemērojot sodamērus, kas ir atkarīgi no pārkāpēja faktiskā ienākumu līmeņa – tā, lai arī cilvēki ar ievērojamiem ienākumiem saņemtu pienācīgus sodus par padarīto pārkāpumu.

Progresīvā nodokļu sistēma jāievieš pārdomāti, taču krīzes laiks ļauj mums atsākt diskusiju par šīs sistēmas iespējām. Kad Latvija atgūsies no Covid-19 izraisītās veselības un ekonomiskās krīzes, mums visiem stāv priekšā jautājums, kādā virzienā mēs vēlamies turpināt Latvijas izaugsmi. Mums ir jāsāk ar tādu regresīvu nodokļu kā minimālo sociālo iemaksu atcelšanu. No regresīviem nodokļiem visvairāk cieš cilvēki ar zemiem ienākumiem. Savukārt progresīvi nodokļi ļautu nākotnes izaugsmi padarīt vēl ilgtspējīgāku, taisnīgāku un labklājīgāku.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *