Ir jāpārtrauc ceļu un ietvju „iesālīšana”

zima_satiksme

Biedrība PROGRESĪVIE ir vērsusies pie Latvijas lielākajām pašvaldībām ar aicinājumu uzlabot autoceļu uzturēšanu ziemas apstākļos. Arī šoziem uz ielām novērotā situācija un apstākļi liek šaubīties par ceļu uzturētāju apgalvojumiem, ka autoceļi ir ziemai gatavi un tie tiek uzturēti pienācīgā kvalitātē. Tāpat rodas šaubas, ka tiek ievēroti normatīvajos aktos noteiktie ceļu uzturēšanas standarti.

Piemēram, arī pēc nesenā sniegputeņa Rīgā bija vērojams, ka uz brauktuvēm un ietvēm esošo sniegu nevis notīra, bet cenšas izkausēt ar sāli – šāda rīcība ir pretrunā ar izvirzītajām prasībām ceļu uzturētājiem. Lietojot minēto metodi, veidojas sniega-sāls putra, bet tas ir pretrunā ar VAS „Latvijas Valsts Ceļi” standartiem, konkrēti „Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu tehniskajām specifikācijām”, kurās ir norādīts, ka „brauktuvei jābūt atbrīvotai no irdena sniega, slapja sniega vai sniega, kas sajaukts ar smiltīm vai sāli”.

Satraukumu rada arī sāls nepamatota un pārmērīga izmantošana. Daudzviet ceļi tiek kaisīti ar sāli arī zem mīnus 10°C, kaut gan ir zināms un noteikts, ka sāls zem mīnus 10°C vairs efektīvi nepilda paredzēto funkciju. Šādā gadījumā kā pretapledojuma materiālu efektīvāk būtu izmantot smiltis. Bieži arī ietves tiek nevis attīrītas no sniega un ledus kārtas, bet gan kausētas ar sāli, kaut arī MK noteikumos Nr. 224 tiek minēts, ka gājēju celiņu un veloceliņu uzturēšanā ir jāveic attīrīšana no sniega un slīdamības samazināšana, kaisot smilti vai šķembiņas.

PROGRESĪVO pārstāvis, ceļu tiltu inženieris Dzintars Segliņš norāda: „Šāda sāls izmantošana nodara būtisku kaitējumu ne vien pilsētu infrastruktūrai – ceļa un ietvju segumiem, tiltiem un ēkām, – bet arī apkārtējai videi. Tāpat zaudējumus nākas ciest iedzīvotājiem – tiek bojāti apavi, apģērbs, autotransports un divriteņi.”

Biedrība PROGRESĪVIE aicina pašvaldības un ceļu uzturētājus ievērot noteiktos standartus un prasības. Pirmkārt, jāsāk būtu ar sāls izmantošanas ierobežošanu. Uz brauktuvēm tā būtu jāizmanto tikai tajos apstākļos, kad tā pilda savu funkciju. Naudas taupīšanas nolūkos ir jāizbeidz bezjēdzīgie centieni ar sāls palīdzību izkausēt liela sniega daudzumu uz ceļa, tādējādi radot sniega-sāls putru, kas apdraud satiksmes drošību. Savukārt, uz gājējiem paredzētās ielas daļas no sāls izmantošanas ir jāatsakās pavisam. Ietves ir iespējams no sniega attīrīt un pretslīdēšanai apstrādāt ar smilti.

Otrkārt, daudz rūpīgāk būtu jāpievēršas tieši ceļu attīrīšanai no sniega. Lai gan īstermiņā tas var šķist dārgāk, kopējās izmaksas sabiedrībai ir zemākas. Treškārt, ir nopietnāk jāmeklē alternatīvas tehnoloģijas. Viena no tādām Latvijas gadījumā varētu būt ceļu apstrāde ar sakarsētu smilti, kas plaši tiek izmantota Skandināvijā. Tā gan samazina slīdamību, gan ilgāk saglabājas uz apstrādātās virsmas un nodara mazāku kaitējumu apkārtējai videi un infrastruktūrai.

Šobrīd izmantotā metodika ceļu uzturēšanai ziemas periodā liecina par atbildīgo personu īstermiņa domāšanu. Tiek izmantoti it kā lētākie risinājumi pašvaldībām un valstij, neskatoties uz to, ka tie nodara būtisku kaitējumu videi, infrastruktūrai un tās lietotājiem. Valsts un pašvaldību prioritātei būtu jābūt nevis to budžetiem un ietaupījumiem, bet gan sabiedrības labklājībai un ilgtspējīgai attīstībai.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *