Ikviens no mums politiķis!

Nevaru piekrist viedoklim, ka Latviju izglābs saulvedis, zaglīgs un reizē devīgs oligarhs vai ar misijas apziņu apveltīts, tautas vēlēts prezidents. Latviju uzcelt par labām mājām varam tikai un vienīgi mēs paši, kopā apzinīgi lemjot par savu nākotni. Tādēļ ir jāmeklē jauni ceļi, kā nojaukt barjeras starp valsts varu, lēmumu pieņemšanu un sabiedrību. To vislabāk var paveikt, dodot cilvēkiem jaunus līdzdalības instrumentus.

http://dobelis.lv/2011/08/ikviens-no-mums-politikis/

Politiķi bieži aizmirst, ka viņi nav izredzēta sabiedrības grupa, kurai neatgriezeniski pieder tiesības lemt par tautas nākotni. Tiesības pieņemt šādus lēmumus sabiedrība ir tikai  uz laiku nodevusi viņu rokās – un jebkurā brīdī var atprasīt.

Šodien, kad Latvijā ir dramatiski zems uzticības līmenis parlamentam, valdībai un citām valsts varas institūcijām, ir laiks nopietni apsvērt daļēju lēmumu pieņemšanas tiesību atprasīšanu jeb nodošanu tautas rokās. Ļaujot sabiedrībai pašai lemt par dažādiem valstiski nozīmīgiem jautājumiem, cilvēkiem var izrādīties iespējams atkal noticēt savai valstij – jo viņi redzēs, ka reāli spēj ietekmēt notikumus. Un nākas, protams, arī nest atbildību par saviem lēmumiem.

Šajā ziņā ledus jau nedaudz sakustējies: Saeimā nonākuši likuma grozījumi, kas paredz, ka 10 000 Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības ar kopīgi elektroniski parakstītu iesniegumu vērsties pie likumdevēja – un likumdevējam obligāti ir jāizvērtē un jālemj par šo iesniegumu. Lai gan negribīgi, ne ar pirmo reizi, tomēr parlamenta deputāti nobalsoja „par” un šo likuma grozījuma projektu nodeva komisijām.

Tik tālu esam tikuši, pateicoties www.manabalss.lv iniciatīvas ierosinātājiem, lielam sabiedrības spiedienam un progresīvu mediju atbalstam. Ja šo grozījumu projektu izdosies pārvērst reālā likumā, tad politiskajai elitei nāksies ar tautu dalīties jau vienā būtiskā instrumentā – politiskās dienaskārtības veidošanā. Un tas jau būs būtisks solis līdzdalības iespēju paplašināšanā. Tomēr nedrīkst ne uz brīdi atslābt, jo likuma izmaiņas komisijās var nogulēt gadiem, un to pieļaut nedrīkstam.

Kā jau minēju, tas būs tikai viens solis. Ir vēl citas lietas, kas politiķiem jāatprasa, kurās jāliek dalīties ar sabiedrību.

Jau šobrīd jautājumos, kas nav aizliegti Satversmē, ir iespējams rīkot tautas nobalsošanu jeb referendumu. Tomēr šādu nobalsošanu rīkošana, pat to iniciēšana ir sarežģīta un dārga – līdz ar to lielākajai sabiedrības daļai nepieejama.

Lai Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) organizētu 10 % vēlētāju parakstīšanos par referenduma rosināšanu, pirms tam pilsoņiem pašiem ir jāsavāc vismaz 10 000 notariāli apstiprināti paraksti. Šādu parakstu savākšana izmaksā vairāk kā 20 000 latu no iniciatoru kabatas. Cik Latvijā ir sabiedriskas organizācijas, kas var atļauties šādu greznību? Jau šis sākuma solis referendumus Latvijā padara maz iespējamus un elitārus.

Otrkārt – ja pat tiekam līdz tautas nobalsošanai, referendumu līdzdalības sliekšņi lielākoties ir tik augsti, ka drīz varēsim Latviju saukt par nenotikušo referendumu lielvalsti. Kā minimums, lai referendumi iegūtu reālu lomu mūsu demokrātijā, ir jāatsakās no dārgajiem notāru apstiprinātajiem parakstiem, parakstu pārbaudi uzticot CVK, kā arī būtiski jāsamazina līdzdalības sliekšņi nacionālajos referendumos.

Es atbalstītu pat daudz demokrātiskāku iespēju – atteikties no līdzdalības sliekšņiem vispār un ļaujot jautājumus izlemt tiem, kuri atnāk uz referendumu. Jā, referendumu tad būtu krietni vairāk, taču ērtības labad varētu, piemēram, noteikt divas līdz četras dienas gadā, kad notiek vairāki referendumi vienlaikus. Arī izmaksas ir iespējams būtiski samazināt, ieviešot iespēju balsot un parakstīties elektroniski.

Noteikti ir jāpieņem likums par pašvaldību referendumiem. Neredzu nevienu būtisku iemeslu, kādēļ cilvēki Latvijas novados daudzus jautājumus nevarētu lemt tieši. Ir jāizstrādā pietiekami kvalitatīva pašvaldību referendumu iniciēšanas kārtība un jāļauj cilvēkiem pašvaldības līmeņa jautājumus nepieciešamības gadījumā risināt pašiem.

Beidzot ir vēlēšanās jādod iespēja pilsoņiem balsot elektroniski. Esmu drošs, ka atsevišķi politiski spēki vēlētos, lai tas nekad nenotiktu – bet ir jādara viss, lai tas notiktu pēc iespējas ātrāk. Tas dotu vairākas būtiskus ieguvumus: samazinātu regulārās vēlēšanu izmaksas, palielinātu līdzdalību jauniešu vidū, dotu iespēju vēlēšanās balsot visiem trimdas latviešiem un atvieglotu balsu skaitīšanu. Šobrīd tehnoloģijas ir pietiekami attīstījušās, lai varētu garantēt pilsoņu izvēles un datu slepenību un drošību. Protam, ja to tiešām vēlas un nav intereses ideju diskreditēt.

Jā, ir vēl daudzi citi veidi, kā iesaistīties, līdzdarboties un piedalīties lēmumu pieņemšanā. Bet šo instrumentu ieviešanu uzskatu par ļoti būtisku, lai atkal Latvijas cilvēkiem dotu ticību mūsu valstij, lai radītu piederības sajūtu un samazinātu politiskās elites lomu, patiesi atbrīvotos no oligarhiem un veidotu solidāru labklājības valsti. Neceru, ka politiskā elite viegli piekāpsies un labprāt dalīsies varā ar tautu. Ja daudzos gadījumos esam atteikušies no tiešās demokrātijas instrumentiem, tos nododot vēlētajām amatpersonām, būtu naivi cerēt, ka viegli tos atgūsim. Par katru soli, par katru iespēju būs jācīnās, jo ar varu dalīties neviens negribēs.

Rakstā minētās būtiski sarežģītu politiķu ikdienu. Vairs nebūtu četru gadu perioda, kad var aizmirst par saviem darba devējiem – iedzīvotājiem. Politiķiem būtu ik dienu jārunā ar tautu, jāskaidro savi lēmumi, jāmeklē patiesi labākie risinājumi – un savu personīgo interešu izvirzīšana priekšplānā varētu ātri pielikt punktu tāda politiķa interešu realizācijai un karjerai vispār.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *