Iepazīsties – Rīgas domes deputāte Mairita Lūse!

Mairita Lūse ir Rīgas domes deputāte un vides aktīviste. Darbojoties “Zero Waste Latvija”, Mairita ir pētījusi cilvēku zaļā dzīvesveida un atkritumu radīšanas un izmešanas paradumus. Domē Mairita darbojas Sociālo jautājumu un Mājokļu un vides komitejā. Viņas prioritārie jautājumi ir saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu, ūdens kvalitātes un zaļā dzīvesveida veicināšanu.

Rīgas domē PROGRESĪVIE vada divas komitejas – Sociālo jautājumu un Mājokļu un vides komiteju. Kā šīs jomas viena otru papildina?

Vide un labklājība ir divas no partijas PROGRESĪVIE svarīgākajām tēmām. Manuprāt, uz tām abām jāskatās kopā. Bieži vien šos jautājumus mēģina nostatīt pretstatā – vai nu viens, vai otrs. Tā ir viltus izvēle. Nevaram sociālās problēmas atrisināt piesārņotā vidē, nevaram uzlabot vidi bez atbalsta mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām. Mums ir ļoti svarīgi, risinot vides jautājumus, apzināties arī to sociālo ietekmi, jo neviens vides uzlabojums, kas radīs sociālus sarežģījumus, nebūs lietderīgs. Šie risinājumi nedrīkst tikt uzkrauti cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, tie nedrīkst būt ekskluzīvi.

Piemēram, elektroautomobiļi ir laba lieta, taču to pašreizējās izmaksas padara tos pārāk nesasniedzamus lielākajai sabiedrības daļai, tādēļ patlaban sociāli atbildīgas zaļās investīcijas varam veikt sabiedriskajā transportā. Rīgā mēs redzam arī daudzus gadījumus, ka sociālie jautājumi ir saistīti ar situāciju mājokļu jomā, cilvēku iespējām atļauties savu dzīvesvietu. Tādēļ sadarbība starp šīm abām komitejām bieži vien ir praktiski svarīga, lai uzlabotu cilvēku ikdienu.  Un, protams, mūsu deputātiem ir liela pieredze tieši vides un sociālajos jautājumos.

 

Par savu prioritāti tu esi izvirzījusi atkritumu mazināšanu Rīgā. Kā patlaban izskatās atkritumu nozare, un kas ir primāri darāmie darbi, lai situāciju uzlabotu? 

Patlaban mans lielākais mērķis ir uzlabot bioloģisko atkritumu dalīto vākšanu un apsaimniekošanu.Viens no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lielajiem  uzdevumiem ir Rīgā ieviest bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītu vākšanu. Tie ir ikdienas atkritumi no augļiem, dārzeņiem, ēdiena, parku vai dārzu atkritumi – viss, kas varētu tikt kompostēts. 

Mēs vēlamies panākt, lai rīdziniekiem visu iespējamo atkritumu šķirošana būtu ērtāka, lai viņiem būtu skaidrs, kurus atkritumus šajos konteineros var ievietot, kur atrodas šādiem atkritumiem paredzētie konteineri un kā tos lūgt novietot arī savu māju tuvumā. Patlaban esam sadarbojušies ar Getliņi EKO, lai saprastu, kādus atkritumus šajos konteineros varēs ievietot, lai gan dome, gan atkritumu apsaimniekotāji cilvēkiem sniegtu vienādu un pareizu informāciju. Lai arī pirmajā brīdī tas šķiet vienkārši, ir daudzas mazas detaļas, kas var radīt pārpratumus. No savākto atkritumu kvalitātes ir atkarīgs, kam mēs varēsim izmantot radīto kompostu – labākas kvalitātes komposts gan ir noderīgāks videi, gan arī kompensē lielāku daļu no vākšanas izdevumiem. 

Jau tagad iedzīvotāji var savam atkritumu apsaimniekotājam pasūtīt bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineru tāpat kā dalītā iepakojuma konteineru. Maksa par tā izvešanu, rēķinot  uz kubikmetru, ir lētāka nekā sadzīves atkritumiem. Šeit gan nevarēs likt atkritumus plastmasas maisiņos, bet varēs likt bioloģisko plastmasu, kas ir dabai nekaitīgāk. Tad atkritumus ved uz Getliņiem un tie tiek kompostēti – nevis kā lauku saimniecībās, bet gan daudz lielākā, industriālā līmenī.

Vēl strādājam pie tā, lai šāda veida kompostēšana un citas videi nekaitīgas rīcības būtu ekonomiski vēl izdevīgākas, jo nav godīgi risināt vides problēmas, paļaujoties tikai uz cilvēku labo gribu. Cilvēkiem nevajadzētu maksāt vairāk, lai dzīvotu zaļāk – izmaksām vajadzētu būt vēl vienai motivācijai dzīvot zaļāk. Strādājam arī pie noteikumiem, lai cilvēki droši varētu kompostēt arī pašvaldības iestādēs, skolās, bērnudārzos, lai kaimiņi varētu aicināt kopīgi kompostēt. Un, protams, strādājam pie tā, lai tad, kad atkal varēsim baudīt publiskos pasākumus, ēdināšanu, mums būtu redzama arī iepakojuma izmaksa. Tas veicinātu gan depozītshēmu ieviešanu, gan arī mudinātu cilvēkus paņemt līdzi traukus no mājām.

Domē vēlamies arī ieviest uzlabojumus, lai cilvēki varētu laikus informēt par pilniem atkritumu konteineriem. Jāizveido vienkārša sistēma, lai atkritumu apsaimniekotāji uzzinātu, kuri konteineri jāizved biežāk, kurās vietās vajadzīga papildu uzmanība.

 

Pastāsti, lūdzu, par paveikto, par aktualitātēm “Zero Waste Latvija”. Kā cilvēki var piedalīties zaļākas pasaules veidošanā tādā situācijā, kad lielākie piesārņotāji ir ārvalstu kompānijas, enerģētikas sektori?

Kā organizācija strādājam, lai atvieglotu zaļā dzīvesveida klātesamību Latvijā. Pilnīgi pieņemami ir tas, ka daudziem cilvēkiem ir citas prioritātes un viņiem nav laika meklēt, pētīt un analizēt. Cenšamies zaļo izvēli padarīt sasniedzamu, vienkāršu, saprotamu. 

Nesen pabeidzām projektu “Plastic in the Spotlight” – ‘plastmasa zem lupas’. Pētījām 10 sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, aktīvistus, Saeimas deputātus, žurnālistus. Analizējot šo cilvēku urīnu, visu dalībnieku urīnā atradām plastmasas ražošanā izmantoto vielu daļiņas – 13 no 17 mērītajiem ftalātiem, 4 no 11 mērītajiem bisfenoliem. Lai gan šīs vielas izdalās no cilvēka organisma dienas vai divu laikā, izmērāmu daudzumu vielu atradām gan ikdienas cilvēkos, gan vides aktīvistos. Tātad ir skaidrs, ka saviem spēkiem nevaram no šīm vielām izvairīties.

Šobrīd mēs pilnībā nezinām, kāda ietekme ftalātiem un bisfenoliem uz mūsu veselību ir ilgtermiņā, jo patlaban trūkst pētījumu par šo tematu – vielu ir daudz, pētījumi ir dārgi un dažādi interpretējami. Zināms, ka daudzas no šīm vielām, piemēram, bisfenols A, darbojas kā endokrīnie disruptori, tās iejaucas mūsu hormonu darbībā. To ietekme var paaugstināt reproduktīvās veselības problēmu, vēža, aptaukošanās un diabēta riskus.

Janvāra sākumā pabeigsim arī projektu par iepakojuma pārstrādes iespējām. Mēs skatījāmies, kādas “nepārstrādājamas” lietas cilvēki izmet šķirošanas konteineros, domājot, ka tās tomēr tiks pārstrādātas. Mēģinājām šos priekšmetus dažādi sagrupēt. Redzējām, ka ir liela daļa priekšmetu, kam šādos konteineros nevajadzētu būt, sākot no apģērba un beidzot ar zivīm. Tomēr nozīmīga daļa ir arī iepakojumi, kas ir speciāli šķiroti, krāti, nesti, tomēr nav pārstrādājami. Mums vajadzētu iepakojumu padarīt pārstrādājamāku un jau uz iepakojuma norādīt, vai tas ir pārstrādājams. Turklāt problēma ir ne tikai plastmasas veids – piemēram, produkti, kuru iepakojumu ir grūti izmazgāt, tāpēc šāds plastmasas iepakojums pārstrādei netiek pieņemts. Tādiem produktiem kā eļļa, kečups vienkārši vajadzētu būt nopērkamiem stikla traukā. 

 

Tu esi daudz ceļojusi, mācījusies un strādājusi ārzemēs. Ko Rīga varētu mācīties no citām pasaules pilsētām?

Ir daudzi risinājumi, kas mums palīdzētu dzīvot zaļāk un ietaupīt. Mums jāuzlabo brīvi pieejamu ūdens krānu daudzums pilsētā, lai cilvēki varētu izmantot paši savas ūdens pudeles, kā arī jāveicina krāna ūdens izmantošana. Līdz šim Rīgas pašvaldības iestādes gadā tērējušas vismaz 130 000 EUR ūdens iegādei pudelēs. Tas ir ūdens, ko varam aizstāt ar labas kvalitātes krāna ūdeni pašu mājās. Tam ir vajadzīga arī skaidrošana, jo mēs bieži nesaprotam, kā strādā ūdens piegāde. Rīgas ūdens nodrošina labas kvalitātes ūdeni mums līdz mājām. Ja ūdenim ir slikta piegarša vai slikts izskats, tas parasti ir mājas cauruļu jautājums, par ko ir atbildīgs mājas apsaimniekotājs. Šādos gadījumos ir iespējams pasūtīt analīzes, taču lielākoties ūdens Rīgā ir droši dzerams.

Daudzviet ārvalstīs populāri ir arī lietu labošanas centri, kur iedzīvotāji var nākt un iemācīties, kā salabot savus ikdienas priekšmetus. Būtu labi ieviest arī programmas, kas ļautu pilsētas piegādē, kafijas krūzītēs izmantot vairākkārt izmantojamus depozīta traukus.

Viena lieta, ko noteikti gribētos ieviest Rīgā, ir mobilie bīstamo atkritumu savākšanas punkti. Tā ir kravas mašīna, kas regulāri būtu publiski sasniedzama dažādās vietās, lai cilvēki šādus atkritumus varētu ērtāk izmest. Tas darbojas daudzās pasaules valstīs, pati to redzēju Spānijā – katru dienu kādā citā vietā.

 

2020. gads miljoniem cilvēku mainīja pārvietošanās, darba un uztura paradumus. Kā šī paradumu maiņa ietekmē vidi Latvijā un pasaulē? Vai pasaule no šīm pārmaiņām var kļūt zaļāka?

Mēs noteikti nevēlamies tādu zaļuma sasniegšanas veidu, kas mūs ar varu piespiež būt mājās. Kaut gan videi ir labāk, ka cilvēki mazāk lido, cilvēki cieš no pārvietošanās ierobežojumiem. Arī uz lielveikaliem dodamies mazāk, taču iepirkties var arī internetā. Parādījušās arī jaunas problēmas, teiksim, lielais iepakojuma daudzums, sūtot preces uz mājām, kā arī atpakaļ sūtītās preces, īpaši lielo uzņēmumu gadījumā, reizēm nonāk izgāztuvēs, nevis atgriežasļ tirgū.

Pozitīvi, ka cilvēki var kļūt patstāvīgāki savos paradumos. Strādājot no mājām, ja apstākļi to ļauj, varam paši pagatavot kafiju, ēdienu. Diemžēl ēdienu piegādes atkritumu kalnus uzaudzē lielākus. Mums nav jākopē dokumentu kalni, kas tikpat labi var būt digitāli. Es ceru, ka mēs, pavadot vairāk laika mājās, arī saprotam, cik daudzas no savām iekārtām, mantām, produktiem, mēs tiešām regulāri izmantojam un kas mums patiešām ir nepieciešams. Dažādās ar vidi nesaistītās grupās redzu, kā cilvēki meklē lietas, kas šobrīd veikalos nav nopērkamas, un kaimiņi ir gatavi palīdzēt. Tas parāda, cik daudz šādu slēptu resursu mums ir apkārt un kā mēs varam sadarboties.

Varbūt šī pieredze ļaus cilvēkiem aizdomāties, cik daudz atkritumu mēs radām. Taču šis nav mirklis, kad vēlētos kādu vainot zaļuma trūkumā, jo galvenais ir pārvarēt izaicinošo vēstures posmu. Mēs neviens neesam perfekti, arī man šajā periodā reizēm jāmet ārā vienreiz lietojamie trauki.

 

Ko tu šajā laikā ieteiktu cilvēkiem, kas vēlas vairāk pievērsties Zero waste jeb zaļajam dzīvesveidam?

Šis ir labs laiks, lai saprastu, vai mēs iepriekš esam iepirkuši par daudz nevajadzīgu lietu. Labs laiks personīgajiem eksperimentiem – cik daudz drēbju man vajag, cik labi varu saplānot ēdienkarti, cik maz no pagatavotā izmest atkritumos, cik daudzi no mūsu tēriņiem ir lieki. 

Šajā laikā gan neiesaku aizrauties ar perfekcionismu, no tā jāizvairās vairāk nekā parasti. Mums ir jāparūpējas par savu pašsajūtu, par garīgo veselību. Šis laiks ir piemērots tam, lai saprastu, kas mums ir svarīgākais gan mājās, gan ikdienā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *