Iepazīsties – Rīgas domes deputāte Alija Turlaja!

Alija Turlaja ir pieredzējusi apkaimju aktīviste, kas daudzus gadus darbojusies Sarkandaugavas apkaimes biedrībā un Rīgas apkaimju aliansē. 2020. gadā Alija izvēlējās turpināt pilsonisko aktīvismu, veiksmīgi kandidējot Rīgas domes vēlēšanās. Alija ir viena no apkaimju aktīvistēm Rīgas domes Par!/PROGRESĪVIE frakcijā.

Rīgas domē tu esi viena no pilsētas apkaimju aktīvistēm. Kā pa šiem dažiem mēnešiem deputātes darbā mainījušies tavi iespaidi par politiku un pilsētas pārvaldību?

Man kandidējot nebija daudz gaidu un cerību, tāpēc neesmu ne vīlusies, ne pārsteigta. Sava iepriekšējā aktīvisma dēļ jau zināju, cik Rīga patiesībā ir liela, cik smagnējas var būt pārmaiņas mūsu galvaspilsētā. Mūsu lielākais izaicinājums ir to mainīt, dodot izpildvarai sajūtu, ka pilsēta var mainīties, ka vairums no mums skatās vienā virzienā.

Aktīvista privilēģija ir iet un nepārtraukti pieprasīt pārmaiņas – savā ziņā tā ir komforta zona. Deputāta pienākumi atšķiras, jo mums ir jāskatās kopsakarībā ar pilsētas kopējiem procesiem, ārpus kādas konkrētas apkaimes. Tas ir smadzeņu treniņš, taču es ļoti izbaudu šo procesu. Man ir optimistiska sajūta un prieks strādāt komandā ar kopīgu redzējumu.

Kāpēc Rīgas spēks ir Rīgas apkaimēs? Kas ir īpašs Sarkandaugavas apkaimē, kuras biedrībā tu jau ilgstoši darbojies?

Rīgas apkaimju spēks ir to dažādībā. Nav divu vienādu apkaimju, tāpat kā nav divu vienādu rīdzinieku. Mūsu apkaimes dažādām iedzīvotāju grupām var piedāvāt dažādus dzīves apstākļus. Mūsu galvaspilsēta nav tikai lielpilsētas trokšņi vai dinamika – apkaimēs ir iespējas arī dzīvot mierpilni, zaļi, tuvu kultūras mantojumam. Daudzas apkaimes, īpaši mazāk apbūvētās, ir kā pārejas zonas starp Rīgu un reģioniem. To dzīves kvalitāte ir salīdzināma ar Pierīgu, tās nespiež cilvēkus izvēlēties dzīvot pilsētā vai laukos.

Sarkandaugava man ir īpaša ar savu daudzveidību un plašajām iespējām. Te ir gan tipiski postindustriāla sajūta, ļoti daudz zaļās teritorijas, liels potenciāls vēl neapgūtai piekļuvei pie ūdens. Ir bijis ļoti interesanti tik daudzus gadus darboties tieši šeit, jo Sarkandaugava nav “ērta” apkaime. Mūsu apkaimē pastāv daudzi kontrasti, tā nav pietiekami novērtēta, par to ir dažādi aizspriedumi. Taču Sarkandaugavas stratēģiskais potenciāls ir ievērojams – tā ir tuvu centram un ar ļoti labiem transporta savienojumiem. Ar dažiem stratēģiskiem uzlabojumiem Sarkandaugava tiešām varētu būtiski uzplaukt.

Tu esi iestājusies par Matīsa tirgus atjaunošanu, attīstību. Kāda būtu tava vīzija šai Rīgas centra neizmantotajai iespējai?

Mēs noteikti vēlamies vairot rīdzinieku veselību. Tirgus mums var piedāvāt kvalitatīvu pārtiku kā alternatīvu lielveikaliem, kuru panākumu dēļ apsīkusi mazo bodīšu darbība. Matīsa tirgum vajadzētu kļūt par vēl vienu vietu, kur no rokas rokā, no zemnieka uz galda, mēs varam iegūt veselīgu pārtiku. Tas ir veids, kā pilsētai atbalstīt laukus un laukiem – pilsētu.

Matīsa tirgus ir lieliska iespēja Rīgai iegūt mūsdienīgu un īpašu pilsēttelpu. Šobrīd mēs aktīvi domājam, kā atdzīvināt šo Centra daļu, lai tirgus varētu kļūt par daudzu rīdzinieku un viesu galapunktu, no Vecrīgas dodoties pa Tērbatas ielu, kas kļūtu par ielu ar gājēju prioritāti. Pašlaik meklējam iespējas Rīgas domē, lai jau šovasar tirgū notiktu cilvēku kustība un vieta tiktu „iešūpota”.

Jāatceras, ka tirgus ir vieta, kur satiekas cilvēks un tirgotājs, kur iepazīstamies ar jaunām idejām, produktiem. Eiropā ir izplatīti šādi kvartāli ar potenciālu kļūt par kultūras, jaunievedumu un notikumu telpu. Matīsa tirgus priekšrocība šajā gadījumā ir arī tā vēsturiskie paviljoni un ideāla atrašanās vieta. Nav izslēgts, ka nākotnē tirgus teritorijā varētu atrasties vieta vēl kādai pašvaldības iestādei vai kādam muzejam. Tas ir diskusiju un iespēju jautājums.

Tu aktīvi iestājies par publiskās ārtelpas kvalitāti. Kāpēc tas Rīgai ir nozīmīgi?

Pārdomāta pilsētvide ļauj Rīgai demonstrēt, ka tā ir pilsēta, kas gaida savus iedzīvotājus un ciemiņus. Publiskā ārtelpa, tās kvalitāte, esamība vai neesamība parāda, cik patiesībā mūsu pilsēta ir atvērta, demokrātiska un iekļaujoša. Tā ir paredzēta mums visiem neatkarīgi no mūsu nodarbošanās vai sociālā statusa. Tā parāda, cik ērti jūtamies pilsētā, tā ietekmē mūsu dzīvesvietas izvēli.

Pēdējos gados Rīgā vēl vairāk ir attīstījusies riteņbraukšanas kultūra, mainījušies cilvēku paradumi. Saprotams, ka pilsētai jāiet līdzi laikam un paradumu maiņai. Šī līdzgaita ir aizkavējusies, taču mēs redzam, ko pieprasa iedzīvotāji. Tā ir zaļāka Rīga, ērtākas un drošākas pārejas un krustojumi, ielas ar gājēju prioritāti, vairāk vietas atpūtai, soliņiem. Mums jāpiedāvā pilsētvide, kas veicinātu pārvietošanos ar kājām, veselīgāku ikdienas pavadīšanu.

Rīgas domē esam izveidojuši īpaši pilsētvidei un publiskai ārtelpai veltītu deputātu komisiju, kuru man ir tas prieks vadīt. Pašlaik deputātu līmenī esam uzņēmušies koordinēt procesus un visas ar pilsētvides veidošanu saistītās puses, arī departamentus, lai virzītos uz stratēģijās un rīcības programmās ierakstītā īstenošanu dabā, Rīgas pilsētvidē. Pašlaik Rīgā nav vienotas, uz rezultātu vērstas attieksmes publiskās ārtelpas projektu īstenošanā un pārraudzībā. Mēs vēlamies to mainīt, lai pilsētvides projektu īstenošanas process nav sadrumstalots, lai ir vienota izpratne par kvalitātes kritērijiem.

Uzskatu, ka investīcijas iedzīvotājos un pilsētvidē atmaksājas ilgtermiņā. Pilsēta, kurā ir vairāk vietas riteņbraucējiem un kājāmgājējiem, ir veselīgāka, tā samazina izdevumus veselības uzlabošanai. Droša, patīkama pilsētvide ir daudz atraktīvāka tirgotājiem un uzņēmējdarbībai – ne velti lielveikalos ir spožas gaismas un gludas flīzes. Tātad, ja katrā mūsu apkaimē būtu sava īpaša iedzīvotāju pulcēšanās un atpūtas vieta, tad cilvēkiem būtu mazāk iemeslu brīvdienu atpūtā doties prom no Rīgas.

Kā ar vienu no pamanāmākajiem pilsētvides elementiem – Rīgas atkritumu urnām?

Protams, pilsētas turpina ražot daudz atkritumu. Mūsu uzmanību ir piesaistījušas betona atkritumu urnas, kas atrodas pie pieturvietām. Patiesībā tās izgaismo līdzšinējos Rīgas trūkumus. Tas tiešām ir nepieņemami, ka seniori ir spiesti uz tām sēdēt, jo pieturvietās nepietiek soliņu. Attālākās apkaimēs betona urnas mēdz izmantot privāto atkritumu izmešanai.

Patiesībā bez šīm un dažām parku urnām Rīgas pilsētai pašai savu urnu nav. Urnas pie māju fasādēm un to atkritumu apsaimniekošanu apmaksā Rīgas māju iedzīvotāji, kas, manuprāt, nav īsti korekti. Pilsētai būtu jānodrošina šo atkritumu savākšana, tāpat arī jādomā par vienotu pilsētas dizainu.

Šobrīd tieši Publiskās ārtelpas un pilsētvides komisijā skatām procesu, kā Rīgai nonākt pie savām atkritumu urnām, kā arī pie citiem pilsētvides elementiem ar vienotu dizainu – sabiedriskā transporta pieturvietām, soliņiem, stabiņiem utt.

Kādus veiksmīgas pilsētvides principus Rīga varētu paņemt no citām pilsētām Latvijā un pasaulē?

Ceļojumos esmu novērojusi, ka Rīgā pietiekami neizmantojam ūdensmalas klātbūtni. Gan Daugava, gan citas ūdenstilpnes ir mūsu pilsētas un apkaimju neizmantots potenciāls. Ūdensmalas var izmantot mobilitātei un apkaimju savienošanai. Vasarā ūdens dāvā atvēsināšanos, sportu, labsajūtu.

Es vēlētos, lai mēs vairāk rūpētos par dabas daudzveidību arī pilsētā. Piemēram, mazāk iespringt par zāles pļaušanu. Vācijā novēroju, ka ap visiem kokiem ir zāle, puķes, kas sākotnēji man šķita nezāles. Taču drīz pamanīju, ka tās ir pārdomātas dobes, “necilas” puķes, kas nav daudz jākopj, taču tāpat uzlabo mūsu pilsētvidi, jo zaļumi dod brīvākas un sirsnīgākas izjūtas..

Protams, ārvalstīs bieži vien vairāk redzam arī apkaimju unikālās identitātes, to nedaudz atšķirīgo veidolu. Norāžu stabi, miskastes, krāsas – identitāti var demonstrēt dažādi. Katru apkaimi var veidot kā atsevišķu interesantu pilsētvides daļu. Tas būtu īpaši noderīgi lielākajās apkaimēs, izaicinot to pašreizējo monolītiskumu.

Ko tu ieteiktu cilvēkiem, kas vēlas savu apkaimi, sabiedrību padarīt labāku?

Labāka apkaime sākas jau mūsu kāpņu telpā ar komunikāciju starp kaimiņiem. Tas, cik stipras ir kopienas ēkās, parāda, cik stipra var būt kopiena apkaimēs. Es ieteiktu neuztraukties tik daudz par pilsētas notikumiem, bet vairāk skatīties uz iespējām savā pagalmā un uzlabot attiecības ar kaimiņiem. Tad ir vieglāk lūgt palīdzību no līdzcilvēkiem, sākt darbus. Negaidīt, ka visi risinājumi nāks no augšas, no pilsētas puses. Pilsētas atbildība ir saprast un atbalstīt labas iedzīvotāju, apkaimju idejas.

Mēs plānojam reorganizēt izpilddirekcijas, lai iedzīvotājiem būtu vieglāk saņemt vajadzīgo atbalstu apkaimes uzlabošanā, lai neveidojas atkarība no pilsētas. Mēs vēlamies padarīt Rīgu tādu, lai rīdzinieki ir ne tikai pakalpojumu saņēmēji, bet var arī līdzdarboties pakalpojumu veidošanā.

Noskaties Alijas runu par pilsētvidi un Rīgas apkaimēm forumā Celtspēja!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *