Iepazīsties – Rīgas domes deputāte Agnese Logina!

Agnese Logina ir viena no PROGRESĪVIE jaunievēlētajām Rīgas domes deputātēm, kura strādā Satiksmes un transporta lietu komitejā kā vadītāja vietniece, līdzvada Kultūras komisiju zem Izglītības, kultūras un sporta komitejas un vada Rīgas mikromobilitātes drošības komisiju.

Kādi ir tavi iespaidi pēc pirmajiem mēnešiem Rīgas domes darbā? Kas līdz šim pārsteidzis, un kas nemaz nav pārsteidzis?

Iespaidi ir dažādi, biju arī daudz kam gatava. Lielākais pārsteigums līdz šim ir tas, cik daudz ko vajag labot, vienlaikus tas ir arī tāds sagaidāms pārsteigums, ja tā var teikt. Ļoti daudz problēmu dažādos līmeņos, cilvēki neuzticas domei, tās struktūra nav saprotama, pārskatāma.

It kā to pat zināju, bet ir pārsteidzoši redzēt tos mērogus, tās cilpas, caur kurām jāizlec, lai kaut ko izdarītu. Pārsteigums ir domes nepieejamība arī fiziskā ziņā. Tik daudz dažādu kāpņu un pusstāvu, ka nedaudz atgādina septiņarpus stāvu filmā “Būt par Džonu Malkoviču”. Te būtu grūti strādāt cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kas noteikti nepārsteidz – tas, cik daudz darba mums priekšā. Iepriekšējās domes atstātais problēmu mantojums ir iespaidīgs. 

Viena no tavām darbības komitejām ir Izglītības, sporta un kultūras komiteja. Mēs tevi pazīstam kā kultūras cilvēku. Kādas ir tavas tuvākās ieceres šajā komitejā?

Es vēlos uzlabot domes komunikāciju ar nozarēm, ar cilvēkiem, kas Rīgā strādā kultūras jomā, kā arī komunikāciju par to, kas notiek. 

Nav noslēpums, ka viena no nozarēm, kas man īpaši rūp, ir kino, ar to esmu bijusi saistīta jau daudzus gadus. Šobrīd kino atbalsta ziņā mēs atpaliekam no Viļņas un Tallinas, un tas izpaužas dažādās nozares daļās, sākot no atbalsta kino pasākumiem un beidzot ar atbalstu kino veidošanai. Pat ja dome nevar uzreiz palielināt finansējumu, mums ir jāveido aktīvs dialogs ar nozari un jānotur mūsu kino speciālisti. Tas būtu zaudējums Rīgai, ja mūsu talants dotos uz Liepāju, Roju, Rēzekni vai kur citur Baltijā vai Eiropā. Es arī vēlos, lai būtu vienkāršāk un  caurskatāmāk realizēt kultūras projektus un idejas.

Kultūra Rīgā ir arī stāsts par divām akūti trūkstošām ēkām – koncertzāli un laikmetīgās mākslas muzeju. Šeit ir vajadzīga ļoti nopietna saruna, kurā piedalās arī dome, jo daudzi saistītie lēmumi ir pieņemti bez pašvaldības iesaistes, tāpēc ka iepriekšējās domes sadarbība ar valdību bija nepietiekama.  

Šogad dome atteikusies no tipiskajiem svētku salūtiem. Vai tas ir taupības solis vai iezīmē arī jaunu pieeju?

Es gribētu uzzināt, cik liela cilvēku daļa salūtu tiešām izbauda. Par salūta trūkumiem runā jau gadiem, un man šķiet, ka sabiedrība ir gatava no tā atteikties. Salūta trokšņi rada problēmas, nopietnu uztraukumu gan dzīvniekiem, gan daudziem cilvēkiem, īpaši tiem, kas cieš no pēctraumas stresa. Arī pirms Covid krīzes aktualizējās jautājums, vai tā ir laba ideja, ka cilvēku pūļi atbrauc uz Krastmalu, lai vērotu vienu notikumu, jo drūzmēšanās rada nopietnus drošības riskus.

Protams, cilvēkiem ir vajadzīgi svinīgi notikumi bez maksas. Mēs zinām, ka periods no novembra līdz februārim Latvijā ir ļoti nomācošs, mums ir vajadzīgi pozitīvi pasākumi. Ziemassvētkos mēs to risinām ar papildu apgaismojumu, arī pirms tam ar “Staro Rīga”, būtu labi veidot līdzīgus notikumus ne tikai centrā, bet arī Rīgas apkaimēs. Apgaismojumam ir arī pozitīvs efekts uz cilvēku labsajūtu, garastāvokli, kas drūmajā ziemas posmā nav mazsvarīgi.

Kādas būs tavas atbildības jomas un prioritātes kā vienai no vietniecēm Transporta un satiksmes lietu komitejā?

Mans fokuss šeit būs uz mikromobilitāti un drošību –  kā Rīgā drošāk var justies tie satiksmes dalībnieki, kas nepārvietojas metāla kastēs. Ikdienā es pārsvarā pārvietojos ar velosipēdu, un ar pašreizējo infrastruktūru un cilvēku paradumiem tas nozīmē katru dienu saskarties ar veselību apdraudošām situācijām.

Drošība ir jautājums par atbalstošu struktūru, ceļu izveidi, taču tā sākas arī ar vienkāršām darbībām, ko varam veikt paši: saprotot, ka, braucot ar riteni, mums vajag ieslēgt gaismas; lai ar ko pārvietojamies, nepieļaut, ka aizņemam citu satiksmes dalībnieku vietu un ignorējam sarkanās gaismas. 

Nepārdomāta, novecojusi infrastruktūra noved pie tā, ka satiksmes dalībnieki tiešām izjūt lielu spriedzi, jo infrastruktūra viņus nostāda vienu pret otru. Es šo komitejas vietnieces darbu redzu kā projektu vadību, un mūsu mērķis ir droša vide gājējiem, skūteriem, velosipēdiem. Mans uzdevums ir veidot drošību visiem satiksmes dalībniekiem Rīgas ceļos un strādāt kopā ar atbildīgajiem departamentiem, ekspertiem un NVO, lai pilsētu padarītu gan drošāku, gan ērtāku.

Katra cilvēka dzīvībai ir vērtība, un mēs nevaram atļauties turpināt cilvēkus pakļaut dzīvības riskiem, ar ko viņi saskaras, šķērsojot ceļus kā gājēji vai braucot ar riteni pa pilsētu un pārvietojoties citos veidos. Tādi gadījumi kā nesenā traģēdija, kad Teikā uz velojoslas pie lielveikala būvlaukuma smagā mašīna notrieca velosipēdisti, modernā pilsētā vienkārši nedrīkst notikt. 

Kuras ir tās Rīgas problēmas, kas, tavuprāt, nav pietiekami aktualizētas medijos? Kā šīs problēmas risināt?

Līdzīgi kā iepriekšējā jautājumā, tā ir drošības problēma un akūtais gājēju pāreju trūkums. Katru gadu šis jautājums tiek izcelts, un katru gadu mēs zaudējam cilvēkus, kas vēl varētu būt starp mums. Taču iepriekšējai domei šai ziņā acīmredzami pietrūcis politiskās gribas. To mēs iezīmējām arī PROGRESĪVIE kampaņas sākumā, nofilmējoties video ar “pop-up” gājēju pāreju Elizabetes ielā. Tā bija viena no bīstamākajām vietām Rīgā, kur gadiem netika ierīkota pāreja, līdz to izdarīja “Origo” piebūves celtniecības firma, tātad privātais sektors. Šis noteikti nav labas pārvaldības piemērs.

Vairums Latvijas iedzīvotāji joprojām darbību politikā saista ar negativitāti. Kas ir tas, ko tu esi ieguvusi, veidojot “politiku pašu rokām”?

Nu, viena no prasmēm noteikti ir ātri sagatavot jebkādu video, īsumā pateikt svarīgāko. Politika pašu rokām tomēr ir atbildības uzņemšanās un pašiem aktuālo jautājumu mērķtiecīga risināšana. Daudziem nav izdevīgi risināt svarīgus, sasāpējušus jautājumus, taču, ignorējot problēmas, tās tikai sakrājas. 

Man šķiet, ka katrs cilvēks, kas ir veidojis projektus, piedalījies sabiedriskā darbā, ir atdūries pret slieksni, ka viņa izaicinājumi nav atrisināmi individuāli, jo saskaras ar sistēmiskām problēmām. Pie partijas PROGRESĪVIE es nokļuvu tās dibināšanas kongresā, nevienu dalībnieku pirms tam nepazīstot. Šis bija vienīgais politiskais spēks, kura idejas mani uzrunāja, jo es vēlos redzēt Latviju, kur iespējas ir visiem cilvēkiem. Arī tiem, kam nav materiālas priekšrocības, agri sasniegta izcilība savā jomā, cilvēkiem, kas varbūt tomēr nav perfekti visās savās izpausmēs. Latviju, kur tu vari sasniegt to, kas ir svarīgs tev, nevis kādam citam.

Kuras, tavuprāt, ir labākās filmas par politiku, pārvaldību, ko tu ieteiktu noskatīties visiem saviem domes kolēģiem?

Protams, visiem iesaku noskatīties arī “Četrus baltus kreklus”, kas ir filma par cenzūras kropļojošo ietekmi uz mākslu, cilvēkiem un viņu attiecībām. Vēl gribu pieminēt Bertoluči filmu “Konformists”. Tā ir filma par cilvēku, kurš arvien vairāk samierinās ar status quo un atsakās no saviem ideāliem, jo tā viņa sabiedrībā var sasniegt vairāk, šai procesā pazaudējot sevi un kaitējot saviem sākotnējiem mērķiem. Un, protams, iesaku filmu “Parazīts”, kas kā absolūts hīts lieliski izgaismo kapitālisma nopietnākos trūkumus. 

Tomēr no visām šīm filmām visvairāk iesaku Kostas Gavrasa filmu “Z”, kas ir par to, kā fašisti mēģina iznīcināt sociālistu līderi un kā viņiem tas izdodas. Par to, kā sākas protesti šī notikuma dēļ, kā tos mēģina apspiest. Filma ir ar ļoti spēcīgām beigām. Zīmīgi, ka daudzi teksti, kas izskan filmā, ir ļoti līdzīgi tekstiem, ko es esmu dzirdējusi no Latvijas politiķiem, un tas ir ļoti biedējoši, jo filma balstās patiesos notikumos, pie varas nākot Grieķijas 1960. gadu huntai.

Tā parāda, kā tiek melots, izkropļotas idejas un kūdītas masas, lai vecā, konservatīvā un militārā elite varētu dominēt sabiedrībā. Pēc šīs filmas nav iespējams nejusties dusmīgam. Tā nav sliktākā emocija, jo dusmas pret netaisnību var būt pirmais solis netaisnības pārvarēšanā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *