Iepazīsties – Rīgas domes deputāts Viesturs Kleinbergs!

Viesturs Kleinbergs ir partijas PROGRESĪVIE valdes loceklis. Vēlēšanās viņš kļuva par vienu no Rīgas domes deputātiem, vēlāk tiekot ievēlēts kā Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs.

Vienkāršos vārdos – ar ko domē nodarbojas Sociālo jautājumu komiteja?

Šī komiteja atbild par sociālo jomu un par veselības aprūpes jautājumiem un veselības veicināšanu Rīgas pašvaldībā. Mūsu dienas kārtībā ir jautājumi, kas skar budžeta nodrošināšanu sociālajai jomai, sociālās palīdzības un pakalpojumu pārraudzība Rīgā, kā arī jaunu sociālo pakalpojumu attīstīšana. Strādāsim ar veselības aprūpes sasniedzamības jautājumiem un veselības veicināšanu pašvaldībā. Vēlos uzsvērt tieši jaunu sociālo pakalpojumu attīstīšanu, jo iepriekšējie domes sastāvi ar to nav nodarbojušies.

Par sociālo jomu runājot, piedāvāto pakalpojumu spektrs ir ļoti plašs – sākot no krīzes centriem ģimenēm ar bērniem un nakts patversmēm bezpajumtniekiem un beidzot ar pansionātiem, grupu dzīvokļiem, aprūpi mājās, dienas aprūpes centriem, aprūpi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, cilvēkiem ar demenci vai personām ar garīga rakstura traucējumiem. Šķiet, nenosaucu pat pusi no pakalpojumiem, tomēr to klāsts un kvalitāte parāda – vai mēs spējam un vēlamies dzīvot līdzjūtīgā, solidārā sabiedrībā, kas spēj cilvēkus atbalstīt grūtos dzīves brīžos.

Kā tu raksturotu iepriekšējo Rīgas domju sociālo politiku?

Nu, es teiktu tā – deklarācijās un skaļos saukļos tā ir bijusi sociāla, taču realitātē pavisam pretēja. Rīgai ir paveicies ar to, ka Labklājības departamentā, Rīgas Sociālajā dienestā un Rīgas nevalstiskajās organizācijās (turpmāk – NVO) strādā daudzi spējīgi profesionāļi, kuri lēni un pakāpeniski pilsētā attīstījuši sociālos pakalpojumus, par spīti minimālam finansējumam un domes atbalstam. Atbalsts ir bijis tik zems, ka brīžiem pašiem sociālā pakalpojumu sniedzējiem  ir jānāk uz sociālo dienestu un jāmeklē palīdzība, jo alga nenodrošina pienācīgus ienākumus viņu ģimenei.

Lauvas tiesu sociālo pakalpojumu Rīgā nodrošina NVO. Saprotams, labi izklausās deklarētie lozungi, ka nu sociālie darbinieki vai aprūpētāji varēs saņemt atlaides sabiedriskajā transportā, taču realitātē šāds paziņojums attiecas tikai uz pašvaldības iestādēm. Identisku pakalpojumu sniedzējiem, kas to dara ar NVO starpniecību, šāds atbalsts nav bijis. Tā ir nepieņemama nevienlīdzība nozarē, kuras pamatdarbs ir nevienlīdzības mazināšana sabiedrībā.

Kas ir degošākie jautājumi, kuri jārisina Sociālo jautājumu komitejai?

Pavisam noteikti tas ir sociālās jomas darbinieku atalgojums. Kadru mainība un regulārais darbinieku trūkums ir ilgstošs un smags jautājums, ar ko cīnās Rīgas Sociālais dienests, minētie NVO un citas iestādes. Ar sociālās sfēras atalgojumu Rīgā nav iespējams dabūt darbiniekus – algas bieži vien ir par 20–30% mazākas nekā kaimiņu novadu kolēģiem, kas atrodas 20 minūšu braucienā no Rīgas. Piemēram, aprūpētājiem, kuri veic aprūpi mājās, alga ir daži EUR virs minimālās algas. Liela daļa no viņiem pēc aprūpē nostrādātas dienas dodas uz dežūru pansionātā un tad atkal pie senioriem mājās. Ir cilvēki, kuri raujas divos pansionātos, lai nodrošinātu ģimeni. Tas nav normāli..

Pašā nozarē mums ir jāpārstāj cīnīties ar sekām un jārunā par preventīviem pakalpojumiem, kas būtu tendēti uz to, lai samazinātu tādu cilvēku skaitu, kuriem vajadzīga ilgstoša sociālā palīdzība. Lai nebūtu jārunā par Bruknu vai citiem skaļiem gadījumiem, kas ir cīņa ar sekām. Šādai pieejai ir gan morāls, gan finansiāls pamats. Piemēram, ja ģimenē ar bērniem radušās problēmas un bērniem ir augsts risks kļūt par nākamajiem sociālās palīdzības saņēmējiem, Tad mēs, nemēģinot palīdzēt, zaudējam neatkarīgus cilvēkus, nodokļu maksātājus. Ja cilvēks spēj pats sevi nodrošināt, viņš valstij dzīves laikā var saražot vismaz 1 miljonu EUR iekšzemes kopproduktā. Laikus pamanīt potenciālos riskus cilvēkiem nonākt nabadzības slazdā un sniegt viņiem mērķētus sociālos pakalpojumus un palīdzību – tas ir mūsu visu interesēs.

Ir cilvēki, kuriem vajag iemācīt rūpēties par bērniem, jo, iespējams, daudzi no viņiem arī savās ģimenēs nav izjutuši, ko nozīmē rūpes par viņu labklājību. Mums jāspēj pieslēgt šiem cilvēkiem atbalstu, psihologa pakalpojumus, ja vajag, arī atkarību speciālistus – pakalpojumus, kas vērsti tieši uz viņu problēmām, nemeklējot universālus risinājumus. Mums ir jāpārtrauc šis aplis, kad sociālās palīdzības saņēmēji izaudzina jaunus sociālās palīdzības saņēmējus. Tā nav viņu vaina.

Ko tu vēlies teikt cilvēkiem, kas Rīgā līdz šim nodrošinājuši sociālos pakalpojumus?

Nē, nu… paldies par izturību! Es apbrīnoju katru sociālo darbinieku, aprūpētāju, rehabilitētāju, kurš turpina iet uz darbu par to algu, ko viņiem maksā. Pirms kāda laika redzēju Twitter Latvijas darba devēju konfederācijas publikāciju, kur viņi uzskaitīja lielākos sociālo apdrošināšanas iemaksu veicējus, konkrētus uzņēmumus. Es ļoti gribētu, lai sociālajiem darbiniekiem ir kaut vai tik liela alga, kādas šiem top 20 uzņēmumiem ir vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Pirmajā vietā šīs iemaksas bija 1500 EUR – gandrīz divreiz lielākas nekā alga Rīgas sociālajam darbiniekam. Mums jāpanāk, lai šīs algas būtu tuvāk valsts vidējai algai.

Kā tava iepriekšējā pieredze tev palīdzēs šīs komitejas vadīšanā?

Nu, pirmkārt, esmu bijis visās pusēs. Esmu strādājis gan valsts, gan pašvaldības līmenī, gan kā sociālo pakalpojumu sniedzējs, tādēļ varu šo nozari uztvert kompleksi. Bieži vien politiķi risina tos dažus punktus, kas labāk izskatās no PR viedokļa, taču es saredzu iespēju Rīgā veikt izmaiņas, kas uzlabos gan sociālos pakalpojumus, gan to īstenotāju dzīvi un mazinās sociālo nevienlīdzību ilgtermiņā. Es varu ieklausīties arī citos partneros, neuzķeroties uz kādu šauru interešu virzīšanu, jo šī ir nozare, kuras drēbi es tiešām pazīstu.

PROGRESĪVIE ir sevi spēcīgi pieteikuši Rīgas un Latvijas politikā. Kādēļ tu esi viens no mums?

Esmu sadarbojies ar PROGRESĪVIE jau no partijas dibināšanas. Sākumā gan ne kā biedrs, taču esmu arī drusku piedalījies partijas sociālās programmas izveidē. Pēc tam mani uzrunāja valdes locekļi, lai es iesaistītos arī Saeimas vēlēšanās, un jokojot varu teikt, ka noliku malā skepsi un padevos. Mums ir skaidras vērtības, pēc kā vadāmies Latvijas politikā un ikdienā, un es varu parakstīties zem katras no tām. Taisnīgums, godīgums, sociālās vienlīdzības vairošana – tās man ir ļoti svarīgas vērtības un iemesls, kādēļ es esmu tieši šajā partijā.

Mūsu uzvara Rīgas domes vēlēšanās daudziem biedriem samazinājusi brīvo laiku. Ko tu vislabprātāk dari brīvajā laikā?

Darbam domē vēl pat oficiāli nesākoties, kopā ar kolēģiem vairākas dienas nedēļā veltījām dažādo problēmu un domes darbu apzināšanai. Tapa skaidrs, ka daudz brīvā laika vairs nebūs. Man patīk aktīva atpūta dabā un būt kopā ar ģimeni, bērniem, sēņošana. Sēņošana gan vēlēšanu, gan intensīvā pēcvēlēšanu perioda dēļ lielā mērā šogad gāja secen. Tagad arī Covid-19 veic savas korekcijas un laiks kopā ar ģimeni uz kādu laiku praktiski nav iespējams. 

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *