Iepazīsties – Rīgas domes deputāts Mārtiņs Kossovičs!

Mārtiņš Kossovičs ir partijas PROGRESĪVIE valdes loceklis un Rīgas nodaļas vadītājs. Vēlēšanās viņš kļuva par vienu no Rīgas domes deputātiem un ar 3732 plusu atzīmēm arī par populārāko PROGRESĪVIE deputātu. 29. septembrī Mārtiņš kļuva arī par AP!/PRO Rīgas domes frakcijas vadītāju.

1. Tu vadīsi AP!/PRO – lielāko Rīgas domes frakciju, kurā piedalās 18 deputāti. Kādi pienākumi jāveic frakcijas vadītājam?

Mūsu nosaukums jau ietver to, ka šajā frakcijā darbosies trīs partiju deputāti. Mums ir cilvēki ar augstu vērtējumu savās nozarēs – vides un sociālajā jomā, kultūrā, izglītībā, Zero Waste kustībā. Mums ir visspilgtākās apkaimju līderes. Mans pienākums ir saliedēt šos dažādo jomu speciālistus, lai mēs strādātu kā vienots veselums. Protams, šis veselums ir jāizmanto arī pozitīvas ietekmes veidošanā, nosakot Rīgas domes politisko dienas kārtību. Mēs esam atbildīgi par to, kādi jautājumi tiks pirmkārt virzīti domē, kuras Rīgas nozares saņems prioritārus finanšu līdzekļus. 18 deputāti dod lielas iespējas un atbildību – mans darbs ir fokusēt šo spēku, lai pēc iespējas efektīvāk panāktu solītās pārmaiņas.

Manuprāt, frakcijas vadītāja atbildība ir arī tikties ar opozīciju un ņemt vērā šo deputātu domas. Mums ir jāpārtrauc iepriekšējās domes prakse, kurā opozīcija tika vienkārši ignorēta. Vēlos ar opozīciju veidot cilvēcīgu sadarbību, tāpat kā ar citu frakciju vadītājiem un viņu pārstāvētajiem spēkiem. Un, protams, ar 18 balsīm mēs esam ievērojama aizmugure Mārtiņam Staķim, un mans darbs ir nodrošināt, ka svarīgajos, vajadzīgajos lēmumos viņš bez šaubīšanās var uz mums paļauties.

2. Rīgas domes deputāti var darboties divās komitejās. Kurās komitejās darbosies tu?

Es darbošos neredzamajās, bet ļoti svarīgajās komitejās – Finanšu un administrācijas lietu komitejā un Īpašuma komitejā. Tieši uz budžeta komiteju vēlos likt lielāko uzsvaru. Mēs zinām, ka PROGRESĪVIE Rīgā vadīs divas komitejas – Mājokļu un vides komiteju un Sociālo jautājumu komiteju. Kopā ar AP! kolēģiem mūsu frakcija vada arī Finanšu un administrācijas lietu komiteju un Izglītības, kultūras un sporta komiteju. Tieši Finanšu komiteja ļauj nodrošināt, ka mūsu labajām idejām seko arī finansiāls atbalsts. Šī ir tā komiteja, kas atbalstīs mūsu prioritātes Rīgā, nepieļaujot iepriekšējo gadu situāciju, kad, piemēram, sociālās jomas budžets Rīgas kopējā budžetā sarūk no 10% uz 6%.

3. Kas pārmaiņu koalīcijai ir steidzamākās prioritātes?

Vairākas lietas mums ir izdevies izpildīt jau pārmaiņu koalīcijas veidošanas laikā septembrī. Ja RNP uztaisīja triku un sabiedēja savus klientus par apkures nepieslēgšanu, mēs tikāmies ar izpilddirektori, ar pagaidu administrāciju un iestājāmies par to, ka šiem 160 000 rīdzinieku apkure jāpieslēdz. Tikpat operatīvi ceram risināt arī samilzušās satiksmes problēmas, piemēram, ieviešot pagaidu velojoslas, kuras redzam daudzās Eiropas pilsētās, kamēr iepriekšējā pārvalde šo iespēju nav izmantojusi.

Nenoliedzami, ka pašsaprotama ir drošība un ar Covid-19 saistīto jautājumu risināšana. Mums jārūpējas, lai šī pandēmija atstāj pēc iespējas mazāku ietekmi uz sociāli neaizsargātākajiem cilvēkiem un šiem cilvēkiem nebūtu jāpazemojas, lai saņemtu palīdzību. Šajā kategorijā var iekrist gandrīz jebkurš no 630 000 rīdzinieku, tādēļ mums jānodrošina spēcīgs sociālās drošības tīkls. Mūsu lielākā prioritāte ir pandēmijas izaicinājumus risināt sociāli atbildīgā veidā – veiksmīgi nodrošinātas attālinātās mācības un bērnu aprūpe, neatkārtojot ārkārtas stāvokļa laikā pieļautās kļūdas, ēdiena izsniegšana un citas sociālā atbalsta formas.

Otra lielākā prioritāte ir Rīgas budžets. Diemžēl ir skaidrs, ka ieņēmumi Rīgā samazināsies gan Covid-19, gan iepriekšējās domes grēku dēļ. Mēs rēķināmies ar apmēram par 30 miljoniem mazāku budžetu, tādēļ mums jāparūpējas, lai šajā sarežģītajā situācijā pietiktu finansējuma mūsu dotajiem solījumiem, piemēram, pirmsskolas pedagogu un sociālo darbinieku algām. Nepieciešams arī budžeta apspriedē  iesaistīt sabiedriski aktīvus cilvēkus, partiju biedrus un NVO aktīvistus – mūsu demokrātijai ir svarīgi, lai cilvēki sajūt, ka budžeta lēmumus ir iespējams ietekmēt.

Treškārt, mums ir jāapgūst ES piedāvātās 300 miljonu vērtās investīcijas, īpaši vides jomā. Esam visai absurdā situācijā – Rīgas domei bija viss gads šo finansējumu apgūt, taču nekas netika darīts un projektu atvilktnes ir tukšas. Oktobrī mums ir jāpieņem milzīgais izaicinājums izveidot idejas, kurās nākamajos gados, cerams, saņemsim šo nozīmīgo Eiropas atbalstu. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka šī nauda un tās dotās iespējas aizietu Rīgai garām.

4. Kādi būs prioritārie jautājumi Rīgas domes 11 deputātiem no partijas PROGRESĪVIE?

Trīs galvenie jautājumu bloki mums ir skaidri – vide, sociālā politika un mājokļu politika.

Mūsu līdzvadītājs un vides eksperts Edmunds Cepurītis uz vides jomu skatās ļoti plaši – tā nav tikai jaunu koku stādīšana. Šeit svarīga ir gan Rīgas mežu saimniecības sakārtošana, notekūdeņu sakārtošana un gaisa kvalitātes mērījumu staciju atjaunošana. Tā ir virzība no Rīgas kā autocentriskas pilsētas uz Rīgu, kas ir atvērta videi, velosipēdiem, labākam sabiedriskajam transportam. Ietekmi uz vidi ņemsim vērā arī citās nozarēs, piemēram, jaunu bērnudārzu celtniecībā vai pilsētas skolās neefektīvi izmantotā, izmestā pārtikā.

Sociālajā politikā ir skaidrs, ka dzīvot Rīgā ir diezgan elitāri un dārgi. Es redzu, ka sociālā politika iet roku rokā ar mājokļu politiku. Dzīvojamais fonds parāda, ka ap 15% no Rīgas ēkām vienkārši stāv tukšas – tāds ir mežonīgā tirgus rezultāts. Mēs gribam ielikt pamatus veselīgam dzīvojamajam fondam, lai sāktu gadiem ilgo un ārkārtīgi vajadzīgo Rīgas atjaunošanas procesu. Jāatzīst, ka gandrīz 20% rīdzinieku dzīvo pie nabadzības riska sliekšņa, un es redzu, ka tikai PROGRESĪVIE var piedāvāt modernus risinājumus šo cilvēku dzīves uzlabošanai.

5. Kādi ir tavi personīgie mērķi Rīgas domē – kurus jautājumus tu vēlies izcelt dienas gaismā?

Paredzu, ka visvairāk laika nāksies veltīt frakcijas vadīšanai. Tomēr atlikušos brīžus vēlos veltīt AS „Rīgas namu pārvaldnieks” sakārtošanai. Tas nav tikai stāsts par nolaistu apsaimniekotāju – RNP ietekmē 160 000 rīdzinieku dzīvi. Šī nav tikai iespēja reabilitēt uzņēmumu ar novājinātu reputāciju – šī ir iespēja uzlabot labklājību gandrīz ceturtajai daļai rīdzinieku. Kad pēc pieciem gadiem beigsies manas deputāta pilnvaras, vēlos, lai RNP mērītu savu klientu labklājību, dzīves kvalitāti, lai cilvēki varētu lepoties ar RNP kā savu apsaimniekotāju. Tas ir jautājums par rēķinu nepārmaksāšanu, dzīvojamās telpas sakārtošanu, fondu atjaunošanu. Taču tas ir jautājums arī par vairumam pašsaprotamām lietām, par enerģētisko nabadzību – joprojām daudzas mājas apsilda ar malkas krāsnīm, arī Rīgā daudzām ēkām nav savu labierīcību, sanitācijas. Un, protams, varam runāt arī par notekūdeņu risinājumiem, atkritumu šķirošanu un velonovietnēm.

6. Kopā ar jauno mēru Mārtiņu Staķi tu strādāji vairāk nekā pusgadu ilgā vēlēšanu kampaņā. Kas ir tās kvalitātes, ko tu Mārtiņā novērtē un kas viņam palīdzētu jaunajā amatā?

Es patiesi uzskatu, ka bez Mārtiņa Staķa nebūtu izveidojies mūsu uzvarētāju kopsaraksts. Iespējams, nebūtu notikusi arī varas maiņa Rīgā. Mārtiņš ir parādījis – ja viņš nosaka mērķi, viņš spēj apvienot cilvēkus, kuri var nolikt malā savas atšķirības, lai strādātu komandā. Arī ar intrigām pārsātinātajās koalīcijas veidošanas sarunās Mārtiņš spēja divu nedēļu laikā apvienot četras ļoti dažādas frakcijas. Mārtiņš ļauj darīt arī citiem – viņš ir horizontāla menedžmenta līderis, kurš novērtē sabiedrotos kā komandu, nevis pakļautos. Runā, ka iepriekšējie mēri neļāva sava kabineta viesiem apsēsties, pirms tie nav paklanījušies. Mārtiņš ir kontrasts šai augstprātībai, šai zvaigžņu slimībai. Viņš brauc uz darbu ar riteni, ar vespu, viņš nešķiro rīdziniekus pareizajos vai nepareizajos, un viņš apzināti veido ap sevi dažādu viedokļu komandu.

7. Rīgas domes vēlēšanās bija ļoti zema vēlētāju aktivitāte. Kā tu to vērtē, un ko tu teiktu cilvēkiem, kas vēlēšanās nepiedalījās?

Sākumā gribu uzsvērt reti pieminētu panākumu – AP!/PRO kopsarakstam izdevās Latvijas un pasaules politikā rets sasniegums. Mēs “atvedām” uz šīm vēlēšanām gados un idejās jaunus, moderni domājošus cilvēkus. Tomēr mums neizdevās atvest otru cilvēku daļu – seniorus, īpaši krieviski runājošus seniorus. Tie ir cilvēki, kas pamatoti ir ļoti vīlušies iepriekšējā varā, taču šoreiz neizdevās viņus pārliecināt noticēt mūsu jaunajam piedāvājumam. Šie cilvēki palika mājās.

Mēs esam uzņēmušies izaicinājumu – negaidīsim nākamo kampaņu, lai ar teltīm dotos uz Zolitūdi vai Imantu. Šiem cilvēkiem jādod drošības izjūta, ka jaunā Rīgas domes koalīcija pārstāvēs arī viņus. Esam runājuši ar kolēģiem un esam vienojušies par to, ka dosimies uz apkaimēm, lai uzrunātu cilvēkus. Es kategoriski nepiekrītu apgalvojumam “ja nebalso vēlēšanās, tad nevari pēc tam sūdzēties”. Arī neaiziešana vēlēt ir pilsoniskās aktivitātes izpausme. Tādēļ mēs dosimies arī uz apkaimēm, kur vēlēšanās piedalījās mazāk, lai runātu ar cilvēkiem, stāstītu par domes projektiem un darbiem, kā arī ieklausītos viņu vēlmēs un nodrošinātu, ka Rīgas dome beidzot pārstāv visu iedzīvotāju vajadzības.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *