Iepazīsties – Rīgas domes deputāte Justīne Panteļējeva

Rīgas domes vēlēšanās PROGRESĪVIE pārstāvji un mūs atbalstošās apkaimju aktīvistes ieguva 11 vietas. Mēs aicinam iepazīties ar mūsu deputātiem, domes komitejām un darāmajiem darbiem jaunā interviju sērijā. Kā pirmo uzaicinājām domes jaunāko deputāti – Justīni Panteļējevu!

1. Tu esi jaunākā Rīgas domes deputāte, strādā gados jaunākajā domes frakcijā un arī kampaņā izvirzīji priekšplānā jauniešu intereses. Kādas ir jauniešu vajadzības Rīgā?

Kampaņas laikā tā jaunā pārmaiņu alku enerģija tiešām bija jūtama, bet tas noteikti nav saistāms tikai ar vecumu, jo arī frakcijā esam visu vecumu grupu pārstāvji ar līdzīgu skatījumu un vērtībām. Tomēr noteikti varu teikt, ka esmu jauniešu pārstāve Rīgas domē gan tāpēc, ka mans vecums atbilst šai kategorijai, gan tāpēc, ka jau vairākus gadus darbojos aktīvismā, veicinot jauniešu iesaisti pilsētplānošanā. Lai gan jaunieši tiešām nav vienveidīga grupa, tomēr pilsētplānošanas kontekstā varam runāt par kopējām vajadzībām, piemēram, vieta pilsētvidē, parkos, atbalsts jaunatnes organizācijām, telpas iniciatīvu realizācijai, aktīvo jauniešu iesaiste pilsētas attīstības jautājumos.  

2. Tu būsi vietniece Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā. Ar ko šī komiteja nodarbojas?

Komiteja ir politiskā pāraudzība Pilsētas attīstības departamentam, kas ir vadošais departaments pilsētas plānošanas jautājumos. Tas ietver teritorijas plānojumu, kas nosaka apbūves veidus un tās noteikumus, Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam – pilsētas galveno stratēģisko dokumentu. Tajā pašā laikā departaments ir ilgstoši nodarbojies ar publiskās ārtelpas projektu realizāciju, piemēram, Skanstes teritorijas revitalizāciju, Rail Baltica projekta plānošanu, un paredzams, ka ar to publisko ārtelpu realizāciju, kas saistītas ar šiem projektiem. Tieši šī komiteja, sadarbojoties ar departamenta speciālistiem, diskutēs par to, kurās ielās varētu turpināt eksperimentēt ar gājēju ielas principu.

3. Kāda ir tava līdzšinējā pieredze pilsētu attīstībā?

Kā aktīviste un entuziaste pilsētplānošanas jautājumos es darbojos kopš 2016. gada, pēdējos 3,5 gadus es strādāju Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā par stratēģiskās plānošanas speciālisti. Manas galvenās prioritātes ir bijis darbs pie Rīgas attīstības programmas 2021.–2027. gadam un Rīgas metropoles areāla jautājumu attīstīšana no Rīgas puses. Kā aktīviste esmu lielākoties strādājusi, lai veicinātu jauniešu iesaisti pilsētplānošanā Austrumeiropas pilsētās – Stambulā, Prāgā, Tirānā – un veicinātu diskusiju par to, kādas varētu būt iekļaujošas pilsētas iespējas. 

4. Zināms, ka daļa opozīcijas iebilst pret to, ka vietnieku amati saņem papildu atalgojumu. Kādēļ tas ir vajadzīgs?

Jā, šis jautājums ir nedaudz kontroversiāls. Pāris dienu pēc pirmās domes sēdes tikāmies ar Inesi Andersoni (Komitejas vadītāja) mazliet plašākā komitejas sastāvā, lai izrunātu aktuālos jautājumus, ko komiteja izskatīs. Sarakstā bija 22 punkti, kuriem sarunas gaitā pievienojās vēl pāris. Visi vēlēšanās runāja par to, ka darba būs daudz, bet, apsēžoties pie baltas lapas un sākot visu apzināt, īsti rodas pilnīgs kopskats, cik daudz patiesībā visiem būs darāmā. Nav brīnums, ka daļa opozīcijas iebilst, jo tie, kuri jau bija iepriekšējā sasaukumā, arī neko daudz nedarīja – visu noteica daži personāži un rezultātu mēs varam redzēt ielās. Šāda dinamika tiek mainīta, tātad vietniekiem būs jāuzņemas vairāk darba pienākumu komitejā, nevis dažādos feikos konsultantu amatos Rīgas domē. 

5. Otra komiteja, kurā darbosies, ir Satiksmes un transporta lietu komiteja, kas mantojusi, iespējams, lielākās Rīgas problēmas. Kādas ir šīs komitejas prioritātes?

Nezinu, vai iespējams noteikt, kurai komitejai ir visvairāk mantojuma, bet jāatzīst, ka satiksmes jomā tiešām ir problēmas, kuras varam just ikdienā. Pašlaik komitejas prioritātes ir noteikt, kāda ir situācija. Mērs Staķis un vicemērs Ķirsis pagājušonedēļ devās apsekot daļu satiksmes pārvadu. Tikt galā ar brūkošajiem infrastruktūras objektiem noteikti ir degošais jautājums, tomēr nākamie stratēģiskie soļi noteikti būtu saistāmi ar projektu plānošanas un realizācijas saiknes stiprināšanu. Redzam, ka liela iespēja uzlabot mobiltitāti būs, izmantojot Eiropas Komisijas Atveseļošanās un noturības mehānismā pieejamos līdzekļus, kopā ar Satiksmes ministriju jēgpilni izveidojot Rīgas metropoles areāla mobilitātes projektus. Pašlaik projektu saraksts tikai top, bet, lai izvairītos no tā, ka kādā momentā mums nav projektu, ir jāaktualizē Rīgas velosatiksmes attīstības koncepcija līdz 2030. gadam, jāizveido Rīgas mobilitātes punktu koncepts, jāpārskata sabiedriskā transporta maršrutu tīkls. 

6. Viens no vasaras jaunumiem Rīgā bija Tērbatas ielas eksperiments. Kā tas, tavuprāt, izdevās, un vai varam gaidīt vairākas kājāmgājēju ielas?

Manuprāt, lieliska rīcība bija eksperimentēt. To Rīgas pašvaldība principā nebija darījusi, jo eksperimentēt nozīmē ne tikai radošu brīvību, bet arī iespēju kļūdīties. Par Tērbatas ielu kā gājēju ielu ir runāts jau ļoti ilgi, tika pat veikts pētījums, kurā viens no secinājumiem bija tāds, ka gājēju iela negūtu atzinību, jo tuvākajā apkārtnē vairs nebūtu iespēju nolikt mašīnas. Šīs vasaras eksperiments pierādīja, ka dzīvē šis secinājums neapstiprinās, protams, ar atkāpi, ka tas notika vienu mēnesi, nevis pavisam. Kopumā es ļoti pozitīvi uztveru to, ka ielas telpa tika izmantota kā publiskā ārtelpa, īpaši pilsētā, kur kvalitatīvas publiskās ārtelpas ļoti trūkst, sevišķi Covid-19 laikā. Domāju, ka noteikti varam gaidīt, ka nākamvasar būs jauni eksperimenti, tomēr tas, vai Rīgā ikdienā būs vairākas gājēju ielas, vēl jāapdomā, jo tam ir “jāiegulstas” kopējā pilsētas attīstības redzējumā. Rīgas vēsturiskais centrs noteikti ir teritorija, kur gājēju ielu trūkst tāpat kā svaiga gaisa. Tallinas vēsturiskais centrs mums varētu būt paraugs. 

7. Tavs jaunais darbs ļauj piedalīties nākotnes Rīgas veidošanā. Kādu Rīgu tu vēlētos redzēt, un no kurām valstīm tu vislabprātāk ņemtu piemērus?

Es principā visu savu profesionālo karjeru esmu strādājusi Rīgas nākotnes veidošanā, jo līdz šim biju stratēģiskā plānotāja Pilsētas attīstības departamentā. Tas man ir devis spēju iztēloties Rīgu, kura beidzot ir paraugs citām pilsētām. Es no visas sirds ticu, ka Rīga var būt vienkārši loģiska pilsēta, kura nav paradoksiem apvīta. Pilsēta, kura neceļ šausminoši dārgus tilus, kamēr pārējie tilti pamazām brūk, kura reaģē uz gaisa piesārņojuma palielināšanos pilsētas centrā, nevis atļaujas neatjaunot vienu no divām gaisa monitoringa stacijām, kad tā nobrūk. Pilsēta, kura ne tikai būvē vairāku desmitu miljonu vērtu estrādi, bet arī atbalsta kultūru apkaimēs un kultūrvēsturisko ēku saglabāšanu. Domāju, ka no šādas prespektīvas vislabākais piemērs būtu meklējams Helsinkos, pilsētā, kura savu stratēģiju ir definējusi ļoti vienkārši – kļūt par visfunkcionālāko pilsētu pasaulē. Jo pilsētām, lai cik tās smukas, atpazīstamas un varenas, jābūt arī vienkārši ērti lietojamām. To arī vēlos redzēt Rīgā. 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *