ETUC: ES krīze nav beigusies

LOGO ETUC_RVB1365593432
Tuvojoties Eiropas līderu sanāksmei 27. un 28.jūnijā, Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) ģenerālsekretāre Bernadete Segola izplatījusi paziņojumu, kurā asi iestājas pret Eiropas līderu nevēlēšanos steidzami risināt sociālās problēmas Eiropā.

Savā paziņojumā viņa norāda, ka, klausoties dažu Eiropas vadītāju izteikumos, varētu domāt, ka ekonomiskā krīze ir pārvarēta, tomēr tas ir tālu no patiesības, jo miljoni eiropiešu joprojām dzīvo smagos apstākļos un cieš no dzīves līmeņa pasliktināšanās.

Lai gan politikas veidotāji runā par Eiropas sociālās dimensijas svarīgumu, viņu īstenotās politikas tikai pastiprina taupības režīmus. Vienkāršie iedzīvotāji joprojām maksā par krīzi – pieaug sociālā spriedze, pastiprinās nelīdztiesība, nabadzība un bezdarbs, kā arī ksenofobija un tolerances zudums, kas ietekmēs jauno eiropiešu dzīves vēl daudzus turpmākos gadus. Tas dramatiski mazina atbalstu Eiropas Savienībai, jo tikai 30% eiropiešu par ES atsaucas pozitīvi. Tomēr Eiropas līderi neko vai tikpat kā neko nav izdarījuši, lai stiprinātu sociālo Eiropu.

Pirms gada ETUC publicēja un sāka virzīt Eiropas Sociālo paktu, norādot nepieciešamos pasākumus, lai atjaunotu cilvēku ticību Eiropas Savienībai. Šī gada aprīlī ETUC uzsāka aktīvu rīcību savu prasību virzīšanai, bet risinājums ir ieildzis.

Lai gan ETUC apsveica Eiropas Padomes lēmumu publicēt Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības sociālās dimensijas ceļvedi, tā uzstāj uz jauniem, plašākiem pasākumiem vispārējas nodarbinātības un sociālā progresa veicināšanai visā Eiropā.

Jūnija samitā paredzēts, ka valstu līderi izstrādās sociālās dimensijas ceļveža projektu, bet, ja tas nenotiks, tas vairs netiks piedots.

Eiropas sociālai dimensijai ietver: vairāk un labākas darbavietas, labākus darba apstākļi, labus sabiedriskos pakalpojumus un sociālo dialogu. Tomēr realitātē ES līderi turpina par katru cenu deregulēt un apcirpt valsts izdevumus, noniecinot darbu, darba apstākļus un svarīgus pakalpojumus daudzās jomās.

Brīva pārrobežu darba tirgus apstākļos valdības nav pasargājušas strādājošos, kas novedis pie plaši izplatītas darbinieku ekspluatācijas un sociālā dempinga. Izmisīgi meklējot darbu, cilvēki pārvietojas pa Eiropu, tādējādi samazinot noteiktās darba algu likmes un pasliktinot darba apstākļus, kas rada bīstamu tendenci.

Apdraudēts ir arī sociālais dialogs. Eiropas Komisijas ziņojumā, kas publicēts aprīlī, atzīts, ka labi strukturēts sociālais dialogs starp darbiniekiem un darba devējiem ir neatsverams sociālā progresa elements. Bez tam, taupības pasākumi un izdevumu samazinājumi ir iedragājuši arī sociālo partneru lomu un īpašo arodbiedrību lomu veikt koplīgumu pārrunas un vienoties par darba algu noteikšanu nacionālajā un ES līmenī.

Maijā ES līderi, būdami noraizējušies par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nolēma steidzami risināt šos jautājumus. Tad ETUC pieprasīja stingru un saistošu rīcības plānu, bet tomēr Briseles samitā netika panākta vienošanās par konkrētu programmu. Nekas netika panākts attiecībā uz nesamērīgo bezdarba pieaugumu: martā tas bija vairāk par 12% eirozonā un divreiz lielāks jauniešu vidū, kas radījis reālu risku sociālajam sabrukumam. Nesenie nemieri Stokholmā to jau pierādīja.

ETUC aicina noteikt minimālos ienākumus katrā ES dalībvalstī, jūtami palielinot noteiktās minimālās darba algas tajās valstīs, kur sociālie partneri to uzskata par nepieciešamu. Un, visbeidzot, Eiropas Savienībai nepieciešams investēt 1-2% no IKP Eiropas Atveseļošanas programmā, lai atjaunotu ilgtspējīgu izaugsmi un risinātu bezdarba problēmas.

Eiropas Arodbiedrību konfederācijas prasībām ir jābūt sadzirdētām Eiropas Parlamentā, kur deputāti nosodīja Eiropas Komisijas nespēju virzīt reālus priekšlikumus, lai stiprinātu sociālo Eiropu, aicinot uz “virziena maiņu” izaugsmei, darba vietām un sociālajam taisnīgumam.

ETUC prioritātes visā Eiropā ir sekojošas:
– izbeigt neproduktīvos valsts izdevumu samazinājumus;
– pārtraukt pārrobežu konkurenci attiecībā uz algām un darba apstākļiem, kas iedrošina izvairīšanos no nodokļu maksājumiem;
– veikt investīcijas ilgtspējīgai izaugsmei un nodarbinātībai;
– atbalstīt sociālo dialogu un koplīgumu pārrunas.

Šie jautājumi ir jārisina nekavējoši, tos vairs nedrīkst atlikt.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *