Etniskās minoritātes jāiesaista valsts dzīvē

Biedrība PROGRESĪVIE uzskata, ka pēdējo notikumu ietekmē situācija etnisko attiecību jomā nonākusi līdz bīstamai robežai. Tā šobrīd ne tikai ļauj valdošo koalīciju veidojošajām politiskajām partijām un „Saskaņas centram” netraucēti īstenot bezatbildīgu sociālo politiku, pārslēdzot visas sabiedrības uzmanību no sociāli ekonomiskajām problēmām uz etniskajiem un valodas jautājumiem, bet arī rada reālus starpetniskā konflikta draudus. Šādā situācijā ir nepieciešama nopietna līdzšinējās etnopolitikas revīzija.

Biedrība PROGRESĪVIE iestājas par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un aicina balsot referendumā pret krievu valodu kā otro valsts valodu. Latviešu valoda kā valsts valoda ir būtisks neatkarīgās Latvijas valsts simbols un elements, kas var vienot iedzīvotājus neatkarīgi no tautības. Latvija arī ir vienīgā zeme pasaulē, kur latviešu valoda var pilnvērtīgi attīstīties.

Atsevišķās jomās, piemēram, biznesa vidē krievu valoda jau tagad ir konkurētspējīgāka par latviešu valodu. Ja abām valodām tiktu piešķirts vienāds vai līdzīgs juridiskais statuss, tas novestu pie krievu valodas faktiskas dominēšanas. Turklāt divdesmit neatkarības gados ir izaugusi jauna latviešu paaudze, kas nepārzina krievu valodu vai pārzina to nepietiekamā līmenī, tādējādi, krievu valodai kļūstot par otro valsts valodu, šai paaudzei būtu liegts pilnvērtīgi piedalīties valsts dzīvē.

Tajā pašā laikā biedrība PROGRESĪVIE apzinās, ka latviešu valodas stiprināšanas pasākumi nebūs efektīvi, ja tiks balstīti nevis uz pozitīviem stimuliem (demokrātiska starpetniskā dialoga veicināšana, valodas popularizācija, viegli pieejami valodas kursi un mācību materiāli mazākumtautībām un imigrantiem utt.), bet gan uz mazākumtautību pārstāvju pazemošanu un viņu tiesību ierobežošanu.

Divdesmit neatkarības gados labējo politisko partiju politika attiecībā uz krieviski runājošo sabiedrības daļu bija pilnīgā pretrunā ar demokrātiskajās zemēs pieņemtajām praksēm sabiedrības integrācijas jomā. Tajā izteikti dominēja atsavināšanas un izstumšanas elementi, nevis demokrātiskajam režīmam raksturīgas „motivējošās iekļaušanas” taktikas. Šo taktiku pamatā ir atziņa, ka atbildība par valsti var veidoties tikai un vienīgi caur līdzdalību, līdzdarbību un iekļaušanu. Šo šķietami pašu par sevi saprotamo lietu pilnīgi neņēma vērā labējās partijas, kuru etnopolitiskā stratēģija pret krieviski runājošo kopienu pārsvarā īstenojās kā tiesību atņemšana, dažādu veidu ierobežošana, noteikumu diktēšana un ignorēšana.

Ņemot vērā demogrāfiskās un etniskās proporcijas sabiedrībā, Latvija nevarēs veiksmīgi attīstīties, ja tā nebūs spējīga panākt mazākumtautību aktīvu un tiešu līdzdarbību valsts izaugsmē. Sadarbība starp dažādu tautību pārstāvjiem un viņu kopīgas pilsoniskās iniciatīvas ir svarīgs nosacījums pozitīvu pārmaiņu īstenošanai Latvijā gan ekonomikas, gan demokrātijas sfērā. Latviešiem un krieviski runājošās kopienas pārstāvjiem ir jāpārvar savstarpējā neuzticība un norobežošanās. Šodien, vairāk nekā jebkad agrāk, ir nepieciešams apvienoties, lai kopā cīnītos par valsts attīstību un stātos pretī 21. gadsimta izaicinājumiem.

Kopīgu cīņu par pozitīvām pārmaiņām valstī latviešiem un mazākumtautību pārstāvjiem būtu visvieglāk sākt tajās sfērās, kur viņu intereses sakrīt. Tie galvenokārt ir sociāli ekonomiskie jautājumi, jo nav šaubu, ka lielāka Latvijas sabiedrības daļa ir ieinteresēta padarīt Latviju par sociāli atbildīgāku valsti. Beidzot ir jāapzinās, ka valsts izaugsmē pozitīvu impulsu var panākt, kopīgi risinot sociālekonomiskos jautājumus, nevis vairojot etnisko spriedzi. Vēl vairāk – kopā uzlabojot sociālekonomiskos apstākļus, ir iespējams mazināt etniskās nesaskaņas. Vienlaikus biedrība PROGRESĪVIE apšauba, ka ir iespējama krieviski runājošās kopienas efektīva iekļaušana valsts izaugsmi sekmējošās darbībās, ignorējot šīs kopienas pašreizējās politiskās un kultūras prasības.

Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, biedrība PROGRESĪVIE aicina latviešus un krieviski runājošās sabiedrības daļas pārstāvjus sākt aktīvi meklēt kompromisus. Pie varas esošajām politiskajām partijām jāizrāda pretimnākšana un jāveic konkrētas darbības, kas krieviski runājošajos iedzīvotājos radīs ticību, ka viņu prasības var būt sadzirdētas. Lai atjaunotu šo cilvēku uzticību un piederības sajūtu valstij, jāsper šādi soļi:

• līdzīgi kā Igaunijā jāpiešķir nepilsoņiem tiesības vēlēt pašvaldību vēlēšanās;

• automātiskā kārtā jāpiešķir pilsonība pēc 1991. gada 21. augusta dzimušajiem nepilsoņu bērniem;

• sabiedriskajā televīzijā jānodrošina kvalitatīva un objektīva informācija krievu valodā, radot jaunu televīzijas kanālu (vai nodrošinot ierakstā vai atkārtojumā translēto pārraižu tulkojumu (ar subtitru palīdzību)), lai mazinātu dubulto informācijas telpu un veicinātu latviešu valodas apguvi.

Krieviski runājošajai kopienai savukārt jāgarantē latviešu sabiedrības daļai latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas neaizskaramība un jāstiprina latviešos pārliecība, ka Latvijas neatkarība un valsts valoda kā būtisks tās simbols ir vērtība ne tikai latviešiem, bet arī visiem mazākumtautību pārstāvjiem.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *