Kas mēs esam

Roberts Putnis
Valdes priekš­sēdē­tājs

roberts.putnis@progresivie.lv
23 771 339

Ministru prezidenta un veselības ministra amata kandidāts Roberts nepārtraukti ir darbojies sabiedriski politiskajā laukā. Viņa dzīves gājums ir liecība tam, ka viņam daudz svarīgāk par sava laika konjunktūru ir virzīt idejas, kurām viņš tic pats.

Lasīt tālāk

Antoņina Ņenaševa
Valdes locekle

antonina@progresivie.lv

Izglītības un zinātnes ministres amata kandidāte Antoņina ir sabiedriski aktīva jau no skolas gadiem. Strādājot par bibliotekāri augstskolā īstenoja dažādus augstskolas sabiedriski—politiskos un attīstības projektus. Ieguvusi bakalaura grādu politoloģijā, strādājusi 9. un 10. Saeimā kā palīgs un konsultants, īpaši pievēršoties ar izglītību un jaunatni saistītiem likumprojektiem.

Lasīt tālāk

Māris Indulis Graudiņš
Valdes loceklis

maris.graudins@progresivie.lv

Ārlietu ministra amata kandidāts Māris studējis politoloģiju Čikāgas universitātes doktorantūrā, kā arī Stokholmas universitātē. Atgriežoties Latvijā, 1992. gadā ievēlēts 5. Saeimā, vadījis Baltijas asamblejas Vides un enerģētikas komisiju.

Lasīt tālāk

Ervins Laba­nov­skis
Valdes loceklis

ervins@progresivie.lv

Ekonomikas ministra amata kandidāts Ervins Latvijas Universitātē ieguvis bakalauru politikas zinātnē un maģistru komunikācijas zinātnē. Aizraujas ar vides aizsardzības idejām un bioloģisko lauksaimniecību, brīvajā laikā ceļo un fotografē meitu.

Lasīt tālāk

Ieva Lazda
Valdes locekle

ieva@progresivie.lv

Ieva studējusi pedagoģiju Latvijas Universitātē (izglītības maģistra grāds pedagoģijā) un Daugavpils Universitātē. Dzimusi un augusi Jūrmalā, arī lielāko daļu savas profesionālās dzīves aizvadījusi Jūrmalā — strādājusi par audzinātāju, sabiedrības iesaistīšanas speciālistu un dabas izglītotāju.

Lasīt tālāk

Mārtiņš Kossovičs
Valdes loceklis

martins@progresivie.lv

Jau agrā jaunībā Mārtiņam simpātiskas šķitušas sociāldemokrātiskās idejas, tādēļ vēl deviņdesmito gadu izskaņā, paralēli studijām politikas zinātnē, viņš kopā ar domubiedriem atjaunoja Jaunatnes sociāldemokrātisko savienību (JSS) un bija ilgstošs organizācijas ārlietu sekretārs.

Lasīt tālāk

Ansis Dobelis
Valdes loceklis

ansis@progresivie.lv

Satiksmes ministra amata kandidāts Ansis ir dzimis Saldū, bet savu ikdienu saista ar Rīgu. Sabiedriski—politisko pieredzi guvis, ilgstoši darbojoties NVO, kas cenšas Latvijā ieviest un realizēt progresīvas idejas un sociāli atbildīgu politiku.

Lasīt tālāk

Dace Kavasa
Valdes locekle

dace@progresivie.lv

Iekšlietu, tieslietu ministres amata kandidāte Dace ir juriste, feministe, tenisiste. Beigusi Latvijas Universitāti un Daremas Universitāti (Lielbritānija) viņa savas cilvēktiesību iemaņas pilnveidoja, strādājot ar Eiropas Integrācijas jautājumiem Latvijā, kā arī ar tieslietu sektoru vairāk kā 20 valstīs Eiropā un Āzijā.

Lasīt tālāk

Edgars Labsvīrs
Valdes loceklis

edgars.labsvirs@progresivie.lv

Edgars ir dzimis Daugavpilī, darba gaitas sācis elektronikas un programmatūru pārdošanas biznesā. 2009. gadā ar ģimeni pārcēlās uz Rīgu, kur RISEBA ieguva bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadībā un maģistra grādu veselības vadībā RSU.

Lasīt tālāk

Viesturs Kleinbergs
Sociālās politikas darba grupas vadītājs

Labklājības ministra amata kandidāts Viesturs sociālās politikas jomā darbojas jau 12 gadus. Ir strādājis Bērnu un ģimenes lietu ministrijā, līdzdarbojies Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu izstradē un aktīvi darbojies audžuģimenu kustības veicināšanā.

Lasīt tālāk

Edmunds Cepurītis
Vides politikas darba grupas vadītājs

Vides aizsardzības un reģinālās attīstības ministra amata kandidāts Edmunds uzaudzis Amatas novadā, mācījies Cēsīs un studējis Rīgā. Viņa divas lielākās aizraušanās ir vides aizsardzība un kritiskā domāšana. Vides zinātnes studiju laikā vadījis Latvijas Universitātes debašu klubu un vēlāk bijis viens no Latvijas debašu asociācijas («Quo tu domā?») līdzdibinātājiem.

Lasīt tālāk

Jana Simanovska
Vides politikas darba grupas vadītāja
Ētikas komisijas locekle

Zemkopības ministres amata kandidāte Jana ir vides un cilvēktiesību aktīviste. Studējusi ķīmiju, starptautiskās attiecības un vides pārvaldību, ieguvusi doktora grādu vides inženierzinātnēs, kopš studiju laikiem strādājusi vides aizsardzībā, pētot, konsultējot un izglītojot.

Lasīt tālāk

Olevs Nikers
Aizsardzības politikas darba grupas vadītājs

Aizsardzības ministra amata kandidāts Olevs uzskata sevi par cīnītāju — «Ja Tu kādā brīdī netici sev un šaubies par spēju panākt savus mērķus, atceries Latvijas Brīvības cīņas. Atceries mūsu tautiešus, kas izcīnīja savu valsti — viņiem nebija, no kā mācīties. Viņiem piederēja tikai tik pēdu zemes, cik atkarots ienaidniekam».

Lasīt tālāk

Insa Krēmere
Eiropas politikas darba grupas vadītāja Revīzijas komisijas locekle

Insa ir matemātikas doktorante Latvijas Universitātē. Dzimusi un augusi Vācijā, uz Latviju viņa nolēma pārcelties, sākot studijas. Latvijas Universitātē ieguvusi bakalaura un maģistra grādu matemātikā. Agrāk darbojusies bēgļu atbalsta organizācijās.

Lasīt tālāk

Inga Liepa-Meiere
Ētikas komisijas locekle

Inga ir dzimusi Rīgā, bet pēdējos divus gadus dzīvo Saulkrastos. Vairāk nekā desmit gadus bijusi docētāja augstākās izglītības iestādēs, pasniedzot tiesību teoriju. Lielu daļu savas profesionālās karjeras bijusi ierēdne Tieslietu ministrijā, Bērnu un ģimenes lietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā.

Lasīt tālāk

Sandra Martinsone
Finanšu ministres amata kandidāte

Finanšu ministres amata kandidāte Sandra ir ieguvusi Politikas zinātņu bakalaura grādu Vidzemes agustskolā un maģistra grādu Starptautiskajā politekonomikā Līdsas universitātē, Lielbritānijā, kā arī studējusi Sodertorn Hogskola, Stokholmā un bijusi Ainas Galējs fonda stipendiāte studijām Viskonsīnas Universitātē, Oklērā (Eau Claire), ASV.

Lasīt tālāk

Mārtiņš Zvejnieks
Revīzijas komisijas loceklis

Mārtiņš studējis Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga), kā arī ieguvis maģistra grādu Zviedrijas Lauksaimniecības universitātē (Sveriges lantbruksuniversitet) vides ekonomikā.

Lasīt tālāk

Dainis Deigelis
Revīzijas komisijas loceklis

Dainis, kā pats saka, ir paspējis pieļaut visas iespējamās kļūdas, bet tas jau, laikam, dzejniekiem, kas ar prātu vai sirdi domā un jūt vairāk, ir tipiski — tāpēc arī ceļš uz moderno sociāldemokrātiju ir bijis diezgan ar daudziem sāpīgiem pieturpunktiem, kuros smagi nācies nosēsties no saviem ideāliem, un saprast, ka pārējiem pašu izkliegtie lozungi pirms vēlēšanām ir tikai netīrās korumpētās pakaļas piesegšana…

Lasīt tālāk

Dmitrijs Fjodorovs
Blokķēžu tehnologiju attīstības darba grupas vadītājs

Dzimis Liepājā, jauktā krievu-latviešu ģimenē, audzis Rīgā. Pabeidzis skolu ar Ministru prezidenta Atzinības rakstu, taču pēc LU juridiskas fakultātes 1. kursa pieņēmis lēmumu, ka tālāko izglītību Latvijā nav vērts iegūt un labāk attīstīties ārvalstīs un iegūt starptautisko pieredzi, dzīvojot Lielbritānijā, Austrijā, Portugālē, Šveicē un Spānijā.

Lasīt tālāk

Vērtības

PROGRESS

Pastāvīga attīstība, ar atbildību par pārmaiņu virzību, kalpojot tagadējās paaudzes vajadzībām, vienlaikus rūpējoties par nākamo paaudžu vajadzībām un nodrošinot tās. Valsts pienākums ir veicināt pozitīvu un inovatīvu ikviena cilvēka attīstību, radīt labvēlīgu vidi ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai un zinātnes mijiedarbībai ar kultūru, pārvaldību un uzņēmējdarbību, lai radītu labumu visai sabiedrībai kopumā. Progress sākas ar indivīdu, neapstājoties pie sasniegtā. Augsti vērtējot katra un katras tiesības autonomi lemt savas izvēles, progresa pamatā ir savstarpējā atbildība un atziņa, ka individuāla veiksme nav iespējama bez sabiedrības atbalsta un ar veiksmes augļiem solidāri jādalās ar sabiedrību. Valstij ir aktīvi un pārdomāti jādarbojas pārmaiņu vadībā starptautiskā mērogā, veidojot ciešas partnerības un iestājoties par principiem, kas sargā mūsu iespējas un brīvības un veido mūsu valsts nākotni stiprā Eiropā.

SOLIDARITĀTE

Valsts loma ir veidot sabiedrības kopības apziņu un drošības tīklu katram. Valstī un sabiedrībā katram ir jābūt drošam, ka viņš vai viņa saņems nepieciešamo atbalstu un palīdzību krīzes situācijā un netiks atstāts viens vai viena. Valstij ir jāveicina kopienas solidaritāte vietējā, valsts un globālā līmenī, tādējādi apzinoties mūsdienu pasaules ciešo mijiedarbību visos šajos līmeņos. Tas nozīmē veicināt sadarbību un empātiju, paaugstināt sociālo drošību, mazināt iespēju individuāliem riskiem un dalīt nenovēršamu risku ietekmi visā sabiedrībā. Solidaritāte paredz cieņu pret atšķirīgām interesēm un aicina veiksmīgākos sabiedrības locekļus uzņemties lielāku atbildības daļu sabiedrībā, kas viņiem iepriekš palīdzējusi vai nākotnē palīdzēs. 

BRĪVĪBA

Valstij ir jādod iespēja cilvēkiem pašiem izvēlēties, kā veidot savu dzīvi un jārada apstākļi, lai tiem, kam šīs iespējas ir ierobežotas, šie kavēkļi tiktu nojaukti, tādējādi padarot cilvēkus patiesi autonomus un patstāvīgus. Valstij ir jānodrošina, lai cilvēku izcelsme, pazīmes un sociālie vai ekonomiskie apstākļi netraucē tiem sasniegt izcilību un laimi. Tā pamats ir sabiedrības vienošanās cienīt katra indivīda brīvības un izvēles, kā arī no tā izrietošo atbildību par savām izvēlēm. Stiprai valstij un sabiedrībai ir aktīvi jākopj un jāaizstāv cilvēku brīvības un tiesības, jāsargā krietnie un godīgie, jārūpējas par mazākuma tiesību aizsardzību.

VIENLĪDZĪBA

Taisnīgums ir cieši saistīts ar vienlīdzību — tikai valsts, kurā pastāv vienlīdzība starp visiem tās iedzīvotājiem, spēj būt taisnīga. Tikai valsts, kurā pastāv tiesiskums un tas tiek nodrošināts ātri un vienlīdzīgi, spēj būt taisnīga. Tikai valsts, kurā pastāv sociāls taisnīgums un tiek izskausta nabadzība, spēj būt taisnīga. Taisnīgums savā saknē nozīmē arī godīgumu vienam pret otru — darīt viens otram labu, neatkarīgi no personīgajām interesēm.

DABA

Daba jeb globālā ekosistēma ir cilvēces labklājības pamata veidotājs. Mūsdienu pasaulē savtīguma un īslaicīgu ieguvumu dēļ rodas draudi kritiski svarīgiem dabas elementiem — piemēram, tiek veicinātas klimata pārmaiņas un iznīcināta bioloģiskā daudzveidība. Šie draudi nākamo paaudžu labklājībai ir jāaptur. Tā vietā jāveicina abpusēji bagātinoša mijiedarbība starp cilvēkiem un pārējo dabu. Tas nozīmē izturēties ar cieņu pret dabas vērtībām un izmantot tās gan materiālās, gan nemateriālās labklājības veicināšanā.

VIDE

Valstij ir jārūpējas par cilvēka veidotos kultūrvidi un tās harmoniju ar dabu. Īpašums nedrīkst laupīt sabiedrības tiesības uz dzīvei un dabai labvēlīgu vidi, ko cieņpilni pārmantot nākamajām paaudzēm. Veidojot kultūrvidi, valstij ir jārūpējas, lai tā atbilstu laikmetīgām kultūras prasībām un sargātu dabas vērtības.

Dibināšanas principi

  1. Latvijā ir jāievieš progresīvā nodokļu un nodevu sistēma, kurā pēc progresivitātes principa tiek piemērotas vienādas ienākuma nodokļa likmes visiem ienākumiem — gan darba algai, gan kapitāla pieaugumam, gan citiem ienākumiem. Vidusslānim un trūcīgajiem valsts iedzīvotājiem ir jāsamazina nodokļi un nodevas. Nodokļu slogs no darbaspēka jāpārceļ uz patēriņu, tādējādi veicinot ražošanas attīstību;
  2. Latvijas ekonomikai jābalstās uz zaļu, resursus saudzējošu tautsaimniecību. Visos politiskos, ekonomiskos un sociālos lēmumos jāņem vērā arī to ietekme uz vidi un sociāliem aspektiem;
  3. Latvijā ir jāveicina zināšanu ietilpīgas ekonomiskās un saimnieciskās aktivitātes, kas balstītas uz kopdarbību un kopīgu resursu izmantošanu;
  4. ēnu ekonomika jāsamazina, uzsvaru liekot nevis uz represīvām metodēm, bet tādas ekonomikas un nodokļu politikas veidošanu, kas motivēs uzņēmumus strādāt legāli. Politiķiem un valsts pārvaldei ar saviem darbiem jāpierāda, ka samaksātie nodokļi netiek izsaimniekoti un tiek ieguldīti kopīgām vajadzībām;
  5. patiesa korupcijas apkarošana un caurspīdīga, godīga un saprotama politika ir pamats, lai neizšķērdētu nodokļu maksātāju naudu un attīstītu valsti;
  6. valstij aktīvi jāiesaistās tirgus ekonomikas attīstīšanā. Tautsaimniecībai stratēģiski svarīgu valsts uzņēmumu privatizācija nav pieļaujama. Valstij nav jābaidās dibināt jaunus valsts uzņēmumus. Šādām darbībām ir jābūt rūpīgi izsvērtām un jānorisinās tikai valsts un tās pilsoņu ilgtermiņa interesēs;
  7. Latvijas sasniegumu un izaugsmes atskaites punktam ir jābūt iedzīvotāju laimes indeksam, nevis iekšzemes kopprodukta pieaugumam;
  8. Latvijai jākļūst par valsti, kurā jebkura vecuma cilvēkam ir pieejama valsts finansēta izglītība, iespējas pārkvalificēties, lai spētu pilnvērtīgi piedāvāt savas spējas un talantus valsts tautsaimniecības attīstībai;
  9. izglītībai jābūt laikam atbilstošai un prioritārai valsts nozarei, kam jāatspoguļojas valsts budžetā;
  10. valstij jāpanāk pozitīva demogrāfiskā situācija. Mēs ieguldīsim visus savus spēkus, lai jaunām ģimenēm būtu iespēja augt;
  1. visiem pilsoņiem neatkarīgi no to mantiskā stāvokļa, dzimuma, seksuālās orientācijas, reliģiskiem vai politiskiem uzskatiem, nacionalitātes ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas un tiesības, tādējādi veicinot saliedētas sabiedrības veidošanos;
  2. arī Latvijā jāpieņem likums, kas dotu iespēju nelaulātiem pāriem reģistrēt savu kopdzīvi un kļūt par juridiski atzītu ģimeni neatkarīgi no dzimuma;
  3. katram bērnam, kurš piedzimst Latvijā pastāvīgi dzīvojošiem cilvēkiem, pilsonība jāpiešķir automātiski;
  4. pašvaldību vēlēšanu balsstiesības jāpiešķir ikvienam iedzīvotājam, kurš pastāvīgi dzīvo konkrētās pašvaldības teritorijā vismaz piecus gadus un ir sasniedzis 16 gadu vecumu;
  5. Latvijas veselības aprūpei un valsts medicīnas iestādēm ir jābūt pieejamām ikvienam iedzīvotājam;
  6. valstij jāveicina līdzvērtīgu abu dzimumu iesaistīšanos valsts pārvaldē. Jāpanāk, ka sievietes un vīrieši saņem vienādu atalgojumu par identisku darbu;
  7. valstij jāatbalsta sabiedrības pašorganizēšanās un tās brīva līdzdalība valsts pārvaldē — biedrības, partijas, nodibinājumus, arodbiedrības un fondus;
  8. politiskās partijas pārdomāti jāfinansē no valsts budžeta, kas palielinās valsts un pašvaldību neatkarību no oligarhiem;
  9. valsts pārvaldē nekavējoties jāievieš moderno tehnoloģiju pielietošana, un to sniegtās priekšrocības jāizmanto ekonomiskajai attīstībai, sabiedrības līdzdalībai un birokrātijas samazināšanai;
  10. valsts politiskās varas centram jāatrodas parlamentā, lēmumu pieņemšanai jābūt caurspīdīgai un jānotiek iedzīvotāju interesēs;
  11. ir jāveicina sabiedrības iesaistīšanās kultūras un sporta dzīvē;
  12. cieņa pret latviešu valodu, tās lomas stiprināšana ir Latvijas valsts un tās patstāvības priekšnoteikums;
  13. Latvija ir pilntiesīga ANO, ES un NATO locekle, kurai jārīkojas šajās organizācijās tā, lai tās stiprinātu un realizētu kopējās pasaules, Eiropas un Latvijas nacionālās intereses.

Vēsture

PROGRESĪVIE tika dibināti 2011. gada 26. martā kā biedrība, lai apvienotu cilvēkus ap sociāldemokrātiskām idejām un veicinātu progresīvas reformas Latvijas politikā, ekonomikā un varas attieksmē pret sabiedrību. Par biedrības ideālu kļuva tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte.

Biedrības dibināšanā par tās vadītāju tika ievēlēts Ansis Dobelis, kurš biedrību vadīja līdz 2017. gada 25. februārim. Pirmajā organizācijas valdē strādāja arī Ervins Labanovskis, Ilmārs Gromuls, Jānis Džerijs Šterns, Māris Grīnvalds, Mārtiņš Kossovičs, Ilgonis Šteinbergs un Jānis Raubiško.

Biedrība aktīvi iesaistījās politisko ideju un vērtību popularizēšanā, rīkojot seminārus un diskusijas, iesniedzot parlamentam un ministrijām priekšlikumus sociālās nevienlīdzības mazināšanai, korupcijas apkarošanai un inovāciju ieviešanai valsts pārvaldē.

Lai paātrinātu progresīvas nodokļu sistēmas ieviešanu Latvijā, PROGRESĪVIE pilsonisko iniciatīvu portālā ManaBalss.lv iesniedza petīciju «Par progresīvas nodokļu sistēmas ieviešanu Latvijā». Iniciatīvu parakstīja vairāk nekā 11 000 Latvijas pilsoņu, un tā nonāca apspriešanai parlamentā. Aktīvi komunicējot ar politiķiem un nevalstiskām organizācijām, skaidrojot progresīvas nodokļu sistēmas būtību un ieguvumus, PROGRESĪVIE panāca lūzuma punktu politiķu attieksmē pret progresīvu nodokļu sistēmu Latvijā.

Biedrība iniciēja parakstu vākšanu arī «Par bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos», jo Latvijā bija izveidojusies situācija, ka bagātākajos novados pašvaldība bērnudārzos nodrošināja brīvpusdienas, bet trūcīgākajos vecākiem par bērnu ēdināšanu izglītības iestādēs nācās maksāt pašiem. Tas padziļināja sociālo nevienlīdzību un iedzīvotāju noslāņošanos. Arī šī iniciatīva ieguva vairāk nekā 11 000 parakstus un nonāca Saeimā.

2016. gadā vairākums biedrības biedru apzinājās, ka nevalstiskas organizācijas iespēju klāsts reālu pārmaiņu panākšanai Latvijā ir gandrīz izsmelts. Pēdējos gados Latvija arvien vairāk attālinājās no mūsu kaimiņiem — Ziemeļvalstīm — sociālās nevienlīdzības, korupcijas, taisnīguma, tiesiskuma un atbildīgas ekonomikas jomās. PROGRESĪVIE nolēma kļūt par politisku partiju, lai paši kā deputāti parlamentā un pašvaldībās nodrošinātu pārmaiņu īstenošanu.

25.02.2017. PROGRESĪVO dibināšanas kongress. Foto: Andris Taskāns

2017. gada 25. februārī Rīgā 220 progresīvi noskaņoti cilvēki pieņēma lēmumu par partijas dibināšanu. Jau dibināšanā tika skaidri norādīts, ka šī partija nav «vēlēšanu projekts» — PROGRESĪVIE apzināti tiek veidots kā ilgtermiņa politisks spēks, kurš apvieno un arī nākotnē apvienos cilvēkus ap sociāli atbildīgas demokrātijas vērtībām un ieņems arvien nozīmīgāku lomu Latvijas politikā.

Dibināšanas sapulcē par partijas pagaidu priekšsēdētāju uz pārejas periodu tika ievēlēts Māris Graudiņš, bet valdē — Ervins Labanovskis, Mārtiņš Kossovičs, Antoņina Ņenaševa, Guntis Laurins, Ieva Lazda un Ansis Dobelis.

Jaundibinātā partija jau tā paša gada jūnijā startēja pašvaldību vēlēšanās, pretendējot uz iekļūšanu pašvaldību domēs trijos novados un vienā republikas pilsētā — Mārupē, Aizputē, Ķegumā un Jūrmalā. Lieliski panākumi tika gūti Aizputē, kur PROGRESĪVO saraksts saņēma 27,3% vēlētāju atbalstu un novada domē ieguva četras vietas. Deputātu pienākumus sāka pildīt Mārtiņš Sants, Mārtiņš Grundmanis, Anita Leimante un Kārlis Vīdners. Arī Mārupē tika pārvarēta ar likumu noteiktā 5% barjera iekļūšanai pašvaldībā. Mārupes novadā partijas sarakstu atbalstīja 8,09% vēlētāju un novada domē tika ievēlēts Edgars Jansons.

13.07.2017. Protesta akcija «Ērikam nav laika», kurā tika pieprasīta ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atkāpšanās no amata. Foto: Gints Ivuškāns

Uzreiz pēc pašvaldību vēlēšanām PROGRESĪVIE iesaistījās nacionāla mēroga politiskajos notikumos. Vasarā partijas aktīvisti sarīkoja plaši apmeklētu protesta akciju, lai tiktu atjaunota tā dēvētās «Oligarhu lietas» izmeklēšana un izvērtētas publiskotās «Rīdzenes sarunas».

Savukārt gada nogalē tieši PROGRESĪVIE politiskajā dienaskārtībā ienesa jautājumu par riskiem sabiedrībai, ko radījusi 2017. gadā izstrādātā veselības aprūpes finansēšanas reforma. Pēc PROGRESĪVO celtās trauksmes un partijas ekspertu brīdinājuma, ka bez pilnvērtīgas valsts veselības aprūpes var palikt aptuveni
300 000 Latvijas iedzīvotāji un tā būtiski padziļinās sociālo nevienlīdzību, reformas trūkumus publiski atzina arī daudzi eksperti, politiķi un mediji. Ar to izrādījās par maz, lai reformu apturētu, taču PROGRESĪVIE turpina cīņu, lai Latvijā ieviestu vispārēju un pieejamu veselības aprūpi visiem — aicinām parakstīties par to vietnē ManaBalss.lv.

2018. gada 20. februārī — Pasaules Sociālā taisnīguma dienā — tika svinīgi atklāts partijas birojs Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 20.

2018. gada 24. februārī notika otrā PROGRESĪVO biedru sapulce, kuras galvenais uzdevums bija apstiprināt partijas programmu «Pagrieziens Ziemeļvalstu virzienā», pie kuras partijas biedri, eksperti un atbalstītāji dažādos formātos — darba grupās, komisijās un biedru forumos — bija strādājuši visa 2017. gada garumā.

24.02.2018. Jaunievēlētā partijas valde. No kreisās — Ansis Dobelis, Edgars Labsvīrs, Ervins Labanovskis, Dace Kavasa, Antoņina Ņenaševa, Roberts Putnis, Māris Graudiņš, Ieva Lazda, Mārtiņš Kossovičs. Foto: Lelde Goba

Sapulcē tika ievēlēta jauna partijas vadība: par PROGRESĪVO līderi kļuva Roberts Putnis, bet valdē tika ievēlēti Ansis Dobelis, Dace Kavasa, Ieva Lazda, Edgars Labsvīrs, Māris Graudiņš, Mārtiņš Kossovičs, Ervins Labanovskis un Antoņina Ņenaševa.

PROGRESĪVIE turpina darbu pie sociāli atbildīgas demokrātijas veidošanas Latvijā un gatavojas startam 13. Saeimas vēlēšanās.

Ja arī tev rūp mūsu idejas, vērtības un darbi, KĻŪSTI PAR BIEDRU!