Veiksmes grābeklis

kuka_valdibas
Valdošā koalīcija arvien biežāk sāk “dabūt pa pieri” ar pašas meistaroto veiksmes stāsta grābekli… Nepārtrauktā lepošanās ar straujo ekonomisko izaugsmi, lielisko valsts finanšu stāvokli, izcilajiem eksporta rādītājiem un sevis stādīšana par paraugu Eiropas valstīm pat ar krietni augstāku labklājību, – tas viss sāk arvien biežāk atspēlēties vietējā politikā. Jo lielākā sabiedrības daļa arvien vēl nejūt savā ikdienas dzīvē atspoguļojamies to, ar ko lepojas valsts vadītāji.

Tas daudziem liek uzdot jautājumus. Vai veiksmes stāsts un ekonomikas atgūšanās attiecas tikai uz izredzētajiem? Vai paziņojumi, ka arvien jaunos rādītājos sasniedzam vai pārsniedzam pirmskrīzes līmeni, kādreiz attieksies arī uz skolotāju, ugunsdzēsēju vai medmāsu labklājību?

Jau pavasarī arvien skaļāk ar izreklamētā veiksmes stāsta augļiem dalīties pieprasīja Latvijas pensionāri. Tagad, kad aktuāla nākamā gada budžeta kopā stiķēšana, viņiem pievienojas arī medicīnas nozares pārstāvji, izglītības darbinieki un daudzi citi.

Tomēr izrādās, ka veiksmes stāsta labie augļi nav domāti visiem. Cerēto finansējumu neiegūs ne izglītība, ne veselības aprūpe, ne iekšlietu sistēmas darbinieki, pat ne pensionāri. Neskatoties uz to, ka eksports aug, banku peļņa atgriezusies pirmskrīzes līmenī, nekustamo īpašumu tirgus atdzīvojies, – valsts budžeta ieņēmumi nespēj nodrošināt akūtu sabiedrības vajadzību apmierināšanu. Lai gan vārdos skaļi tiek reklamēta darba spēka nodokļu samazināšana, arī tā nav spējusi pietuvoties pirmskrīzes līmenim.

Tomēr grābeklis labējiem vēl pagaidām pa pieri laikam nav iedevis gana stipri, jo viņi spītīgi atsakās atzīt, ka ar ačgārnu nodokļu politiku nekad nespēs piepildīt valsts budžetu tā, lai mēs varētu veidot kvalitatīvu izglītības sistēmu, labu veselības aprūpi, uzticamu sociālo sistēmu un, galu galā, labklājības valsti.

Saka, ka mums esot viens no zemākajiem kopējiem nodokļu slogiem Eiropas Savienībā. Tomēr tieši darbaspēka nodokļi mums ir teju paši augstākie. Un tā nu veidojas situācija, kuru kādreiz komentēja arī aviācijas speciālists, miljonārs Fliks: “Būt bagātam Latvijā ir ļoti lēti, bet būt nabagam Latvijā ir ļoti dārgi”. Nesamērīgo darba spēka nodokļu sloga smagumu iznes mazo un vidējo algu saņēmēji. Šāda nodokļu struktūra nespēs piepildīt valsts budžetu!

Meklējot papildus ienākumus valsts budžetam, politiķi atkal saudzē spekulantus, nekustamo īpašumu tirgotājus, bankas, luksus preču patērātājus, bet autogāzes un pārtikas aplikšanu ar papildus nodokļiem uzskata par labāko iespēju. Kamēr viss nodokļu smagums būs jānes skolotājiem, ugunsdzēsējiem, mazajiem uzņēmējiem, ražotājiem, bet neliela sabiedrības daļa baudīs nodokļu paradīzei līdzvērtīgus apstākļus, emigrācija no Latvijas turpināsies un sociālās problēmas turpinās saasināties.

Bet varbūt tieši tāds ir labējo plāns par labklājības valsti Latviju – ka tajā iedzīvotāju vairākums ir baņķieri un nekustamo īpašu tirgoņi, jo citu vienkārši vairs nav?

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *