D. Kavasa: Valsts aizsardzība nedrīkst būt tabu tēma

Dace Kavasa, juriste, PROGRESĪVIE valdes locekle

Latvijas sabiedrība ir pelnījusi veselīgu, atvērtu diskusiju par valsts drošības un labas pārvaldības jautājumiem. Valsts aizsardzības mācības (VAM) un Jaunsardzes likums nedrīkst būt izņēmums demokrātiskām diskusijām. 

Kopš Krievijas īstenotās Krimas okupācijas dienaskārtībā pamatoti parādās jautājums par visas sabiedrības iekļaušanu valsts aizsardzībā. Latvijai kā solidārai NATO dalībvalstij jānodrošina sabiedrības civilā un militārā gatavība X stundai. Arī pandēmija parāda papildu nepieciešamību pēc nopietnas un visaptverošas civilās aizsardzības sistēmas ieviešanas.

Latvijas sabiedrība ir pelnījusi veselīgu, atvērtu diskusiju par valsts drošības un labas pārvaldības jautājumiem. Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likums nedrīkst būt izņēmums demokrātiskām diskusijām.Click To Tweet

Tieši Valsts aizsardzības kursa satura nozīmīguma dēļ par šo tematu jāveido plaša diskusija. Šis saturs ietver visaptverošas izpratnes par Latvijas valsti, tās pārvaldību, institūciju savstarpējo sadarbību un nozīmi krīzes situācijās izveidi. Valsts aizsardzības mācības mērķi paredz ļoti būtisku bērnu kompetenču veicināšanu: spēju pieņemt patstāvīgus lēmumus, izprast pilsoniskās sabiedrības nozīmi valsts civilās un militārās drošības kontekstā, būtiskas personīgās iemaņas, rīcības scenārijus krīzes situācijā, psiholoģisko noturību un 21. gadsimtam attiecīgi noderīgas digitālās prasmes. 

Diemžēl pašreiz piedāvātais saturs šo kursu padara par šauru mācību priekšmetu – ‘’Rekrutēšana Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS)’’. Nav pieņemami, ka visaptverošas valsts aizsardzības mācības vietā tiek pamatā virzīta bērnu militārā apmācība. Šāda apmācība ir pretrunā ar Bērnu tiesību konvencijas principiem. No piedāvātajām 140 stundām VAM programma ietver 114 specifisku militāru iemaņu stundas, kas vērstas uz lauka kaujas iemaņām (31 h), apiešanos ar ieročiem (31 h), militāro topogrāfiju (25 h), tā vietā, lai pirmkārt nodrošinātu bērnu krīzes noturību (šobrīd tikai formālas 7 h), pirmo palīdzību, kiberdrošību (8 h), valsts procesu izpratni (19 h). Rekrutēt NBS ir nepieciešams, bet ne obligātās izglītības veidā esošajā izpratnē. Valsts aizsardzības mācība nav līdzeklis, ar ko aizstāt citus, būtiskus aizsardzības jomā risināmus jautājumus, un tās satura vadlīnijas ir jāizstrādā kompetentajām Izglītības ministrijas iestādēm, veiksmīgi integrējot Skola2030 saturā.

PROGRESĪVIE uzskata, ka Valsts aizsardzības mācību pašreizējais piedāvājums būtu daudz kvalitatīvāks, ja diskusija par visaptverošu krīzes vadības sistēmu, ieskaitot VAM kā tās daļu, būtu notikusi ne tikai starp ministrijām, bet arī ar NVO, akadēmiskās vides un publiskās telpas piesaisti. Diskusiju vietā ir bijis Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra A. Pabrika ultimāts: ‘’Ja valsts aizsardzības mācībai tiks likti šķēršļi, būs jāatjauno obligātais dienests.”

Valsts aizsardzības mācību pašreizējais piedāvājums būtu daudz kvalitatīvāks, ja diskusija par visaptverošu krīzes vadības sistēmu būtu notikusi arī ar plašākas (pilsoniskās) sabiedrības iesaisti. Diskusiju vietā tiek izvirzīti ultimāti.Click To Tweet

Mums ir jārunā par to, kādēļ nenotiek diskusijas par sabiedrībai nozīmīgiem valsts aizsardzības un drošības jautājumiem, kādēļ Aizsardzības ministrija (AM) un valdība neveicina kompetento, pārmaiņu skarto pušu iesaisti savos lēmumos, kādēļ AM politiski veidotie priekšlikumi praktiski bez izmaiņām tiek apstiprināti Ministru kabinetā un Saeimā. 

Ir jārunā par to, ka labas pārvaldības principi attiecas uz jebkuru ministriju – AM nav izņēmums. Nav pieņemami, ka vidusskolas obligāto VAM programmas izstrādāšanu un ar to saistīto likumu pavadījusi neieklausīšanās, formāla attieksme un cita politiskā spēka (JKP) vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un pilsoniskās sabiedrības ignorēšana. Paradoksāli, ka likuma pieņemšanas procesā netiek ievērots labas pārvaldības princips, kura izpratni paredzēts mācīt VAM kursā. 

Jārunā par to, ka likuma gatavošanā un mācību satura izstrādē netika iesaistītas būtiskākās institūcijas, kas nodrošina valsts civilās aizsardzības funkcijas – Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija –, un instances, kas nodrošina bērnu tiesību aizsardzību, tostarp Tiesībsargs. Ideālā gadījumā VAM izstrādes process būtu IZM vadīts un koordinēts, kas ir atbilstoši ministrijas funkcijai koordinēt valsts pārvaldes iestādes izglītības, zinātnes un sporta nozarē. AM funkcijās ietilpst militārā izglītība un zinātnes attīstīšana, taču valsts aizsardzības mācība bērniem nevar būt militāra izglītība nedz pēc būtības, nedz satura. Ja tiktu iesaistītas visas puses, izvērtēta likuma atbilstība starptautiskajām konvencijām un bērnu tiesību iespējamiem ierobežojumiem, detalizēti analizēta sociāli ekonomiskā ietekme, iespējams, likumdevēji būtu pieņēmuši citādu lēmumu.  

Pieņemot šo likumu, izglītības procesā ekskluzīvas tiesības iegūst AM. Jaunsardze kā AM pakļautībā esoša centra brīvprātīgo kustība tiešām ir daudzos aspektos pozitīvs pienesums jaunatnes iesaistē. To novērtē bērni un vecāki, kas brīvprātīgi izvēlas līdzdalību. Tomēr tas neattaisno Jaunsardzes nostiprināšanu katras skolas obligātās izglītības procesā. Pretējā gadījumā visus priekšmetus, kas saistīti ar speciālām jomām – veselības mācību, kultūras priekšmetus, sportu –, varētu nodot Veselības un Kultūras ministrijām pakļautām iestādēm, kuru profesionāļi ieņemtu skolotāja vietu.

Valsts sektora pārziņā ir instrumenti (civilās aizsardzības sistēma, Zemessardze, rezerves karavīru un rezervistu apmācība), kuru uzlabošana un izmantošana varētu līdzsvarot esošo AM piedāvājumu. Tomēr šādi uzlabojumi prasa aktīvāku politikas koordināciju starp ministrijām, īpaši starp Aizsardzības ministriju un Iekšlietu ministriju. Šis darbs nav noticis. Ir nepieciešama civilās aizsardzības sistēmas sakārtošana, pilnveide un tās pilnīga sinhronizācija ar valsts aizsardzības sistēmu. Tādā gadījumā, apzinoties, ka tikai procentuāli neliels skaits personu iesaistīsies militārajās operācijās profesionālā dienesta vai Zemessardzes rindās, būtu iespējams valsts aizsardzībā un sabiedrības noturības nodrošināšanā krīzes situācijā pilnvērtīgi iekļaut lielāko sabiedrības daļu. Šai pieejai ir jāatspoguļojas arī vidusskolā apgūstamo obligāto priekšmetu saturā. 

Ir jārunā par to, ka Latvijas rezerves karavīru apmācība nav tikusi izmantota kā pilnvērtīgs valsts aizsardzības instruments reālai rezervju nodrošināšanai. Starp pēdējo gadu Obligātā militārā dienesta iesaukuma karavīriem (līdz 2007. gada janvārim) ir pietiekami daudz militāro pamatapmācību apguvušu personu, kurām, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, būtu jāpiedalās regulārās militārās apmācībās. Šo nosacījumu izpildi šobrīd valsts Aizsardzības ministrijas personā nenodrošina. Par pamata resursu rezerves karavīru skaita palielināšanā nākotnē jākļūst Zemessardzei. Lai to nodrošinātu, valstij ir jāveicina Jaunsardzes attīstība un jāturpina būtiski palielināt Zemessardzes skaitlisko sastāvu, izmantojot arī darba devēju, kā arī mērķauditoriju motivējošas programmas.

PROGRESĪVIE atkārtoti aicina uz veselīgu, atvērtu diskusiju visas sabiedrības interesēs, neatstājot izglītības, labas pārvaldības un valsts drošības jautājumus ierēdņu gaiteņos. Izglītība, laba pārvaldība un valsts drošība ir pārāk svarīgas tēmas, lai tās kļūtu par aizliegtām jeb tabu tēmām.

PROGRESĪVIE aicina uz veselīgu, atvērtu diskusiju visas sabiedrības interesēs. Izglītība, laba pārvaldība un valsts drošība ir pārāk svarīgas tēmas, lai tās kļūtu par aizliegtām jeb tabu tēmām.Click To Tweet

Dace Kavasa, juriste, PROGRESĪVIE valdes locekle

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *