Cilvēki

Antoņina Ņenaševa

Līdzpriekšsēdētāja
#1 Rīgā

Antoņina ir rīdziniece, taču maģistra grādu sociālajā politikā ieguvusi Londonas Ekonomikas un politisko zinātņu skolā. Antoņina labi pazīst jaunatnes organizāciju darbu, jo daudzus gadus strādājusi par brīvprātīgo, vadījusi vairākus starptautiskus projektus un aktīvi darbojusies jauniešu organizācijās. Izglītības jautājumi Antoņinai bijuši nozīmīgi vienmēr — kā konsultante viņa piedalījusies Augstākās izglītības likuma izstrādē, arī maģistrantūrā īpaši pievērsusies izglītības politikai, vēlāk kļuvusi par “Iespējamās misijas” skolotāju. Šobrīd viņa māca skolēniem ekonomiku un sociālās zinības, konsultē skolēnus mācību uzņēmumu izveidē, pasniedz kursus pedagogiem un nodarbojas ar metodisko darbu skolā, kā arī lasa lekcijas Rīgas Stradiņa universitātē. “Neviens cits, izņemot mūs pašus, nevar padarīt mūsu dzīvi un sabiedrību labāku,” uzskata Antoņina.

Edmunds Cepurītis

Līdzpriekšsēdētājs

Edmunds ir vides aktīvists ar Vides zinātnes maģistra grādu, vairāk kā 6 gadus darbojies vides izglītībā, zinātnes popularizēšanā un kritiskās domāšanas veicināšanā.

Edmunds vairākus gadus bijis projektu vadītājs Vides izglītības fondā, veicinot jauniešu iesaisti vides aizsardzībā. Viņš arī dibinātājs un valdes loceklis biedrībā “Zero Waste Latvija”, bet papildus tam sniedz atbalstu citām vides organizācijām un kustībām, kas iestājas par dabas aizsardzības, atkritumu samazināšanas un ilgtspējas jautājumiem. Sadarbībā ar VARAM, nevalstiskajām organizācijām un arī individuāli popularizējis atbildīgu klimata politiku un nepieciešamību risināt klimata krīzi.

Kopš 2017. gada veido vides politiku politiskajā partijā PROGRESĪVIE.

Ervins Labanovskis

Valdes loceklis
#2 Vidzemē

Ervins dažādās sociāldemkrātiski un uz vides aizsardzību orientētās organizācijās darbojas jau kopš 19 gadu vecuma, kad sāka vadīt Jaunatnes sociāldemokrātisko savienību. Darba pieredzi ieguvis visu valsts pārvaldes līmeņu iestādēs – parlaments, aizsardzības ministrija, Rīgas dome. Šobrīd nodibinājis un vada pats savu ģimenes uzņēmumu Smiltenē,kas ražo dzirkstošas bērzu sulas – BIRZĪ.

Viens no partijas Progresīvie dibināšanas iniciatoriem.

Terēze Gruntmane

Valdes locekle

Pēc maģistra grāda iegūšanas LMA, Terēze pāris gadus strādājot Burda Moden apgūst pamatus modes uzņēmējdarbībai. 1996. gadā ar ģimeni pārceļas uz ASV, kur izveido bērnu modes zīmolu Zaza couture, kas veiksmīgi iekaro pasaules tirgu. Paralēli to vadot, tiek izveidotas, vēl citas modes līnijas, kā arī mājas linu kolekcija. 2019. gadā viņa ar ģimeni reemigrē uz Latviju un pievēršas sociāli taisnīgas politikas veidošanā, iestājoties Progresīvajos un publicējot rakstus par sabiedrībai aktuālām tēmām, uzsverot nevienlīdzības radītās sekas.

Terēzei interesē mazo lauku saimniecību, mazo uzņēmumu attīstība un kā trīs bērnu mammai saprotamas ir problēmas, kas rodas apvienojot karjeru ar bērnu audzināšanu. Vasaras viņa pavada lauku mājās nodarbojoties ar lauku tūrismu un vistu audzēšanu.

Dace Kavasa

Valdes locekle
#1 Kurzemē

Dace ir juriste, feministe, tenisiste. Beigusi Latvijas Universitāti un Daremas Universitāti (Lielbritānija). Dace savu pieredzi cilvēktiesībās pilnveidoja, strādājot ar Eiropas integrācijas jautājumiem Latvijā un arī ar tieslietu sektoru vairāk nekā 20 valstīs Eiropā un Āzijā. 2008. gadā Dace atgriezās Latvijā un turpināja izglītojošo un konsultāciju darbu Rīgā, attīstot ilgtspējīgas valsts un privātā sektora organizācijas un palīdzot cilvēkiem nospraust mērķus pozitīvas ietekmes veidošanai, vienlaikus atbalstot arodbiedrības un indivīdus savu tiesību aizstāvībā. 2009-2019 gadā bijusi viena no Latvijas pārstāvēm Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta Ekspertu forumā un no 2019.gada decembra aicināta kā Eiropas Komisijas Sociālā pilāra vēstniece, ar mērķi veicināt taisnīgu nodarbinātību, sociālās tiesības un vienlīdzību Eiropas Savienībā.

Mārtiņš Kossovičs

Valdes loceklis, Rīgas nodaļas vadītājs

Jau agrā jaunībā Mārtiņam simpātiskas šķitušas sociāldemokrātiskās idejas, tādēļ vēl deviņdesmito gadu izskaņā, paralēli studijām politikas zinātnē, viņš kopā ar domubiedriem atjaunoja Jaunatnes sociāldemokrātisko savienību (JSS) un bija ilgstošs organizācijas ārlietu sekretārs. Vēlāk, veidojoties vēl tikai biedrībai PROGRESĪVIE, kļuva par tās dibinātāju un organizācijas valdes locekli. Likumsakarīgi, ka laikā, kad biedrība pārtapa par politisku partiju, Mārtiņš aktīvi iesaistījās arī tās dibināšanā un tika ievēlēts partijas valdē.

Arī savā profesionālajā darbībā Mārtiņš ir bijis sabiedriski aktīvs. Pirms vairāk nekā desmit gadiem viņš kopā ar ģimeni izveidoja nelielu optikas uzņēmumu, kas šobrīd ir kļuvis par vienu no tirgus līderiem Latvijā. Šodien uzņēmums ir atvēris jau vairāk kā 30 optikas salonus 20 Latvijas pilsētās. Ar savu darbību Mārtiņš kliedē stereotipus — arī uzņēmēji Latvijā var būt sociāldemokrātiski jeb progresīvi domājoši!

Viesturs Kleinbergs

Valdes loceklis

Viesturs sociālās politikas jomā strādā jau 12 gadus. Strādājis Bērnu un ģimenes lietu ministrijā, līdzdarbojies Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu izstradē un aktīvi darbojies audžuģimeņu kustības veicināšanā. Iesaistījies vairāku likumprojektu, kas uzlabo situāciju ģimenēm ar bērniem, pieņemšanā (piemēram, nodokļu atvieglojumi autotransporta nodevai daudzbērnu ģimenēm). Trīs gadus atbildējis par sociālajiem jautājumiem, Rīgas pašvaldībā būdams Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja, pārvaldes priekšnieka vietnieka amatā. Pēdējos piecus gadus aktīvi darbojies nevalstiskajā sektorā un attīstījis sociālos pakalpojumus, nodrošinot aprūpes mājās pieejamību senioriem lauku reģionos. Līdzdarbojies arī kā eksperts deinstitucionalizācijas plānu izstrādē.

Agnese Logina

Valdes locekle#1 Latgalē

Agnese lielāko daļu dzīves ir pavadījusi Rīgā, ieguvusi bakalaura grādu kino un literatūras teorijā Amsterdamā, bet 2016. gadā maģistra grādu kultūras un starpkultūru studijās Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA). Kopš 2016. gada rudens viņa turpina studijas LKA doktorantūrā. Agneses lielākā profesionālās dzīves daļa saistīta ar kino jomu, kopš 2013. gada viņa cieši saistīta ar kinofestivālu vidi, gan organizējot festivālus, gan iesaistoties filmu programmu veidošanā. Savukārt pēdējos gados Agnese ir pievērsusies arī kultūras mantojuma jautājumiem, ikdienā strādājot pie tā, lai kultūras mantojums tiktu ne tikai atbilstoši saglabāts, bet arī popularizēts un padarīts pieejams. Šobrīd strādā Rīgas Kino muzejā un arī kā kuratore turpina strādāt festivālos, organizē kino lektorijus, īpašos seansus Rīgā, citās pilsētās un apdzīvotās vietās, nodarbojas ar kino izpēti, kā arī regulāri raksta par kino.

Igors Kļaviņš

Valdes loceklis

Igors ir dzimis Ogrē un ir ieguvis Sociologa grādu Latvijas Universitātē. Studiju laikā, pētot problēmas, kas ir saistītas ar nevienlīdzību, finanšu tirgus politiku un kapitālismu, ir sapratis, ka tās ir nepieciešams ne vien pētīt, bet arī risināt. Uzskata sevi par daļu no jaunās politiskās paaudzes un iedvesmojas no tādiem līderiem kā Bērnijs Sanderss, Aleksandrija Okasio-Kortesa un Džeremijs Korbins.

Dabu vienmēr ir redzējis kā primāru un cilvēku kā harmonisku papildinājumu tai, nevis otrādi. PROGRESĪVAJOS darbojas jau kopš pirmsākumiem, interesējas par arodbiedrību politiku un darbinieku tiesību aizstāvēšanu Latvijā. Vēlas redzēt taisnīgu Latviju kurā katram, neatkarīgi no maka biezuma ir pieejama veselības aprūpe, izglītība, mājoklis un labi atalgots darbs.

Brīvajā laikā aizraujas ar eksotisku ēdienu gatavošanu.

Edgars Labsvīrs

Veselības politikas darba grupas vadītājs

Edgars ir dzimis Daugavpilī, darba gaitas sācis elektronikas un programmatūru pārdošanas biznesā. 2009. gadā ar ģimeni pārcēlās uz Rīgu, kur RISEBA ieguva bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadībā un maģistra grādu veselības vadībā RSU. Pēdējos četrus gadus strādā mūsdienu medicīnas tehnoloģiju nozarē.

PROGRESĪVAJIEM pievienojās 2017. septembrī, lai piedalītos protestos pret «divu grozu» veselības aprūpes sistēmas ieviešanu Latvijā. Edgars ir partijas veselības aprūpes darba grupas vadītājs. Darba grupas mērķis ir ikvienam pieejamas, kvalitatīvas un ekonomiski ilgtspējīgas veselības aprūpes sistēmas izveide, balstoties uz mūsdienu sociāldemokrātu vērtībām — solidaritāti un progresu. Partijas pilnsapulcē 2018. gada 24. februārī tika ievēlēts par partijas PROGRESĪVIE valdes locekli.

Ieva Lazda

Ētikas komisijas locekle

Ieva studējusi pedagoģiju Latvijas Universitātē (izglītības maģistra grāds pedagoģijā) un Daugavpils Universitātē. Dzimusi un augusi Jūrmalā, arī lielāko daļu savas profesionālās dzīves aizvadījusi Jūrmalā — strādājusi par audzinātāju, sabiedrības iesaistīšanas speciālistu un dabas izglītotāju. Iesaistīties partijā nolēmusi ilgstoši darbojoties vietējā nevalstiskā organizācijā un arvien nonākot situācijās, kur ar pilsoniskām aktivitātēm NVO līmenī ir par maz, lai ieviestu ilgtermiņa sistēmiskas pārmaiņas pašvaldībā. Iesaistoties partijā PROGRESĪVIE, dibināšanas sapulcē tika ievēlēta par valdes locekli, par tādu tika pārvēlēta arī pirmajā partijas pilnsapulcē. Brīvajā laikā dzied korī un dodas dabā.

Ansis Dobelis

Ētikas komisijas loceklis
#2 Kurzemē

Satiksmes ministra amata kandidāts Ansis ir dzimis Saldū, bet savu ikdienu saista ar Rīgu. Sabiedriski—politisko pieredzi guvis, ilgstoši darbojoties NVO, kas cenšas Latvijā ieviest un realizēt progresīvas idejas un sociāli atbildīgu politiku. Ikdienas darbā neatsveramu atbalstu viņam sniedz iegūtā augstākā izglītība politikas zinātnē, kas ļauj valsts politisko un ekonomisko attīstību skatīt plašāk un tālredzīgāk. Kopš izveidošanas 2011. gadā līdz 2017. gada 25. februārim vadīja sociāldemokrātisko biedrību PROGRESĪVIE, bija viens no tās dibināšanas iniciatoriem. Divreiz ievēlēts partijas PROGRESĪVIE valdē, vada partijas nodokļu politikas darba grupu. Hobiji: vasarā labprāt nodarbojas ar riteņbraukšanu, bet ziemā — laižas no kalna ar sniega dēli.

Jana Sima­nov­ska

Vides politikas darba grupas vadītāja

Zemkopības ministres amata kandidāte Jana ir vides un cilvēktiesību aktīviste. Studējusi ķīmiju, starptautiskās attiecības un vides pārvaldību, ieguvusi doktora grādu vides inženierzinātnēs, kopš studiju laikiem strādājusi vides aizsardzībā, pētot, konsultējot un izglītojot. Jana ir autore vairākām vadlīnijām par zaļu rīcību, raksta par vides aizsardzības jautājumiem žurnālā «Vides vēstis» un citur, blogo par visu, kas viņai šķiet svarīgs. Janas sabiedriskais aktīvisms aizsākās, aizstāvot savu bērnu tiesības un kopā ar citiem vecākiem protestējot pret bērnu skolas slēgšanu.

2012. gadā viena no Latvijas Vecāku foruma iniciatorēm. 2013. gadā kopā ar citiem vides ekspertiem dibinājusi biedrību «Ekodizaina kompetences centrs» videi draudzīgu preču un pakalpojumu popularizēšanai, ievēlēta Vides konsultatīvajā padomē, kas ir NVO sadarbības institūcija pie Vides un reģionālās attīstības ministrijas.Piedalījusies domubiedru grupā «CenzūraiNē» pret t. s. tikumības grozījumiem. Latvijas pilsoniskās alianses biedre, 2014—2016. gadā ievēlēta tās padomē. Par saviem rakstiem par pesticīdu nelabvēlīgo ietekmi uz veselību saņēmusi Latvijas Ārstu biedrības balvu «Gada cilvēks sabiedrības veselībā — 2015». Kārtējo reizi piedzīvojot, ka politiķi nedzird pilsonisko sabiedrību un vēlēšanās nav par ko balsot, 2017. gadā piedalījās partijas «Progresīvie» dibināšanā, ievēlēta Ētikas komisijā. Kopā ar Edmundu Cepurīti vada partijas Vides politikas darba grupu.

Jana necieš melus un netaisnību, bet viņu iedvesmo daba, māksla, literatūra un spēcīgas personības. Janas moto ir Mārtiņa Lutera vārdi «Es nevaru un negribu ne no kā atteikties, jo ir bīstami rīkoties pretēji sirdsapziņai».

Inga Liepa-Meiere

Sociālās politikas darba grupas līdzvadītāja
#1 Vidzemē

Inga ir dzimusi Rīgā, bet pēdējos divus gadus dzīvo Saulkrastos. Vairāk nekā desmit gadus bijusi docētāja augstākās izglītības iestādēs, pasniedzot tiesību teoriju. Lielu daļu savas profesionālās karjeras bijusi ierēdne Tieslietu ministrijā, Bērnu un ģimenes lietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā.

Ingas interešu loks ir vienlīdz cieši saistīts kā ar tiesību, tā sociālo jomu, tādēļ bez tiesību zinātņu maģistra grāda, Latvijas Universitātē iegūts arī sociālā darba maģistra grāds. Zināšanas papildinātas, studējot sociālo menedžmentu Šveices Ziemeļrietumu augstskolā (Fachhochschule Nordwestschweiz).

Piedalīšanās PROGRESĪVO dibināšanā nav nejaušība. Sociāldemokrātiskās idejas Ingu ieinteresēja jau studiju gados, tādēļ viņa iesaistījās Sociāldemokrātiskās Jauniešu organizācijas aktivitātēs un ir bijusi LSDSP biedre, aktīvu darbību partijā pārtraucot saistībā ar darbu valsts iestādēs.

Arī savā profesionālajā darbībā Inga konsekventi centusies sekmēt sociāli atbildīgas valsts politikas veidošanu: viņas vadībā izstrādāts pirmais Valsts ģimenes politikas rīcības plāns desmit gadiem, kas paredzēja vairākus šobrīd jau par pašsaprotamiem kļuvušus atbalsta mehānismus kā sociālo pabalstu palielināšanu pēc bērna piedzimšanas, valsts līdzdalību bērnu ēdināšanas skolās finansēšanā u.c., bija atbildīga par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumprojekta un ar to saistīto normatīvo aktu izstrādi, Audžuģimeņu koncepcijas izstrādi un ieviešanu, kuras rezultātā Latvijā audžuģimeņu skaits no dažām strauji pieauga līdz vairākiem simtiem, kā arī daudzām citām valstiski nozīmīgām ģimenes politikas, jaunatnes politikas un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas iniciatīvām. Izmantojot teorētiskās zināšanas un pieredzi sociālajā jomā, Inga koordinējusi PROGRESĪVO programmas sociālās politikas piedāvājumu izstrādi.

Pēdējos desmit gadus Inga strādājusi un arī kā brīvprātīgā darbojusies nevalstiskajās organizācijās Latvijā (tostarp, biedrībā «Sabiedrība par atklātību Delna») un Šveicē. Šobrīd strādā Latvijas Samariešu apvienībā, rūpējoties par sociālo pakalpojumu attīstību reģionos.

2017. gadā partijas dibināšanas sapulcē Inga tika ievēlēta par Ētikas komisijas locekli, bet 2018. gadā partijas pilnsapulcē šajā amatā viņu ievēlēja atkārtoti.

Insa Krēmere

Eiropas politikas darba grupas vadītāja

Insa ir matemātikas doktorante Latvijas Universitātē. Dzimusi un augusi Vācijā, uz Latviju viņa nolēma pārcelties, sākot studijas. Latvijas Universitātē ieguvusi bakalaura un maģistra grādu matemātikā. Agrāk darbojusies bēgļu atbalsta organizācijās. Viņai apnikusi valdošā neoliberālā politika un tās izraisītā nevienlīdzība, tāpēc kļuva par PROGRESĪVIE biedri, kad tā vēl bija biedrība, lai cīnītos par solidārāku un vienlīdzīgāku sabiedrību. Likumsakarīgi bija arī viņas kļūšana par vienu no partijas PROGRESĪVIE dibinātājiem. Partijā vada Eiropas politikas darba grupu un pirmajā partijas kopsapulcē tika ievēlēta Revīzijas komisijā. Brīvajā laikā mācās valodas.

Mārtiņš Zvejnieks

Mārtiņš studējis Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga), kā arī ieguvis maģistra grādu Zviedrijas Lauksaimniecības universitātē (Sveriges lantbruksuniversitet) vides ekonomikā. Pēc studiju beigšanas viņš atgriezās Latvijā un šobrīd strādā fintech nozarē. Savos uzskatos Mārtiņš ir ar nostāju, ka katra spējīga cilvēka pienākums ir interesēties par valsts norisēm un uzņemties līdzatbildību par cilvēkiem, kas tiek ievēlēti publiskos amatos. Kāpēc PROGRESĪVIE? Savos uzskatos Mārtiņš vienmēr ir bijis kreisi liberāls — uzzinot, ka tiks dibināta eiropeiska sociāldemokrātu partija, viņš nolēma piedalīties tās dibināšanā. Viņprāt, PROGRESĪVIE pagaidām ir vienīgie, kas skaidri definējuši, kādas vērtības pārstāv, un vienīgie, kas Latvijā varētu lēnām ieviest skandināvu valstu skatījumu uz dzīvi, radot Latvijas iedzīvotājiem vēlmi asociēt mūsu valsti ar ziemeļvalstīm, nevis Krieviju vai Vāciju.

Sandra Mar­tin­sone

Finanšu ministres amata kandidāte

Finanšu ministres amata kandidāte Sandra ir ieguvusi Politikas zinātņu bakalaura grādu Vidzemes augstskolā un maģistra grādu Starptautiskajā politekonomikā Līdsas universitātē, Lielbritānijā, kā arī studējusi Sodertorn Hogskola, Stokholmā un bijusi Ainas Galējs fonda stipendiāte studijām Viskonsīnas Universitātē, Oklērā (Eau Claire), ASV.

Strādājusi ar valsts un reģionu attīstības jautājumiem Vidzemes attīstības aģentūrā un ANO Attīstības programmā. No 2004. līdz 2008. gadam Sandra strādāja Ārlietu ministrijā ar daudzpusējās sadarbības jautājumiem un 2017.—2018. gadā bija Latvijas prezidentūras Baltijas jūras valstu padomē sekretariāta vadītāja vietniece.

Sandra ir uzaugusi Salacgrīvā, daudzas bērnības vasaras aizvadītas Latgales laukos, bet kopš 2009. gada Sandra dzīvo Londonā, kur ir koordinējusi un pārraudzījusi humanitārās palīdzības projektus Haiti, Pakistānā, Sudānā, Dienvidsudānā un Kenijā, vadījusi Politikas un pārvaldības programmu vienā no pasaulē vadošajām domnīcām starptautiskās attīstības jomā — Overseas Development Institute.

Šobrīd Sandra ir starptautiskās politikas konsultante organizācijā Ethical Trading Initiative, un paralēli strādā ar starptautiskās nodokļu politikas jautājumiem. No 2015. līdz 2017. gadam Sandra vadīja starptautisku (19 valstis) kampaņu par taisnīgas nodokļu politikas izveidi Eiropā un pasaulē, fokusējoties uz trim galvenajiem jautājumiem: divpusējie nodokļu līgumi, multinacionālo kompāniju biznesa caurspīdīgums un datu publiska pieejamība, kā arī globālas nodokļu politikas institūcijas izveide. No 2015. gada Sandra ir padziļināti pētījusi arī Latviju šai kontekstā un ir gatavojusi pārskatus par Latvijas nodokļu politiku.

2018. gadā Sandra, uzņemoties vadošo lomu, atjaunoja Latvijas izcelsmes studentu un pētnieku asociācijas Lielbritānijā darbību un 2018. gada maijā noorganizēja pirmo zinātnisko konferenci. Sandras pētnieciskās un profesionālās intereses saistās ar tādiem jautājumiem kā starptautiskā attīstība, nevienlīdzība, nabadzības sistēmiskie cēloņi, taisnīguma un ilgtspējas principi ekonomiskajā (īpaši, nodokļu) politikā, de-ofšorizācija.

Šodienas Latvijā Sandru visvairāk uztrauc korupcija, biznesa interešu ietekme uz politiku, elitārisms, augstais nabadzības līmenis, nepietiekami spēcīgi attīstīta pilsoniskā sabiedrība, lielā un aklā apsēstība ar neoliberālismu, ilgtermiņa domāšanas trūkums un nepietiekams fokuss uz problēmu cēloņu, nevis seku risināšanu. Viņasprāt, nodokļu politika ir viens no galvenajiem instrumentiem sociālā līguma starp valsti un tās iedzīvotājiem īstenošanai, pārdalot kopējos resursus maksimālam sabiedriskajam labumam. Nodokļu politika nav tikai rīks ekonomiskās izaugsmes veicināšanai; tā ir arī rīks, lai veidotu tieši tādu valsti un sabiedrību, kādā mēs vēlamies dzīvot, jūtamies droši, cienīti un pasargāti dzīves grūtākos brīžos, spējam realizēt savu potenciālu un justies motivēti darīt savu darbu ar izcilību — no sētnieka līdz valsts prezidentam un būt adekvāti novērtētiem. Sandra ir pārliecināta, ka valsts finašu politika nav vien grāmatvežu kompetence. Gudrai, ilgtspējīgai un tālredzīgai finanšu politikai ir jābalstās uz starpdisciplināru pieeju.

Līga Rasnača

#1 Zemgalē

Līga pamatdarbā strādā Latvijas Universitātē, ir Socioloģijas nodaļas asociētā profesore, vada Profesionālo maģistra programmu «Sociālais darbs». Ir strādājusi gan VEF, gan valsts un pašvaldību iestādēs. Kopš akadēmiskā darba atsākšanas 2000. gadā interesējas par sociālās politikas jautājumiem: darba devēju un darba ņēmēju attiecībām, mazaizsargātām grupām darba tirgū un mājokļa politikas jautājumiem. Ziemeļvalstu sociālās politikas virzība Latvijai ir tuva gan pēc attāluma, gan mentalitātes — par to liecina viņas zinātniskās publikācijas. Līga uzskata, ka Latvijā pārāk augstā ienākumu un mantiskā nevienlīdzība veicina neuzticēšanos politiskajai varai un sabiedrības daļām savstarpēji. Viņa ir iesaistījusies «Eiropas PretNabadzības Tīkla» aktivitātēs kā brīvprātīgā lektore. Gan savā pamatdarbā, gan sabiedriskajās aktivitātēs iestājas par sociālo taisnīgumu, novērtējot katra ieguldījumu, bet nepieļaujot atsevišķu grupu atstumšanu un izolāciju. Pievienojās PROGRESĪVAJIEM, jo atbalsta sadarbības veicināšanu, savstarpēja atbalsta sniegšanu  gan institūciju, gan organizāciju un atsevišķu cilvēku darbībā.

Olevs Nikers

Aizsardzības ministra amata kandidāts Olevs uzskata sevi par cīnītāju — «Ja Tu kādā brīdī netici sev un šaubies par spēju panākt savus mērķus, atceries Latvijas Brīvības cīņas. Atceries mūsu tautiešus, kas izcīnīja savu valsti — viņiem nebija, no kā mācīties. Viņiem piederēja tikai tik pēdu zemes, cik atkarots ienaidniekam».

Olevs Nikers ir drošības un aizsardzības eksperts kopš 2001. gada un šobrīd vada Baltijas valstu drošības stratēģijas projektu. Kopš 2015. gada septembra Olevs ir domnīcas The Jamestown Foundation (Vašingtona, ASV) analītiķis Baltijas un Austrumeiropas drošības jautājumos.

Olevs ir prestižās ASV valdības studentu apmaiņas programmas «Fulbright» stipendiāts un ir ieguvis maģistra grādu starptautiskajās attiecībās Teksasas A&M universitātē (The Bush School of Government and Public Service), savukārt 2000. gadā viņš ieguva maģistra grādu politikas zinātnē Latvijas Universitātē. 2003. gadā Olevs apguva Baltijas Aizsardzības koledžas Civildienesta ierēdņu kursu.

2017. gadā Olevs apguva Amerikas Stratēģiskās izglītības akadēmijas «The Net Assessment and Competitive Strategy» kursu, kā arī ieguva «The World Affairs Institute Transatlantic Fellowship Program» stipendiju Vašingtonā.

Olevu raksturo vēlme vienmēr būt kustībā. Viņa vaļasprieku lokā ietilpst skriešana, peldēšana, riteņbraukšana, braukšana ar sniegadēli, slidošana un fotografēšana.

Āris Adlers

Pašvaldību un reģionālās attīstības politikas darba grupas vadītājs

Āris jau vairāk kā 11 gadus darbojoties dažādās Nevaldības organizācijās, iestājas par līdzsvarotu, sociāli atbildīgu vietēju un globālu attīstību, un tic Eiropai bez robežām, bez jebkāda veida barjerām, kas varētu kavēt Latvijas iedzīvotāju aktīvai līdzdalībai savas kopienas, valsts un globālā attīstībā.

Āris Rīgas Tehniskajā Universitātē ir ieguvis bakalaura grādu Datorzinātnē, Inženiera kvalifikāciju finanšu informācijas tehnoloģijās un maģistra grādu Vadības zinātnēs, bet šobrīd ir Rīgas Tehniskās Universitātes doktorants.

Pēc vairāku gadu pieredzes darbā informācijas tehnoloģiju jomā, šobrīd Āris vada seminārus, darba grupas, izstrādā attīstības konceptus, stratēģijas un programmas par pilsoniskās sabiedrības, teritoriju un reģionālās attīstības, uzņēmējdarbības attīstības jautājumiem, kā arī strādā pie pētniecības jautājumiem Integrētās pievienotās vērtības radīšanā tautsaimniecības attīstībai.

Līdzās darbam Publisko un Privāto partnerību biedrībā «Sernikon», Āris ir biedrības «Latvijas Lauku forums» padomes loceklis, Ministru kabineta un NVO memoranda padomes loceklis un vairāku citu nacionālu un starptautisku organizāciju biedrs vai lēmējinstitūciju pārstāvis. Brīvajā laikā Āris dejo tautas dejas.

Ģirts Šolis

#2 Zemgalē

Ģirts plašāk sabiedrībā ir pazīstams kā režisors, aktieris, dīdžejs un mūziķis. Studējis Latvijas lauksaimniecības universitātē, Latvijas Kultūras Akadēmijā un Varšavas teātra akadēmijā, 2011. gadā ieguvis maģistra grādu mākslās, dramatiskā teātra režijas specialitātē. Pēc vidusskolas dienējis Iekšlietu ministrijas spēkos, teicami pabeidzis Iekšlietu ministrijas Kauguru mācību centru. Saņēmis apbalvojumu par priekšzzīmīgu dienesta pienākumu veikšanu. Vēlāk, strādajis kokapstrādē un celtniecībā.

Studiju gados, savas līdera dotības apliecinājis atjaunojot «Latvijas kultūras akadēmijas» studentu pašpārvaldi, piedaloties «Latvijas studentu apvienības» organizētajā «Latvijas studentu līderu forumā» ieguvis apbalvojumu «Līderu līderis» (2003).

Ģirts ir viens no objektu teātra apvienības «Umka.lv» un neatkarīgā teātra «Dirty Deal Teatro» dibinātājiem. Bijis klāt arī pie «radio KNZ» un «radio NABA» šupuļa. Teātra krīzes brīdī, darbojies «Jelgavas jaunajā teātrī». Iestudējis izrādes Liepājas teātrī, Latvijas nacionālajā teātrī, Latvijas leļļu teātrī, «Dirty Deal teatro», «Ģetrūdes ielas teātrī», «Jelgavas jaunajā teātrī» u.c.

Pēc studijām, darbojies arī kā žurnālists un raidījumu vadītājs vairākās radio stacijās — Latvijas radio 1, Star FM, radio NABA, u.c. Vēlāk arī kā filmu ieskaņotājs un diktors televīzijā. No 2006. gada, multiplikācijas filmu dublāžas režisors.

No 2017. gada Ģirts ir Latvijas Leļļu teātra galvenais režisors un Latvijas kultūras akadēmijas lektors. No 2018. gada — Ģirts ir «ASSITEJ Latvia» (International Association of Theatre for Children and Young People) valdes loceklis.