2021. gada budžets – Jaunās Vienotības stagnācija

Lai gan ir ārkārtas situācija un izaicinājumiem pilns gads, Kariņa, Reira un Bondara budžets ir tipisks Jaunās Vienotības piedāvājums – stagnējošs, taupīgs dokuments, kas nerisina valsts ieilgušās nabadzības, nevienlīdzības un sociālās nenodrošinātības problēmas.

PROGRESĪVIE norāda – 2021. gadā vajadzētu drosmīgi izmantot pieejamo ES finansējumu Covid-19 krīzes mazināšanai, lai veiktu ilgtermiņa investīcijas iedzīvotāju labklājībā, izglītībā un īpaši veselības aprūpē. Tā vietā Jaunā Vienotība izvēlējās virzīt nesaprotamus, nepārdomātus nodokļu grozījumus, kas zemo ienākumu saņēmējus ne tikai padarītu nabadzīgākus, bet arī pazemotu sociālā dienesta darbiniekus un klientus, ieviešot atbalsta sniedzējiem “nodokļu inspektora” funkciju.

“Mēs atrodamies ekonomiskās krīzes sākumposmā. Noliekot malā fiskālo konservatīvismu, Eiropā un pasaulē valdības steidz ieguldīt iedzīvotāju labklājībā un ekonomikas atveseļošanā. Tie ir ieguldījumi zaļā, ilgtspējīgā nākotnē, darbavietās, izglītībā un veselības aprūpē – investīcijas, kas vairo pirktspēju un saglabā labklājību. Kariņa, Reira un Bondara budžets nesaprot, ka esam ārkārtas stāvoklī. Tas ir turpinājums 2009. gada krīzes “veiksmes stāstam”, kas līdzīgi draud Latvijai atņemt izglītotus speciālistus, tuviniekus un iespēju cīnīties ar nākotnes krīzēm.”
Antoņina Ņenaševa, PROGRESĪVIE līdzvadītāja

Kariņa, Reira un Bondara budžets nesaprot, ka esam ārkārtas stāvoklī. Tas ir turpinājums 2009. gada krīzes “veiksmes stāstam”, kas līdzīgi draud Latvijai atņemt izglītotus speciālistus, tuviniekus un iespēju cīnīties ar nākotnes krīzēm.”Click To Tweet

Sabiedrības un partijas PROGRESĪVIE radītā spiediena ietekmē bīstamākās Reira ieceres šajos grozījumos neparādās. [1]

Tika atceltas gan izmaiņas pašnodarbināto personu VSAOI (sociālās iemaksas) neatkarīgi no faktiskajiem ieņēmumiem [2], gan pretlikumīgā ideja likt sociālajiem darbiniekiem veikt nodokļu inspektoru funkcijas [3]. Šiem katastrofālajiem lēmumiem vispār nevajadzēja parādīties dienas kārtībā. Lēmumu pieņemšanā neiesaistot nozaru ekspertus un darbinieku biedrības, valdība lieki uzkurināja emocijas sabiedrībā, kas jau tā ekonomiskās krīzes apstākļos baidās par savu nākotni. Rezultātā 23. novembrī tiek pieņemti jauni, nepārdomāti grozījumi, kas sasteigtības dēļ nebalstās uz ieņēmumu un izmaiņu ilgtermiņa modelēšanu, piemēram, grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas ierobežos nepilnas slodzes darbinieku iespējas un tiesības.

Lai gan veselības aprūpes jomā tiek novēloti pieņemti vairāki pozitīvi lēmumi, ieguldījumi šajā nozarē nav pietiekami atbilstoši pandēmijas situācijai un labklājības vairošanai. Beidzot sagaidīts pozitīvais (un likumā paredzētais) mediķu algu palielinājums par 25%, tomēr pietiekami daudz netiek atvēlēts ne preventīvai veselības aprūpei, ne intensīvajai terapijai. Paredzētais 13% finansējums veselības nozarei joprojām būs viens no proporcionāli zemākajiem starp OECD valstīm. [4]

Krīzes apstākļos Saeimai vajadzētu investēt iedzīvotāju labklājībā un sociālajā drošībā – iedzīvotāju nākotnē. PROGRESĪVIE iestājas par cilvēkcienīgu minimālo ienākumu līmeni, sociālā nodrošinājuma pabalstu un pensijām – ienākumiem, kas atbilst valsts faktiskajiem sociālekonomiskajiem rādītājiem. Šis ir prioritārs laiks arī veselības aprūpes finansējuma paaugstināšanai līdz 15% no valsts kopējā budžeta.

Budžeta kontekstā PROGRESĪVIE atgādina – arī valdības reakcijas uz veselības krīzes izraisīto ekonomisko krīzi ir nepietiekamas. PROGRESĪVIE uzskata – krīzes laikā valdībai būtu nozīmīgāk jāpalielina pensijas un garantētie minimālie ienākumi. Ir jāapsver komunālo maksājumu un īres parādu iesaldēšana, lai cilvēkiem krīzes laikā būtu iespējams palikt mājās arī epidemioloģisku iemeslu dēļ. [5] Diemžēl Reira un Kariņa lēmumi piedāvā dāsnu atbalstu valsts kapitālsabiedrībām (150 miljonu ieguldījums airBaltic), taču to nepiedāvā Latvijas iedzīvotājiem.

Sekas taupības politikas īstenošanai ārkārtas apstākļos ir paredzamas – Latvija tās pieredzēja jau 2009. gadā, krīzē, no kuras daudzas ģimenes vēl nav atguvušās. Sekas šādai bezatbildīgai politikai ir nabadzība, stagnācija, nevienlīdzības palielināšanās, uzticības demokrātijai graušana un papildu malka galēji populistisko politiķu krāsnīm.

Izlasi #MeklējamLabklājību rakstus:


[1] https://www.progresivie.lv/valdibai-jaatmet-kaitigie-ieradumi-budzeta/

[2] https://www.progresivie.lv/meklejamlabklajibu-2021-gada-budzeta/

[3] https://www.progresivie.lv/labklajibas-ministrei-petravicai-ir-jaatkapjas-no-amata/

[4] https://www.progresivie.lv/nepietiekams-solis-pareiza-virziena-veselibas-nozare-2021-gada/

[5] https://www.progresivie.lv/vai-valdiba-gatava-atbalstit-iedzivotajus/

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *