2023. gada. 9. novembrī Saeima pieņēma neprecēto pāru kopdzīves regulējumu. Decembrī tika uzsākta 34 Saeimas deputātu ierosināta parakstu vākšana ar mērķi savākt 155 000 parakstus referenduma sasaukšanai centienos novērst regulējuma stāšanos spēkā. Parakstu vākšana, ko diemžēl pavadīja naidpilna retorika un kas valstij izmaksājusi vairāk nekā miljonu eiro, nu ir izgāzusies un Partnerattiecību likums stāsies spēkā. Tāpēc svinam mazās uzvaras un šajā rakstā apkopojam, ko tas nozīmē Latvijai.
Latvijas realitāte
Kopdzīve ārpus laulības ir visstraujāk augošais ģimenes modelis Latvijā. Latvijas ģimeņu, kas dzīvo kopā vienā mājoklī nereģistrētās attiecībās, īpatsvars ir sasniedzis 17,7%. Rezultātā nereģistrētās attiecībās dzimušo bērnu īpatsvars 2022. gadā Latvijā bija 38,4%. Līdz šim šīs ģimenes un tajās augošie bērni tiesiski bijuši mazaizsargāti, kamēr viena dzimuma partneru ģimenēm ar vai bez bērniem rast pilnvērtīgu tiesisko aizsardzību, piemēram, salaulājoties, nav bijis iespējams vispār.
Satversmes tiesa 2020. gadā pieņēma divus būtiskus spriedumus, nosakot Saeimai pienākumu rast tiesisko regulējumu, kas ļautu divām personām juridiski nostiprināt savas ģimenes attiecības. Jaunais partnerattiecību likums ir formāls risinājums no Satversmes 110. panta pirmajā teikuma izrietošā pozitīvā pienākuma valstij aizsargāt un atbalstīt ģimeni, vecāku un bērna tiesības.
Tiesa, pieņemtajā redakcijā likumu pakotne reģistrētajiem pāriem pagaidām paredz tikai nelielu daļu tiesību, kuras Civillikumā šobrīd ir noteiktas laulībā esošajām personām. Ir grozīti 8 likumi, kamēr patiesai līdztiesībai, negrozot Satversmi, jākoriģē aptuveni 70. “Nedz mantojuma jautājums, nedz vecāku un bērnu attiecības, nedz atzīšana ārpus Latvijas slēgtās partnerības, tās nav iekļautas šajā pakotnē,” uzsver Kaspars Zālītis, kustības “Dzīvesbiedri” vadītājs. Šis faktiski nozīmē, ka, ja bioloģiskajam vecākam kaut kas notiek, viņa bērns nonāk sistēmā, nevis pie sava otra vecāka. Un šis nav tikai hipotētisks piemērs. Šeit ir runa par tiem bērniem, kas Latvijā jau dzīvo viendzimuma ģimenēs.
Partnerattiecību likums kā pirmais solis
Likuma pieņemšana ir neatņemama demokrātiski tiesiskas valsts sastāvdaļa, un tā faktiska izpilde ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, amatpersonām un privātpersonām. Partnerattiecību likums ir tikai pirmais solis uz vienlīdzību un līdztiesību Latvijas ģimeņu vidū. Mēs kā partija konsekventi iestājamies par laulību vienlīdzību Latvijā, par ko turpināsim izglītot sabiedrību ar mērķi veicināt cieņpilnu dzīvi visiem mūsu līdzcilvēkiem.
Turklāt ritenis nav jāizgudro no jauna. Pirmā valsts Eiropas Savienībā un arī pasaulē, kas ieviesa kādu ārpus laulības kopdzīves regulējuma ekvivalentu, bija Dānija 1989. gadā. Laulību vienlīdzību – Nīderlande 2001. Gadā. Savukārt Latvija ir 22. valsts ES, kas ieviesusi šādu regulējumu. Interesanti, ka, raugoties uz citu ES valstu pieredzi, paiet vidēji 10,4 gadi no brīža, kad pieņemts partnerattiecību likuma ekvivalents, līdz brīdim, kad ieviesta laulību vienlīdzība:
Ārpus šī likuma ir virkne citu jautājumu, ko nepieciešams risināt, lai cita starpā veicinātu LGBT+ ģimeņu un indivīdu aizsardzību. Latvija ierindojas 24. vietā ES attiecībā uz LGBT+ personu līdztiesību (līdztiesības līmenis 2023. gadā – 22%), kas izriet no atbilstošas izglītības pieejamības trūkuma, diskriminācijas veselības aprūpes sistēmā u.c.
Taču priecē, ka Latvijas sabiedrības uztvere un izpratne mainās salīdzinoši strauji, liecinot par augošu cieņu pret līdzcilvēkiem un noturību pret dezinformāciju. Tā, piemēram, 2023. gads bija pirmais gads, kad to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kam ir atbalstoša attieksme pret LGBT+ personām, pārsniedza to sabiedrības daļu, kam ir nosodoša attieksme. Tāpat jāuzsver, ka 40% Latvijas sabiedrības piekrīt apgalvojumam, ka LGBT+ personām pienākas tādas pašas tiesības, kādas ir heteroseksuāliem cilvēkiem (piem., iespēja salaulāties). Pret šādu apgalvojumu iebilst 46%.
Kāds ir Tavs viedoklis?
Liekot soli pie soļa, Latvija kļūst labāka un iekļaujošāka. Esam neizsakāmi pateicīgi visiem, ar ko šos soļu speram kopā, – pilsoniskajai sabiedrībai, kas nepagurstoši un neatlaidīgi tiekusies uz šo mērķi! Sakām paldies Saeimas deputātiem, kas līdzās partijas Progresīvie frakcijai atbalstīja regulējuma pieņemšanu! Un galvenokārt – sakām paldies visām ģimenēm, kas cauri šiem gadiem dalījušās savos stāstos, pieredzēs un emocijās. Jā, šis ir pirmais solis, tāpēc turpināsim darbu pie tā, lai pilnveidotu un izvērstu regulējumā iekļauto tiesību loku. Jo līdztiesīgākas būs Latvijas ģimenes, jo labāka būs dzīve mums visiem!
