«Ātro kredītu» epidēmija nav vienīgi cilvēku individuālā atbildība

Tieslietu ministrijas virzītās izmaiņas mazo (“ātro”) kredītu dzēšanā visumā ir vērtējamas atzinīgi, tomēr pašreizējā iecerē tās diemžēl nesasniegs vēlamos rezultātus. Partija PROGRESĪVIE aicina valdību vispirms izvirzīt politisko apņemšanos un rīcībām skaidru mērķi, un tikai tad piedāvāt risinājumus. Valdībai ir jāatzīst, ka epidēmiskā “ātro kredītu” (distances kredītu) izplatība nav tikai individuāla kredītu ņēmēju, bet gan būtiska valsts atbildība.

Pēc Valsts sekretāru sanāksmes, jau drīz valdībā varētu tikt skatītas izmaiņas par kārtību, kādā veidā ļaut atbrīvot no parādsaistībām personas ar ļoti zemiem ienākumiem un parādsaistībām no 2000 līdz 5000 eiro. Publiskajā telpā ir izskanējuši minējumi, ka personu loks, kurus pozitīvi varētu skart šīs izmaiņas, ir apmēram 170 000 cilvēku, tomēr patiesībā šis skaits ir ievērojami mazāks.

Līdz šim nebanku kredītu izsniedzēji ir bijuši visai skopi sev pieejamo datu publiskošanā, tomēr pēc dažādām aplēsēm ir nojaušams, ka kredītņēmēju skaits, kas nonākuši grūtībās ar 2000 līdz 5000 eiro lielu parādu atmaksu, ir apmēram 35 000 cilvēku.

Tādējādi Tieslietu ministrijas grozījumi varētu tikt attiecināti tikai uz šiem dažiem desmitiem tūkstošu iedzīvotāju. Turklāt “ātro kredītu” ņēmēju daļa no šī skaita varētu būt vēl mazāka, jo šajos 35 000 cilvēku iekļaujas arī citu nebanku kreditēšanas dalībnieki, hipotekāro kredītu saņēmēji, līzingu ņēmēji, kā arī cita veida parādnieki. Tādējādi no 170 000 cilvēku adresētās palīdzības visticamāk ieguvēji būs tikai līdz 10 000 cilvēku jeb ļoti neliela daļa no ātro kredītu ņēmējiem, kas nonākuši neapskaužamās finanšu grūtībās.

“Stiprai valstij jābūt spējīgai atzīt, ka līdzšinējā valdību politika ir radījusi apstākļus straujai un visai nekontrolētai “ātro kredītu” izplatībai. Uzņemoties šāda veida atbildību, ir jāizstrādā likumisks ietvars, kas paredz personisku parādu dzēšanu no valsts puses, pārnesot atbildību no indivīda uz valsti, jo tā veicināja šādu netaisnīgu kredītu izplatību. Valstij kā savu iedzīvotāju aizstāvei ir jāsasauc vienkopus nebanku jeb “ātro kredītu” izsniedzēji un jāvienojas par kārtību, kādā veidā šie parādi tiks norakstīti — par prioritāti nosakot nevis kreditētāju, bet savu iedzīvotāju intereses.”

Mārtiņš Kossovičs, PROGRESĪVIE valdes loceklis

PROGRESĪVIE aicina jaunās varas partijas apzināties, ka kļūšana par “ātro kredītu” ņēmēju bieži vien ir nevis indivīda izvēle un finanšu nepratība, bet gan nabadzībā nonākušo cilvēku ierobežotās izvēles sekas. Valstij ir jāspēj parūpēties par iedzīvotājiem, kuri ir sociāli neaizsargātākie. Tādēļ PROGRESĪVIE rosina diskutēt par iespēju parādus dzēst primāri tām iedzīvotāju grupām, kuras ir visneaizsargātākās: vientuļiem pensionāriem, cilvēkiem ar invaliditāti, daudzbērnu ģimenēm, jauniešiem — ilgstošiem bezdarbniekiem, vientuļiem vecākiem, emigrējošiem tautiešiem un citām sociālajām grupām. 

Iedzīvotāji aizņemtos līdzekļus nav ieguvuši, lai tos tērētu pārticīgam dzīvesveidam, bet gan lai veiktu pašus nepieciešamākos maksājumus. To apliecina arī PTAC veiktais pētījums, kas norāda, ka 38% iedzīvotāji aizņemto naudu izlieto rēķinu vai citu parādu segšanai. Līdzīgus secinājumus var izdarīt, analizējot vidēji izsniegto “ātro kredītu” summas, ko cilvēki aizņemas no kredītu sniedzējiem — tie ir vien daži simti jeb 331 eiro.

Savukārt Tieslietu ministrijas piedāvātie grozījumi turpina ierasto tradīciju atbildību par kredīta ņemšanu uzlikt tikai uz kredītņēmēja pleciem, akli izliekoties, ka tā ir tikai šo cilvēku kredītu ņēmēju personiskā problēma. Šī nenoteiktība vairo ēnu ekonomiku, būtiski veicina līdzcilvēku emigrāciju, veicina noziedzību un citas nelabvēlīgas izpausmes, kas ietekmē visu sabiedrību. Tādēļ ir apsveicama valdības vēlme uzsākt diskusiju par iespējamo parādu dzēšanu, tomēr būtu žēl, ja valdība tērētu laiku problēmas risināšanas imitācijai.PROGRESĪVIE norāda, ka arī iepriekšējās valdības ir rīkojušās līdzīgi, proti, publiski radījušas ilūziju, it kā ierobežojot nebanku aizdevēju segmentu, bet situācijas būtība paliek tikai skarbāka. Piemēram, pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) datiem piecu gadu laikā kopējais nebanku kredītdevēju pārvaldītais portfelis ir vairāk nekā dubultojies — 2018. gada nogalē sasniedzot jau 711 000 000 eiro.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *