Par atklātību, bet aiz slēgtām durvīm

krasainas-kaklasaites
Valdošās partijas – Vienotība, Reformu partija, Nacionālā apvienība (un kopš nesena laika arī Zaļo un zemnieku savienība) – sevi dēvē par tiesiskuma sargiem. Par vienu no savām misijām valdošā koalīcija savulaik izvirzīja atteikšanos no slēgtajiem balsojumiem Saeimā. Valsts prezidents, ģenerālprokurors, tiesneši un citas valsts amatpersonas esot jāievēl atklāti. Tas tādēļ, lai vēlētāji zinātu, kā un par ko viņu pārstāvji Saeimā balso. Misija paveikta – daļa slēgto balsojumu parlamentā atcelti. Beidzot varam dzīvot krietni tiesiskākā un atklātākā valstī! Vai tomēr nē?

Tā pati koalīcija un tie paši politiķi nieka 950 metrus no Saeimas jau aizmirst, ko paši solījuši., – LR Ministru kabinetā par ierastu praksi ir padarīta visdažādāko jautājumu lemšana slēgtajās sēdēs. Interesanti, ka ļoti bieži šie jautājumi skar miljoniem vērtus darījumus ar nodokļu maksātāju naudu un īpašumiem. Piemēram, slēgtā valdības sēdē jālemj par zābaku pirkšanu Latvijas karavīriem. Iespējams, to var skaidrot ar nevēlēšanos atklāt valsts ienaidniekiem vājos punktus mūsu karavīru pēdās…

Tomēr situācija kļūst daudz nopietnāka, kad aiz slēgtām durvīm tiek lemts par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu, Liepājas Metalurga nākotni un pasažieru vilcienu iegādi. Turklāt neviens no šiem gadījumiem nav izticis bez skandāliem un nopietnām aizdomām par negodīgu rīcību. Dzīvojam arī valstī, kurā ministri aiz slēgtām durvīm veido valsts budžetu. Vai vēlētājam nebūtu jābūt tiesībām zināt, par kādām prioritātēm patiesībā iestājas viņu priekšstāvji?

Tagad arī banka „Citadele”, kuras tapšanā no nodokļu maksātāju naudas tika ieguldīts teju miljards eiro, tiek andelēta aiz slēgtām valdības durvīm. LTV ziņo, ka banku par 113 miljoniem eiro pārdošot ASV fondam “Ripplewood Holdings”. Vai cena nav nožēlojami zema, ja banka 2013. gadā nopelnīja vairāk nekā 15 miljonus eiro? Kā noteica cenu, kā izvēlas pircēju, kas patiesībā konsultē valdību par šo darījumu un kādi ir tā patiesie mērķi? Tas paliek aiz slēgtām durvīm.

Šī politiskā elite bija tā, kas šķietami vēlējās uzzināt ofšoru uzņēmumu patiesos labuma guvējus. Vai iecerētais „Citadeles” pircējs nav reģistrēts kā ofšors ar nezināmiem vai neskaidriem patiesā labuma guvējiem?

Vai tikai mums šķiet, ka valdošo piekoptā „atklātības politika” ir divkosīga? Amatpersonas vēlam atklāti, lai koalīcijā būtu disciplīna, bet valsts uzņēmumus izpārdodam, budžetu veidojam un miljonus dalām aiz slēgtām durvīm?

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *