Aizvadīts seminārs “Vai ir iespējams okupēt Rīgu?”

2011. gada 1. decembrī biedrība PROGRESĪVIE rīkoja publisko semināru par demokrātiskajās zemēs rīkotajām protesta akcijām, kā arī par iespējām un nepieciešamību rīkot līdzīgas akcijas Latvijā. Semināra pirmajā daļā tika prezentēts ziņojums par mūsdienu protesta akciju veidiem un metodēm, kā arī tika analizēti Latvijā līdz šim notikušie protesti to publiskā efekta un mērķu sasniegšanas aspektā.

informāciju sagatavoja Andrejs Berdņikovs

Otrā semināra daļa tika veltīta diskusijai par dažādu tautību un sektoru aktīvistu sadarbības iespējām kopīgu protesta akciju organizēšanā. Diskusijā piedalījās biedrības PROGRESĪVIE, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Jaunatnes sociāldemokrātiskās savienības, Patrioti.lv un citu organizāciju pārstāvji, kā arī citi interesenti.

Semināra gaitā tika konstatēts:

•    Sabiedrības vispārējā pasivitāte un sadarbības trūkums starp dažādām nevalstiskajām organizācijām un aktīvistu grupām ir galvenie pilsoniskās līdzdalības šķēršļi Latvijā.

•    Gandrīz neviena no Latvijā līdz šim rīkotajām protesta akcijām nepārauga sociālajā kustībā. Daudzām no tām arī trūka leģitimējoša konteksta ar skaidri formulētiem mērķiem un politiskām alternatīvām. Mērķu sasniegšanas pakāpe šajās akcijās bija zema.

•    Latvijā dominē etniskā vai tikai uz vienu sabiedrības daļu orientēta, nevis vispārējā sociāli ekonomiskā mobilizācija. Tas nozīmē, ka Latvijas pilsoniskajā sabiedrībā trūkst gan starpetniskās, gan “šķiriskās” solidaritātes. Ļoti būtisks šķērslis pilsoniskajai līdzdalībai un plašu protesta akciju rīkošanai ir sadarbības trūkums starp dažādu tautību aktīvistiem.

•    Latvijas pilsoniskajā sabiedrībā trūkst arī starpsektorālās solidaritātes, kas nozīmē, ka dažādu sociālo grupu pārstāvji mēdz protestēt atsevišķi, piemēram, atšķirībā no Rietumeiropas valstīm, studentu organizācijas Latvijā nemēdz protestēt kopā ar arodbiedrībām.

•    Latvijas nevalstisko organizāciju aktīvisti vāji mijiedarbojas ar plašiem sabiedrības slāņiem un nesadarbojas ar sociāli atstumtajām grupām, lai palīdzētu šīm grupām tikt sadzirdētām un noformulēt savas prasības.

•    Varas iestādes Latvijā ir neiecietīgas pret brīvām protesta formām, kas laicīgi nav ar tām saskaņotas un akceptētas no varas puses.

Apspriežot nākotnes plānus, diskusijas dalībnieki vienojās, ka, ņemot vērā to, ka resursu trūkuma apstākļos plašāku sabiedrību ir ļoti grūti aktivizēt, vismaz jāvecina horizontāla sadarbība starp jau aktīvām sabiedrības grupām. Svarīgi rīkot akcijas, kas apvienotu dažādu tautību un sektoru aktīvistus. Kreatīvie karnevāla tipa protesti var arī piesaistīt plašus sabiedrības slāņus, šajā gadījumā nevis kā dalībniekus, bet gan kā skatītājus. Šādiem protestiem nav vajadzīgs liels skaits dalībnieku, bet tie var radīt ievērojamu publisko efektu. Katrai akcijai ir jānodrošina skaidrs vēstījums un leģitimējošs konteksts. Akcija var būt veiksmīga, ja tā ir plašākās kampaņas sastāvdaļa. Pašreizējos Latvijas apstākļos ir nepieciešams īpašs uzsvars uz starpetnisko solidaritāti un mērķtiecīga vēršanās pie abām sabiedrības daļām.

Dalībnieki vienojās uzturēt informācijas apmaiņu un organizēt nākošo tikšanos decembra otrajā pusē, kurā tiks turpināta diskusija par protesta akciju organizēšanu Latvijā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *