PROGRESĪVIE iebilst pret alkohola akcīzes samazināšanu

Partija PROGRESĪVIE izsaka nopietnas bažas par Saeimā pieņemto lēmumu pazemināt akcīzes nodokli stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem kā atbildi uz attiecīga lēmuma pieņemšanu Igaunijā.

PROGRESĪVIE uzskata, ka viena sektora peļņa un IKP stimulēšana nevar būt svarīgāka par visas sabiedrības veselības stāvokli. Uzskatām, ka šī nav tā prioritārā nozare un disciplīna, kur Latvijai ir jāstiprina sava konkurētspēja. Paradoksāli, ka paralēli alkohola akcīzes samazinājumam, kas reāli palielina tā pieejamību sabiedrībā, Veselības ministrija nāca klajā ar  «Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna projektu 2020.—2022. gadam». Tieši alkohola (it sevišķi stiprā alkohola) zemā galacena, pēc Pasaules Veselības Organizācijas datiem, ir viens no alkoholisma izplatības galvenajiem priekšnosacījumiem. Latvijā katra ceturtā jauna cilvēka nāve ir alkohola izraisīta. 2017. gadā ar alkohola lietošanu tieši saistītie  potenciāli zaudētie mūža gadi vecuma grupā no 15—64 gadiem veido 10,4 % no visiem potenciāli zaudētajiem mūža gadiem.

Tāpat šaubas raisa patiesie iespējamie zaudējumi valsts budžetam. Tiek minēti zaudējumi 92 miljonu apmērā, taču nav skaidra šādas summas aprēķināšanas kārtība, kā arī netiek modelēti zaudējumi ekonomikai un nepieciešamais papildu budžets veselības aprūpei, ko lielāks alkohola patēriņš noteikti radīs ilgtermiņā. Šis lēmums ir pretrunā arī ar valdošo partiju solījumu līdz nākamo nodokļu politikas pamatnostādņu apstiprināšanai 2021. gadā nemainīt nodokļu likmes. 

Nav datu, kas apliecinātu, ka Latvijas alkohola ražošanas un tirdzniecības uzņēmumiem ir zemas peļņas iespējas un nepieciešams šāds pazeminātas akcīzes atbalsts. 

Pazemināta akcīze ir pretrunā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Nacionālā attītības plāna priorititātēm un tai ir negatīva ietekme uz pierobežas ekonomisko attīstību, sekmējot pievēršanos alkohola biznesam, nevis ražošanai vai citām sabiedrībai mazāk kaitīgām uzņēmējdarbības formām. 

Nodokļu ieņēmumu samazināšanos Igaunijas un Somijas pilsoņu pirkumu dēļ var risināt citādi, piemēram, īstermiņā izveidojot īpašas nodokļu zonas pierobežā vai apsverot akcīzes palielināšanu alum un vīnam vai saldinātajiem dzērieniem.

Tajā pašā laikā uzskatām, ka visprātīgāk būtu risināt trīspusējas sarunas ar Baltijas valstu kolēģiem, lai rastu kopīgu un ilgtermiņa sadarbību nodokļu jomā akcīzes preču tirdzniecībā, kas novērstu neveselīgu nodokļu konkurenci un veicinātu pārdomātu veselības politiku reģionā. 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *