Kaunpilnas pirmās vietas Eiropā


Vairums Latvijas valdošie politiķi netic plašajai nabadzībai valstī. Prezidents to atzina skaidri. Citi to apliecina ikdienu pieņemot lēmumus un izvirzot absurdus priekšlikumus kā vairot Latvijas iedzīvotāju bagātību. Pēdējie šādi lēmumi bija GMI samazināšana līdz 35 latiem, PVN mazināšana un IIN samazināšana par vienu procentu, kas pamatā vairos labklājību tieši sabiedrības bagātākajai daļai un vēl vairāk palielinās nevienlīdzību. Kad politiķiem tiek uzdots jautājums: “Vai Latvijā būtu jāievieš progresīva nodokļu sistēma?”, atbilde jau gadiem ilgi ir nemainīga – “par to ir vērts diskutēt.”

Speciāli tām valsts amatpersonām un politiķiem, kuri nespēj noticēt nevienlīdzībai un nabadzībai Latvijā, esam apkopojuši Eurostat statistiku par Latviju un to, kā mēs izskatāmies uz citu Eiropas valstu fona.


Vēl 2010. gadā Latvija nebija nevienlīdzīgākā valsts Eiropas Savienībā, jo mūs apsteidza dienvidu kaimiņi – Lietuva.


Jau 2011. gadā esam kļuvuši par nevienlīdzīgāko valsti Eiropas Savienībā. Tas lieliski parāda to, kurai sabiedrības daļai nācās iznest lielāko krīzes smagumu Latvijā. Vērtējot šogad pieņemtos lēmumus attiecībā uz nodokļu izmaiņām, Džini koeficients nākamgad nesaruks, bet pieaugs vai saglabāsies esošajā līmenī.


Apskatot Džini koeficientu Baltijas valstīs, redzam, ka jau ilgstoši sociālā noslāņošanās Latvijā ir bijusi viskrasākā. Tāpat parādās tas, ka Lietuvā Džini koeficients no 2010. gada līdz 2011. gada samazinājies četras reizes straujāk, liekot secināt, ka ekonomiskās krīzes problēmas dienvidu kaimiņi risinājuši solidārāk.


Eurostat dati par to, cik procenti no sabiedrības dzīvo nabadzībā vai ir pakļauti nabadzības riskam. Latvijā šādos apstākļos dzīvo 40,1 % cilvēku. Absolūtos skaitļos tas ir 900 000 iedzīvotāju. Sliktāka situācija ir tikai divās valstīs – Bulgārijā un Rumānijā. Turklāt Rumānijā situācija ar katru gadu uzlabojas, turpretī Latvijā nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits turpina palielināties.


Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits mūsu kaimiņvalstīs ir zemāks, Igaunijā pat būtiski zemāks un nepārsniedz ES vidējo rādītāju. Turklāt Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kur nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits turpina pieaugt.

Nabadzības un nevienlīdzības problēmu risinājumi nav jāizgudro no jauna. Ir jāpārņem labākie piemēri no veiksmīgajā Eiropas tautsaimniecībām. Turklāt šie risinājumi ne vien mazina nevienlīdzību un nabadzību, bet vairo arī valsts kopējo bagātību, labklājību un ekonomisko izaugsmi. Pirmais un nepieciešamākais risinājums ir – Latvijā jāievieš progresīva nodokļu sistēma.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *