100 talkas vai 1 depozīta sistēma?

Vidējais plastmasas pudeles lietošanas ilgums ir īsāks par vienu dienu. Pudeļu tālākais mūžs — vairāki simti gadu, kuru laikā tā lēnām sadalīsies atkritumu poligonos. Sliktākajā gadījumā pudeles piesārņos ceļmalas grāvjus, mežus, upes un Baltijas jūru, apdraudēs ūdens dzīvniekus un mūsu ainavas.

Ja mēs nevēlamies dzīvot arvien piesārņotākā zemē, ir laiks šogad beidzot ieviest Latvijā depozīta sistēmu. Depozīta sistēmu atbalsta lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju. Tā ļautu izpildīt Latvijas saistības un sasniegt 2020. un 2030. gada Eiropas Savienības atkritumu pārstrādes mērķus (ar kuriem šobrīd iet bēdīgi). Bet pats svarīgākais — depozīta sistēma izbeigtu plastmasas pudeļu uzkrāšanos mūsu izgāztuvēs, mežos, ūdenstilpnēs un jūrā, ļaujot lielāko daļu pudeļu pārstrādāt.

Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātais risinājums ir ieviest 10 centu samaksu, ko iespējams atgūt pēc pudeles nodošanas, bet pati sistēmas uzturēšana sākumā papildus izmaksātu 5 — 7 centus. Vai tas ir pārāk dārgi?

Mums nav ar ko šīs izmaksas salīdzināt — ir skaidrs, ka esošā atkritumu apsaimniekošana Latvijā nespēj nodrošināt tīru vidi. Atkritumu vākšanas izmaksas šobrīd sedz mežu īpašnieki, pašvaldības un ceļu apsaimniekotāji. Diemžēl bieži vien izmaksas negrib segt neviens — atkritumi paliek nesavākti, un tiek pārkāptas Latvijas iedzīvotāju tiesības dzīvot tīrā vidē.

Kam tieši šīs izmaksas būtu jāsedz? Labā pārvaldībā izmanto principu «piesārņotājs maksā». Tieši tāds arī ir VARAM plānotais modelis, kurā depozīta sistēmas izveidē netiktu ieguldīts neviens eiro publisko līdzekļu. Tā vietā pienākums izveidot sistēmu tiktu uzlikts atkritumu ražotājiem, kas var paši izvēlēties, kā kompensēt papildu izdevumus. Ja tiešām par minētajiem 7 centiem pieaugs dzērienu cena plastmasas pudelēs, tā būs arī neliela motivācija pircējiem radīt mazāk atkritumu. Depozīta sistēma ir daudz taisnīgāka nekā esošā situācija, kurā par atsevišķu ražotāju radīto piesārņojumu maksā visa sabiedrība.

Atkritumu apsaimniekotāji un pat daži «zaļie» politiķi kā savādu argumentu piemin jau īstenotās investīcijas atkritumu šķirošanas līnijās, kuras tagad uzņēmējiem būs grūtāk atgūt. Jāprecizē, ka depozīta sistēma nevienā valstī nenodrošina pilnīgi visu pārstrādājamo atkritumu vākšanu un pastāv paralēli citiem atkritumu dalītās vākšanas veidiem. Tāpēc mums ir ieteikums — aicinām apsaimniekotājus izmantot šīs līnijas, lai šķirotu pārstrādei arī citus iepakojuma veidus, kas šobrīd joprojām tiek apglabāti. Tā būs motivācija padomāt, kā mudināt iedzīvotājus šķirot vairāk — tā vietā, lai ierobežotu plastmasas atkritumu vākšanu tikai uz PET pudelēm.

Depozīta sistēma neatrisinās visas vides problēmas. Bet tā ir svarīgs solis, kas piespiež iesaistītās puses beidzot rīkoties, lai šīs problēmas risinātu.

Bez daudz stingrākas valsts nostājas dabas aizsardzībā un atkritumu apsaimniekošanā Latvija var kļūt par Eiropas izgāztuvi, kā to pērn apliecināja no Zviedrijas ievesto atkritumu degšana nelegālajā izgāztuvē Jūrmalā.

Tā vietā varam ielikt pamatus arī Latvijai bez atkritumiem, kurā pavasaros varam ar ģimeni doties patīkamos pārgājienos dabā, nevis vākt citu atstātās atkritumu kaudzes.

Jau divas reizes ir savākti nepieciešamie 10 000 paraksti likumprojekta iniciēšanai par depozīta sistēmas izveidi. Vai Saeima to sadzirdēs? Vai varbūt vismaz pāris tūkstošiem jāpulcējas pie Saeimas arī klātienē, lai mēs beidzot panāktu to, ko vēlamies?

Jana Simanovska, dr.sc.ing.
Edmunds Cepurītis, mg.sc.env.
partija PROGRESĪVIE

1 komentārs par 100 talkas vai 1 depozīta sistēma?

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *